Anotācija (ex-ante)

Informācija par nekustamo īpašumu "Aizkalni" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720040121) Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums).
1. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 18. panta pirmo daļu sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" (turpmāk - Institūcija) 2023. gada 23. decembrī nosūtīja Nekustamā īpašuma īpašniekam paziņojumu Nr. 2.3.N/2023-4232  "Paziņojums par nekustamā īpašuma "Aizkalni", Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 66720040121, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai".
2. Institūcija izvērtēja ar lietas faktiskajiem apstākļiem saistīto dokumentāciju un konstatēja šādus būtiskus apstākļus:
2.1. Nekustamā īpašuma sastāvs:
Nekustamais īpašums kopumā sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040121 - 2,2 ha platībā un uz tās esošām ēkām (būvēm): dzīvojamās mājas (kadastra apzīmējums 66720040121001), saimniecības ēkas (kadastra apzīmējums 66720040121002) un šķūņa (kadastra apzīmējums 66720040121003).
2.2. Īpašuma tiesības:
Nekustamais īpašums ir ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 938 un īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – īpašnieks).
2.2.1. Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā ir reģistrētas šādas atzīmes:
- 0,4 kV elektrisko tīklu gaisvadu līnijas 0.08km/20m aizsargjosla 0,2 ha;
- gaisvadu sakaru līnijas 0,12km/5m aizsargjosla 0,1 ha;
- koplietošanas ūdensnotekas 0,08km/10m aizsargjosla 0,1 ha;
- Salacas upes 0,12km/100 m aizsargjosla 1,2 ha;
- Salacas upes ielejas kompleksais dabas liegums 2,2 ha;
- Rīgas jūras līča 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības josla.
2.2.2. Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, apbūves tiesības, ķīlas vai hipotēkas tiesības, kā arī piedziņas atzīmes.
2.3. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veiktie ieraksti:
2.3.1. Apgrūtinājumi:
- Aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās (020501)- 0,2 ha;
- Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju (7312040200)- 0,1 ha;
- ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija (110402)- 0,1 ha;
- dabas lieguma dabas lieguma zonas teritorija (7313040300)- 2,2 ha;
- tauvas joslas teritorija gar upi (7311050200)- 0,1 ha;
- ūdensteces aizsargjoslas teritorija (110201)- 1,2 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
2.3.2. Lietošanas mērķis - "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība" (kods 0101).
2.3.3. Sadalījums pa zemes lietošanas veidiem:
- 1,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (t.sk. aramzemes platība - 1,4 ha, augļu dārzu platība - 0,2 ha, ganību platība - 0,3 ha);
- 0,1 ha ūdens objektu zeme;
- 0,1 ha zeme zem ēkām;
- 0,1 ha zemes zem ceļiem.
2.4. Nekustamā īpašuma atlikusī (neatsavināmā) daļa:
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo (atsavināmo) Nekustamā īpašuma daļu - zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040121 (turpmāk – Zemes vienība) daļu aptuveni 0,1561 ha platībā, atlikumā veidojas Zemes vienības daļa aptuveni 2,0439 ha platībā, kas ir apbūvēta.
Atbilstoši Limbažu novada pašvaldības (Limbažu novada administrācijas Nekustamā īpašuma un teritorijas plānojuma nodaļa) 2023. gada 9. novembra atzinumam Nr. 8.2/23/1410 Zemes vienība saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu atrodas funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorija (L), kurā minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība ir 2 ha, un šis ierobežojums neattiecas uz daļām, kas ir apbūvētas. Apbūvētām daļām nav platību ierobežojuma. Līdz ar to Zemes vienības atlikusī apbūvētā daļa aptuveni 2,0439 ha platībā atbilst teritorijas plānojumam un turpmāk ir izmantojama patstāvīgi.
2.5. Īpašnieks 2024. gada 9. janvārī sniedza atbildi uz Institūcijas atsavināšanas paziņojumu (vēstule reģistrēta Institūcijā ar Nr. 2.2.S/2024-250), norādot, ka:
- "Aizkalni" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā ir saimniecība 2,2 ha platībā ar simtgadīgām ēkām ainaviski unikālā vietā Salacas upes stāvkrastā;
- dzelzceļa līnija austrumu pusē īpašumam aizsegs ainavu un radīs trokšņus. Dzelzceļa līnijas izbūve tiešā tuvumā pasliktina īpašuma lietošanas iespējas un samazinās tirgus vērtību.
2.6. 2024. gada 27. maijā Institūcijā saņemta īpašnieka vēstule (reģistrēta ar Nr. 2.2.S/2024-4404) par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijasmernieks.lv" izstrādātajā Nekustamā īpašuma zemes ierīcības projektā norādītajiem apgrūtinājumiem. Vēstulē īpašnieks norāda, ka piemērotie apgrūtinājumi ierobežo saimniecisko darbību un nav adekvāti, salīdzinājumā ar  dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūves agresīvo iejaukšanos esošajā dabas pamatnē un ignorē visus iepriekšminētos apgrūtinājumus un liegumus, ieskaitot skata tiesību zaudēšanu.
2.7. 2024. gada 28. maijā Institūcijā saņemta īpašnieka vēstule (reģistrēta ar Nr. 2.2.S/2024-4461) ar iebildumiem par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja 2024. gada 15. aprīļa vērtējumu:
- atsavināmā zemes gabala vērtība tiek noteikta salīdzinājumā ar tirgū esošās lauksaimniecības zemes vērtību, neņemot vērā atsavināmās zemes vienības tālāku izmantošanu industriālam mērķim - "Rail Baltica" būvniecības ieceres inženiertehniskajiem risinājumiem - industriālas būves  (apkopes angārs u.c). Plānotā dzelzceļa līnijas robeža tieši  piekļaujas nekustamā īpašuma "Aizkalni"  robežai, neveido buferzonu starp nekustamo īpašumu un projektējamo dzelzceļa trasi un projektā ir paredzēta apbūvei kā rezerves sliedes, sakaru tornis u.c. objekti;
- piedāvātais  novērtējums ir nekorekts un tendenciozs, jo ņemtas vērā tikai vienas puses - projekta attīstītāju "Rail Baltica" intereses. Nav ņemts vērā, kāds būs projektējamās Rail Baltica dzelzceļa līnijas iespaids uz nekustamo īpašumu "Aizkalni" un kā tas iespaidos/pazeminās paliekošās (neatsavināmās) daļas vērtību;
- nav skaidrojuma/aprēķina, kāds būs iespējamais trokšņu un vibrāciju līmenis tiešajā robežas ar nekustamo īpašumu tuvumā un tiešajā turpinājumā uz Salacas upes pārvada (tilta), ņemot vērā projektējamās dzelzceļa līnijas tiešu robežošanos ar nekustamā īpašuma robežu un plānoto kravas pārvadājumu (kravas konteineri, platformas ar paredzēto militāro smagsvara tehnikas (tanki, bruņu tehnika u.c.)  transportēšanas raksturu;
- nav projektējamā sliežu uzbēruma un prettrokšņu barjeras kopējā augstuma aprēķini. Tā kā dzelzceļa līnija tiek projektēta nekustamā īpašuma "Aizkalni" dienvidaustrumu pusē, nav  iespējamā  noēnojuma /izsauļojuma iespaids pie dzelzceļa līnijas esošajam augļu/sakņu dārzam;
- nav prettrokšņu barjeras vizualizācijas [..];
- piemērotie apgrūtinājumi ierobežo saimniecisko darbību un nav adekvāti;
- nekustamā īpašuma "Aizkalni" paliekošajai (neatsavināmajai) daļai ir konstatējams ievērojams vērtības samazinājums. Nekustamā īpašuma vērtētājs nav ņēmis vērā augstākminētos apsvērumus un nav noteicis reālo nekustamā īpašuma tirgus vērtības samazinājumu.  Nav iespējams iegūt alternatīvu esošā nekustamā īpašuma "Aizkalni" vērtējumu, jo Rail Baltica projekta virzītāji akceptē tikai Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas vērtējumus un praksē nav iespējams iegūt alternatīvu vērtējumu (tiek saņemti vērtējuma atteikumi). Praktiski apzinot īpašuma "Aizkalni" vērtību nekustamā īpašuma tirgū, jāsecina, ka  "Rail Baltica" projekta sakarā interese par īpašumu ir zudusi - ainaviskuma zudums, tuvā nākotnē urbanizēta vide, iespējamais trokšņu līmenis u.c. uzskatāmi kā  saimnieciskās darbības ierobežojumi (viesu nams u.c. līdzīgi objekti).
2.8. Institūcijas 2024. gada 26. jūnija vēstulē Nr. 2.3.N/2024-3250 īpašniekam sniegtas atbildes (skaidrojums):
- par lauksaimniecības zemes tirgus vērtības noteikšanu, neņemot vērā atsavināmās zemes vienības tālāku izmantošanu industriālam mērķim - "Rail Baltica" būvniecības ieceres inženiertehniskajiem risinājumiem - industriālas būves  (apkopes angārs u.c) – atbilstoši Atsavināšanas likuma 22. panta otrajai daļai Nekustamā īpašuma tirgus vērtību, izņemot šā likuma 19. panta otrajā daļā minēto gadījumu, nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā, ievērojot šā likuma 23. panta otrās daļas 5. punktā minēto par to, ka tiek izvērtētas apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai.
   Nekustamā īpašuma apsekošanā konstatēts, ka Nekustamā īpašuma uzsāktā izmantošana ir lauksaimniecības zeme. Tādēļ taisnīgas atlīdzības apmēra aprēķinam īpašuma tirgus vērtība atsavināmajai Zemes vienības daļai nosakāma pie tās atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktās izmantošanas kā lauksaimniecības zemei;
- par iespējamo trokšņu un vibrācijas līmeni - saskaņā ar akciju sabiedrības "RB Rail" sniegto  skaidrojumu atbilstoši Rail Baltica projekta risinājumiem teritorijas aizsardzībai no satiksmes radītā trokšņa attiecīgajā Rail Baltica dzelzceļa līnijas posmā paredzēti trokšņa mazināšanas risinājumi dzelzceļa infrastruktūras līmenī, nodrošinot, ka teritorijās, kurās nodrošināma vides trokšņa līmeņa atbilstība trokšņa robežlielumiem (tostarp nekustamajā īpašumā "Aizkalni"), netiek pārsniegtas Ministru kabineta 2014. gada 7.  janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" 2. pielikuma 2. punktā noteiktās satiksmes vides trokšņa robežlielumu vērtības. Nekustamā īpašuma atlikušās (neatsavināmās) daļas tuvumā paredzēts izbūvēt divas necaurspīdīgas metāla absorbējošas trokšņa barjeras. Rail Baltica ietekmes uz vidi vibrāciju novērtējuma ietvaros secināts, ka vibrāciju līmenis, kas varētu radīt apdraudējumu 3. kategorijas ēkām (jutīgas ēkas un objekti, 8 mm/s), iespējams 20 m attālumā no malējā sliežu ceļa (ņemti vērā robežlielumi, kas noteikti Vācijas standartā DIN 4150 3. daļā (DIN 4150 Erschütterungen im Bauwesen, Teil 3 "Einwirkung auf bauliche Anlagen"), jo Latvijā nav noteikti vibrācijas robežlielumi). Rail Baltica būvniecībā plānots izmantot urbto pāļu tehnoloģiju, līdz ar to vibrāciju ietekmes zona būvniecības laikā nepārsniegs 12  m attālumu no būvdarbu veikšanas vietas. Izvērtējot Nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju atrašanās vietu un ņemot vērā dzelzceļa nodalījuma joslas platumu, Rail Baltica būvniecības un ekspluatācijas laikā netiks radīts vibrācijas apdraudējums Nekustamā īpašuma sastāvā esošajām būvēm;
- par paredzēto sliežu uzbēruma un prettrokšņu sienas augstumu - saskaņā ar akciju sabiedrības "RB Rail" sniegto skaidrojumu atbilstoši Rail Baltica projekta risinājumiem teritorijas aizsardzībai no satiksmes radītā trokšņa attiecīgajā Rail Baltica dzelzceļa līnijas posmā paredzētas trokšņa barjeras 5-6 m augstumā. Uzbēruma augstums Nekustamā īpašuma atlikušās (neatsavināmās) daļas tuvumā paredzēts 3-6 m augstumā, ievērojot, ka šajā posmā tiek šķērsotas ielejas. Ievērojot paredzamo uzbēruma un trokšņa barjeru augstumu, kā arī saskaņā ar projektēšanas ietvaros veikto novērtējumu attiecībā uz iespējamo noēnojumu pie dzelzceļa līnijas esošajam augļu/sakņu dārzam, secināts, ka pie dzelzceļa līnijas esošajam augļu/sakņu dārzam nav paredzama noēnojuma ietekme. Savukārt izbūvētā dzelzceļa infrastruktūra (tajā skaitā Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā izvietojamais dzelzceļa vadības un kontroles bloks) atradīsies aptuveni 6,5–8 metru attālumā no Nekustamā īpašuma atlikušās daļas jaunās robežas;
- par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijasmernieks.lv" izstrādātajā Nekustamā īpašuma zemes ierīcības projektā norādītajiem apgrūtinājumiem – atbilstoši Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 938 2000. gada 27. martā veiktajiem ierakstiem, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datiem Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar 0,4 kV elektrisko tīklu gaisvadu līnijas 0,08 km/20 m aizsargjoslu 0,2 ha platībā, gaisvadu sakaru līnijas 0,12 km/5 m aizsargjoslu 0,1 ha platībā, koplietošanas ūdensnotekas 0,08 km/10 m aizsargjoslu 0,1 ha platībā, Salacas upes 0,12 km/100 m aizsargjoslu 1,2 ha platībā, Salacas upes ielejas komplekso dabas liegumu 2,2 ha platībā, Rīgas jūras līča 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslu. Šie apgrūtinājumi pastāvēja jau pirms tā iegādes un īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā 2009. gada 9. jūnijā.
Izstrādājot Nekustamā īpašuma zemes ierīcības projektu, zemes ierīkotājs atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumiem Nr. 505 "Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi" norāda uz projektēto teritoriju attiecināmos apgrūtinājumus, kas noteikti normatīvajos aktos aizsargjoslu noteikšanas vai vides un kultūras pieminekļu aizsardzības jomā un var būt attēloti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Papildus informējam, ka aktuālie apgrūtinājumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiks aktualizēti tikai pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas atbilstoši zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētas personas (turpmāk – mērnieks) sagatavotajā apgrūtinājumu plānā attēlotajai informācijai. Mērnieks saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 215. punktā noteikto apgrūtinājumu plānā attēlo visus uz apgrūtinājuma plāna izgatavošanas brīdi aktuālos apgrūtinājumus, tostarp zemes ierīcības projektā norādītos. Tā kā šobrīd spēkā esošais zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040121 zemes robežu plāns, kas satur informāciju arī par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem apgrūtinājumiem ir izgatavots 1999. gadā, aktuālie apgrūtinājumi pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas var atšķirties;
- par Nekustamā īpašuma atlikušās (neatsavināmās) daļas vērtības samazinājumu -  sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs ir konstatējis, ka ietekme uz atlikušo Zemes vienības daļu ar kadastra apzīmējumu 6672 004 0121 un apbūvi - dzīvojamās mājas (kadastra apzīmējums 6672 004 0121 001), saimniecības ēkas (kadastra apzīmējums 6672 004 0121 002) un šķūņa (kadastra apzīmējums 6672 004 0121 003), tālāku izmantošanu nav konstatēts, jo konfigurācija netiek būtiski mainīta, krasta josla gar Salacas upi nesamazinās, pēc ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" projekta realizācijas tiek nodrošināta līdzvērtīga piekļūšana.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas uzdevumā 2015. gada 2. novembrī zvērinātu advokātu biroja "BORENIUS" sagatavotā galaziņojuma 3.4. punktā (75. lapa) minēto, Latvijas normatīvie akti tieši neaizsargā personu tiesības uz apkārtējās ainavas saglabāšanu jeb tā saucamās skata tiesības.
Transporta infrastruktūras būvniecības projektu īstenošanas rezultātā neapšaubāmi tiek mainīta apkārtējā ainava, kas, iespējams, var samazināt blakus esošo nekustamo īpašumu vērtību. Normatīvie akti neparedz personai tiesības prasīt atlīdzinājumu par nekustamā īpašuma vērtības krišanos, ko rada izmaiņas apkārtējā ainavā. Tieši pretēji – Latvijas administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ka tas, ka dzīvojamā māja atradās klusā, nepiesārņotā vietā ar nelielu transporta plūsmu, kā arī apkārt līdz šim bija ne pārāk urbāniska vide, nenozīmē, ka blakus esošie zemesgabali nevarētu tikt apbūvēti. Neviena persona, kuras īpašumam blakus atrodas brīvi, neapbūvēti zemesgabali, nevar paļauties, ka blakus esošie brīvie zemesgabali paliks neapbūvēti. Personai ir jārēķinās, ka arī blakus esošā īpašuma īpašniekam ir tādas pašas tiesības izmantot savu īpašumu, arī apbūvēt. Šāda pieeja atbilst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, kurā atzīts, ka tiesības uz esošās ainavas saglabāšanu pašas par sevi netiek aizsargātas ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu;
- par Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociāciju - biedrība "Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija" (turpmāk – LĪVA) ir sabiedriska organizācija, kas dibināta ar galveno uzdevumu izveidot un attīstīt vispārpieņemtajai vērtēšanas praksei un starptautiskajiem vērtēšanas standartiem atbilstošu vērtēšanas sistēmu, kā arī izveidot un attīstīt vērtētāju izglītības sistēmu. LĪVA ir vienīgā institūcija Latvijā, kas ir tiesīga sertificēt nekustamo īpašumu vērtētājus. Savukārt sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja darbībām ir jābūt neatkarīgām, lai sniegtu neatkarīgu, profesionālu, kvalificētu un objektīvu vērtēšanas darba rezultātu. Sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam jāveic īpašuma novērtējums un jāsagatavo slēdziens pamatojoties vienīgi uz profesionāliem kritērijiem. Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 30., 31. punktā minētajam, ja atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks līdz komisijas lēmuma pieņemšanai par atlīdzības apmēra apstiprināšanu iesniedz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu atsavināmā nekustamā īpašuma vērtējumu un tas atšķiras no Institūcijas izvēlētā sertificētā nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotā atsavināmā nekustamā īpašuma vērtējuma, abi vērtējumi iesniedzami LĪVA atzinuma sniegšanai par to atbilstību normatīvajiem aktiem un Institūcijas dotajam darba uzdevumam.
2.9. 2024. gada 19. jūlijā Institūcijā saņemta īpašnieka vēstule (reģistrēta ar Nr. 2.2.S/2024-6421), ar kuru īpašnieks informē, ka nemaina savu viedokli par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja 2024. gada 15. aprīļa vērtējumu. 

Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2024. gada 25. jūlijā sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzību par nekustamā īpašuma "Aizkalni" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 66720040121, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040121 daļas 0,1561 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā), atsavināšanu, nosakot to tirgus vērtības 3 215,66 EUR (trīs tūkstoši divi simti piecpadsmit euro un 66 centi) apmērā jeb 2,06 EUR (divi euro un 06 centi) par zemes kvadrātmetru.
Komisija noteica, ka atlīdzība būs precizējama, piemērojot zemes kvadrātmetra tirgus vērtību, ja kadastrālās uzmērīšanas rezultātā, realizējot zemes ierīcības projektu, mainīsies atsavināmās daļas platība.
Īpašnieks nav piekritis taisnīgās atlīdzības apmēram.
Īpašnieks nav izmantojis Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 30. punktā paredzētās tiesības veikt alternatīvu vērtējumu.

Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 19.septembra lēmumu Nr. 03.1-14/3260 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 3 215,66 EUR.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz no privātpersonas atsavināt nekustamā īpašuma "Aizkalni" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720040121) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720040121) daļu 0,1561 ha  platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā.