Anotācija (ex-ante)

GRECO secināja, ka "pat tad, ja šādiem ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem kā tādas nav nekādas izpildvaras lēmumu pieņemšanas pilnvaras, tie var ietekmēt valsts politiku kādu noteiktu interešu vārdā, ņemot vērā to pietuvinātību valdības locekļiem un pateicoties to normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem, proti: sniegt konsultācijas par valsts politiku, pārstāvēt ministrus iestādēs, padomēs un darba grupās, ar ministra atļauju iesaistīties aktivitātēs un pārstāvēt ministru plašsaziņas līdzekļos". Tādējādi GRECO izteiktā rekomendācija paredz, ka interešu konflikta pārvaldības sistēma ir jāattiecina arī uz neatalgotiem ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem un neatalgotiem padomniekiem centrālajā valdībā, kā tas pienākas viņu funkcijām.
Tā kā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 25. panta piektajā daļā noteiktajam ārštata konsultatīvie darbinieki nav valsts amatpersonas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, tad šajā likumā noteiktais regulējums uz viņiem neattiecas, ja vien ārštata konsultatīvais darbinieks nav noslēdzis uzņēmuma līgumu ar Ministru kabineta locekli par noteikta uzdevuma izpildi un par to nesaņem atlīdzību. 
Ikdienā lielākajā daļā gadījumu ārštata padomnieki atlīdzību par šo darbu nesaņem. Tiem ir cits pamatdarbs un ārštata padomnieka pienākumu pildīšana vairāk tiek raksturota kā goda funkcija un iespēja konsultēt Ministru kabinetu par konkrētajā nozarē vai sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Ārštata padomnieki ir savas jomas augsta līmeņa eksperti un pieredzējuši speciālisti, kuri nodrošina Ministru prezidenta vai ministra izpratni par kādu jomu. Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas 2021. gada maijā Ministru prezidentam un ministriem kopā bija 23 ārštata padomnieki (šis ir indikatīvs rādītājs, jo skaits ir mainīgs).  Lai nodrošinātu caurskatāmību, ārštata padomnieku vārds, uzvārds un informācija par to, kāds ir viņa pamatdarbs, saskaņā ar citu šajā GRECO piektās novērtēšanas kārtas ziņojumā par Latviju izteikto rekomendāciju, jāpublicē Ministru kabineta vai attiecīgās ministrijas tīmekļvietnē.  

Noteikumos Nr. 495 jau šobrīd ir ietvertas atsevišķas normas, kas paredz pienākumus ārštata konsultatīvajam darbiniekam, kas ir līdzīgi tiem, kas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikti attiecībā uz valsts amatpersonām. Piemēram, likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 19. pants paredz informācijas neizpaušanas un izmantošanas aizliegumu. Līdzīga norma ietverta arī Noteikumos Nr. 495, to 6.1. apakšpunkts paredz, ka ārštata konsultatīvais darbinieks ir atbildīgs par tās informācijas neizpaušanu, kas tam kļuvusi zināma, pildot amata pienākumus. 
Savukārt Noteikumu Nr. 495 10. punktā ir noteikts, ka ārštata konsultatīvais darbinieks ir atbildīgs par viņam nodotās mantas saglabāšanu. Tas attiecināms uz tiem gadījumiem, ja nepieciešams ārštata konsultatīvo darbinieku nodrošināt ar darba vietu un nodot tā lietošanā materiālās vērtības. 
Lai izpildītu GRECO rekomendācijas, paredzēts papildināt Noteikumu Nr. 495 6. punktu ar jaunu 6.4. apakšpunktu, paredzot, ka ārštata konsultatīvais darbinieks informē Ministru kabineta locekli, ja personisko interešu vai ētisku apsvērumu dēļ viņa darbību objektivitāte un neitralitāte var tikt apšaubīta, un neuzņemas attiecīgā pienākuma vai konkrētā uzdevuma veikšanu. Tādā veidā uz ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem tiek attiecināts līdzīgs regulējums, kāds paredzēts likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 21. pantā, proti, ka ārštata konsultatīvajam darbiniekam ir jāinformē Ministru kabineta loceklis par to, ja kādu apsvērumu dēļ var rasties šaubas par viņa integritāti un objektivitāti. Tāpat, ar šo tiek veicināts, ka interešu konfliktu pārvaldības sistēma attiecas arī uz ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem, proti, tiem piemēro līdzīgas prasības kā valsts amatpersonām. 

Noteikumi Nr. 495 ir pieņemti 2004. gadā un kopš tā laika nav pārskatīti, līdz ar to ir nepieciešams precizēt atsevišķus Noteikumu Nr. 495 punktus. 

Noteikumu Nr. 495 7. punkts paredz, ka ārštata konsultatīvais darbinieks nesaņem darba samaksu. Termins "darba samaksa" tiek aizstāts ar "atlīdzība". Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta pirmo daļu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību minētā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa minētā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Savukārt sociālās garantijas ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un minētā likumā noteikto izdevumu segšana. Noteikumu Nr. 495 9. punktā lietots termins "atlīdzība", līdz ar to tiek vienādots terminu lietojums.
Vienlaikus 7. punkts tiek papildināts arī ar atsauci uz 9. punktu, proti, nosakot, ka ārštata konsultatīvais darbinieks nesaņem atlīdzību, izņemot šo noteikumu 9. punktā minēto gadījumu. 
Pēc vispārīgā principa ārštata konsultatīvajam darbiniekam atlīdzību nemaksā, taču izņēmuma gadījumos, kas paredzēts šo noteikumu 9. punktā, ārštata konsultatīvajam darbiniekam izmaksā atlīdzību un komandējuma izdevumus, ja Ministru kabineta loceklis ir noslēdzis uzņēmuma līgumu par konkrēta uzdevuma izpildi un par to noteicis atlīdzību.