Anotācija

23-TA-327: Noteikumu projekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Apraksts

Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (apstiprināta 2023. gada 15. septembrī) 11. punkts paredz stiprināt ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicināt dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, savukārt Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts 2024. gada 20. janvārī (prot. Nr. 2 52. §)) 11.2. pasākuma 7. darbības rezultāts paredz līdz 2026. gada 30. oktobrim ieviest audžuģimeņu specializāciju 20 bērniem ar uzvedības traucējumiem un atkarībām gadā.
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–2027. gadam (apstiprināts 2022. gada 21.decembrī) 2.1. rīcības virziens "Ģimeniska vide bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē" paredz, ka, lai samazinātu institucionālā aprūpē esošo bērnu skaitu ir jāattīsta specializēts audžuģimeņu institūts pusaudžu vecuma bērnu aprūpei.
2022. gada 29. novembrī Ministru kabinets atbalstīja Labklājības ministrijas (turpmāk – ministrija) izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem specializēto audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbības uzlabošanai" (protokols Nr.61/32.§), kurā tiek aplūkots paveiktais ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidē un sniegti priekšlikumi turpmākai ārpusģimenes aprūpes sistēmas uzlabošanai, tai skaitā, ir paredzēta jaunas audžuģimenes specializācijas - audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām - ieviešana.
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi"" (turpmāk – grozījumu projekts) izstrādāts atbilstoši 2026. gada budžeta sagatavošanas procesā atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, kam attiecīgi finansējums ir atbalstīts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts 2025. gada 4. decembrī).
Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) 2021.gada 4.novembra sprieduma lietā Nr.2021-05-01 (turpmāk – spriedums Nr. 2021-05-01), norāda, ka tas vien, ka persona kādreiz ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ne vienmēr ir pietiekams pamats tam, lai konstatētu, ka šī persona apdraud sabiedrību un bērnus ilgtermiņā. Personas uzvedība laika gaitā var mainīties. Turklāt bērns, kas izdara noziedzīgu nodarījumu, var vēl nebūt sasniedzis pietiekamu brieduma pakāpi un pienācīgu izpratni par savas rīcības sekām. Tāpēc nepilngadībā izdarīta vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanas fakts pats par sevi nedrīkst ietekmēt visu personas atlikušo dzīvi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Grozījuma projekta mērķis ir uzlabot specializēto audžuģimeņu un bērnu ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu vajadzībām un interesēm atbilstošu risinājumu un vidi, kā arī nodrošināt jaunu audžuģimeņu piesaisti un esošo audžuģimeņu saglabāšanu.

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Noteikumi nosaka kritērijus ģimenes (personas) atzīšanai par audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni, specializēto audžuģimeņu veidus, kā arī audžuģimenes un specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanas, atņemšanas un izbeigšanas kārtību. Pašreizējā noteikumu redakcija paredz, ka audžuģimenei var piešķirt specializētās audžuģimenes statusu konkrētā specializācijā – krīzes audžuģimene vai audžuģimene bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Krīzes audžuģimene ir audžuģimene, kurai ir vismaz triju gadu pieredze audžuģimenē ievietoto bērnu aprūpē un kura jebkurā diennakts laikā uzņem bērnu, kas šķirts no ģimenes, aizbildņa vai audžuģimenes, savukārt audžuģimene bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem ir audžuģimene, kurai ir vismaz 12 mēnešu personīgā vai profesionālā pieredze (piemēram, darba līgums vai amata apraksts, izziņa par brīvprātīgā darba veikšanu bērnu aprūpes iestādē) darbā ar bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un tā uzņem bērnu, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Noteikumi paredz, ka specializētā audžuģimene saņem atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu, pabalstu bērna uzturam, pabalstu apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei, mājokļa iekārtošanas izdevumu vienreizēju kompensāciju ne vairāk kā 500 euro apmērā.
Ministrija 2024. un 2025. gadā organizēja kampaņu "Dāvā bērniem mīlošu ģimeni" un tās īstenošanas laikā gan ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri (turpmāk - atbalsta centri), gan uzņemošās ģimenes (audžuģimenes, specializētās audžuģimenes), gan Bērnu lietu sadarbības padomes apakšgrupas "Bērnu alternatīvās aprūpes sistēmas pilnveide" dalībnieki sanāksmēs aktualizēja nepieciešamību nodrošināt specializētām audžuģimenēm veselības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
2026. gada budžeta izstrādes procesā tika atbalstīti šādi ministrijas prioritārie pasākumi attiecībā uz ārpusģimenes aprūpi un piešķirts finansējums likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam":
1) no 2026. gada 1. janvāra palielināta atlīdzība specializētajām audžuģimenēm;
2) no 2026. gada 1. jūlija:
- ieviesta jauna audžuģimenes specializācija - audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām;
- nodrošināta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un veselības apdrošināšana specializētajām audžuģimenēm;
- nodrošināts atelpas brīža pakalpojums audžuģimenei bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
3) no 2026. gada 1.septembra nodrošināta atbalsta persona specializētajām audžuģimenēm;
4) no 2027. gada 1. janvāra nodrošināts atelpas brīža pakalpojums audžuģimenei bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām.
Grozījuma projekts nosaka regulējumu jaunas audžuģimenes specializācijas ieviešanai - audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, kā arī veselības apdrošināšanas un kompensācijas par iegādāto civiltiesisko atbildības apdrošināšanas izmaksas saņemšanas kritērijus. Ņemot vērā, ka grozījuma projekta izstrāde un grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr.355) ir savstarpēji saistīti un to izstrāde un abu tiesību aktu projektu spēkā stāšanās ir savstarpēji saskaņota, papildu ministrija veica izpēti par veselības apdrošināšanas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nodrošināšanas iespējām specializētām audžuģimenēm. Lai izstrādātu grozījumu projektu un grozījumus noteikumos Nr. 355 ministrija sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centru 2026. gada janvārī uzsāka darbu pie izpētes par iepriekš minēto, savukārt no 2026. gada 17. aprīļa līdz 2026. gada 1. maijam grozījumu projekts un grozījumi noteikumos Nr. 355 tika nodoti sabiedriskai apspriešanai Tiesību aktu portālā un nosūtīti Bērnu aizsardzības centram, visiem ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai priekšlikumu un iebildumu iesniegšanai ministrijai. Attālinātajās tiešsaistes sarunās, kas norisinājās 2026. gada 28. aprīlī, 3. jūnijā un 8. jūnijā tika skatīti iesniegtie priekšlikumi un iebildumi ar Bērnu aizsardzības centra, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas pārstāvjiem. Ņemot vērā normatīvo aktu izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību, grozījumu projekts un grozījumi noteikumos Nr. 355 stāsies spēkā vispārējā kārtībā nevis ar plānoto datumu – 2026. gada 1. jūlijā.
Augstāk minēto pasākumu ieviešana ir aizkavējusies, līdz ar to tas ietekmē arī pasākumiem paredzēto finansējumu apguvi, proti, attiecībā uz atlīdzību audžuģimenēm bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām. Savukārt attiecībā uz finansējumu veselības apdrošināšanas un kompensācijas par civiltiesisko atbildības apdrošināšanu izmaksas nodrošināšanai, finansējums pilnā apmērā tiks izmaksāts tiklīdz tiks noslēgts attiecīgais veselības apdrošināšanas pakalpojumu līgums (polišu apmaksa notiek uzreiz pilnam gadam, līdz ar to, finansējuma apmēru neietekmē fakts, kurā mēnesī polišu līgumi tiek noslēgti), ietekme varētu būt tikai tādos gadījumos, ja faktiskais ģimeņu skaits ir mazāks par plānoto, un ģimeņu skaits tiks apzināts uz līguma slēgšanas brīdi. Līdz ar to, prognozējams, ka indikatīvais asignējuma atlikums 2026.gadā būs 255 193 euro apmērā.
Ministrija plāno virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali nozarē neatliekamu pasākumu īstenošanai. Gatavojot priekšlikumus Ministru kabineta apropriācijas pārdales rīkojumam, tiks vērtēta visu labklājības nozares sniegto pakalpojumu prognozējamā izpilde 2026.gadā un asignējumu atlikumu plānots novirzīt sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, pēc kuriem pieprasījums ir lielāks kā pieejamais finansējums. Minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu plānots sagatavot septembrī.
Noteikumi nosaka, ka audžuģimenes statusu nepiešķir, ja persona ir sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, savukārt Satversmes tiesa spriedumā Nr. 2021-05-01 norāda, ka, tas vien, ka persona kādreiz ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ne vienmēr ir pietiekams pamats tam, lai konstatētu, ka šī persona apdraud sabiedrību un bērnus ilgtermiņā. Personas uzvedība laika gaitā var mainīties. Kriminoloģiskie pētījumi liecina, ka septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītu personu riska līmenim. Turklāt bērns, kas izdara noziedzīgu nodarījumu, var vēl nebūt sasniedzis pietiekamu brieduma pakāpi un pienācīgu izpratni par savas rīcības sekām. Tāpēc nepilngadībā izdarīta vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanas fakts pats par sevi nedrīkst ietekmēt visu personas atlikušo dzīvi. Proti, likumdevējs nedrīkst prezumēt, ka ikviena persona, kas noziedzīgu nodarījumu izdara, būdama nepilngadīga, arī pieaugusi būs vardarbīga un tāda paliks līdz pat mūža galam.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Latvijas Republikas Valsts kontroles 2022.gada revīzijas ziņojumā ""Problēmbērni" – pieaugušo neizdarību spogulis"[1] uzskaitītas bērnu veiktās darbības, saskaņā ar kurām var teikt, ka bērnam ir uzvedības vai atkarības problēmas, proti, bērns:
- kurš klaiņo, ubago vai patvaļīgi aizgājis no dzīvesvietas;
- kurš ilgstoši bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis izglītības iestādi;
- kurš izdarījis administratīvos pārkāpumus vai noziedzīgus nodarījumus;
- kuram ir izveidojusies atkarība no apreibinošām vielām vai atkarību izraisošiem procesiem un viņš ir saņēmis šo problēmu risināšanai paredzētu valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un visas iepriekš minētās darbības ir reģistrētas dažādos valsts un pašvaldību informāciju reģistros vai sistēmās.
2025. gada 31. decembrī ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits bija 5160, no tiem 1334 bērni audžuģimenēs, specializētās audžuģimenēs, 3220 bērni aizbildņa ģimenēs un 606 bērni ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs, no tiem 362 bērni vecumā no 13 līdz 17 gadiem[2].
Gan bāriņtiesas, gan atbalsta centri ministrijai ir norādījuši, ka pusaudžiem nodrošināt ārpusģimenes aprūpi audžuģimenēs vai pie aizbildņa ir salīdzinoši grūtāk kā ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem vecumā līdz 12 gadiem, jo pusaudžiem nereti ir uzvedības traucējumi vai dažādu veidu atkarības problēmas, vai to attīstības riski. Līdz ar to, lai bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām tiktu nodrošināts ģimeniskai videi pietuvināta aprūpe, 2026. gada budžeta sagatavošanas procesā tika virzīti ministrijas prioritārie pasākumi, kas paredz jaunas audžuģimenes specializācijas ieviešanu bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām.
Lai definētu mērķa grupu - bērni ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām- mērķa grupas vecumu un vajadzības, ministrija 2023.gada nogalē veica iepirkumu "Algoritma izstrāde kritēriju noteikšanai bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām", kura mērķis bija izstrādāt algoritmu, kas izmantojams speciālistiem, saskaņā ar kura kritērijiem iespējams kvalitatīvi definēt mērķgrupu, proti, bez vecāku gādības palikušos bērnus ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām, kuriem būtu nepieciešams nodrošināt aprūpi specializētajā audžuģimenē, tādējādi bērnam nodrošinot kvalitatīvu, individuālajām vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību. Algoritma izstrādes gaitā ir izstrādāti mērķgrupas noteikšanas kritēriji, bērna vajadzību apzināšana pirms bērna ievietošanas specializētajā audžuģimenē, bērna vajadzībām atbilstošas specializētās audžuģimenes noteikšana, kā arī specializētās audžuģimenes piemērotība bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, izstrādāti mācību programmas kritēriji un saturs jaunajai audžuģimeņu specializācijai.
[1] https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29565-ikOI7xAmr_o-vESqJnas3Xw0cGVm5oS2.pdf
[2] https://www.bac.gov.lv/lv/media/3596/download?attachment

Risinājuma apraksts

Lai audžuģimene kļūtu par krīzes audžuģimeni vai audžuģimeni bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem noteikumos noteikta prasība attiecībā uz audžuģimenes pieredzi bērnu aprūpē – vismaz trīs gadu pieredze audžuģimenē ievietoto bērnu aprūpē krīzes audžuģimenes statusa iegūšanai vai 12 mēnešus ilga personīgā vai profesionālā pieredze darbā ar bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem audžuģimenes bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem statusa iegūšanai. Ņemot vērā atbalsta centru pausto viedokli ministrijai, ka noteikumos noteiktā trīs gadu pieredze krīzes audžuģimenēm ir nepamatota un neveicina jaunu krīzes audžuģimeņu veidošanos, grozījuma projekts paredz noteikumu 9. punktu izteikt jaunā redakcijā, no prasībām izņemot audžuģimenes pieredzi visām specializētām audžuģimenēm. Līdz ar to, grozījuma projekts paredz ne tikai veikt izmaiņas noteikumu 9. punktā, svītrojot audžuģimenes pieredzi, bet arī vienādot skaidrojumu par katru specializētās audžuģimenes veidu.
Vairāku starptautisko organizāciju – Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO), Pasaules veselības organizācijas (PVO), ANO Bērnu fonds (UNICEF), ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs (UNODC) izstrādātajos dokumentos, piemēram, PVO un UNICEF kopīgi izstrādātajās vadlīnijās "Helping Adolescents Thrive"[3] ir iekļauts, ka pusaudžiem vecumā no 10 līdz 19 gadiem ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ir nepieciešami specifiski, vecumposmam atbilstoši pakalpojumi, kas atšķiras no tiem, kuri paredzēti jaunākiem bērniem, jo pusaudžiem ir citas daudzveidīgas vajadzības, šajā vecumposmā biežāk var novērot dažādu vielu lietošanas risku un atkarību veidošanos.
Lai nodrošinātu efektīvu intervenci ir jānodrošina specializēts atbalsts, kas pielāgots pusaudža vajadzībām ārpusģimenes aprūpes sistēmā, piemēram, piemērotu aprūpi nodrošinot specializētajā audžuģimenē.
Audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām var ievietot bērnu no 11 gadu vecuma, kurš atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:
1) bērnam pēdējo divu gadu laikā iekārtota profilakses lieta un izstrādāta uzvedības sociālās korekcijas programma atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantā noteiktajam;
2) bērnam pēdējā gada laikā ir izsniegts narkologa vai atkarību psihiatra slēdziens par atkarību izraisošu vielu pārmērīgu lietošanu vai atkarību no psihoaktīvām vielām vai procesiem;
3) bērnam pēdējā gada laikā izsniegts psihiatra vai bērnu psihiatra atzinums par uzvedības traucējumiem.
Jauna audžuģimenes specializācija tiek ieviesta, lai nodrošinātu specializētu atbalstu ārpusģimenes aprūpes bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, kuru uzvedības problēmu raksturs un intensitāte rada paaugstinātas aprūpes vajadzības nevis bērniem, kuri saskaras ar uzvedības grūtībām, problēmām. Nosakot kritērijus bērna ievietošanai specializētajā audžuģimenē, ņemts vērā uzvedības problēmu un uzvedības traucējumu jēdzienu nošķīrums. Uzvedības problēmas ir plaša kategorija — vispārpieņemtām normām neatbilstoša uzvedība, ko nosaka gan bērna personība, gan vides apstākļi, un kas var izpausties dažādās formās (agresijā, īpašuma bojāšanā, noteikumu pārkāpšanā u.c.). Tikai atsevišķos gadījumos uzvedības problēmu pamatā ir uzvedības traucējumi, tas ir, klīniski diagnosticējami stāvokļi [4]. Lai precīzi norobežotu mērķgrupu un nodrošinātu bāriņtiesai objektīvu un pārbaudāmu pamatu lēmumam, kritēriji balstīti nevis uz uzvedības problēmu vispārīgu izvērtējumu, bet uz atzinumu, kuru izsniedz attiecīgās jomas speciālists – psihiatrs vai bērnu psihiatrs.
Psihiatra, bērnu psihiatra, narkologa vai atkarību psihiatra slēdziena esamība ne vienmēr ļauj savlaicīgi identificēt bērnus, kuriem nepieciešama specializēta aprūpe, tādēļ pamatota ir arī tāda kritērija noteikšana kā profilakses lietas iekārtošana un uzvedības sociālās korekcijas lietas izstrāde, ko atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantam, izstrādā katram bērnam, kurš:
1) izdarījis noziedzīgu nodarījumu;
2) atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu;
3) atbrīvots no kriminālatbildības;
4) atbrīvots no ieslodzījuma vai soda izciešanas vietas;
5) izdarījis Krimināllikumā paredzētās prettiesiskās darbības pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas;
6) vairāk nekā divas reizes izdarījis administratīvo pārkāpumu;
7) ubago, klaiņo vai veic citas darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības.
Profilakses lieta un uzvedības sociālās korekcijas programma nav uzskatāma par uzvedības traucējumu vai atkarību problēmu konstatēšanu speciālista atzinuma izpratnē, līdz ar to bāriņtiesai ir jāvērtē, vai šāda kritērija esamība ir pietiekams pamats bērna ievietošanai audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, arī gadījumos, kad ir izsniegts psihiatra, bērnu psihiatra, narkologa vai atkarību psihiatra slēdziens.
Tā kā bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām uzņemšana audžuģimenē var būt izaicinoša un sarežģīta, prasot no audžuģimenes pastāvīgu aprūpi un rūpes par bērnu, nodrošinot arī bērnam nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus, grozījumu projekts paredz, ka kopējais bērnu skaits ikdienas aprūpē audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām nedrīkst būt lielāks par diviem (tai skaitā aizbildnībā esošie, adoptētie vai savi bērni), savukārt bāriņtiesa var lemt par lielāku kopējo bērnu skaitu šajā audžuģimenē, ja starpinstitūciju sanāksmes (grozījuma projekta 52.1 punkts) dalībnieki secina, ka audžuģimene var uzņemt lielāku bērnu skaitu un tas atbilst šo bērnu interesēm. Nosacījums ir pieņemts, jo audžuģimene attiecīgo specializāciju iegūst, lai varētu nodrošināt aprūpi un audzināšanu bērnam, kuram īpašās vajadzības prasa pastiprinātu uzmanību un paaugstinātas kompetences bērna aprūpei. Tieši tādēļ, lai nodrošinātu bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām aprūpi pietiekošā kvalitātē, attiecībā uz kopējo bērnu skaitu audžuģimenē ir noteikts mazāks aprūpē pieļaujamo bērnu skaitu kā audžuģimenē vai krīzes audžuģimenē. Lai pēc iespējas kvalitatīvāk noritētu bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām aprūpe, uzraudzība un nepieciešamo atbalsta pasākumu sniegšana, ievietojot bērnu audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, papildus noteikumu 60. punktā minētajam, bāriņtiesa audžuģimenei izsniedz visu tās rīcībā esošo informāciju par bērna uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām, tai skaitā saņemto atbalsta pasākumu aprakstu un informāciju par turpmāk nepieciešamo atbalstu.
Tāpat kā krīzes audžuģimenei un audžuģimenei bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, arī audžuģimenei bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām atbalsta centrā, ar kuru audžuģimene ir noslēgusi noteikumos minēto vienošanos par atbalsta saņemšanu, ir jāapmeklē 24 stundu pilnveides mācību programma, kuras prasības ir noteiktas grozījumu projekta 3.pielikumā "Prasības mācību programmu saturam specializētajām audžuģimenēm (kritēriji mācību programmu izstrādei)", kā 3.tabula. Kopumā audžuģimeņu mācībām noteikti vienoti kritēriji attiecībā par mācībām klātienē un attālināti, lai vienādotu atbalsta centru dažādo pieeju un praksi audžuģimeņu izglītošanā. Savukārt noteikumu 2.pielikums "Prasības mācību programmu saturam audžuģimenēm (kritēriji mācību programmu izstrādei)" redakcionāli pielāgots aizbildņu un adoptētāju mācību programmām, nosakot grupas lielumu no 7-15 personām, kā arī precizējot izmantojamās mācību programmas metodes. Abos iepriekš minētos pielikumos, kur noteiktas kvalifikācijas prasības lektoram, izglītības līmeņi noteikti atbilstoši Profesionālās izglītības likumam.
[3] https://www.who.int/docs/default-source/mental-health/guidelines-on-mental-health-promotive-and-preventive-interventions-for-adolescents-hat.pdf
[4] Metodoloģija bērnu ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām agresijas un vardarbības mazināšanai un sociālās iekļaušanas veicināšanai. Rīga: Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvā nodaļa, 2024, 8.–11. lpp.

Problēmas apraksts

Pašreizējā noteikumu redakcija paredz, ka bāriņtiesa, ievietojot bērnu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi, un ievēro bērna intereses, kā arī sadarbībā ar atbalsta centru izvērtē, vai tā spēs nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu izvērtējumu par konkrētās audžuģimenes bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām savstarpējo piemērotību bērnam, nepieciešamo atbalstu un katras iestādes veicamajiem pasākumiem, nepieciešams organizēt starpinstitūciju sanāksmi, kurā piedalās visas iestādes, kuras iepriekš iesaistītas atbalsta un pakalpojumu piešķiršanā un nodrošināšanā bērnam, kā arī iestādes, kuras turpmāk nodrošinās atbalstu un pakalpojumus audžuģimenei un bērnam.

Risinājuma apraksts

Grozījumu projekts paredz, ka bāriņtiesa pirms lēmuma par bērna ievietošanu audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām pieņemšanas papildu šo noteikumu 52. punktā noteiktajam, organizē starpinstitūciju sanāksmi, kurā uzaicina piedalīties bērna likumisko pārstāvi un pārstāvjus no:
1) bāriņtiesas, kas ir pieņēmusi lēmumu par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu;
2) atbalsta centra, ar kuru specializētā audžuģimene ir noslēgusi noteikumu 40.punkta ievaddaļā minēto līgumu;
3) atbalsta centra, kas bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām nodrošina psihosociālo atbalstu un atbalsta pasākumus, ja attiecināms;
4) pašvaldības, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, sociālā dienesta;
5) Valsts probācijas dienesta, ja bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ir piemērota probācijas uzraudzība;
6) citām iestādēm pēc nepieciešamības.
Starpinstitūciju sanāksmes protokolē un protokolā iekļauj starpinstitūciju sanāksmes dalībnieka vārdu (vārdus), uzvārdu un pārstāvētās iestādes nosaukumu un amatu (attiecināms uz pārstāvjiem), kā arī starpinstitūciju sanāksmē panākto vienošanos par bērna un konkrētās audžuģimenes bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām savstarpējo piemērotību, bērnam nepieciešamo atbalstu un katras iestādes veicamajiem pasākumiem. Protokolu pievieno bāriņtiesas lietai par bērna ievietošanu audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām vai uzturēšanās izbeigšanu tajā un glabā atbilstoši bāriņtiesu darbību regulējošajos aktos noteiktajam lietu glabāšanas termiņam. Lai speciālistiem ikdienas darbā palīdzētu apzināt un izprast konkrētā bērna vajadzības, tādējādi radot iespēju potenciālajai audžuģimenei sadarbībā ar bērna bāriņtiesas un atbalsta centra darbiniekiem izvērtēt savas iespējas un resursus bērna aprūpei, ir izstrādātas divas veidlapas pirms bērna ievietošanas audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām. Viena veidlapa ir paredzēta speciālistiem, lai konstatētu bērna nepieciešamību uzturēties audžuģimenē, kā arī, lai konstatētu bērna vajadzības un sagaidāmo no potenciālā bērna aprūpētāja. Izmantojot iepriekš minēto veidlapu speciālisti varēs veikt pārdomātāku bērna ievietošanas procesu, kas iespējams mazinās ievietotā bērna aprūpes pārtraukšanas riskus konkrētajā audžuģimenē un palīdzēs audžuģimenei vairāk izprast nepieciešamo pienākumu un pasākumu veikšanu attiecībā uz bērnu ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām. Savukārt, otra veidlapa ir paredzēta bērna iesaistei viņa vajadzību izvērtēšanas procesā. Šīs veidlapas aizpildīšana veicinās bērna līdziesaisti, ņemot vērā viņa vajadzības un ļaujot bērnam justies sadzirdētam un iesaistītam, kā arī būs neaizstājams resurss gan bērna vajadzību detalizētākā apzināšanā, gan arī bērna individuālā attīstības plāna izstrādē. Lai nodrošinātu skaidru un atbilstošu izvērtējuma sagatavošanu un minēto veidlapu aizpildīšanu, Bērnu aizsardzības centrs papildinās bāriņtiesu rokasgrāmatu un sagatavos metodiskos ieteikumus atbalsta centriem.

Problēmas apraksts

Latvijā esošo audžuģimeņu skaits pēdējos gados samazinās - 2023. gadā - 709, 2024. gadā - 686, 2025. gadā - 654, bet specializēto audžuģimeņu skaits savukārt palielinās, no 128 specializētajām audžuģimenēm 2023. gadā līdz 142 2025. gadā.
Lai arī noteikumi paredz, ka audžuģimenes un specializētās audžuģimenes saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, pabalstu bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, savukārt specializētā audžuģimene papildus vēl saņem mājokļa iekārtošanas izdevumu vienreizēju kompensāciju, esošais atbalsts specializētām audžuģimenēm ir nepietiekams, jo tās uzņemas bērnu ikdienas aprūpi apstākļos, kas prasa pastāvīgu modrību un emocionālu iesaisti, kas savukārt rada paaugstinātu risku audžuģimenes locekļu veselībai, savukārt bērni ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām var būt arī fiziski agresīvi. Tāpat intensīvā aprūpe rada ilgstošu emocionālu un fizisku slodzi, kas var izpausties kā izdegšanas sindroms, miega traucējumi vai citas ar stresu saistītas veselības problēmas. Savukārt, aprūpējot bērnu ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, audžuģimene uzņemas arī juridisku atbildību par šī bērna rīcību un risku par zaudējumu nodarīšanu trešajām personām - piemēram, kaimiņiem, skolas biedriem vai publiskās vietās. Atšķirībā no bērniem bez īpašām vajadzībām, bērni ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem var būt impulsīvi, grūti prognozējami un var rīkoties tā, kā audžuģimene nevar paredzēt vai fiziski novērst.
Lai saglabātu esošās specializētās audžuģimenes un veicinātu jaunu specializēto audžuģimeņu veidošanos, nepieciešams papildu valsts finansēts atbalsts gadījumos, ja iestājas kāds no iepriekš minētajiem riskiem.

Risinājuma apraksts

Noteikumi nosaka, ka audžuģimenes statusu piešķir laulātajiem (personai), kuri atbilst noteikumos minētajām prasībām, savukārt lēmumu par audžuģimenes statusu pieņem bāriņtiesa. Attiecībā uz specializētās audžuģimenes statusu, to piešķir audžuģimenei, bāriņtiesai pieņemot lēmumu par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu attiecīgajā specializācijā, kas noteiktas noteikumu 9. punktā.
Grozījumu projekts paredz, ka specializētajai audžuģimenei (laulātajiem (personai), kuriem kā audžuģimenei ir piešķirts specializētās audžuģimenes statuss) ir tiesības uz veselības apdrošināšanu, ja tā apdrošināšanas perioda (apdrošināšanas periods ir laikposms, par kuru saskaņā ar apdrošināšanas līgumu tiek maksāta apdrošināšanas prēmija un kurā ir spēkā apdrošināšana [5]) laikā vai sešu mēnešu periodā pirms apdrošināšanas perioda sākuma atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
1) specializētajā audžuģimenē, pamatojoties ar bāriņtiesas lēmumu par bērna ievietošanu specializētajā audžuģimenē vai policijas lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, ir ievietots bērns;
2) nav pagājuši vairāk kā seši mēneši no dienas, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu specializētajā audžuģimenē.
Specializēto audžuģimeni iekļauj veselības apdrošināšanas polisē un veselības apdrošināšanas karti izsniedz ar nākamo mēnesi, kas seko dienai, kad specializētā audžuģimenē ir ievietots bērns. No veselības apdrošināšanas polises specializēto audžuģimeni izslēdz ar nākamo dienu, kas seko dienai, kad atbalsta centrā saņemta informācija, ka pieņemts lēmums par specializētās audžuģimenes statusa izbeigšanu vai atņemšanu vai kad tā neatbilst noteikumos minētajiem nosacījumam (ir pagājuši vairāk kā seši mēneši no dienas, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu specializētajā audžuģimenē). Ja specializētā audžuģimene atbilst kādam no iepriekš minētajiem nosacījumiem apdrošināšanas perioda sākumā vai sešu mēnešu periodā pirms tā, tad tā ir tiesīga saņemt veselības apdrošināšanas karti par visu apdrošināšanas periodu. Ja specializētās audžuģimenes atbilstība iestāsies apdrošināšanas perioda laikā, tad tā ir tiesīga saņemt veselības apdrošināšanas karti ar nākamo mēnesi, kas seko dienai, kad specializētā audžuģimenē ir ievietots bērns līdz apdrošināšanas perioda beigām. Papildus jāņem vērā, ka iepriekš minētais neattiecas uz situācijām, kad pieņemts lēmums par audžuģimenes statusa izbeigšanu vai atņemšanu vai arī audžuģimene zaudē tiesības, jo ir pagājuši noteikumos noteiktie seši mēneši pēc bērna uzturēšanās izbeigšanas audžuģimenē. Veselības apdrošināšanas polisē netiek iekļauti specializētās audžuģimenes bioloģiskie bērni, audžuģimenē ievietotie, aizbildnībā esošie un adoptētie bērni.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu veselības apdrošināšanas pakalpojumu specializētām audžuģimenēm un valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu, ministrija sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centra kolēģiem izvērtēja iespējamos variantus veselības apdrošināšanas nodrošināšanai, iepirkumu rīkojot ministrijai, Bērnu aizsardzības centram vai atbalsta centriem. Ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likuma 17. panta vienpadsmitā daļa noteic, ka pasūtītāji var vienoties par atsevišķu iepirkumu kopīgu rīkošanu, valsts deleģējuma – atbalsta nodrošināšana ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanā – nodošanu atbalsta centriem, kā arī Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi" 12. punktā noteikto, ka atbalsta centri nodrošina atbalstu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, tika izskatīts risinājums, ka viens no 12 atbalsta centriem īsteno veselības apdrošināšanas iepirkumu visu atbalsta centra vajadzībām, bet ņemot vērā atbalsta centra dažādību (lieluma, specializēto audžuģimeņu skaita un personāla nodrošināšanas ziņā), kā arī vairāku atbalsta centru pausto viedokli ministrijai, tika nolemts iepirkuma organizēšanu un veikšanu par veselības apdrošināšanu specializētajām audžuģimenēm nodod Bērnu aizsardzības centram, kurš ir noslēdzis ar katru atbalsta centru līgumu par finansiālu atbalstu ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniegšanā. Bērnu aizsardzības centrs organizē un veic veselības apdrošināšanas pakalpojuma iepirkumu atbalsta centru vajadzībām, savukārt pēc iepirkuma procedūras rezultātā izraudzītā pretendenta noteikšanas, atbalsta centri veic normatīvajos aktos par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem noteiktos pienākumus:
1) mēneša laikā pēc Bērnu aizsardzības centra rakstveida paziņojuma saņemšanas par atļauju slēgt līgumu ar iepirkuma procedūras rezultātā izraudzīto veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju noslēdz līgumu par veselības apdrošināšanu specializētajām audžuģimenēm;
2) veic ar veselības apdrošināšanu saistītos norēķinus atbilstoši noslēgtajam līgumam;
3) rakstveidā informē veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju par nepieciešamību specializēto audžuģimeni iekļaut vai izslēgt veselības apdrošināšanas polisē un izsniedz specializētajai audžuģimenei veselības apdrošināšanas karti noteikumos noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā grozījuma projekta saskaņošanas ilgumu un iepirkuma par veselības apdrošināšanu specializētām audžuģimenēm īstenošanas procesus, grozījumi noteikumos Nr. 355, paredz, ka atbalsta centrs izsniedz veselības apdrošināšanas karti specializētai audžuģimenei, ar kuru uz noteikumu Nr. 355 12.11.¹apakšpunktā minētā līguma ar veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju noslēgšanas dienu atbalsta centram ir noslēgts noteikumu 40. punkta ievaddaļā minētais līgums un vienošanās par grozījumiem noteikumu 40. punkta ievaddaļā minētajā līgumā, kas paredz kārtību, kādā atbalsta centrs izmaksā kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja audžuģimene tādu ir iegādājusies, un izsniedz veselības apdrošināšanas karti, ja nepieciešams, un kurai saskaņā ar noteikumiem ir tiesības uz veselības apdrošināšanu, viena mēneša laikā no noteikumu 40. punkta ievaddaļā minētā līguma un minētās vienošanās noslēgšanas dienas. Specializētām audžuģimenēm, kurām tiesības uz veselības apdrošināšanu rodas jau apdrošināšanas periodā, veselības apdrošināšanas kartes izsniegs ar nākamo mēnesi, kas seko dienai, kad specializētā audžuģimenē ir ievietots bērns. Šāda kārtība ir izvēlēta, lai visām iesaistītājām pusēm (specializētām audžuģimenēm, atbalsta centriem, veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam) nodrošinātu samērīgus nosacījumus un šī pakalpojuma administrēšana gan atbalsta centriem, gan veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam neradītu nepamatotu administratīvo slogu, kas savukārt var ietekmēt veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja iesniegto piedāvājumu un radīt specializētām audžuģimenēm neizdevīgākus nosacījumus veselības apdrošināšanas nodrošināšanā.
Specializētai audžuģimenei, kura ir iegādājusies civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu uz gadu, ir tiesības saņemt kompensāciju, ievērojot šādus nosacījumus:
1) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas iegādes dienā specializētajā audžuģimenē ir ievietots bērns;
2) atbalsta centrs 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas izmaksā audžuģimenei kompensāciju par civiltiesisko atbildības apdrošināšanu.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir paredzēta gadījumiem, kad persona nejauši ir nodarījusi zaudējumus citas personas veselībai, īpašumam, kā arī videi un tā neattiecas uz zaudējumiem, kas nodarīti ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības rezultātā, kā arī uz gadījumiem, kad apdrošinātais zaudējumus nodarījis, atrodoties alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Apdrošināšanas periods kompensācijas izmaksai par iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu ir noteikts gads, piemēram, no 2026. gada 1. augusta līdz 2027 gada 31. jūlijam, lai nodrošinātu samērīgu šīs kompensācijas administrēšanu gan atbalsta centriem, gan Bērnu aizsardzības centram. Gadījumā, ja specializētā audžuģimene ir izvēlējusies samaksu par civiltiesisko atbildības apdrošināšanu veikt vairākos maksājumos, piemēram, katru mēnesi vai kādā citā laika periodā, tad kompensāciju atbalsta centrā pieprasa, kad veikts noslēdzošais maksājums par civiltiesisko atbildības apdrošināšanu. Specializētā audžuģimene, kas atbilst iepriekš minētajam un ir noslēgusi civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu ar apdrošināšanas kompāniju, var saņemt kompensāciju ne vairāk kā 70 euro apmērā gadā, ar to saprotot, ka kompensācijas apmērs ir atkarīgs no faktiskajām civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas izmaksām, piemēram, ja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir iegādāta par cenu, kas ir zemāka par grozījumu projektā minēto kompensācijas apjomu, tad specializētajai audžuģimenei izmaksā kompensāciju faktisko izdevumu apmērā. Kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu izmaksā tas atbalsta centrs, ar kuru specializētā audžuģimene ir noslēgusi šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minēto līgumu. Ja specializētā audžuģimene ir iegādājusies civiltiesisko atbildības apdrošināšanu pirms grozījumu projekta stāšanās spēkā un tā atbilst noteikumos minētajiem nosacījumiem, tai ir tiesības pieprasīt šo kompensāciju par tās iegādi.
Veselības apdrošināšana nodrošinās, ka specializētā audžuģimene (laulātie (persona), kuriem saskaņā ar noteikumiem ir piešķirts audžuģimenes statuss un specializētās audžuģimenes statuss) varēs laikus vērsties pēc medicīniskās palīdzības - gan ārkārtas situācijās, gan profilaktiski - neuzņemoties šos izdevumus no saviem līdzekļiem ne tikai laika periodā, kad tajā ir ievietots bērns, bet arī vēl sešus mēnešus pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par bērna uzturēšanās izbeigšanu specializētajā audžuģimenē, savukārt civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pasargās specializēto audžuģimeni no neprognozējamiem izdevumiem, kuri radušies, kādam ģimenes loceklim, t.sk. aizbildnībā esošam un audžuģimenē ievietotam bērnam nejauši nodarot zaudējumus citas personas veselībai, īpašumam, kā arī videi.
Veselības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana kopā veidos papildu drošības tīklu specializētajām audžuģimenēm, kas ļaus specializētai audžuģimenei pilnvērtīgi koncentrēties uz bērna aprūpi, neuztraucoties par personīgajiem finansiālajiem riskiem, kas saistīti ar šo īpašo lomu.
Vienlaikus tiek noteikts, ka atlīdzībā par pienākumiem, kurus audžuģimene veic kā specializētā audžuģimene, tiek ietverti arī atbalsta centra izdevumi par veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Šāds risinājums izvēlēts, ņemot vērā, ka audžuģimene, iegūstot specializētās audžuģimenes statusu, vairs nesaņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 20. panta ceturtās daļas 3. punktu [6], bet tai ir tiesības saņemt atlīdzību par pienākumiem, kurus tā veic kā specializētā audžuģimene. Veselības apdrošināšana tiek nodrošināta saistībā ar audžuģimenes pienākumu veikšanu un ir viens no valsts nodrošinātajiem atlīdzības elementiem, kas pieejams tikai tām audžuģimenēm, kurām piešķirts specializētās audžuģimenes statuss un kuras pilda specializētās audžuģimenes pienākumus. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 7. punkts paredz īpašu nodokļu režīmu atlīdzībai par audžuģimenes pienākumu pildīšanu [7], līdz ar to noteikumos paredzētais regulējums nodrošina vienotu pieeju visiem atlīdzības elementiem, kas tiek nodrošināti par audžuģimenes pienākumu veikšanu specializētajā audžuģimenē, un novērš dažādas interpretācijas iespējas par veselības apdrošināšanas aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja specializētās audžuģimenes statuss piešķirts laulātajiem, veselības apdrošināšana tiek nodrošināta abiem laulātajiem, jo specializētās audžuģimenes pienākumu izpildē ir iesaistīti abi laulātie.

[5] https://likumi.lv/ta/id/299053-apdrosinasanas-liguma-likums
[6] https://likumi.lv/ta/id/68483-valsts-socialo-pabalstu-likums
[7] https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli

Problēmas apraksts

Pamatojoties uz spriedumu Nr.2021-05-01, tika izstrādāti grozījumi Civillikuma 242. panta 5. punktā nosakot, ka par aizbildņiem nevar būt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, līdz brīdim, kad sodāmība dzēsta vai noņemta. Analoģiski, lai noteiktu vienlīdzīgus nosacījumus personām, kuras vēlas kļūt par aizbildni vai vēlas iegūt viesģimenes statusu, tika veikti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.³panta 2.¹ daļas 1.punktā, paredzot, ka par viesģimeni nedrīkst būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta. Ievērojot spriedumā Nr.2021-05-01 konstatēto un vienlīdzības principu starp ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājiem, t.sk. audžuģimenēm, nepieciešams noteikt vienlīdzīgus kritērijus attiecībā uz sodāmības dzēšanu vai noņemšanu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu arī audžuģimenēm.

Risinājuma apraksts

Grozījumu projekta 14.3. apakšpunkts paredz, ka turpmāk laulātajiem (personai) audžuģimenes statusu nepiešķirs, kamēr spēkā ir personas sodāmība (sodāmība nav dzēsta vai noņemta). Savukārt pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas bāriņtiesai būs individuāli jāvērtē, vai saistībā ar iepriekšējo personas sodāmību vēl aizvien pastāv draudi bērna drošībai, kas attiecīgi ir šķērslis, lai tālāk izskatītu jautājumu par laulāto (personas) atbilstību audžuģimenes statusa iegūšanai, ņemot vērā kriminālprocesā un soda izciešanas laikā konstatētos apstākļus, laiku, ko persona pavadījusi sabiedrībā, neizdarot jaunu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu, personības izmaiņas laika gaitā, personas raksturu, attieksmi, uzvedību un rīcību, tostarp attiecībās ar bērniem.

Problēmas apraksts

Noteikumi nosaka, ka gadījumos, ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes statusam vai audžuģimenes piemērotību specializētās audžuģimenes statusam, tā nosūta laulātos (personu) vai audžuģimeni psihologa atzinuma saņemšanai par laulāto (personas) vai audžuģimenes piemērotību konkrētam statusam, bet ņemot vērā, ka psihologs veic psiholoģisko izpēti un psiholoģiskās izpētes rezultāti var būt palīdzoši bāriņtiesai lēmuma pieņemšanai, nepieciešams precizēt, ka psihologa atzinums ir nepieciešams bāriņtiesas lēmuma pieņemšanai par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai) vai specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu audžuģimenei attiecīgā specializācijā. Ņemot vērā, ka laulātie (persona) iesniegumu par audžuģimenes un specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu var iesniegt bāriņtiesai elektroniski, piemēram, izmantojot www.latvija.lv, tad nepieciešams precizēt noteikumus, svītrojot, ka laulātajiem (personai) vai audžuģimenei iesniedzot iesniegumu bāriņtiesai ir jāuzrāda personas apliecinoši dokumenti.

Risinājuma apraksts

Grozījumu projekts paredz, ka bāriņtiesa nosūta laulātos (personu) vai audžuģimeni uz atbalsta centru, lai psihologs sagatavotu atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai) vai specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu audžuģimenei attiecīgā specializācijā, kā arī noteikumu 15. un 31. punktā svītrota prasība, ka laulātājiem (personai) vai audžuģimenei iesniedzot iesniegumu bāriņtiesā ir jāuzrāda personas apliecinoši dokumenti.

Problēmas apraksts

Ņemot vērā, ka grozījums projekts turpmāk paredz, ka audžuģimenēm, lai iegūtu specializēto audžuģimeņu statusu netiek prasīta konkrēta ilguma pieredze, nepieciešams noteikumos precizēt regulējumu, kurā ir pieminēta audžuģimenes pieredze, t.sk. 3.pielikumu – iesniegumu laulāto (personas) atzīšanai par piemērotiem specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai izvēlētajā specializācijā.

Risinājuma apraksts

Grozījumu projekts paredz, izteikt noteikumu 31. punktu jaunā redakcijā, svītrojot, ka specializētai audžuģimenei ir jāiesniedz bāriņtiesai pieredzi apliecinoši dokumenti attiecīgajā specializācijā, svītrot 32.3. apakšpunktu.

Problēmas apraksts

Bāriņtiesas no 2022. gada to kompetencē esošo administratīvo lietu uzskaitē izmanto pašvaldību bāriņtiesu informācijas sistēmu, kurā tiek uzkrāti dati par bāriņtiesu kompetencē esošajām lietu kategorijām jeb BARIS. BARIS bāriņtiesas apstrādā informāciju par bāriņtiesu kompetencē esošajām lietu kategorijām, ņemot vērā Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprināto bāriņtiesu lietu paraugnomenklatūru (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja 2021. gada 29. jūnijā ar rīkojumu Nr. 1-1/29). Bāriņtiesas BARIS apstrādā informāciju par audžuģimenēm, arī specializētajām audžuģimenēm, un tajās pieejamajām brīvajām vietām bez vecāka gādības palikušiem bērniem, līdz ar to noteikumos minētā Audžuģimeņu informācijas sistēma netiek vairs izmantota informācijas ievadei par audžuģimenēm un bāriņtiesas pieņemtajiem lēmumiem. Izmaiņas nepieciešamas, jo Saeima 2026. gada 4. jūnijā 2. lasījumā pieņēmusi grozījumus (1031/Lp14), kas paredz 25.¹pantu par Audžuģimeņu informācijas sistēmu izslēgt no Bāriņtiesu likuma.

Risinājuma apraksts

Grozījumu projekts paredz Audžuģimeņu informācijas sistēmu aizstāt ar pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmu.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

Audžuģimenes
Specializētās audžuģimenes

Ietekmes apraksts

Laulātajiem (personai), lai iegūtu audžuģimenes statusu, un audžuģimenēm, lai iegūtu specializētās audžuģimenes statusu, turpmāk iesniedzot noteikumos noteiktos dokumentus nebūs jāuzrāda personas apliecinoši dokumenti. Personas apliecinošu dokumentu uzrādīšana bāriņtiesā, iesniedzot iesniegumu par audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu, nerada personām administratīvā sloga samazinājumu, jo personas apliecinoši dokumenti personai ir jāuzrāda ierodoties bāriņtiesā.

Vienlaikus nošķiramas prasības, kas attiecas uz audžuģimenes statusu, no prasībām, kas saistītas tieši ar jaunās specializācijas - audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām - iegūšanu. Audžuģimenes statusu iegūst laulātie (persona), kuri atbilst noteikumos audžuģimenei izvirzītajām prasībām. Savukārt, lai iegūtu jaunās specializācijas statusu, audžuģimenei papildus jāapgūst 24 stundu pilnveides mācību programma, tāpat kā krīzes audžuģimenei un audžuģimenei bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras saturs noteikts grozījumu projekta 3. pielikuma 3. tabulā "Prasības mācību programmu saturam specializētajām audžuģimenēm (kritēriji mācību programmu izstrādei)", un jānoslēdz vienošanās ar atbalsta centru par psihologa atzinuma saņemšanu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu audžuģimenei attiecīgajā specializācijā, audžuģimenes raksturojuma sagatavošanu, mācību un psihosociālā atbalsta nodrošināšanu. Pieredzes prasība audžuģimenēm, lai iegūtu specializētās audžuģimenes statusu (līdzšinējā triju gadu pieredze krīzes audžuģimenei un 12 mēnešu pieredze audžuģimenei bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem) ar grozījumu projektu tiek atcelta visiem specializēto audžuģimeņu veidiem, ne tikai jaunajai specializācijai, tādējādi ne tikai atvieglojot iespēju audžuģimenēm specializēties, bet arī turpmāk bāriņtiesā nebūs jāiesniedz pieredzi pamatojoši dokumenti.
Specializētām audžuģimenēm tiek noteikts papildus atbalsts - veselības apdrošināšana un kompensācija par iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, veicot specializētās audžuģimenes pienākumus.
Noteikumi nosaka specializētām audžuģimenēm tiesības uz veselības apdrošināšanu, proti, kādos gadījumos specializētai audžuģimenei izsniedz veselības apdrošināšanas karti un uz kādu laiku. Lai saņemtu veselības apdrošināšanas karti specializētām audžuģimenēm, kuras atbilst noteikumu prasībām, ārpusģimenes aprūpes atbalsts centrs sazināsies ar konkrēto specializēto audžuģimeni, lai noskaidrotu, vai nepieciešama plastikāta vai elektroniskā veselības apdrošināšanas karte. Ja specializētā audžuģimene izvēlas plastikāta karti, tad tā tiks izsniegta ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā, ar kuru tā ir noslēgusi šo noteikumu 40.punkta ievaddaļā minēto līgumu. Lai saņemtu atmaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, specializētā audžuģimene ārstniecības iestādē uzrāda veselības apdrošināšanas karti, personas apliecinošu dokumentu un nosūtījumu pie ārsta-speciālista vai uz izmeklējumu. Ja izmaksas par veselības aprūpes pakalpojumiem netiek segtas automātiski ārstniecības iestādē vai pie ārsta-speciālista, specializētā audžuģimene izdevumu apliecinošus dokumentus par veselības aprūpes izdevumiem iesniedz veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam veselības apdrošinātāja pārstāvniecībās, nosūtot pa pastu vai iesniedzot elektroniskā veidā.
Noteikumi paredz specializētām audžuģimenēm tiesības uz kompensāciju par iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Attiecībā uz kompensācijas par civiltiesisko atbildības apdrošināšanu saņemšanu, specializētā audžuģimene ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā, ar kuru tā ir noslēgusi šo noteikumu 40.punkta ievaddaļā minēto līgumu, iesniedz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu (polisi) ar apdrošināšanas kompensāciju un izdevumus pamatojošus dokumentus. Paredzēts, ka izmaksas par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas iegādi tiks nosegtas pilnībā ar plānoto kompensāciju - ne vairāk kā 70 euro gadā (Latvijas Apdrošinātāju asociācija sniedza informāciju, ka vidējās izmaksas ir 60-70 euro par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Juridiskās personas

ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri

Ietekmes apraksts

Nosakot, ka specializētām audžuģimenēm tiks nodrošināta veselības apdrošināšana un kompensācijas par civiltiesisko atbildības apdrošināšanu izmaksa, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem tiek paredzētas jaunas prasības noteikumos Nr. 355:
1) "12.11.¹ mēneša laikā pēc Bērnu aizsardzības centra rakstveida paziņojuma saņemšanas par atļauju slēgt līgumu ar noteikumu Nr. 355 4.¹ punktā minētā iepirkuma procedūras rezultātā izraudzīto veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju noslēdz līgumu par veselības apdrošināšanu specializētām audžuģimenēm. Atbalsta centrs veic ar veselības apdrošināšanu saistītos norēķinus atbilstoši noslēgtajam līgumam, rakstveidā informē veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju par nepieciešamību specializēto audžuģimeni iekļaut vai izslēgt veselības apdrošināšanas polisē un izsniedz specializētajai audžuģimenei veselības apdrošināšanas karti normatīvajos aktos par audžuģimenēm noteiktajā kārtībā;";
2) "12.11.² izmaksā specializētajai audžuģimenei kompensāciju par tās iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu normatīvajos aktos par audžuģimenēm noteiktajā kārtībā un apmērā;".

Papildus veselības apdrošināšanas un kompensācijas par specializētās audžuģimenes iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas administrēšanai grozījumu projekts ietekmē ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbību arī saistībā ar jauno audžuģimenes specializāciju – audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, proti:
1) potenciālo jaunās specializācijas audžuģimeņu piesaiste un to apmācība atbilstoši grozījumu projekta 3. pielikuma 3. tabulā noteiktajai 24 stundu pilnveides mācību programmai;
2) atbalsta, tostarp psihosociālā atbalsta un atbalsta pasākumu, nodrošināšana jaunās specializācijas audžuģimenēm saskaņā ar noteikumu 40. punkta ievaddaļā minēto līgumu un noslēgto vienošanos;
3) psihologa atzinuma sagatavošana par audžuģimeni, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu audžuģimenei attiecīgajā specializācijā, un audžuģimenes raksturojuma sagatavošanu;
4) dalība bērna un konkrētās audžuģimenes savstarpējās piemērotības izvērtēšanā un grozījumu projekta 52.¹ punktā minētajā starpinstitūciju sanāksmē, sniedzot atbalsta centra kompetencē esošo informāciju.

Minētās darbības tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.5. uz konkurenci:

Jā

Ietekmes apraksts

2.2.6. uz nodarbinātību:

Jā

Ietekmes apraksts

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Audžuģimenes

samazinās

Vērtības nozīme:

13,06

vienas stundas darbaspēka izmaksas (CSP, 2025)

1,00

laiks dokumentu sagatavošanai par pieredzi

jaunu specializēto audžuģimeņu skaits

1,0

piesakoties specializētās audžuģimenes statusam

-261,20

Grozījumu projekta 10. punkts paredz noteikumu 31. punktu izteikt jaunā redakcijā un svītrot 32.3. apakšpunktu, turpmāk audžuģimenēm, lai iegūtu specializētās audžuģimenes statusu, bāriņtiesā nebūs jāiesniedz pieredzi pamatojoši dokumenti. Stundas likme = 13.06 EUR/h (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DI__DIS/DIS010/table/tableViewLayout1/) audžuģimenēm nav nosakāms viens specifisks darbības veids, līdz ar to ir izvēlēts vispārīgs radītājs, kurš aptver dažādus darbības veidus; laika patēriņš - 1 h (Laika patēriņa pamatojums: informācijas iegūšanas avots ir audžuģimene; galvenās procesa darbības – pieredzi apliecinošo dokumentu (piemēram, darba līguma, amata apraksta, izziņas par brīvprātīgo darbu) sameklēšana, sagatavošana un iesniegšana bāriņtiesai); 20 jaunas specializētās audžuģimeņes (pieņemts, ka vidēji gadā 20 audžuģimenes iesniedz iesniegumu par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu bāriņtiesai, pieņēmuma avots ir specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanas skaits pārskata gadā Bērnu aizsardzības centra sagatavotajos pārskatos par bāriņtiesu darbu no 2023. – 2025. gadam), un 1 reizi pieteikšanās specializētās audžuģimenes statusam tiek veikta vienreiz, piesakoties statusam).

Specializētās audžuģimenes

palielinās

Vērtības nozīme:

13,06

vienas stundas darbaspēka izmaksas (CSP, 2025)

2,00

laika patēriņš civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācijas pieprasīšanai

168

specializēto audžuģimeņu skaits

1,0

reize gadā

4 388,16

Grozījumu projekta 39.punkts, kas paredz papildināt noteikumus ar 96.32. punktu, paredz specializētām audžuģimenēm turpmāk kompensāciju par iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, veicot specializētās audžuģimenes pienākumus. Stundas likme = 13.06 EUR/h (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DI__DIS/DIS010/table/tableViewLayout1/), specializētām audžuģimenēm nav nosakāms viens specifisks darbības veids, līdz ar to ir izvēlēts vispārīgs radītājs, kurš aptver dažādus darbības veidus; laika patēriņš - 2 h (informācijas iegūšanas avots ir specializētā audžuģimene un Latvijas apdrošinātāju asociācija; galvenās procesa darbības – civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma (polises) un izdevumus apliecinošo dokumentu sagatavošana, nokļūšana līdz atbalsta centram un nepieciešamo dokumentu iesniegšana ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā ); plānots, ka 168 specializētās audžuģimenes (anotācijas 3.sadaļa) saņems kompensāciju par civiltiesisko atbildības apdrošināšanu. Kompensācijas pieprasījums atbalsta centrā tiek iesniegts vienu reizi par attiecīgo apdrošināšanas periodu (gadu).

ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri

neietekmē

Kopā

4 126,96

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

1. Budžeta ieņēmumi

793 107

1 505 750

1 861 442

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

793 107

1 505 750

1 861 442

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi

793 107

1 505 750

1 861 442

2.1. valsts pamatbudžets

793 107

1 505 750

1 861 442

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme

3.1. valsts pamatbudžets

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)

5. Precizēta finansiālā ietekme

5.1. valsts pamatbudžets

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

Noteikumu projekta ietvaros paredzēts jaunas specializētās audžuģimenes bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām izveide, kā arī specializētajām audžuģimenēm būs tiesības saņemt veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensāciju. Līdz ar to, lai turpmāk tiktu nodrošināta minēto pakalpojuma sniegšana, nepieciešams paredzēt:
1. atlīdzību specializētajai audžuģimenei bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, identiski kā šobrīd tiek nodrošināta atlīdzība specializētajām audžuģimenēm - audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (atlīdzības aprēķinu skatīt 1.pielikumā);
2. mācības potenciālajām specializētajām audžuģimenēm saistībā ar pakalpojuma sniegšanu bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām ik gadu 6 048 euro apmērā (t.sk. administratīvās izmaksas 20%* - 1 008 euro apmērā);
3. izdevumus veselības apdrošināšanai - 426,86 euro apmērā vienai personai (aprēķinu skatīta 2.tabulā);
4. izdevumus civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācijas izmaksai - ne vairāk kā 70 euro apmērā uz vienu ģimeni (aprēķinu skatīt 1.tabulā).

*Administratīvās izmaksas 20% apmērā tiek piemērotas ņemot vērā Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi" noteiktās administratīvās izmaksas 20% apmērā līdzvērtīgiem pakalpojumiem (piemēram, obligātās mācības aizbildņiem).

- 2026. gadā apakšprogrammas 22.03.00 "Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei" ietvaros plānoti izdevumi 793 107 euro apmērā, tai skaitā atlīdzības izmaksai 510 386 euro un mācībām potenciālajām specializētajām audžuģimenēm 6 048 euro, civiltiesiskajai apdrošināšanai 12 936 euro un veselības apdrošināšanai 136 469 euro.
Vienlaikus, lai nodrošinātu augstāk minēto pakalpojumu uzskaiti IT sistēmā SPOLIS, apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" ietvaros nepieciešams valsts budžeta finansējums IT sistēmas SPOLIS pilnveidošanai 2026. gadā (piešķirto pakalpojumu apstrāde, statusa iekļaušanas nosacījumu un finanšu atskaites iestrāde - 127 268 euro (t.sk. PVN 21%) apmērā (1710c/h*70,18 euro=120 008 euro un 120c/h*60,5 euro=7260 euro).
- 2027. gadā apakšprogrammas 18.01.08.00 "Bērnu aizsardzības centra darbības nodrošināšana" ietvaros plānoti izdevumi 1 505 750 euro apmērā, tai skaitā atlīdzības izmaksai 1 341 404 euro un mācībām potenciālajām specializētajām audžuģimenēm 6 048 euro, civiltiesiskajai apdrošināšanai 13 706 euro un veselības apdrošināšanai 144 592 euro;
- 2028. gadā un turpmākajos gados apakšprogrammas 18.01.08.00 "Bērnu aizsardzības centra darbības nodrošināšana" ietvaros plānoti izdevumi 1 861 442 euro apmērā, tai skaitā atlīdzības izmaksai 1 688 203 euro un mācībām potenciālajām specializētajām audžuģimenēm 6 048 euro, civiltiesiskajai apdrošināšanai 14 476 euro un veselības apdrošināšanai 152 715 euro.

Civiltiesiskās apdrošināšanas izdevumu aprēķins 1.tabula

Gads	Ģimeņu skaits	Apdrošināšanas izdevumi vienai ģimenei, euro	Izmaksas gadā, euro	Administrēšanas izdevumi (10%), euro	KOPĀ, euro
2026	168	70	11 760	1 176	12 936
2027	178	70	12 460	1 246	13 706
2028	188	70	13 160	1 316	14 476
2029	188	70	13 160	1 316	14 476

Veselības apdrošināšanas izdevumu aprēķins 2.tabula

Gads	Ģimeņu skaits	Apdrošināšanas cena vienai personai, euro	Koeficients 1.73 (pārsvarā audžuģimenes statuss ir 2 personām)	Izmaksas gadā, euro**	Administrēšanas izdevumi (10%), euro**	KOPĀ, euro**
2026	168	426,86	1,73	124 063	12 406	136 469
2027	178	426,86	1,73	131 447	13 145	144 592
2028	188	426,86	1,73	138 832	13 883	152 715
2029	188	426,86	1,73	138 832	13 883	152 715

**noapaļojot līdz veseliem skaitļiem

7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)

Cita informācija

Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdē (protokollēmuma Nr. 38 1. § 2. punkts) tika atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrijas prioritārajam pasākumam "Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem" īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2026. gadā 24 168 498 euro apmērā, 2027. gadā 26 440 801 euro apmērā, 2028. gadā 30 177 077 euro apmērā un 2029. gadā 30 173 568 euro apmērā, t.sk. noteikumu projekta ieviešanai 2026. gadā 787 059 euro apmērā, 2027. gadā 1 499 702 euro, 2028.gadā un turpmākajos gados 1 855 394 euro apmērā. Papildus informējam, ka noteikumu projektā norādītais papildu nepieciešamais finansējums LM prioritātes "Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem" pasākumam "Atbalsta pasākumi specializētajām audžuģimenēm" īstenošanai ir norādīts daļēji, jo papildu finansējums, kas nepieciešams atelpas brīža un atbalsta personas atlīdzības izmaksai jaunās specializētās audžuģimenes formas ieviešanai bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām tiks iekļauts turpmākajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos.

Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra ārkārtas sēdē (ārkārtas sēdes protokols Nr. 2, 1. §.) tika atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums par papildu finansējum piešķiršanu prioritārā pasākuma "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta pakalpojumu pilnveide, tai skaitā bērniem īpašās situācijās" īstenošanai 2023.gadam 1 741 518 euro apmērā, 2024.gadam 7 700 000 euro apmērā un 2025.gadam un turpmāk 7 900 000 euro apmērā, tai skaitā noteikumu projektā ietvertā pasākuma īstenošanai - mācībām potenciālajām specializētajām audžuģimenēm saistībā ar pakalpojuma sniegšanu bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām ik gadu 6 048 euro apmērā.

Finansējums Noteikumu projekta ieviešanai ir iestrādāts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam"

Šobrīd papildu nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai ir apstiprināts atbilstoši plānotajai minimālajai mēneša darba algai 2026.gadā – 780 euro, 2027.gadā – 820 euro, 2028.gadā – 860 euro. Ja, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumu Nr. 730 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" 6. punktā noteikto, Ministru kabinetā tiks lemts par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu gadījumos, kad priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu fiskālā ietekme (ietekme uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem un izdevumiem) ir lielāka par ietekmi, kas ņemta vērā attiecīgā perioda Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā, vienlaikus tiks lemts arī par nepieciešamo papildu finansējumu atalgojuma specializētajām audžuģimenēm nodrošināšanai.

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

4.2. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Bērnu aizsardzības centrs

Nevalstiskās organizācijas

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija

Cits

ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Publiskā apspriešana

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/39172a95-b6b1-4772-bb6b-d1a282d4664b

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija

Nē

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)

Jā

Grozījuma projektā paredzētās izmaiņas ietekmē 7.1. sadaļā norādīto institūciju funkcijas un uzdevumus. Bāriņtiesai, kas pieņem lēmumu par bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ievietošanu audžuģimenē, ir jauns pienākums organizēt un protokolēt grozījumu projekta 52.¹ punktā minēto starpinstitūciju sanāksmi, savukārt pārējās sanāksmē uzaicinātās institūcijas (pašvaldības sociālais dienests, Valsts probācijas dienests, ja attiecināms, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri u.c.) tajā piedalās un sniedz to kompetencē esošo informāciju, tostarp vērtē bērna un audžuģimenes savstarpējo savietojamību. Bāriņtiesai papildus jāveic bērna un audžuģimenes savstarpējās piemērotības izvērtēšana, tostarp īpašu kategoriju personas datu (piemēram, datu par bērna veselību un uzvedību) apstrāde, sanāksmei nepieciešamās informācijas sagatavošana, kā arī sanāksmē jāpanāk vienošanās par bērnam turpmāk nepieciešamo atbalstu un katras iestādes veicamajiem pasākumiem. Bērnu aizsardzības centram ir jāsniedz informācija SPOLIS izstrādātajiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem SPOLIS (piešķirto pakalpojumu apstrāde, jauna specializētās audžuģimenes statusa iekļaušana, veselības apdrošināšanas un kompensācijas par civiltiesisko atbildības apdrošināšanu administrēšana atbalsta centriem nosacījumu un finanšu atskaišu iestrāde), paredzot procesu digitalizāciju. Tāpat Bērnu aizsardzības centram ir jāsagatavo metodiskie ieteikumi par izmaiņām noteikumos atbalsta centriem un bāriņtiesām.

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija

Nē

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija

Nē

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija

Nē

8. Cita informācija

Nē

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Jaunas audžuģimenes specializācijas ieviešana - audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Bāriņtiesa, pamatojoties uz Bāriņtiesas likuma 25. pantu, lemj par audžuģimenes statusa piešķiršanu, savukārt kārtība, kādā laulātajiem (personai) piešķir audžuģimenes statusu nosaka Noteikumu II. Nodaļa.
Bāriņtiesa, lai izvērtētu laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai un pieņemtu attiecīgu bāriņtiesas lēmumu, nodrošinātu bērna vislabāko interešu ievērošanu, izvēloties bērnam piemērotāko ārpusģimenes aprūpes formu, preventīvi nepieļautu bērna nokļūšanu vidē, kas apdraud viņa dzīvību, veselību un attīstību, nodrošinātu ārpusģimenes aprūpes sistēmas uzskaiti un pārraudzību, apstrādā turpmāk minētos datus. Katrs datu veids tiek apstrādāts tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams konkrētā, ar tiesību normu saistītā nolūka sasniegšanai (datu minimizācijas princips).
1.Vispārīgie personas dati
1) vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads un datums - nepieciešami personas identifikācijai un lai pārbaudītu personas atbilstību Noteikumu 13. punktā noteiktajam vecuma ierobežojumam (no 25 līdz 60 gadiem). Bez precīza dzimšanas datuma un gada nav iespējams objektīvi konstatēt atbilstību šim kritērijam;
2) pilsonība - nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību Noteikumu 12. punktam, kas paredz, ka statusu piešķir, ja vismaz viens no laulātajiem (persona) ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks ar dokumentāri apliecinātām tiesībām uzturēties Latvijā ne mazāk kā divus gadus pēc iesnieguma iesniegšanas. Apstrāde ir nepieciešama bērna aprūpes stabilitātes un pēctecības nodrošināšanai, proti, lai persona varētu likumīgi uzturēties valstī visā plānotajā bērna aprūpes laikā;
3) ģimenes stāvoklis - nepieciešams, lai konstatētu, vai statusam piesakās laulātie vai persona, un lai pareizi noteiktu, uz kurām personām attiecināmas Noteikumu prasības un izvērtējums, kā arī lai novērtētu ģimenes vidi un attiecību noturību, kurā tiks ievietots bērns;
4) pases vai personas apliecības sērija, numurs, izdošanas vieta un datums - nepieciešami personas identitātes un dokumentā ietverto ziņu (tostarp uzturēšanās tiesību) pārbaudei, kā arī lietas dokumentārai noformēšanai, apliecinot, ka izvērtējums veikts, pārbaudot personu apliecinošu dokumentu;
5) izglītība - nepieciešama, lai izvērtētu personas zināšanas, prasmes un gatavību nodrošināt bērna aprūpi, audzināšanu un attīstībai atbilstošu vidi, kā arī spēju apgūt audžuģimenes mācību programmu;
6) nodarbošanās - nepieciešama, lai izvērtētu ģimenes materiālo stāvokli un stabilitāti, personas noslogojumu un reālās iespējas veltīt bērnam nepieciešamo laiku un uzmanību, kā arī nodrošināt aprūpi atbilstoši bērna vecumam un vajadzībām;
7) ģimenes deklarētā un faktiskā dzīvesvieta - nepieciešama, lai pārbaudītu laulāto (personas) dzīves apstākļus un sagatavotu dzīves apstākļu pārbaudes aktu, kā arī lai noteiktu bāriņtiesas piekritību. Faktiskās dzīvesvietas norādīšana nepieciešama gadījumos, kad tā atšķiras no deklarētās, lai izvērtējums attiektos uz vidi, kurā bērns faktiski uzturēsies;
8) ģimenē esošo bērnu vārds, uzvārds, dzimšanas datums un gads - nepieciešami, lai izvērtētu ģimenes sastāvu, esošo bērnu skaitu un vecumu un konstatētu, vai ievietojamā bērna aprūpe atbildīs gan ievietojamā bērna, gan jau ģimenē esošo bērnu vislabākajām interesēm (tostarp ģimenes noslodzi un iespēju nodrošināt katram bērnam atbilstošu aprūpi un privāto telpu);
9) citu ģimenē dzīvojošo personu vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums - nepieciešami, lai identificētu visas personas, kas dzīvos vienā mājsaimniecībā ar ievietojamo bērnu, izvērtētu vidi, kurā bērns tiks aprūpēts, un veiktu normatīvajos aktos paredzētās pārbaudes attiecībā uz personām, kas ikdienā būs saskarsmē ar bērnu;
10) kopējā dzīvojamā platība - nepieciešama, lai izvērtētu ģimenes iespējas dzīvesvietā nodrošināt bērnam nepieciešamo privāto telpu atbilstoši viņa vecumam, dzimumam un veselības stāvoklim;
11) ģimenes gada ienākumi - nepieciešami, lai noskaidrotu ģimenes materiālo stāvokli un izvērtētu ģimenes spēju nodrošināt bērnam pienācīgus dzīves apstākļus.
Šo datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 36. panta pirmā daļa, Bāriņtiesu likuma 16. panta 2., 9. un 10. punkts, 25. panta pirmā, otrā, otrā viens prim, trešā un ceturtā daļa un Noteikumi).

2. Īpašu kategoriju personas dati (veselības dati)
Bāriņtiesa apstrādā arī laulāto (personas) īpašu kategoriju personas datus - veselības datus, proti, psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām, psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām, kā arī citas normatīvajos aktos paredzētās ziņas par veselības stāvokli. Šo datu apstrādes nolūks ir izvērtēt, vai personas veselības stāvoklis nerada šķērsli bērna drošai un pienācīgai aprūpei, un tādējādi aizsargāt bērna dzīvību, veselību un attīstību.
Apstrādes tiesiskais pamats ir Datu regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 36. panta pirmā daļa, Bāriņtiesu likuma 25. panta pirmā, otrā, otrā viens prim, trešā un ceturtā daļa.

3. Dati par sodāmību, notiesāšanu un iestāžu lēmumiem attiecībā uz personas rīcību
Noteikumu 14. punkts paredz, ka audžuģimenes statusu nepiešķir, ja attiecībā uz vienu no laulātajiem (personu) pastāv kāds no Noteikumos minētajiem nosacījumiem. Lai izvērtētu atbilstību šai normai, bāriņtiesa apstrādā turpmāk minētos datus:
1) ziņas par pārtrauktām vai atņemtām bērna aizgādības tiesībām - nepieciešamas, lai preventīvi nodrošinātu, ka bērns netiek nodots tādas personas aprūpē, kuras rīcība pret bērnu iepriekš atzīta par bērna interesēm neatbilstošu;
2) ziņas par tiesas piemērotiem Krimināllikumā noteiktajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem - nepieciešamas, lai konstatētu Noteikumu 14. punktā minēto šķērsli un aizsargātu bērna dzīvību, veselību un drošību;
3) ziņas par personas sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu - nepieciešamas, lai preventīvi novērstu bērna nokļūšanu vidē, kurā pastāv vardarbības risks;
4) ziņas par personas sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību - nepieciešamas bērna aizsardzībai pret seksuālu izmantošanu, šis izvērtējums veicams neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
5) ziņas par personas atcelšanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas pienākumu pildīšanas dēļ - nepieciešamas, lai izvērtētu personas iepriekšējo rīcību ar cita bērna aprūpi saistītas funkcijas;
6) ziņas par audžuģimenes, specializētās audžuģimenes vai viesģimenes statusa atņemšanu tādēļ, ka nav pildīti pienākumi atbilstoši bērna interesēm - nepieciešamas, lai izvērtētu personas iepriekšējo rīcību ar cita bērna aprūpi saistītas funkcijas.

Iepriekš minēto sodāmības datu (Noteikumu 14.2.; 14.3. un 14.4. apakšpunkts) apstrādes tiesiskais pamats ir Datu regulas 10. pants, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 36. panta pirmā daļa, Bāriņtiesu likuma 25. panta trešā daļa.

Dati par bāriņtiesas vai tiesas pieņemtiem lēmumiem tiek apstrādāti pamatojoties uz Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 36. panta pirmo daļu, Bāriņtiesu likuma 25. panta pirmo, otro, otro viens prim, trešo un ceturto daļu.
Bāriņtiesas personas datus glabā atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr.1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi" 28. punktā noteiktajam. Bāriņtiesas iegūto personas datu glabāšanas iekšējo procedūru un termiņus noteic Arhīvu likums un tam pakārtotie Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumi Nr.282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi". Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentu arhīvisko vērtību noteikšanas un dokumentu glabāšanas termiņa noteikšanai kritērijiem bāriņtiesu iegūto personu datu glabāšanas termiņi ir izstrādāti un noteikti Dokumentu un arhīva pārvaldības ekspertu komisijas sēdē saskaņotā Bāriņtiesu lietu paraugnomenklatūrā (https://www.arhivi.gov.lv/lv/media/437/download?attachment), lietas par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai un lietas par audžuģimenes statusa piešķiršanu glabāšanas termiņš ir 10 gadi pēc audžuģimenes statusa izbeigšanas.

Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs, lai veiktu Noteikumos un normatīvajos aktos par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem noteiktos uzdevumus, apstrādā personas datus un ir uzskatāms par atsevišķiem pārziņiem Datu regulas 4. panta 7. punkta izpratnē.

Grozījumu projekts (noteikumu 51.¹ punkts) paredz, ka audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām var ievietot bērnu, kurš ir sasniedzis 11 gadu vecumu un kurš atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1. bērnam pēdējo divu gadu laikā ir iekārtota profilakses lieta un izstrādāta uzvedības sociālās korekcijas programma atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantā noteiktajam;
2. bērnam pēdējā gada laikā ir izsniegts narkologa slēdziens par atkarību izraisošu vielu pārmērīgu lietošanu vai atkarību no psihoaktīvām vielām vai procesiem;
3. pēdējā gada laikā ir izsniegts psihiatra slēdziens par uzvedības traucējumiem.
Lai izvērtētu bērna atbilstību ievietošanai audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, bāriņtiesa veiks īpašu kategoriju datu (veselības dati) apstrādi, iegūstot informāciju no narkologa slēdziens par atkarību izraisošu vielu pārmērīgu lietošanu vai atkarību no psihoaktīvām vielām vai procesiem (noteikumu 51.¹2. apakšpunkts) vai psihiatra slēdziena par uzvedības traucējumiem (noteikumu 51.¹3. apakšpunkts).
Noteikumu 52. punkts nosaka, ka bāriņtiesa, ievietojot bērnu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi, un ievēro bērna intereses, kā arī sadarbībā ar atbalsta centru izvērtē, vai tā spēs nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam. Lai bāriņtiesa izpildītu šo noteikumu 52. punktā minēto, bāriņtiesa atbalsta centram sniedz informāciju tikai tādā apjomā un detalizācijas pakāpē, kāds nepieciešams, lai izvērtētu konkrētās audžuģimenes, t.sk. specializētās audžuģimenes savstarpējo piemērotību konkrētajam bērnam:
1) atbalsta centram tiek darīts zināms fakts, ka bērns atbilst kādam (vai vairākiem) no 51.¹ punkta kritērijiem, un sniegts no attiecīgā kritērija izrietošo bērna aprūpes vajadzību funkcionāls raksturojums (uzvedības traucējumu vai atkarības problēmas raksturs un intensitāte, nepieciešamā atbalsta, uzraudzības un aprūpes veids), ciktāl tas nepieciešams, lai novērtētu, vai konkrētā ģimene spēj nodrošināt attiecīgā bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi;
2) dati tiek nodoti funkcionālā, nevis pilnā apjomā – atbalsta centram netiek nodoti bērna medicīniskie dokumenti, piemēram, narkologa vai psihiatra slēdziens, izmeklējumu apraksti, slimības vēsture, diagnožu kodi), jo izvērtējuma veikšanai pietiek ar secinājumu par bērna aprūpes vajadzību esamību un raksturu. Detalizācijas pakāpe tiek noteikta pēc principa "tik daudz, cik nepieciešams, un tik maz, cik iespējams";
3) atbalsta centram netiek nodoti bērna dati, kas nav saistīti ar šo noteikumu 52. punktā minētā izvērtējuma veikšanu (piemēram, ziņas, kas attiecas vienīgi uz bāriņtiesas kompetencē esošu lēmumu par aizgādības tiesībām, vai ziņas par trešajām personām);
4)informācijas apmaiņa notiek konkrētā bērna un konkrētās audžuģimenes savstarpējās piemērotības izvērtēšanas ietvaros - atbalsta centram nav pieejami dati par citiem bērniem, attiecībā uz kuriem tam nav noteikta uzdevuma.

Datu minimizācija (Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts) tiek nodrošināta ar šādiem līdzekļiem: attiecīgā informācijas aprites risinājums (vai informācijas nodošanas kārtība) nodrošina, ka atbalsta centram ir pieejams tikai šo noteikumu 52. punktā minētā uzdevuma izpildei nepieciešamais datu apjoms, nevis viss par bērnu pieejamais datu kopums, veselības dati tiek nodoti pēc būtības, apstrādes nolūkam nozīmi piešķirot secinājumam par bērna aprūpes vajadzībām, nevis pašai diagnozei, informācijas apmaiņa notiek tikai konkrētā bērna un konkrētās audžuģimenes savstarpējās piemērotības izvērtēšanas ietvaros.

Integritāte un konfidencialitāte (Datu regulas 5. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 32. pants) tiek nodrošināta ar tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem:
1) atbalsta centrs kā pārzinis nodrošina piekļuves kontroli – bērna īpašu kategoriju datiem piekļūst tikai tie atbalsta centra darbinieki, kuriem tie nepieciešami amata pienākumu veikšanai ("nepieciešamība zināt" princips);
2) atbalsta centra darbiniekiem noteikts konfidencialitātes pienākums, tostarp pēc darba vai citu tiesisko attiecību izbeigšanās;
3) ja datu apmaiņa notiek, izmantojot valsts informācijas sistēmu, tā tiek nodrošināta pa aizsargātu kanālu, ar lietotāju autentifikāciju un piekļuves reģistrēšanu (auditācijas pierakstiem), kas ļauj izsekot, kurš darbinieks un kad ir piekļuvis datiem;
4) bērna dati atbalsta centrā tiek glabāti tikai tik ilgi, cik nepieciešams uzdevuma izpildei, un pēc tam dzēsti vai iznīcināti (sk. glabāšanas termiņus šā papildinājuma 3. punktā);
5) atbalsta centram, apstrādājot bērna veselības datus, jāizvērtē datu aizsardzības speciālista iecelšanas nepieciešamība un jāievēro Datu regulas 32. pantā noteiktās apstrādes drošības prasības.

Bāriņtiesa un atbalsta centrs katrs savas kompetences ietvaros ir atsevišķi pārziņi; bērna datu nodošana atbalsta centram šo noteikumu 52. punktā minētā izvērtējuma veikšanai ir datu nodošana starp pārziņiem uz normatīvajos aktos noteikta pamata.

Grozījumu projekts paredz papildināt noteikumus ar 52.¹ punktu, nosakot, ka, bāriņtiesa pirms lēmuma par bērna ievietošanu audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām pieņemšanas papildu šo noteikumu 52. punktā noteiktajam organizē starpinstitūciju sanāksmi, kurā uzaicina piedalīties bērna likumisko pārstāvi un pārstāvjus no:
- bāriņtiesas, kas ir pieņēmusi lēmumu par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu;
- atbalsta centra, ar kuru specializētā audžuģimene ir noslēgusi šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minēto līgumu;
- atbalsta centra, kas bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām nodrošina psihosociālo atbalstu un atbalsta pasākumus, ja attiecināms;
- pašvaldības, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, sociālā dienesta;
- Valsts probācijas dienesta, ja bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ir piemērota probācijas uzraudzība;
- citām iestādēm pēc nepieciešamības.

Starpinstitūciju sanāksmes tiek protokolētas. Protokolā iekļauj starpinstitūciju sanāksmes dalībnieka vārdu (vārdus), uzvārdu un pārstāvētās institūcijas nosaukumu un amatu (attiecināms uz pārstāvjiem), kā arī starpinstitūciju sanāksmē panākto vienošanos par bērna un konkrētās specializētās audžuģimenes bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām piemērotību, bērnam nepieciešamo atbalstu un katras institūcijas veicamajiem pasākumiem. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Datu regula) ir 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, Bāriņtiesu likuma 25. panta trešā daļa un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 36. panta pirmā daļa. Šis personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums sniegts anotācijas 1.3. sadaļā.
Protokolu pievieno bāriņtiesas lietai par bērna ievietošanu audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām vai uzturēšanās izbeigšanu tajā un glabā atbilstoši bāriņtiesu darbību regulējošajos aktos noteiktajam lietu glabāšanas termiņam – 5 gadus pēc līguma ar pašvaldību par bērna ievietošanu audžuģimenē izbeigšanās.
Termiņa samērīgumu pamato tas, ka protokolā fiksētā informācija ir nepieciešama, lai izsekotu bērna aprūpes izvērtējuma un lēmumu pieņemšanas gaitai visā bērna ārpusģimenes aprūpes laikā un pēc tās (tostarp iespējamu strīdu un pārsūdzību izskatīšanai). Vienlaikus protokolā netiek fiksēta bērna veselības dati, kas satur informāciju par diagnozi, slimības vēsture un citiem medicīniskiem datiem.

Nosakot protokola glabāšanas termiņus, ir ņemti vērā vairāki apstākļi: personas datu apstrādes nolūki un normatīvajos aktos noteiktās prasības par informācijas pieejamību, arhivēšanu. Tāpat bāriņtiesai kā pārzinim ir pienākums pierādīt savas rīcības ar datu subjekta personas datiem atbilstību datu aizsardzības prasībām (pārskatatbildības princips). Pārziņa pierādīšanas pienākums korelē ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrā daļā noteikto prasības celšanas noilgumu. Minētā tiesību norma kontekstā ar Datu regulas 5. panta 2. punktu uzliek pienākumu pārzinim (bāriņtiesai) pamatot savas personas datu apstrādes pamatotību un tiesiskumu.
Vienlaikus būtiska nozīme ir arī iestādes juridiskās (tiesiskās) sekas, kas tiek rādītas prettiesiskas faktiskās rīcības rezultātā. Prioritāra nozīme ir valsts pārvaldes iestādes spēja pamatot un pierādīt savas faktiskās rīcības tiesiskumu.
Administratīvā procesa likuma 92. pants nosaka, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums 17. panta pirmā daļa paredz, ka privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas.
Atbilstoši stabilai judikatūrai, pastāvot noilguma termiņa iestāšanās faktam, nav nekādas juridiskas nozīmes tam, vai kādas personas darbībās (bezdarbībā) ir vai nav atbilstošas normatīvo aktu prasībām, jo tas nerada nekādas tiesiskas sekas. Bāriņtiesai protokola glabāšanas termiņš ir nosakāms 5 gados pēc līguma ar pašvaldību par bērna ievietošanu audžuģimenē izbeigšanās. Iepriekš minētais termiņš ir saistāms ar iestādes nepieciešamību pierādīt savas, tai skaitā, faktiskās rīcības pamatotību un tiesiskumu. Šāds 5 gadu glabāšanas termiņš nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp datu subjekta tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām celt prasību/pieteikumu tiesā ar bāriņtiesas pienākumu pamatot un pierādīt savas rīcības tiesiskumu noilguma laikā, kas nerada nepamatotu un pārlieku slogu.

Noteikumu projekta 52.¹ punkts paredz, ka starpinstitūciju sanāksmē piedalās bērna likumiskais pārstāvis un dažādu iestāžu pārstāvji, ja to darba pienākumi ir saistīti ar konkrēto bērnu un konkrēto audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām un nosaka jau obligātos pārstāvjus, kā arī paredz iespēju bāriņtiesai pēc nepieciešamības uzaicināt arī citu iestāžu pārstāvjus.
Tādējādi konkrētā starpinstitūciju sanāksmē, kurā izskata konkrētā bērna un konkrētās audžuģimenes savstarpējo piemērotību, bērnam un audžuģimenei nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus un katras iestādes veicamos pienākumus, piedalās tikai tie dalībnieki, kuru iesaiste izriet no konkrētā bērna un konkrētās audžuģimenes faktiskās situācijas.
Informācija par bērnu tiek nodrošināta atbilstoši "nepieciešamība zināt" principam – katrs dalībnieks saņem tikai to informāciju, kas nepieciešama viņa funkcijas izpildei attiecīgajā sanāksmē:
1) bērna likumiskais pārstāvis un dalībnieki, kuru līdzdalība tieši saistīta ar lēmuma par bērna ievietošanu audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām un aprūpi sagatavošanu (bāriņtiesa, atbalsta centrs, pašvaldības sociālais dienests), piekļūst informācijai tādā apjomā, kāds nepieciešams bērna un audžuģimenes situācijas izvērtēšanai un lēmuma pamatošanai;
2) atbalsta centrs, kas bērnam nodrošina psihosociālo atbalstu un atbalsta pasākumus piedalās tikai tad, ja tas ir attiecināms, un piekļūst tikai tai informācijai, kas nepieciešama atbalsta pasākumu nodrošināšanai;
3) Valsts probācijas dienests piedalās tikai tad, ja bērnam ir piemērota probācijas uzraudzība, un tam tiek sniegta tikai tāda informācija, kas nepieciešama probācijas uzraudzības funkcijas izpildei;
4) citas iestādes tiek uzaicinātas tikai pēc nepieciešamības konkrēta jautājuma risināšanai un piekļūst tikai tai informācijai, kas attiecas uz viņu kompetencē esošo jautājumu, turklāt bāriņtiesa izvērtē, vai un kādus citu iestāžu pārstāvjus nepieciešams piesaistīt.;
5) bērna īpašu kategoriju dati (dati par veselību, diagnozēm un atkarībām) un dati par bērna ģimeni tiek atklāti tikai tiem dalībniekiem, kuru funkcija sanāksmē to prasa, pārējiem dalībniekiem informācija tiek sniegta tādā apjomā un detalizācijas pakāpē, kāda nepieciešama viņu funkciju veikšanai sniegšanai, nodrošinot informāciju bērna aprūpes vajadzību funkcionāla raksturojuma veidā;
6) protokolā fiksē tikai starpinstitūciju sanāksmes nolūkam nepieciešamo informāciju, kas noteikta šo noteikumu 52.² punktā, neiekļaujot informāciju par diagnozēm, slimības vēsturi un citus veselības datus.

Starpinstitūciju sanāksmē apspriestā un protokolā fiksētā informācija par bērnu un viņa ģimeni, tostarp bērna īpašu kategoriju personas dati, ir konfidenciāla un īpaši aizsargājama informācija. Tai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss, un tā apstrādājama, ievērojot šādus pasākumus: sanāksmes dalībniekiem ir noteikts konfidencialitātes ievērošanas pienākums, tostarp pēc darba vai citu tiesisko attiecību izbeigšanās; protokols glabājams aizsargātā veidā, nodrošinot piekļuvi tikai tām personām, kurām tā nepieciešama amata pienākumu veikšanai; protokolā ietvertie dati netiek izpausti trešajām personām ārpus normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem. Šie nosacījumi nodrošina Datu regulas 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 32. pantā noteikto integritātes, konfidencialitātes un apstrādes drošības prasību ievērošanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām tiks nodrošināta aprūpe specializētā audžuģimenē, kura nodrošinās bērnam nepieciešamo aprūpi ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā.

8.2. Cita informācija

Pielikums

Nosaukums

Atalgojuma aprēķins specializētajām audžuģimenēm bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām

Datne

1_Pielikums_Spec_gimenu_atalgojums.xlsx

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

6.4. Cita informācija

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija