Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumu Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 635) 2.29. apakšpunktu, sistēmas pieslēgums ir sistēmas operatora elektrotīkla daļa, kas ierīkota elektroapgādes nodrošināšanai lietotājam līdz elektroietaišu piederības robežai (t.i. robežai starp sistēmas operatora un lietotāja elektroietaisēm). Saskaņā ar noteikumu Nr. 635 4. un 6. punktu uz šīs pašas elektroietaišu piederības robežas sistēmas operatora uzstāda reģistrētu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu, kas pieder sistēmas operatoram.
Atbilstoši Enerģētikas likuma 1.panta pirmās daļas 12. punktam, enerģijas lietotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā. Gadījumos, kad projekta attīstītājs ir izvēlējies risinājumu, kur sistēmas pieslēgums ir viens uz visu māju vai pat vairākām mājām, mājsaimniecības lietotājs, iegādājoties vai izīrējot mājokli, šādos projektos nonāk apakšlietotāja lomā, kas saskaņā ar noteikumu Nr. 635 2.1 apakšpunktu ir persona, kas pēc vienošanās ar lietotāju izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošus elektrotīklus elektroenerģijas saņemšanai un nepērk elektroenerģiju no tirgotāja vai sistēmas operatora.
Iepriekš minētajā situācijā enerģijas lietotājs ir kopējā nekustamā īpašuma valdītājs (īpašnieks, apsaimniekotājs v.tml.), kurš slēdz elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju un sistēmas pakalpojuma līgumu ar sistēmas operatoru. Šādos gadījumos rodas trīs veidu problemātika:
1)       apakšlietotāji nevar brīvi izvēlēties savu elektroenerģijas tirgotāju, kas konceptuāli ir pretrunā ne vien ar Elektroenerģijas tirgus likumu un noteikumiem Nr. 635, bet arī Elektroenerģijas tirgus direktīvu, kura paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no pašu izvēlētā piegādātāja;
2)       apakšlietotāji nepērk elektroenerģiju no elektroenerģijas tirgotāja vai sistēmas operatora, līdz ar to apakšlietotājiem nepastāv sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas tiesiskās attiecības likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” izpratnē, jo ēku īpašnieks vai apsaimniekotājs nav sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, bet apakšlietotāji nav sabiedrisko pakalpojumu lietotāji minētā likuma un Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē. Līdz ar to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai nav tiesiska pamata izskatīt strīdus starp elektroenerģijas lietotāju un apakšlietotājiem, ja tādi pastāv, kā arī pieņemt minētajiem subjektiem saistošus lēmumus;
3)       apakšlietotāji netiek identificēti kā mājsaimniecības lietotāji sistēmas operatora uzskaitē – sistēmas operators saņem datus tikai par enerģijas lietotāju, kas šādos gadījumos parasti ir juridiska persona (īpašnieks, apsaimniekotājs v.tml.), kā rezultātā apakšlietotāji nevar automātiski kvalificēties valsts atbalsta mehānismiem, kas tiek paredzēti mājsaimniecību lietotājiem.

Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" ar jaunu 8.² punktu kā vienu no minimālajām tehniskajām prasībām nosaka, ka dzīvojamās ēkas elektroinstalāciju projektē un ierīko tā, lai katra ēkā esošā elektroenerģijas galalietotāja elektroinstalācija tiek aprīkota ar elektroenerģijas sistēmas operatora elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu vai tiek tieši pieslēgta elektroenerģijas sistēmas operatora elektriskajiem tīkliem bez citu personu īpašumā esošu elektroietaišu izmantošanas.

Latvijas būvnormatīvā LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" ir noteikti  elektroinstalācijas ierīkojamo aizsardzību pamatprincipi, bet nav noteikta prasība ierīkot aizsardzību pret noplūdstrāvu ēku iekšējā elektroinstalācijā.
Sadzīvē elektrotraumu risks var rasties, piemēram, nejauši pieskaroties atklātām (neizolētām) elektroinstalācijas daļām vai lietojot bojātas elektroiekārtas, bet šo risku potenciāli var mazināt noplūdstrāvas aizsardzības ierīkošana elektroenerģijas lietotāju elektroinstalācijā. Prasība pielietot aizsardzību pret noplūdstrāvu izriet no piemērojamiem standartiem, piemēram, LVS HD 60364-4-41 Zemsprieguma elektroietaises. 4-41. daļa: Drošības līdzekļi. Aizsardzība pret strāvas triecienu (IEC 60364-4-41:2005, modificēts + A1:2017, modificēts),  LVS HD 60364-5-559:2012 Zemsprieguma elektroietaises. 5-559. daļa: Elektroiekārtu izvēle un uzstādīšana. Gaismekļi un apgaismes ietaises (IEC 60364-5-55:2011, modificēts), LVS HD 60364-7-701 Zemsprieguma elektroietaises. 7-701.daļa: Prasības īpašām ietaisēm un vietām. Vietas, kur ir vanna vai duša u.c. Noplūdstrāvas aizsardzība ir relatīvi jauns tehniskais risinājums, kas ir viens no iemesliem tam, ka attiecīgās aizsardzības pielietojums līdz šim nav pietiekamā apmērā nostiprināts nacionālajā normatīvajā regulējumā, tomēr citās Eiropas valstīs (Īrija, Beļģija, Lielbritānija, Norvēģija, Vācija, Nīderlande) šī aizsardzība jau ilgāku laiku ir noteikta kā obligāta prasība vispārīga pielietojuma (general use) elektroinstalācijās un apgaismes ķēdēs, ko izmanto speciālu apmācību neapguvušas personas (ordinary persons). Noplūdstrāvas aizsardzības plašāka pielietošana būtu kā viens no risinājumiem elektrotraumu skaita samazinājumam un elektrodrošības situācijas pilnveidošanai lietotāju elektroietaisēs. Īpaši aktuāla nozīme elektrodrošības pilnveidošanai un būvnormatīva prasību pilnveidei ir laikā, kad pieaug elektroenerģijas lomai cilvēku ikdienā (elektrotransporta attīstība, citu enerģijas veidu aizstāšana, mikroģenerācijas attīstība, vispārēja sadzīves elektrifikācija).

Elektrotraumu statistika Latvijā

Gads	Skaits*	Letālas**
2022	30 (6)	2 (1)
2021	57 (10)	7 (2)
2020	85 (24)	10
2019	63 (15)	8
2018	53 (14)	7
2017	59 (22)	5
2016	55 (14)	7

*Ārpus iekāvām kopējais skaits, iekavās - bērnu elektrotraumu skaits
** Ārpus iekāvām kopējais skaits, iekavās – pašnāvības

Vienlaikus noplūdstrāvas aizsardzības pielietošana uzskatāma par tehnisko risinājumu ugunsdrošības pilnveidošanai ēkās ar elektroinstalāciju. Elektroinstalācijas izolācijas bojājuma gadījumā pareizi izvēlēta un uzstādīta noplūdstrāvas aizsardzība var konstatēt elektroinstalācijas izolācijas bojājumu un atslēgt elektroapgādi attiecīgajā elektroinstalācijas daļā. Būvnormatīvā paredzēta prasība aprīkot ar noplūdstrāvas aizsardzību arī individuālo dzīvojamo ēku ievadus vai nodrošināt alternatīvu noplūdstrāvas aizsardzības risinājumu, piemēram, neuzstādīt vienu kopēju noplūdstrāvas aparātu uz kopējā ievada (kas nostrādes gadījumā atslēdz visu ēkas instalāciju), bet uzlikt vairākus aizsardzības aparātus uz katras aizejošās grupas (dārgāks, bet elektroapgādes nepārtrauktībai drošāks risinājums). Ar šādu tehnisko pasākumu īstenošanu lietotājs savā elektroietaišu piederības pusē var minimizēt elektroinstalācijas radītos ugunsbīstamības riskus. 2021. gada statistika par ugunsgrēkiem liecina, ka 19.1 % gadījumu kā iespējamais ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir noteikts elektroinstalācijas/elektroierīču bojājums. 2022. gada statistika liecina, ka nepareiza elektroierīču lietošana vai īssavienojums ir otrs biežākais ugunsgrēku izcelšanās iemesls dzīvojamā sektorā, izraisot 20. 8% no ugunsgrēkiem dzīvojamā sektorā. Vienlaikus jāņem vērā, ka noplūdstrāvas aizsardzības korektas darbības nodrošināšanai ir jāņem vērā arī pieslēdzamo elektroiekārtu raksturs un jāizvēlas atbilstošas klases noplūdstrāvas aizsardzības ierīces.

Būvnormatīva 25.punkts tiek papildināts ar jaunu aizsardzības tipu (noplūdstrāva), kuras ierīkošanai obligātie minimālie nosacījumi noteikti jaunā 28.¹, 28.² un 28.³ punktā. Pamatojoties uz standarta LVS HD 60364-4-41 prasībām būvnormatīvā tiek noteikts, ka noplūdstrāvas aizsardzība būtu ierīkojama vismaz tādu elektroinstalāciju aizsardzībai, ko lieto parastas (speciāli jeb īpaši neapmācītas) personas vispārīgam lietojumam, tas ir, izmanto kontaktligzdas ar nominālo strāvu līdz 32A vai kontaktligzdas ārtelpās izmantojamu elektroiekārtu ar nominālo strāvu līdz 32 A pieslēgšanai, kā arī elektriskās apgaismes ķēdēm mājsaimniecību elektroinstalācijās. Prasība par 30 mA nomināla noplūdstrāvas aizsardzības ierīču izmantošanu neierobežo elektroinstalācijas ierīkotājus veidot selektīvu noplūdstrāvas aizsardzību, izmantojot arī lielāka nomināla (piemēram 300 mA) noplūdstrāvas ierīces saistītajās elektriskajās ķēdēs, nodrošinot 30mA aizsardzību 28.¹ punktā minētajās elektroinstalācijas vietās.

Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" 7. punkts pašlaik dublē:
- Būvniecības likuma 13. pantu;
- Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumu Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 1. pielikuma 2.2.6. un 2.3.9. punktu;
- Ministru kabineta 2013. gada 8. oktobra noteikumu Nr. 1041 "Noteikumi par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības" 20.2. un 21. punktu.

Problēma novērsta ar būvnormatīva 7. punkta dzēšanu.

Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" 51. punkts:
- dublē standartu piemērošanas regulējumu [Būvniecības likuma 19.2 panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumu  Nr. 294 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija"" 3. punktu);
- nosaka, praksē neesošu un atbilstoši regulējumam neīstenojamu iespēju būvniecības ieceres dokumentācijā it kā noteikt, ka sadales sistēmas operators pieņem elektroinstalācijas ierīkošanas darbus. Sadales sistēmas operators nekādā veidā neiesaistās dzīvojamo ēku elektroinstalāciju pieņemšanā un pārbaudē. Sistēmas operatoram nav saistības ar lietotāja elektroinstalāciju izmaiņām un pārbaudēm [izriet no Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumu Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 44. punkta].

Problēma novērsta ar būvnormatīva 51. punkta dzēšanu.

Latvijas būvnormatīvs LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" nenosaka personu loku, kas ir tiesīgi veikt būvnormatīvā noteikto darbību, kas nav tiešā veidā saistīta ar būvprojekta izstrādi, proti, elektroinstalācijas ierīkošanu un elektrisko mērījumu veikšanu, kas atbilstoši būvnormatīva 53.4. apakšpunktam ir jāveic pirms ēkas pieņemšanas ekspluatācijā. Interpretācija, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 13. pantu šī darbības drīkst veikt tikai būvspeciālisti, nav korekta, turklāt prasība, ka mērījumu veicējam jābūt vienlaikus arī būvspeciālistam (projektēšanā, darbu vadībā vai citā jomā) nav uzskatāma par pamatotu, jo šāda pieeja būtiski samazina mērījumu veicēju skaitu, bet attiecīgo darbu veikšanai nav nepieciešamas būvspeciālista zināšanas. Arī Ministru kabineta 2013. gada 8. oktobra noteikumu Nr. 1041 "Noteikumi par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības" 20.2. un 21. punkts šo jomu neregulē. Lai veiktu darbus elektroietaisēs, neatkarīgo no darbu veicēja vai darbu apjoma, ir noteiktas prasības iegūt elektrodrošības grupu, kas apliecina to, ka persona izprot elektrodrošības jautājumus un ir tiesīga organizēt, veikt vai vadīt noteikta apjoma un sarežģītības darbus elektroietaisē. Praksē jau pašlaik elektroinstalācijas praktisko ierīkošanas darbu veic elektromontieri, kas nav būvspeciālisti.
AS "Sadales tīkls", viedokli saskaņojot arī darba grupā ar iesaistītajām pusēm, tajā skaitā Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju (LEEA) un Latvijas elektriķu brālību ir secinājuši, ka būvspeciālista sertifikātu var iegūt projektēšanā, būvdarbu vadīšanā, inženierizpētē un būvekspertīzē, savukārt elektrisko mērījumu veikšana neietilpst nevienā no minētajām jomām. Elektrisko mērījumu veikšana vismaz pagaidām ir nereglamentētā sertifikācijas joma. Praksē personas, kas ir ieguvušas sertifikātu elektrisko mērījumu veikšanai un to praksē arī veic, ļoti iespējams nav būvspeciālisti, jo tie neveic darbības projektēšanā, būvdarbu vadībā, būvekspertīzē. Lai arī nozarē ir izteikta vēlme ari mērījumu veikšanu noteikt kā reglamentēto sertifikācijas jomu (kas būtu loģiski un uzlabotu kontroli), pagaidām tā tas nav.

Būvnormatīvs 55. punktā nosaka, ka vadu un kabeļu ierīkošana notiek sertificēta būvspeciālista vadībā. Par vadu un kabeļu ierīkošanu atbild būvspeciālists, kas ieguvis pastāvīgās prakses tiesības būvdarbu vadībā. Tāpat būvnormatīvs nostiprina jau praksē esoši pieeju - prasību, ka elektroinstalācijas praktisko ierīkošanas darbu veic elektromontieri. Tiek novērsta nekorekta normatīvo aktu interpretācija par to, ka šos darbus drīkst veikt tikai būvspeciālisti.

Papildus vēršam uzmanību, ka vadiem un kabeļiem izvirzītās minimālās tehniskās prasības ugunsdrošības jomā ir noteiktas Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"* 100. punktā un tās nav dublējamas arī šajā būvnormatīvā. Citiem vārdiem sakot, būtu lieki un dublējoši  būvnormatīvā noteikt to, ka elektroinstalāciju veido izmantojot attiecīgai uzstādīšanas vietai atbilstošas ugunsreakcijas klases elektroinstalācijas vadus un kabeļus, jo tas jau izriet no regulējuma LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"*.
*Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"".

Būvnormatīva 6. pielikuma 2. tabulā noteiktās prasības nav saskaņotas ar ekspluatācijas jomā noteiktajām prasībām Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi". Attiecīgajā jomā vienotās prasības elektroinstalācijas izolācijas pretestības pārbaudēm ir balstītas uz Latvijas standartā LVS HD 60364-6:2016 noteiktajām prasībām. Pašlaik būvnormatīva 6. pielikuma 2. tabula rada neloģisku situāciju - jaunierīkotajām elektroinstalācijām prasības attiecībā uz izolācijas pretestību ir zemākas nekā ekspluatācijā esošām elektroinstalācijām.

Būvnormatīva 6. pielikuma 2. tabula nosaka tādas pašas prasības, kādas tiek izvirzītas ekspluatācijā esošām elektroinstalācijām. Būvnormatīva 6. pielikuma 2. tabulā noteiktās jaunās prasības (t.sk. Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" ekspluatācijā noteiktās) ir balstītas standartā LVS HD 60364-6:2016 (tabula 6.1).