Anotācija

LAD ir konstatējis, ka noteikumu Nr. 213
1) 10. punkts ir jāsvītro, jo Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS), kurā notiek visa būvniecības procesa elektroniska pārvaldība, vēl nav veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai tajā varētu norādīt būvniecības mērķi "mākslīgā mitrāja pārbūve, atjaunošana vai izbūve". BIS joprojām pieejams mērķis "meliorācijas sistēmas pārbūve, atjaunošana vai izbūve", kas pirmšķietami ir pretrunā ar patreizējo noteikumu Nr. 213 10. punkta redakciju. Vienlaikus, 28. punkts ir jāpapildina ar jaunu apakšpunktu, nosakot, ka izdevumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmas pārbūvi, atjaunošanu vai izbūvi ir neattiecināmie izdevumi, tādējādi saglabājot intervences mērķi;
2) redakcija būtu jāpapildina ar konkrētu būvprojekta sagatavošanas termiņu, lai nodrošinātu prognozējamu, caurskatāmu un vienveidīgu projektu īstenošanas procesu. Precīzs termiņš novērš situācijas, kurās atbalsta pretendenti un iesaistītās institūcijas interpretē termiņus atšķirīgi, kas var radīt kavēšanos, administratīvus strīdus un risku neatbilstošiem izdevumiem;
3) redakcija būtu jāpapildina arī ar nosacījumiem, nosakot kuros gadījumos ir attiecināms arī atbalsta pretendenta paša darbs būvdarbu veikšanai, ja tam ir atbilstoša meliorācijas būvdarbu kvalifikācija, lai nodrošinātu, ka būvdarbi hidromeliorācijas jomā tiek veikti profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvajām prasībām. Skaidra prasība par kvalificēta būvdarbu vadītāja un būvuzrauga piesaisti novērš risku, ka darbi tiek veikti bez profesionālas uzraudzības, kas var radīt tehniskas kļūdas, neatbilstības un būtisku ietekmi ne tikai uz mākslīgā mitrāja, bet arī uz meliorācijas sistēmu funkcionēšanu. Šāds precizējums nodrošina vienlīdzīgu pieeju visiem pretendentiem un samazina administratīvos un tehniskos riskus projekta īstenošanas laikā;
4) 23.4.3. apakšpunktā ir nepieciešams iekļaut piemērus augiem, kas atbilstu intervences mērķim t.i. kādi augi primāri audzējami mākslīgajā mitrājā ūdens kvalitātes uzlabošanai. Šobrīd nav skaidri izprotams vai ir atļauta tikai vienas sugas augu izvēlē vai jāievēro dažādība. Nav skaidrs, vai ir atļauti dažādi krāšņumaugi, piemēram, ūdensrozes. Kā atzīst mākslīgo mitrāju eksperti, mākslīgajā mitrājā ūdens kvalitātes uzlabošanai nav obligāti jāstāda tikai niedres vai grīšļi, tomēr praksē visefektīvākie ir tieši tādi augi, kas ar saknēm turas substrātā (piemēram, niedres, grīšļi, meldri, vilkvālītes), jo to sakņu sistēma substrātā nodrošina labu vidi mikroorganismiem, kas veic galveno ūdens attīrīšanas procesu. Ūdens augus ar peldošām lapām, piemēram, ūdensrozes, var izmantot kā papildinājumu, jo tie palīdz uzņemt barības vielas (veģetācijas sezonā) un noēno ūdens virsmu, bet parasti tie vieni paši nenodrošina tik efektīvu attīrīšanu kā niedres. Var arī abu veidu augus kombinēt.
Latvijas klimatiskajos apstākļos izvēlas parastās niedres (Phragmites Australis), jo tās pilnvērtīgi aug, vairojas un izspiež citas augu sugas. Tādējādi nav nepieciešama speciāla apsaimniekošana. Virszemes plūsmas mākslīgajos mitrājos var izmantot vilkuvāles (Typha Species), kalmes (Acorus calamus) un citus mitrumu mīlošus augus. Atkarībā no augu sugas veģetācijai ir atšķirīga dažādu piesārņojošo elementu uzņemšanas spēja, ko augi izmanto augšanai. Specifiska notekūdeņu satura gadījumā var pielāgot augu sugu, kas fitoremidiācijas ceļā veicinās nevēlamā elementa papildu attīrīšanu. Veģetāciju mitrājā var pielāgot arī ainaviskajām prasībām un izvēlēties ziedošus, krāsainus, daudzveidīgus vai pat eksotiskus augus, taču tādā gadījumā jārēķinās ar kopšanas nosacījumiem ekspluatācijas laikā.
Augus būvniecības laikā var mērķtiecīgi stādīt, tādējādi iegūstot optimālo noklājumu un izvēlēto augu sugu. Otra pieeja ir ļaut veģetācijai patstāvīgi attīstīties mitrāja ekspluatācijas laikā, tādējādi augi paši iesēsies un ieaugs. Bet šajā gadījumā jārēķinās, ka apaugums veidosies tikai seklākajās mitrāja zonās (pie krastiem un līdz 0.7m ūdens dziļumam) un ilgākā laika periodā, un to veidos tuvumā dabā sastopamās augu sugas. Tātad no atbalsta kontroles viedokļa, būtu svarīgi pēcuzraudzības laikā konstatēt vismaz reti stādītus vai ieaugušus ūdensaugus (niedru vai citu), kas garantēs augu izplatību vienas sezonas laikā.
5) 29. punkts ir jāpapildina ar nosacījumu, ka avansu var saņemt bez kredītiestādes garantijas.

Lai atrisinātu konstatētās problēmas, ar noteikumu projekta
1) 1. punktu tiek svītrots noteikumu Nr. 213 10. punkts;
2) 2. punktu tiek papildināti noteikumi Nr. 213 ar 16.¹ punktu, kas nosaka būvprojekta sagatavošanas termiņu;
3) 3. punktu tiek papildināti noteikumi Nr. 213 ar 16.² punktu, kas nosaka, ka intervences īstenošanas ietvaros būvdarbus var veikt pats atbalsta pretendents, ja tam ir iegūta attiecīga kvalifikācija, un tas vienlaikus nodrošina, ka būvniecības procesam ir piesaistīts būvdarbu vadītājs un būvuzraugs ar  kvalifikāciju un sertifikāciju hidromeliorācijas jomā, par ko tiek informēts Lauku atbalsta dienest vienlaikus ar projekta pieteikuma iesniegšanu;
4) 4. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 213 23.4.3. apakšpunkts, to izsakot jaunā redakcijā, lai esošo redakciju papildinātu, ka veģetācijai, ko veido dabiski vai reti stādīti ūdensaugi, vienlaikus nodrošinot, ka tie ir no dažādām tādu augu sugām kā, piemēram niedres, vilkuvāles, meldi, kalmes vai citi mitrumu mīloši augi, tostarp ūdensrozes vai tādus augus, kas fitoremidiācijas ceļā veicina nevēlamā elementa papildu attīrīšanu;
5) 5. punktu tiek papildināti noteikumi Nr. 213 ar 28.11. apakšpunktu, kas nosaka, ka izdevumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmas pārbūvi, atjaunošanu vai izbūvi nav attiecināmi;
6) 6. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 213 29. punkts, to izsakot jaunā redakcijā, to faktiski papildinot ar atbalsta pretendentam labvēlīgāku normu, proti, ka avansu var saņemt bez kredītiestādes garantijas.