24-TA-2820: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā Valsts policija veic drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību, datu apstrādi un glabāšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā Valsts policija veic drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību, datu apstrādi un glabāšanu” (turpmāk –noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz 2024. gada 7. novembrī Saeimā pieņemto un 2024. gada 20. novembrī izsludināto likumu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (turpmāk – grozījumi Kriminālprocesa likumā), kura 3. pantā ietvertā Kriminālprocesa likuma 246.1 panta vienpadsmitā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Valsts policija veic drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību (turpmāk – elektroniskā uzraudzība), kā arī elektroniskās uzraudzības ietvaros apstrādājamo personas datu un citas informācijas apjomu, apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā Valsts policija veic elektronisko uzraudzību, kā arī elektroniskās uzraudzības ietvaros apstrādājamo personas datu un citas informācijas apjomu, apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2025.
Pamatojums
Grozījumi Kriminālprocesa likumā stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, bet elektronisko uzraudzību, kā to noteic Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 89. punkts, sāks piemērot ar 2025. gada 1. jūliju. Ņemot vērā minēto un Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 90. punktā noteikto, Ministru kabinetam dots deleģējums līdz 2025. gada 1. jūlijam izdot noteikumus, kas noteic kārtību, kādā Valsts policija veic elektronisko uzraudzību, kā arī elektroniskās uzraudzības ietvaros apstrādājamo personas datu un citas informācijas apjomu, apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Vardarbības mazināšana ir viena no prioritātēm, kas iekļauta Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk – Valdības deklarācija), nosakot sekojošo: “Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumā jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu” (Valdības deklarācijas II sadaļas “Latviska un iekļaujoša Latvija” 20. punkts).
Lai nodrošinātu Valdības deklarācijā iecerēto darbību īstenošanu, ar Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu” apstiprināts Valdības rīcības plāns, kurā kā pasākums Valdības deklarācijas II sadaļas “Latviska un iekļaujoša Latvija” 20. punktā dotā uzdevuma izpildei noteikts: “Mazināta vardarbības īstenošanas iespējamība pret vardarbībai pakļautajām personām, paredzot iespēju pielietot elektroniskās uzraudzības tehnoloģijas”. Savukārt minētā pasākuma izpildes rezultatīvie pasākumi, par kuru izpildi atbildīgā institūcija noteikta Iekšlietu ministrija, noteikti: 1) pieņemti normatīvie akti, kas nodrošina elektronisko uzraudzības tehnoloģiju piemērošanas procedūru, lai nodrošinātu aizsargājamās personas drošību un reaģētu uz personai, kas rada draudus, noteikto ierobežojumu pārkāpumiem; 2) izstrādāta un uzsākta elektroniskās uzraudzības sistēmas darbība, lai praktiski samazinātu vardarbības iespējamību pret vardarbībai pakļauto personu.
Izpildot Valdības rīcības plānā dotos uzdevumus, tika izstrādāti attiecīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā, paredzot iespēju piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību. Kriminālprocesa likums paredz, ka aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šā procesa vai tiesas, piemēro drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli. Piemērojot Kriminālprocesa likuma 243. panta pirmās daļas 2., 5., 8. vai 9. punktā paredzētos drošības līdzekļus (aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā un mājas arests), aizdomās turētām vai apsūdzētām personām tiek noteikti aizliegumi un ierobežojumi (piemēram, aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēties noteiktā vietā u.c.), taču šobrīd nav paredzēts efektīvs mehānisms nepārtrauktai šo noteikto aizliegumu un ierobežojumu uzraudzībai. Tādējādi ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā Kriminālprocesa likuma 243. pants papildināts ar piekto daļu, nosakot, ka tādu drošības līdzekļu kā aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā un mājas arests ietvaros paredzēto ierobežojumu ievērošanas kontrolei aizdomās turētai vai apsūdzētai personai var piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci (elektroniskā uzraudzība). Tāpat šī norma noteic, ka elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais rada augstu vardarbības risku citai personai (turpmāk – vardarbības riskam pakļautā persona).
Ņemot vērā, ka elektroniskās uzraudzības piemērošana nenoliedzami ir saistīta ar būtisku iejaukšanos personas privātajā dzīvē, Kriminālprocesa likums paredz, ka par elektroniskās uzraudzības piemērošanu lems izmeklēšanas tiesnesis, tāpat kā tas noteikts arī citos gadījumos, kad iejaukšanās personas privātajā dzīvē ir būtiska (piespiedu aplūkošana, ekspertīze, kratīšana u.c.). Vienlaikus paredzēts, ka izmeklēšanas tiesnesis minēto lēmumu pieņems, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu un uzklausot attiecīgā aizdomās turētā vai apsūdzētā viedokli.
Tāpat Kriminālprocesa likumā noteikts, ka izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē varēs pieņemt lēmumu piemērot elektronisko uzraudzību, atteikt to piemērot vai arī atteikt piemērot elektronisko uzraudzību, attiecīgi piemērojot personai apcietinājumu (piemēram, tiesas sēdē var tikt konstatēts, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais atsakās sadarboties un elektroniskā uzraudzība var nebūt efektīva, bet vardarbības risks ir augsts un to novērst var vienīgi personai piemērojot apcietinājumu).
Vienlaikus noteikts, ka, lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie aizdomās turētā vai apsūdzētā ķermeņa piestiprina izsekošanas elektronisko ierīci, kas ļauj kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā un laikā. Ja elektroniskās uzraudzības īstenošana būs saistīta ar vardarbības riskam pakļautās personas atrašanās vietas uzraudzību, ar attiecīgu elektronisko ierīci nodrošinās arī vardarbības riskam pakļauto personu. Vardarbības riskam pakļautā persona varēs jebkurā laikā atteikties no elektroniskās uzraudzības. Norādāms, ka šajā gadījumā procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par elektroniskās uzraudzības atcelšanu, jo bez vardarbības riskam pakļautās personas līdzdalības elektroniskās uzraudzības veikšana var būt neiespējama. Savukārt, ņemot vērā, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais var attiecīgo elektronisko ierīci mēģināt sabojāt vai veikt citas darbības, kas traucēs elektroniskās uzraudzības izpildi, Kriminālprocesa likums paredz, ka aizdomās turētajam vai apsūdzētajam esošas elektroniskas ierīces bojāšana, iznīcināšana vai apzināta citu apstākļu radīšana elektroniskās uzraudzības traucēšanai uzskatāma par attiecīgā drošības līdzekļa noteikumu pārkāpšanu un ir pamats cita vairāk ierobežojoša drošības līdzekļa piemērošanai. Tāpat paredzēts, ka gadījumos, kad elektroniskās uzraudzības izpildes laikā būs zudis vai mainījies tās piemērošanas pamats (zudis apdraudējuma risks), procesa virzītājs varēs pieņemt lēmumu par elektroniskās uzraudzības atcelšanu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 246.1 panta vienpadsmito daļu Valsts policija, lai veiktu elektronisko uzraudzību, apstrādā personu, kurām ir piemērota elektroniskā uzraudzība, un vardarbības riskam pakļauto personu identificējošos datus, kontaktinformāciju un atrašanās vietas datus. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts policija veic elektronisko uzraudzību, kā arī elektroniskās uzraudzības ietvaros apstrādājamo personas datu un citas informācijas apjomu, apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus.
Savukārt Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 89. punkts noteic, ka elektronisko uzraudzību sāk piemērot ar 2025. gada 1. jūliju un laika posmā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2028. gada 30. jūnijam elektroniskā uzraudzība tiks piemērota tikai aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kriminālprocesos, kas uzsākti pēc Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punkta, 126. panta otrās daļas 7. punkta, 130. panta trešās daļas 6. punkta, 130.1 panta, 132. panta otrās daļas, 132.1 panta otrās daļas vai 168.1 panta.
Lai nodrošinātu Valdības deklarācijā iecerēto darbību īstenošanu, ar Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu” apstiprināts Valdības rīcības plāns, kurā kā pasākums Valdības deklarācijas II sadaļas “Latviska un iekļaujoša Latvija” 20. punktā dotā uzdevuma izpildei noteikts: “Mazināta vardarbības īstenošanas iespējamība pret vardarbībai pakļautajām personām, paredzot iespēju pielietot elektroniskās uzraudzības tehnoloģijas”. Savukārt minētā pasākuma izpildes rezultatīvie pasākumi, par kuru izpildi atbildīgā institūcija noteikta Iekšlietu ministrija, noteikti: 1) pieņemti normatīvie akti, kas nodrošina elektronisko uzraudzības tehnoloģiju piemērošanas procedūru, lai nodrošinātu aizsargājamās personas drošību un reaģētu uz personai, kas rada draudus, noteikto ierobežojumu pārkāpumiem; 2) izstrādāta un uzsākta elektroniskās uzraudzības sistēmas darbība, lai praktiski samazinātu vardarbības iespējamību pret vardarbībai pakļauto personu.
Izpildot Valdības rīcības plānā dotos uzdevumus, tika izstrādāti attiecīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā, paredzot iespēju piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību. Kriminālprocesa likums paredz, ka aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šā procesa vai tiesas, piemēro drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli. Piemērojot Kriminālprocesa likuma 243. panta pirmās daļas 2., 5., 8. vai 9. punktā paredzētos drošības līdzekļus (aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā un mājas arests), aizdomās turētām vai apsūdzētām personām tiek noteikti aizliegumi un ierobežojumi (piemēram, aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēties noteiktā vietā u.c.), taču šobrīd nav paredzēts efektīvs mehānisms nepārtrauktai šo noteikto aizliegumu un ierobežojumu uzraudzībai. Tādējādi ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā Kriminālprocesa likuma 243. pants papildināts ar piekto daļu, nosakot, ka tādu drošības līdzekļu kā aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā un mājas arests ietvaros paredzēto ierobežojumu ievērošanas kontrolei aizdomās turētai vai apsūdzētai personai var piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci (elektroniskā uzraudzība). Tāpat šī norma noteic, ka elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais rada augstu vardarbības risku citai personai (turpmāk – vardarbības riskam pakļautā persona).
Ņemot vērā, ka elektroniskās uzraudzības piemērošana nenoliedzami ir saistīta ar būtisku iejaukšanos personas privātajā dzīvē, Kriminālprocesa likums paredz, ka par elektroniskās uzraudzības piemērošanu lems izmeklēšanas tiesnesis, tāpat kā tas noteikts arī citos gadījumos, kad iejaukšanās personas privātajā dzīvē ir būtiska (piespiedu aplūkošana, ekspertīze, kratīšana u.c.). Vienlaikus paredzēts, ka izmeklēšanas tiesnesis minēto lēmumu pieņems, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu un uzklausot attiecīgā aizdomās turētā vai apsūdzētā viedokli.
Tāpat Kriminālprocesa likumā noteikts, ka izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē varēs pieņemt lēmumu piemērot elektronisko uzraudzību, atteikt to piemērot vai arī atteikt piemērot elektronisko uzraudzību, attiecīgi piemērojot personai apcietinājumu (piemēram, tiesas sēdē var tikt konstatēts, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais atsakās sadarboties un elektroniskā uzraudzība var nebūt efektīva, bet vardarbības risks ir augsts un to novērst var vienīgi personai piemērojot apcietinājumu).
Vienlaikus noteikts, ka, lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie aizdomās turētā vai apsūdzētā ķermeņa piestiprina izsekošanas elektronisko ierīci, kas ļauj kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā un laikā. Ja elektroniskās uzraudzības īstenošana būs saistīta ar vardarbības riskam pakļautās personas atrašanās vietas uzraudzību, ar attiecīgu elektronisko ierīci nodrošinās arī vardarbības riskam pakļauto personu. Vardarbības riskam pakļautā persona varēs jebkurā laikā atteikties no elektroniskās uzraudzības. Norādāms, ka šajā gadījumā procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par elektroniskās uzraudzības atcelšanu, jo bez vardarbības riskam pakļautās personas līdzdalības elektroniskās uzraudzības veikšana var būt neiespējama. Savukārt, ņemot vērā, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais var attiecīgo elektronisko ierīci mēģināt sabojāt vai veikt citas darbības, kas traucēs elektroniskās uzraudzības izpildi, Kriminālprocesa likums paredz, ka aizdomās turētajam vai apsūdzētajam esošas elektroniskas ierīces bojāšana, iznīcināšana vai apzināta citu apstākļu radīšana elektroniskās uzraudzības traucēšanai uzskatāma par attiecīgā drošības līdzekļa noteikumu pārkāpšanu un ir pamats cita vairāk ierobežojoša drošības līdzekļa piemērošanai. Tāpat paredzēts, ka gadījumos, kad elektroniskās uzraudzības izpildes laikā būs zudis vai mainījies tās piemērošanas pamats (zudis apdraudējuma risks), procesa virzītājs varēs pieņemt lēmumu par elektroniskās uzraudzības atcelšanu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 246.1 panta vienpadsmito daļu Valsts policija, lai veiktu elektronisko uzraudzību, apstrādā personu, kurām ir piemērota elektroniskā uzraudzība, un vardarbības riskam pakļauto personu identificējošos datus, kontaktinformāciju un atrašanās vietas datus. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts policija veic elektronisko uzraudzību, kā arī elektroniskās uzraudzības ietvaros apstrādājamo personas datu un citas informācijas apjomu, apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus.
Savukārt Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 89. punkts noteic, ka elektronisko uzraudzību sāk piemērot ar 2025. gada 1. jūliju un laika posmā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2028. gada 30. jūnijam elektroniskā uzraudzība tiks piemērota tikai aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kriminālprocesos, kas uzsākti pēc Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punkta, 126. panta otrās daļas 7. punkta, 130. panta trešās daļas 6. punkta, 130.1 panta, 132. panta otrās daļas, 132.1 panta otrās daļas vai 168.1 panta.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 246.1 panta vienpadsmitajā daļā Ministru kabinetam dotajam deleģējumam ir jānosaka kārtību, kādā Valsts policija veic elektronisko uzraudzību, kā arī elektroniskās uzraudzības ietvaros apstrādājamo personas datu un citas informācijas apjomu, apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus.
Risinājuma apraksts
Izpildot Ministru kabinetam doto deleģējumu noteikt kārtību, kādā Valsts policija veic elektronisko uzraudzību, kā arī elektroniskās uzraudzības ietvaros apstrādājamo personas datu un citas informācijas apjomu, apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus, ir izstrādāts noteikumu projekts.
Tehnoloģiskais risinājums
Valsts policija elektroniskās uzraudzības izpildi nodrošinās ar elektroniskās uzraudzības sistēmu, kuras darbību veidos elektroniskās ierīces, sistēmas darbībai nepieciešamā aparatūra (serveri), tās komponentes, operētājsistēmas, lietojumprogrammatūra un licences.
Paredzēts, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vietas kontrolei tiks izmantota specializētā elektroniskā ierīce, kas tiks piestiprināta pie tā kājas, kā arī papildus izsniegta rokas izsekošanas ierīce.
Vardarbības riskam pakļautās personas atrašanās vietas noteikšanai – tikai rokas izsekošanas ierīce.
Šāds risinājums ir veidots tāpēc, ka kājas ierīce nevar nodrošināt ilgstošu baterijas darbības laiku bez uzlādes, vienlaikus sniedzot tādas funkcijas, kas nepieciešamas Valsts policijai elektroniskās uzraudzības izpildei, proti, globālās pozicionēšanas sistēmas datu apstrādi, savukārt papildus izsniegtās rokas izsekošanas ierīcei ir iespējas nodrošināt regulāru uzlādi. Aizdomās turētajam vai apsūdzētajam izsniegtās elektroniskās ierīces savā starpā tiks sasaistītas, attiecīgi, ja rokas ierīce attālināsies noteiktā attālumā no kājas ierīces, par to Valsts policijā tiks saņemts paziņojums.
Līdz ar to, ieviestais tehnoloģiskais risinājums novērsīs to, ka būtiski varētu tikt ierobežota attiecīgo personu pārvietošanās brīvība, ņemot vērā, ka uzlāde kājas ierīcei nav nepieciešama 2 gadus, savukārt rokas ierīci nepieciešams uzlādēt reizi 24 h (to iespējams izdarīt no jebkura ārējā barošanas bloka).
Par aizdomās turētā vai apsūdzētā tuvošanos vardarbības riskam pakļautajai personai vai vietai Valsts policija un, ja elektroniskajā uzraudzībā būs iesaistīta vardarbības riskam pakļautā persona, tad arī šī persona, saņems attiecīgu paziņojumu. Šajā gadījumā, vardarbības riskam pakļautā persona varēs pati izvairīties no iespējamā apdraudējuma, bet Valsts policija attiecīgi nekavējoties reaģēt ar mērķi novērst attiecīgo ierobežojumu pārkāpumu un iespējamo apdraudējumu.
Valsts policija elektroniskās uzraudzības sistēmā, ņemot vērā individuālā gadījuma apstākļus, noteiks un atzīmēs riska vietas, teritorijas, kurās attiecīgā persona drīkst vai nedrīkst atrasties; netuvošanās zonu vardarbības riskam pakļautās personas ierīcei; drošības zonu, kur aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ierodoties vai pametot to, Valsts policija sistēmā saņems paziņojumu, tādējādi ļaujot uzsākt attiecīgās personas pārbaudi elektroniskās uzraudzības sistēmā un nepieciešamības gadījumā attiecīgi reaģēt. Vietu, teritoriju un drošības zonu noteikšana ļaus Valsts policijai efektīvāk kontrolēt un uzraudzīt drošības līdzekļa ietvaros noteiktos ierobežojumus arī gadījumos, kad vardarbības riskam pakļautā persona atteiksies no elektroniskās ierīces.
Tāpat tehniskais risinājums paredz, ka vardarbības riskam pakļautai personai būs iespējas nosūtīt ziņu Valsts policijai gan ziņas veidā uz elektroniskās uzraudzības sistēmu, gan arī aktivizēt trauksmi – SOS pogu. Savukārt, Valsts policijai būs iespējas sazināties gan ar vardarbības riskam pakļauto personu, gan ar aizdomās turēto vai apsūdzēto, zvanot uz attiecīgo elektronisko ierīci, vai nosūtot ziņu attiecīgajai elektroniskai ierīcei.
Savukārt, ja attiecīgā persona mēģinās iejaukties minēto elektronisko ierīču darbībā (piemēram, ņemot nost ierīces vāciņu, salauzt ierīces siksnu, slāpēt ierīces signālu) elektroniskās uzraudzības sistēmā tiks saņemts brīdinājuma paziņojums.
Kārtība, kādā Valsts policija veic elektronisko uzraudzību
Saskaņā ar noteikumu projektā paredzēto, nekavējoties pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma par elektroniskās uzraudzības piemērošanu pasludināšanas, procesa virzītājs nodrošinās aizdomās turētā vai apsūdzētā nogādāšanu Valsts policijas struktūrvienībā elektroniskās uzraudzības uzsākšanai un elektroniskās ierīces piestiprināšanai.
Jānorāda, ka aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pēc tiesas lēmuma pasludināšanas par elektroniskās uzraudzības piemērošanu, procesa virzītājs izteiks likumīgu prasību – doties uz Valsts policiju elektroniskās uzraudzības uzsākšanai. Personai būs pienākums pildīt procesa virzītāja likumīgo prasību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 67. un 74. pantā noteikto, proti, aizdomās turētā pienākumos ietilpst noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā. Attiecīgi, ja persona atteiksies doties līdzi procesa virzītājam, tas tiks uzskatīts par aizdomās turētā vai apsūdzētā pienākumu nepildīšanu, jeb amatpersonas likumīgo prasību neizpildīšanu, kas savukārt radīs procesa virzītājam pamatu lemt par stingrāka drošības līdzekļa (piemēram, apcietinājuma)piemērošanu, papildu ierobežojumu noteikšanu vai procesuālo sankciju piemērošanu
Ja elektroniskās uzraudzības īstenošana būs saistīta ar vardarbības riskam pakļautās personas atrašanās vietas uzraudzību, procesa virzītājam būs nekavējoties jāpaziņo Valsts policijai par personu, kurai piešķirama un izsniedzama elektroniskā ierīce, iekļaujot informāciju par saziņas iespējām ar vardarbības riskam pakļauto personu, lai Valsts policijas amatpersona varētu sazināties un izsniegt tai elektronisko ierīci.
Norādāms, ka noteikumu projektā nav noteiktas konkrētas Valsts policijas struktūrvienības, kurās tiks nodrošināta elektroniskās ierīces izsniegšana un piestiprināšana. Valsts policijā tiks izstrādāti iekšējie noteikumi, kuros tiks noteiktas Valsts policijas struktūrvienības, kurās tiks nodrošināta elektroniskās uzraudzības uzsākšana. Procesa virzītājiem tiks nosūtīts saraksts ar Valsts policijas struktūrvienībām, kuras nodrošinās elektroniskās uzraudzības uzsākšana un attiecīgo struktūrvienību kontaktinformācija. Ņemot vērā, ka ierosinājuma par elektroniskās uzraudzības piemērošanu izskatīšana tiesā ir plānots pasākums, lai tiktu nodrošināta elektroniskās uzraudzības uzsākšana, procesa virzītājam būs jāpaziņo attiecīgajai Valsts policijas struktūrvienībai pēc teritoriālās piekritības par plānoto tiesas sēdi.
Tāpat noteikumu projektā noteiktas Valsts policijas amatpersonas darbības pirms elektroniskās uzraudzības uzsākšanas un elektroniskās ierīces izsniegšanas, t.i. Valsts policijas amatpersonai, kura izsniegs elektronisko ierīci būs pienākums:
- pārliecināties par aizdomās turētā, apsūdzētā vai vardarbības riskam pakļautās personas identitāti (piemēram, pārbaudot personu apliecinošu dokumentu)
- izskaidrot aizdomās turētā, apsūdzētā vai vardarbības riskam pakļautās personas pienākumus un iespējamās sekas, kā arī sniegt informāciju par datu apstrādi saskaņā ar Kriminālprocesa likumā un likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” noteiktajām prasībām;
- noskaidrot un ietvert personas datus un citu attiecīgo noteikumu projektā 28. punktā minēto informāciju, kas būs nepieciešama elektroniskās uzraudzības nodrošināšanai, elektroniskās uzraudzības sistēmā.
Vienlaikus noteikumu projektā noteikta elektroniskās ierīces izsniegšanas kārtība un Valsts policijas amatpersonas pienākums - elektroniskās uzraudzības apliecinājuma sagatavošana un tā saturs.
Noteikumu projekts paredz, ka Valsts policija, veicot drošības līdzekļa elektroniskās uzraudzības izpildi ietvers elektroniskās uzraudzības sistēmā noteikumu projektā 28. punktā minēto informāciju, proti:
- par kriminālprocesu, kurā piemērots drošības līdzeklis un tā izpildē iesaistītajām amatpersonām;
- par aizdomās turēto, apsūdzēto, vardarbības riskam pakļauto personu un elektroniskajām ierīcēm;
- par vietām vai teritorijām un citu informāciju, kas nepieciešama elektroniskās uzraudzības izpildei un iespējamā apdraudējuma novēršanai, kā arī elektroniskās uzraudzības sistēmā ienākošo paziņojumu apstrādei.
Vienlaikus Valsts policija veicot drošības līdzekļa elektroniskās uzraudzības izpildi elektroniskās uzraudzības sistēmā saņems un pārbaudīs paziņojumus par:
- aizdomās turētā vai apsūdzētā tuvošanos noteiktām vietām, teritorijām vai vardarbības riskam pakļautajai personai, kā arī par noteikto ierobežojumu pārkāpumu;
- elektroniskās ierīces tehniskajiem datiem un tās darbspējas zudumu;
- vardarbības riskam pakļautās personas nosūtītajām ziņām.
Saskaņā ar noteikumu projektā paredzēto Valsts policija veiks aizdomās turētā vai apsūdzētā uzraudzību elektroniskās uzraudzības sistēmā, sazināsiet ar to, dos norādījumus, lai novērstu vai pārtrauktu noteiktā ierobežojuma pārkāpumu un novērstu iespējamo apdraudējumu, izmantojot elektroniskās uzraudzības sistēmu vai citus saziņas līdzekļus, kā arī īstenos klātienes pārbaudes. Tāpat paredzēts, ka Valsts policija izmantojot elektroniskās uzraudzības sistēmu vai citus saziņas līdzekļus sazināsies ar vardarbības riskam pakļauto personu un nosūtīs tai brīdinājumus, lai novērstu iespējamo apdraudējumu. Piemēram gadījumā, ja aizdomās turētais vai apsūdzētais pārkāps noteikto drošības zonu, elektroniskās uzraudzības sistēmā par to tiks saņemts paziņojums, attiecīgi, lai nodrošinātu personas drošību, Valsts policijas amatpersona varēs nosūtīt attiecīgu paziņojumu vardarbības riskam pakļautai personai un veikt citus reaģēšanas pasākumus.
Iespējamie kontroles un reaģēšanas pasākumi var būt: saziņa ar aizdomās turēto, apsūdzēto vai vardarbības riskam pakļauto personu; norādījumu došana aizdomās turētajam, apsūdzētajam; brīdinājumu nosūtīšana vardarbības riskam pakļautajai personai; plānotas un neplānotas klātienes pārbaudes (piem. lai pārliecinātos par elektronisko ierīču darbspēju un ierīču raidītā signāla atbilstību attēlojumam sistēmā vai reaģējot uz paziņojumu par iespējamo pārkāpumu); aizdomās turētā vai apsūdzētā aicināšana paskaidrojuma sniegšanai.
Ja Valsts policija elektroniskās uzraudzības sistēmā saņems paziņojumu par aizdomās turētā vai apsūdzētā tuvošanos vardarbības riskam pakļautajai personai, tā nekavējoties pārbaudīs elektroniskās uzraudzības sistēmā vardarbības riskam pakļautās personas atrašanās vietu un, ja nepieciešams, nekavējoties organizēs reaģēšanas pasākumus, lai nepieļautu noteiktā ierobežojuma pārkāpšanu.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz noteikt, ka elektroniskās uzraudzības izpilde sāksies ar brīdi, kad elektroniskās uzraudzības sistēmā tiks ievadīta noteikumu projektā minētā informācija un aktivizēta elektroniskā ierīce. Tāpat noteikumu projektā tiek noteikti aizdomās turētā un apsūdzētā pienākumi izpildīt Valsts policijas amatpersonas likumīgās prasības un norādījumus, kas tiks doti izmantojot elektronisko uzraudzības sistēmu vai citus saziņas veidus, kā arī pienākums nekavējoties informēt Valsts policijas struktūrvienību, kura būs norādīta elektroniskās uzraudzības apliecinājumā ja:
- no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ nebūs iespējams ievērot attiecīgā drošības līdzekļa ietvaros paredzētos ierobežojumus;
- no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ elektroniskā ierīce tehniski nevarēs darboties attiecīgā vietā;
- ja viņš konstatēs, ka elektroniskai ierīcei radušies traucējumi vai bojājumi, vai citi apstākļi, kas traucēs vai var ierobežot elektroniskās uzraudzības izpildi.
Piemēram, ja persona, kurai būs izsniegta elektroniskā ierīce, konstatēs, ka no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ būs pazudis signāls, nestrādās ierīce, vai būs izlādējusies baterija un viņai nebūs iespējas to nekavējoties pieslēgt pie lādētāja u.c. gadījumi. Rodoties apstākļiem, kas nenorādīs uz tīšu personas elektronisko ierīču darbības traucēšanu, personai par to būs jāziņo Valsts policijai, un attiecīgi Valsts policijas amatpersona veiks informācijas pārbaudi un atrisinās radušos apstākļus atbilstoši gadījumam.
Papildus noteikumu projektā tiek paredzēts, ka, ja aizdomās turētais, apsūdzētais vai vardarbības riskam pakļautā persona nespēs patstāvīgi novērst apstākļus, kas ierobežo elektroniskās uzraudzības izpildi, tai nekavējoties būs jāierodas Valsts policijas amatpersonas norādītajā Valsts policijas struktūrvienībā, bet ja objektīvu iemeslu dēļ tas nebūs iespējams (piemēram, persona ir veselības problēmas vai jāaprūpē laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kam radušās nopietnas veselības problēmas u.c. objektīvi gadījumi), tai nekavējoties par to būs jāinformē elektroniskās uzraudzības apliecinājumā norādīto Valsts policijas struktūrvienību un jāsagaida Valsts policijas amatpersona norādītajā vietā.
Aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai vardarbības riskam pakļautajai personai ierodoties Valsts policijas struktūrvienībā vai Valsts policijas amatpersonai ierodoties pie aizdomās turētā, apsūdzētā vai vardarbības riskam pakļautās personas, Valsts policijas amatpersona veiks izsniegto elektronisko ierīču tehnisko pārbaudi, nodrošinās, un nepieciešamības gadījumā, organizēs tās nomaiņu pret jaunu elektronisko ierīci, aizpildot elektroniskās ierīces nomaiņas aktu, norādot tajā noteikumu projektā ietverto informāciju.
Ja Valsts policija saņems ziņas par noteiktā ierobežojuma pārkāpšanu vai tā neievērošanu vai, ja elektroniskās uzraudzības sistēmā tiks saņemts paziņojums par signāla pārtraukšanu vai citiem apstākļiem, kas traucē vai var ierobežot elektroniskās uzraudzības izpildi, tā nekavējoties veiks aizdomās turētā, apsūdzētā vai vardarbības riskam pakļautās personas elektroniskās ierīces informācijas pārbaudi elektroniskās uzraudzības sistēmā, sazināsies ar aizdomās turēto, apsūdzēto vai vardarbības riskam pakļauto personu, lai noskaidrotu notikušā apstākļus, ja nepieciešams, nekavējoties organizēs reaģēšanas pasākumus, lai pārtrauktu vai nepieļautu noteiktā ierobežojuma pārkāpšanu. Piemēram, ja Valsts policijā tiks saņemta informācija par aizdomās turētā vai apsūdzētā noteiktā ierobežojuma pārkāpumu, tā elektroniskās uzraudzības sistēmā varēs apskatīt aizdomās turētā vai apsūdzētā aktuālo un vēsturisko atrašanās vietu, lai pārbaudītu saņemto informāciju un veiktu reaģēšanas pasākumus iespējamā drošības līdzekļa ierobežojumu pārkāpuma novēršanai vai pārtraukšanai.
Gadījumā, ja Valsts policijas amatpersona konstatēs, ka elektroniskā ierīce ir bojāta, viņa organizēs tās nomaiņu.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka par aizdomās turētā vai apsūdzētā elektroniskās uzraudzības signāla pārtraukšanu vai citiem apstākļiem, kas traucēja vai ierobežoja elektroniskās uzraudzības izpildi, Valsts policijas amatpersona ziņos procesa virzītājam un noskaidros notikušā apstākļus.
Tāpat, noteikumu projekts nosaka ka, ja vardarbības riskam pakļautā persona radīs šķēršļus, kuru dēļ elektroniskā uzraudzība kļūs neiespējama, Valsts policijas amatpersona par tiem informēs procesa virzītāju un noskaidros notikušā apstākļus. Šāda kārtība tiek noteikta, jo procesa virzītājs ir tiesīgs izvērtēt notikušo un attiecīgi pieņemt lēmumu saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.
Papildus noteikumu projektā tiek noteikta kārtība, kādā tiks izbeigta elektroniskā uzraudzība un kā notiks elektroniskās ierīces nodošanas procedūra, proti, ja Valsts policijas amatpersona, kura izpildīs drošības līdzekli saņems procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa atcelšanu vai elektroniskās uzraudzības atcelšanu, tā nekavējoties pārtrauks elektronisko uzraudzību. Valsts policijas amatpersona, saņemot procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa atcelšanu vai elektroniskās uzraudzības atcelšanu, elektroniskās uzraudzības sistēmā veiks atzīmi par elektroniskās uzraudzības pārtraukšanu un pēc tam organizēs ierīces atgriešanas pasākumus. Veicot atzīmi elektroniskās uzraudzības sistēmā, elektroniskā uzraudzība tiks pārtraukta nekavējoties.
Gadījumos, kad vardarbības riskam pakļautā persona atteiksies no elektroniskās ierīces lietošanas, procesa virzītājam par to būs jānosūta paziņojums Valsts policijai, kas savukārt nekavējoties elektroniskās uzraudzības sistēmā pārtrauks šīs personas elektroniskās ierīces darbību.
Minētajos gadījumos Valsts policija informēs attiecīgi aizdomās turēto, apsūdzēto vai vardarbības riskam pakļauto personu par nepieciešamību nodot Valsts policijai elektronisko ierīci. Papildus noteikumu projektā ir noteikta elektroniskās ierīces nodošanas kārtība un pieņemšanas un nodošanas akta saturs.
Elektroniskās uzraudzības ietvaros apstrādājamo personas datu un citas informācijas apjoms, apstrādes kārtība un glabāšanas termiņi
Noteikumu projekts paredz, ka elektroniskās uzraudzības sistēma ir sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Valsts policija. Tā nav valsts informācijas sistēma un neparedz informācijas apriti ar citām informācijas sistēmām, tā paredzēta vienīgi Valsts policijas funkciju veikšanai, proti, elektroniskās uzraudzības nodrošināšanai.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (turpmāk – Direktīva Nr. 2016/680) izvirza noteiktas prasības personu datu apstrādei, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp, lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Direktīvas Nr. 2016/680 prasības tika transponētas likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”, kas stājās spēkā 2019. gada 5. augustā.
Likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 4. pants nosaka personas datu apstrādes principus, tostarp: 1) datu apstrādei ir jābūt likumīgai un godprātīgai; 2) datus apkopo konkrētos, skaidros un tiesiskos nolūkos un neapstrādā ar minētajiem nolūkiem nesaderīgā veidā, kā arī datu apstrādē ievēro minimalitātes principu; 3) datus glabā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk, kā tas nepieciešams personas datu apstrādes nolūkos.
Ievērojot datu minimalitātes principu, apstrādei izvēlēto datu kategorijām jābūt nepieciešamām, lai sasniegtu apstrādes mērķi, un policijai (pārzinim) ir stingri jāierobežo datu vākšana līdz tādai informācijai, kas ir tieši būtiska konkrētajam apstrādes nolūkam.
Aizdomās turētās vai apsūdzētās personas, kurai būs piemērota elektroniskā uzraudzība, kā arī vardarbības riskam pakļautās personas datu apstrādes mērķis ir elektroniskās uzraudzības nodrošināšana.
Ziņu apstrāde elektroniskās uzraudzības sistēmā tiks veikta tiešsaistes pārraides režīmā, tādējādi nodrošinot iespējami ātru informācijas apriti, reaģēšanu, kas ir būtiski iepriekš minētā mērķa sasniegšanai, kā arī būs apskatāmi vēsturiskie notikumi un informācija.
Noteikumu projekts paredz, ka Valsts policijas amatpersona, kura nodrošinās elektroniskās uzraudzības uzsākšanu un elektroniskās ierīces izsniegšanu, ziņas elektroniskās uzraudzības sistēmā ietvers nekavējoties, pēc aizdomās turētā vai apsūdzētā nogādāšanas Valsts policijas struktūrvienībā.
Lai noteiktu personas, kurām ir izsniegta elektroniskā uzraudzības ierīce, un to atrašanās vietu, nodrošinātu aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem, kuriem ir piemērota elektroniskā uzraudzība, attiecīgo drošības līdzekļu ietvaros paredzēto ierobežojumu kontroli un vardarbības riskam pakļauto personu aizsardzību, paredzēts, ka Valsts policija apstrādās elektroniskās uzraudzības sistēmā šādu informāciju par aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem, kuriem ir piemērota elektroniskā uzraudzība un attiecīgos gadījumos vardarbības riskam pakļauto personu:
1. vārds, uzvārds, personas kods;
2. dzimšanas datums, ja personai nebūs piešķirts personas kods;
3. dzimums;
4. deklarētā, reģistrētā vai personas norādītā dzīvesvietas adrese;
5. informācija par dzīvesvietas maiņu;
6. kontaktinformācija (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese);
7. personas atrašanās vietas dati;
8. nepilngadīgai vardarbības riskam pakļautai personai - arī likumiskā pārstāvja identificējošā informācija, proti, vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datumu, ja personai nebūs piešķirts personas kods un tālruņa numurs.
Norādāms, ka personas dzimuma datu apstrāde nepieciešama analītikas veikšanai, ņemot vērā, ka dzimums var būt faktors risku novērtēšanā.
Vienlaikus, lai Valsts policija un elektroniskās uzraudzības sistēma sasaistītu aizdomās turēto, apsūdzēto vai vardarbības riskam pakļauto personu ar izmeklēšanas tiesneša pieņemto lēmumu par elektroniskās uzraudzības piemērošanu vai procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa vai elektroniskās uzraudzības atcelšanu tiks apstrādi dati par kriminālprocesu, proti:
1. kriminālprocesa numurs;
2. noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija;
3. piemērotā drošības līdzekļa veids, datums un termiņš (ja tāds tiek noteikts);
4. izmeklēšanas tiesneša lēmuma par elektronisko uzraudzību datums un termiņš (ja tāds tiek noteikts);
5. drošības līdzekļa ietvaros noteiktie ierobežojumi;
6. procesa virzītājs;
7. procesa virzītāja lēmuma par drošības līdzekļa vai elektroniskās uzraudzības piemērošanas atcelšanu datums.
Lai varētu identificēt un sasaistīt aizdomās turēto, apsūdzēto vai vardarbības riskam pakļauto personu ar tai izsniegto elektronisko ierīci, Valsts policija apstrādās datus par elektronisko uzraudzības ierīci un proti:
1. identificējošā informācija;
2. datums un laiks, kad elektroniskā ierīce izsniegta, aktivizēta un nodota.
Papildus tiks apstrādāta informācija par paziņojumiem no elektroniskās uzraudzības sistēmas, kas tiks ģenerēti atbilstoši sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem pamata kritērijiem, kā arī individuāli noteiktajiem kritērijiem.
Tāpat tiks apstrādāti dati par noteiktām vietām un teritorijām, kurās aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ieejot vai pametot Valsts policija saņems paziņojumu. Tās var būt adreses, teritorijas, kurās uzturas vardarbības riskam pakļautā persona (dzīvesvieta, darba vieta, izglītības iestāde u.c. zināmās adreses, vietas, teritorijas), kā arī adreses, teritorijas, kuras aizdomās turētajam vai apsūdzētajam aizliegts atstāt. Lai nodrošinātu precīzu atrašanās vietas noteikšanu un elektroniskās uzraudzības izpildi, tiks ietverti un apstrādāti GNSS (Globālā navigācijas satelītu sistēma) mērījumu dati, kas ietver atrašanās vietas koordinātas, mērījuma laika zīmogus un citus pozicionēšanas parametrus.
Norādāms, ka visu minēto datu apstrādei netiks izmantotas citas datu bāzes vai informācijas sistēmas (piemēram, Fizisko personu reģistrs), kā arī netiks apstrādāti dati par personas sodāmību.
Šādu datu apjomu var uzskatīt par objektīvi minimālu un atbilstošu projektā paredzēto mērķu sasniegšanai.
Bez iepriekš minēto personu datu apstrādes norādītajā apjomā, vai tos neapstrādājot vispār, nav iespējams sasniegt personas datu apstrādes mērķi, proti, nodrošināt elektronisko uzraudzību un vardarbības riskam pakļautās personas aizsardzību.
Vienlaikus projektā paredzēts, ka, ja kļūs zināms, ka elektroniskās uzraudzības sistēmā ietvertās ziņas būs nepieciešams labot (piemēram, personai tiks nomainīta elektroniskā ierīce bojājuma gadījumā un sistēmā jāievada jaunas elektroniskās ierīces identificējošu informāciju), tad Valsts policijas amatpersonai, tās būs jāaktualizē uzreiz pēc elektroniskās ierīces nomaiņas.
Ievērojot, ka aizdomās turētās vai apsūdzētās personas, kā arī vardarbības riskam pakļautās personas elektroniskās uzraudzības nodrošināšanai tiks kontrolēta viņu atrašanās vieta un laiks, kas ierobežos to pārvietošanās brīvību, projektā paredzēts elektroniskās uzraudzības sistēmā glabājamo datu glabāšanas termiņš, proti, līdz tiek saņemts procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekļa vai elektroniskās uzraudzības atcelšanu, pēc kā, tā trīs darba dienu laikā tiks dzēsta (piemēram, tiks saņemts procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekļa, atcelšanu, jo nav vairs saskatāms iepriekš konstatētais apdraudējums personai, kā rezultātā zudis mērķis attiecīgu ziņu apstrādei sistēmā). Visi dati, tostarp atrašanās vietas dati, paziņojumi u.c. tiks glabāti līdz tiks saņemts procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekļa vai elektroniskās uzraudzības atcelšanu, pēc kā tie ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā tiks dzēsti. Auditācijas pieraksti elektroniskās uzraudzības sistēmā tiks glabāti 24 mēnešus un tie tiks izmantoti tikai lai nodrošinātu pierādījumus disciplinārlietās un netiks izmantoti citiem mērķiem. Ņemot vērā minēto, tiks ievērots fizisko personu datu apstrādes ierobežojuma princips.
Vienlaikus projektā noteikts, ka procesa virzītājam, vēršoties Valsts policijas struktūrvienībā, kura nodrošinās drošības līdzekļa izpildi, būs tiesības saņemt no sistēmas ziņas atbilstoši kompetencei.
Tehnoloģiskais risinājums
Valsts policija elektroniskās uzraudzības izpildi nodrošinās ar elektroniskās uzraudzības sistēmu, kuras darbību veidos elektroniskās ierīces, sistēmas darbībai nepieciešamā aparatūra (serveri), tās komponentes, operētājsistēmas, lietojumprogrammatūra un licences.
Paredzēts, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vietas kontrolei tiks izmantota specializētā elektroniskā ierīce, kas tiks piestiprināta pie tā kājas, kā arī papildus izsniegta rokas izsekošanas ierīce.
Vardarbības riskam pakļautās personas atrašanās vietas noteikšanai – tikai rokas izsekošanas ierīce.
Šāds risinājums ir veidots tāpēc, ka kājas ierīce nevar nodrošināt ilgstošu baterijas darbības laiku bez uzlādes, vienlaikus sniedzot tādas funkcijas, kas nepieciešamas Valsts policijai elektroniskās uzraudzības izpildei, proti, globālās pozicionēšanas sistēmas datu apstrādi, savukārt papildus izsniegtās rokas izsekošanas ierīcei ir iespējas nodrošināt regulāru uzlādi. Aizdomās turētajam vai apsūdzētajam izsniegtās elektroniskās ierīces savā starpā tiks sasaistītas, attiecīgi, ja rokas ierīce attālināsies noteiktā attālumā no kājas ierīces, par to Valsts policijā tiks saņemts paziņojums.
Līdz ar to, ieviestais tehnoloģiskais risinājums novērsīs to, ka būtiski varētu tikt ierobežota attiecīgo personu pārvietošanās brīvība, ņemot vērā, ka uzlāde kājas ierīcei nav nepieciešama 2 gadus, savukārt rokas ierīci nepieciešams uzlādēt reizi 24 h (to iespējams izdarīt no jebkura ārējā barošanas bloka).
Par aizdomās turētā vai apsūdzētā tuvošanos vardarbības riskam pakļautajai personai vai vietai Valsts policija un, ja elektroniskajā uzraudzībā būs iesaistīta vardarbības riskam pakļautā persona, tad arī šī persona, saņems attiecīgu paziņojumu. Šajā gadījumā, vardarbības riskam pakļautā persona varēs pati izvairīties no iespējamā apdraudējuma, bet Valsts policija attiecīgi nekavējoties reaģēt ar mērķi novērst attiecīgo ierobežojumu pārkāpumu un iespējamo apdraudējumu.
Valsts policija elektroniskās uzraudzības sistēmā, ņemot vērā individuālā gadījuma apstākļus, noteiks un atzīmēs riska vietas, teritorijas, kurās attiecīgā persona drīkst vai nedrīkst atrasties; netuvošanās zonu vardarbības riskam pakļautās personas ierīcei; drošības zonu, kur aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ierodoties vai pametot to, Valsts policija sistēmā saņems paziņojumu, tādējādi ļaujot uzsākt attiecīgās personas pārbaudi elektroniskās uzraudzības sistēmā un nepieciešamības gadījumā attiecīgi reaģēt. Vietu, teritoriju un drošības zonu noteikšana ļaus Valsts policijai efektīvāk kontrolēt un uzraudzīt drošības līdzekļa ietvaros noteiktos ierobežojumus arī gadījumos, kad vardarbības riskam pakļautā persona atteiksies no elektroniskās ierīces.
Tāpat tehniskais risinājums paredz, ka vardarbības riskam pakļautai personai būs iespējas nosūtīt ziņu Valsts policijai gan ziņas veidā uz elektroniskās uzraudzības sistēmu, gan arī aktivizēt trauksmi – SOS pogu. Savukārt, Valsts policijai būs iespējas sazināties gan ar vardarbības riskam pakļauto personu, gan ar aizdomās turēto vai apsūdzēto, zvanot uz attiecīgo elektronisko ierīci, vai nosūtot ziņu attiecīgajai elektroniskai ierīcei.
Savukārt, ja attiecīgā persona mēģinās iejaukties minēto elektronisko ierīču darbībā (piemēram, ņemot nost ierīces vāciņu, salauzt ierīces siksnu, slāpēt ierīces signālu) elektroniskās uzraudzības sistēmā tiks saņemts brīdinājuma paziņojums.
Kārtība, kādā Valsts policija veic elektronisko uzraudzību
Saskaņā ar noteikumu projektā paredzēto, nekavējoties pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma par elektroniskās uzraudzības piemērošanu pasludināšanas, procesa virzītājs nodrošinās aizdomās turētā vai apsūdzētā nogādāšanu Valsts policijas struktūrvienībā elektroniskās uzraudzības uzsākšanai un elektroniskās ierīces piestiprināšanai.
Jānorāda, ka aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pēc tiesas lēmuma pasludināšanas par elektroniskās uzraudzības piemērošanu, procesa virzītājs izteiks likumīgu prasību – doties uz Valsts policiju elektroniskās uzraudzības uzsākšanai. Personai būs pienākums pildīt procesa virzītāja likumīgo prasību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 67. un 74. pantā noteikto, proti, aizdomās turētā pienākumos ietilpst noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā. Attiecīgi, ja persona atteiksies doties līdzi procesa virzītājam, tas tiks uzskatīts par aizdomās turētā vai apsūdzētā pienākumu nepildīšanu, jeb amatpersonas likumīgo prasību neizpildīšanu, kas savukārt radīs procesa virzītājam pamatu lemt par stingrāka drošības līdzekļa (piemēram, apcietinājuma)piemērošanu, papildu ierobežojumu noteikšanu vai procesuālo sankciju piemērošanu
Ja elektroniskās uzraudzības īstenošana būs saistīta ar vardarbības riskam pakļautās personas atrašanās vietas uzraudzību, procesa virzītājam būs nekavējoties jāpaziņo Valsts policijai par personu, kurai piešķirama un izsniedzama elektroniskā ierīce, iekļaujot informāciju par saziņas iespējām ar vardarbības riskam pakļauto personu, lai Valsts policijas amatpersona varētu sazināties un izsniegt tai elektronisko ierīci.
Norādāms, ka noteikumu projektā nav noteiktas konkrētas Valsts policijas struktūrvienības, kurās tiks nodrošināta elektroniskās ierīces izsniegšana un piestiprināšana. Valsts policijā tiks izstrādāti iekšējie noteikumi, kuros tiks noteiktas Valsts policijas struktūrvienības, kurās tiks nodrošināta elektroniskās uzraudzības uzsākšana. Procesa virzītājiem tiks nosūtīts saraksts ar Valsts policijas struktūrvienībām, kuras nodrošinās elektroniskās uzraudzības uzsākšana un attiecīgo struktūrvienību kontaktinformācija. Ņemot vērā, ka ierosinājuma par elektroniskās uzraudzības piemērošanu izskatīšana tiesā ir plānots pasākums, lai tiktu nodrošināta elektroniskās uzraudzības uzsākšana, procesa virzītājam būs jāpaziņo attiecīgajai Valsts policijas struktūrvienībai pēc teritoriālās piekritības par plānoto tiesas sēdi.
Tāpat noteikumu projektā noteiktas Valsts policijas amatpersonas darbības pirms elektroniskās uzraudzības uzsākšanas un elektroniskās ierīces izsniegšanas, t.i. Valsts policijas amatpersonai, kura izsniegs elektronisko ierīci būs pienākums:
- pārliecināties par aizdomās turētā, apsūdzētā vai vardarbības riskam pakļautās personas identitāti (piemēram, pārbaudot personu apliecinošu dokumentu)
- izskaidrot aizdomās turētā, apsūdzētā vai vardarbības riskam pakļautās personas pienākumus un iespējamās sekas, kā arī sniegt informāciju par datu apstrādi saskaņā ar Kriminālprocesa likumā un likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” noteiktajām prasībām;
- noskaidrot un ietvert personas datus un citu attiecīgo noteikumu projektā 28. punktā minēto informāciju, kas būs nepieciešama elektroniskās uzraudzības nodrošināšanai, elektroniskās uzraudzības sistēmā.
Vienlaikus noteikumu projektā noteikta elektroniskās ierīces izsniegšanas kārtība un Valsts policijas amatpersonas pienākums - elektroniskās uzraudzības apliecinājuma sagatavošana un tā saturs.
Noteikumu projekts paredz, ka Valsts policija, veicot drošības līdzekļa elektroniskās uzraudzības izpildi ietvers elektroniskās uzraudzības sistēmā noteikumu projektā 28. punktā minēto informāciju, proti:
- par kriminālprocesu, kurā piemērots drošības līdzeklis un tā izpildē iesaistītajām amatpersonām;
- par aizdomās turēto, apsūdzēto, vardarbības riskam pakļauto personu un elektroniskajām ierīcēm;
- par vietām vai teritorijām un citu informāciju, kas nepieciešama elektroniskās uzraudzības izpildei un iespējamā apdraudējuma novēršanai, kā arī elektroniskās uzraudzības sistēmā ienākošo paziņojumu apstrādei.
Vienlaikus Valsts policija veicot drošības līdzekļa elektroniskās uzraudzības izpildi elektroniskās uzraudzības sistēmā saņems un pārbaudīs paziņojumus par:
- aizdomās turētā vai apsūdzētā tuvošanos noteiktām vietām, teritorijām vai vardarbības riskam pakļautajai personai, kā arī par noteikto ierobežojumu pārkāpumu;
- elektroniskās ierīces tehniskajiem datiem un tās darbspējas zudumu;
- vardarbības riskam pakļautās personas nosūtītajām ziņām.
Saskaņā ar noteikumu projektā paredzēto Valsts policija veiks aizdomās turētā vai apsūdzētā uzraudzību elektroniskās uzraudzības sistēmā, sazināsiet ar to, dos norādījumus, lai novērstu vai pārtrauktu noteiktā ierobežojuma pārkāpumu un novērstu iespējamo apdraudējumu, izmantojot elektroniskās uzraudzības sistēmu vai citus saziņas līdzekļus, kā arī īstenos klātienes pārbaudes. Tāpat paredzēts, ka Valsts policija izmantojot elektroniskās uzraudzības sistēmu vai citus saziņas līdzekļus sazināsies ar vardarbības riskam pakļauto personu un nosūtīs tai brīdinājumus, lai novērstu iespējamo apdraudējumu. Piemēram gadījumā, ja aizdomās turētais vai apsūdzētais pārkāps noteikto drošības zonu, elektroniskās uzraudzības sistēmā par to tiks saņemts paziņojums, attiecīgi, lai nodrošinātu personas drošību, Valsts policijas amatpersona varēs nosūtīt attiecīgu paziņojumu vardarbības riskam pakļautai personai un veikt citus reaģēšanas pasākumus.
Iespējamie kontroles un reaģēšanas pasākumi var būt: saziņa ar aizdomās turēto, apsūdzēto vai vardarbības riskam pakļauto personu; norādījumu došana aizdomās turētajam, apsūdzētajam; brīdinājumu nosūtīšana vardarbības riskam pakļautajai personai; plānotas un neplānotas klātienes pārbaudes (piem. lai pārliecinātos par elektronisko ierīču darbspēju un ierīču raidītā signāla atbilstību attēlojumam sistēmā vai reaģējot uz paziņojumu par iespējamo pārkāpumu); aizdomās turētā vai apsūdzētā aicināšana paskaidrojuma sniegšanai.
Ja Valsts policija elektroniskās uzraudzības sistēmā saņems paziņojumu par aizdomās turētā vai apsūdzētā tuvošanos vardarbības riskam pakļautajai personai, tā nekavējoties pārbaudīs elektroniskās uzraudzības sistēmā vardarbības riskam pakļautās personas atrašanās vietu un, ja nepieciešams, nekavējoties organizēs reaģēšanas pasākumus, lai nepieļautu noteiktā ierobežojuma pārkāpšanu.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz noteikt, ka elektroniskās uzraudzības izpilde sāksies ar brīdi, kad elektroniskās uzraudzības sistēmā tiks ievadīta noteikumu projektā minētā informācija un aktivizēta elektroniskā ierīce. Tāpat noteikumu projektā tiek noteikti aizdomās turētā un apsūdzētā pienākumi izpildīt Valsts policijas amatpersonas likumīgās prasības un norādījumus, kas tiks doti izmantojot elektronisko uzraudzības sistēmu vai citus saziņas veidus, kā arī pienākums nekavējoties informēt Valsts policijas struktūrvienību, kura būs norādīta elektroniskās uzraudzības apliecinājumā ja:
- no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ nebūs iespējams ievērot attiecīgā drošības līdzekļa ietvaros paredzētos ierobežojumus;
- no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ elektroniskā ierīce tehniski nevarēs darboties attiecīgā vietā;
- ja viņš konstatēs, ka elektroniskai ierīcei radušies traucējumi vai bojājumi, vai citi apstākļi, kas traucēs vai var ierobežot elektroniskās uzraudzības izpildi.
Piemēram, ja persona, kurai būs izsniegta elektroniskā ierīce, konstatēs, ka no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ būs pazudis signāls, nestrādās ierīce, vai būs izlādējusies baterija un viņai nebūs iespējas to nekavējoties pieslēgt pie lādētāja u.c. gadījumi. Rodoties apstākļiem, kas nenorādīs uz tīšu personas elektronisko ierīču darbības traucēšanu, personai par to būs jāziņo Valsts policijai, un attiecīgi Valsts policijas amatpersona veiks informācijas pārbaudi un atrisinās radušos apstākļus atbilstoši gadījumam.
Papildus noteikumu projektā tiek paredzēts, ka, ja aizdomās turētais, apsūdzētais vai vardarbības riskam pakļautā persona nespēs patstāvīgi novērst apstākļus, kas ierobežo elektroniskās uzraudzības izpildi, tai nekavējoties būs jāierodas Valsts policijas amatpersonas norādītajā Valsts policijas struktūrvienībā, bet ja objektīvu iemeslu dēļ tas nebūs iespējams (piemēram, persona ir veselības problēmas vai jāaprūpē laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kam radušās nopietnas veselības problēmas u.c. objektīvi gadījumi), tai nekavējoties par to būs jāinformē elektroniskās uzraudzības apliecinājumā norādīto Valsts policijas struktūrvienību un jāsagaida Valsts policijas amatpersona norādītajā vietā.
Aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai vardarbības riskam pakļautajai personai ierodoties Valsts policijas struktūrvienībā vai Valsts policijas amatpersonai ierodoties pie aizdomās turētā, apsūdzētā vai vardarbības riskam pakļautās personas, Valsts policijas amatpersona veiks izsniegto elektronisko ierīču tehnisko pārbaudi, nodrošinās, un nepieciešamības gadījumā, organizēs tās nomaiņu pret jaunu elektronisko ierīci, aizpildot elektroniskās ierīces nomaiņas aktu, norādot tajā noteikumu projektā ietverto informāciju.
Ja Valsts policija saņems ziņas par noteiktā ierobežojuma pārkāpšanu vai tā neievērošanu vai, ja elektroniskās uzraudzības sistēmā tiks saņemts paziņojums par signāla pārtraukšanu vai citiem apstākļiem, kas traucē vai var ierobežot elektroniskās uzraudzības izpildi, tā nekavējoties veiks aizdomās turētā, apsūdzētā vai vardarbības riskam pakļautās personas elektroniskās ierīces informācijas pārbaudi elektroniskās uzraudzības sistēmā, sazināsies ar aizdomās turēto, apsūdzēto vai vardarbības riskam pakļauto personu, lai noskaidrotu notikušā apstākļus, ja nepieciešams, nekavējoties organizēs reaģēšanas pasākumus, lai pārtrauktu vai nepieļautu noteiktā ierobežojuma pārkāpšanu. Piemēram, ja Valsts policijā tiks saņemta informācija par aizdomās turētā vai apsūdzētā noteiktā ierobežojuma pārkāpumu, tā elektroniskās uzraudzības sistēmā varēs apskatīt aizdomās turētā vai apsūdzētā aktuālo un vēsturisko atrašanās vietu, lai pārbaudītu saņemto informāciju un veiktu reaģēšanas pasākumus iespējamā drošības līdzekļa ierobežojumu pārkāpuma novēršanai vai pārtraukšanai.
Gadījumā, ja Valsts policijas amatpersona konstatēs, ka elektroniskā ierīce ir bojāta, viņa organizēs tās nomaiņu.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka par aizdomās turētā vai apsūdzētā elektroniskās uzraudzības signāla pārtraukšanu vai citiem apstākļiem, kas traucēja vai ierobežoja elektroniskās uzraudzības izpildi, Valsts policijas amatpersona ziņos procesa virzītājam un noskaidros notikušā apstākļus.
Tāpat, noteikumu projekts nosaka ka, ja vardarbības riskam pakļautā persona radīs šķēršļus, kuru dēļ elektroniskā uzraudzība kļūs neiespējama, Valsts policijas amatpersona par tiem informēs procesa virzītāju un noskaidros notikušā apstākļus. Šāda kārtība tiek noteikta, jo procesa virzītājs ir tiesīgs izvērtēt notikušo un attiecīgi pieņemt lēmumu saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.
Papildus noteikumu projektā tiek noteikta kārtība, kādā tiks izbeigta elektroniskā uzraudzība un kā notiks elektroniskās ierīces nodošanas procedūra, proti, ja Valsts policijas amatpersona, kura izpildīs drošības līdzekli saņems procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa atcelšanu vai elektroniskās uzraudzības atcelšanu, tā nekavējoties pārtrauks elektronisko uzraudzību. Valsts policijas amatpersona, saņemot procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa atcelšanu vai elektroniskās uzraudzības atcelšanu, elektroniskās uzraudzības sistēmā veiks atzīmi par elektroniskās uzraudzības pārtraukšanu un pēc tam organizēs ierīces atgriešanas pasākumus. Veicot atzīmi elektroniskās uzraudzības sistēmā, elektroniskā uzraudzība tiks pārtraukta nekavējoties.
Gadījumos, kad vardarbības riskam pakļautā persona atteiksies no elektroniskās ierīces lietošanas, procesa virzītājam par to būs jānosūta paziņojums Valsts policijai, kas savukārt nekavējoties elektroniskās uzraudzības sistēmā pārtrauks šīs personas elektroniskās ierīces darbību.
Minētajos gadījumos Valsts policija informēs attiecīgi aizdomās turēto, apsūdzēto vai vardarbības riskam pakļauto personu par nepieciešamību nodot Valsts policijai elektronisko ierīci. Papildus noteikumu projektā ir noteikta elektroniskās ierīces nodošanas kārtība un pieņemšanas un nodošanas akta saturs.
Elektroniskās uzraudzības ietvaros apstrādājamo personas datu un citas informācijas apjoms, apstrādes kārtība un glabāšanas termiņi
Noteikumu projekts paredz, ka elektroniskās uzraudzības sistēma ir sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Valsts policija. Tā nav valsts informācijas sistēma un neparedz informācijas apriti ar citām informācijas sistēmām, tā paredzēta vienīgi Valsts policijas funkciju veikšanai, proti, elektroniskās uzraudzības nodrošināšanai.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (turpmāk – Direktīva Nr. 2016/680) izvirza noteiktas prasības personu datu apstrādei, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp, lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Direktīvas Nr. 2016/680 prasības tika transponētas likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”, kas stājās spēkā 2019. gada 5. augustā.
Likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 4. pants nosaka personas datu apstrādes principus, tostarp: 1) datu apstrādei ir jābūt likumīgai un godprātīgai; 2) datus apkopo konkrētos, skaidros un tiesiskos nolūkos un neapstrādā ar minētajiem nolūkiem nesaderīgā veidā, kā arī datu apstrādē ievēro minimalitātes principu; 3) datus glabā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk, kā tas nepieciešams personas datu apstrādes nolūkos.
Ievērojot datu minimalitātes principu, apstrādei izvēlēto datu kategorijām jābūt nepieciešamām, lai sasniegtu apstrādes mērķi, un policijai (pārzinim) ir stingri jāierobežo datu vākšana līdz tādai informācijai, kas ir tieši būtiska konkrētajam apstrādes nolūkam.
Aizdomās turētās vai apsūdzētās personas, kurai būs piemērota elektroniskā uzraudzība, kā arī vardarbības riskam pakļautās personas datu apstrādes mērķis ir elektroniskās uzraudzības nodrošināšana.
Ziņu apstrāde elektroniskās uzraudzības sistēmā tiks veikta tiešsaistes pārraides režīmā, tādējādi nodrošinot iespējami ātru informācijas apriti, reaģēšanu, kas ir būtiski iepriekš minētā mērķa sasniegšanai, kā arī būs apskatāmi vēsturiskie notikumi un informācija.
Noteikumu projekts paredz, ka Valsts policijas amatpersona, kura nodrošinās elektroniskās uzraudzības uzsākšanu un elektroniskās ierīces izsniegšanu, ziņas elektroniskās uzraudzības sistēmā ietvers nekavējoties, pēc aizdomās turētā vai apsūdzētā nogādāšanas Valsts policijas struktūrvienībā.
Lai noteiktu personas, kurām ir izsniegta elektroniskā uzraudzības ierīce, un to atrašanās vietu, nodrošinātu aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem, kuriem ir piemērota elektroniskā uzraudzība, attiecīgo drošības līdzekļu ietvaros paredzēto ierobežojumu kontroli un vardarbības riskam pakļauto personu aizsardzību, paredzēts, ka Valsts policija apstrādās elektroniskās uzraudzības sistēmā šādu informāciju par aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem, kuriem ir piemērota elektroniskā uzraudzība un attiecīgos gadījumos vardarbības riskam pakļauto personu:
1. vārds, uzvārds, personas kods;
2. dzimšanas datums, ja personai nebūs piešķirts personas kods;
3. dzimums;
4. deklarētā, reģistrētā vai personas norādītā dzīvesvietas adrese;
5. informācija par dzīvesvietas maiņu;
6. kontaktinformācija (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese);
7. personas atrašanās vietas dati;
8. nepilngadīgai vardarbības riskam pakļautai personai - arī likumiskā pārstāvja identificējošā informācija, proti, vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datumu, ja personai nebūs piešķirts personas kods un tālruņa numurs.
Norādāms, ka personas dzimuma datu apstrāde nepieciešama analītikas veikšanai, ņemot vērā, ka dzimums var būt faktors risku novērtēšanā.
Vienlaikus, lai Valsts policija un elektroniskās uzraudzības sistēma sasaistītu aizdomās turēto, apsūdzēto vai vardarbības riskam pakļauto personu ar izmeklēšanas tiesneša pieņemto lēmumu par elektroniskās uzraudzības piemērošanu vai procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa vai elektroniskās uzraudzības atcelšanu tiks apstrādi dati par kriminālprocesu, proti:
1. kriminālprocesa numurs;
2. noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija;
3. piemērotā drošības līdzekļa veids, datums un termiņš (ja tāds tiek noteikts);
4. izmeklēšanas tiesneša lēmuma par elektronisko uzraudzību datums un termiņš (ja tāds tiek noteikts);
5. drošības līdzekļa ietvaros noteiktie ierobežojumi;
6. procesa virzītājs;
7. procesa virzītāja lēmuma par drošības līdzekļa vai elektroniskās uzraudzības piemērošanas atcelšanu datums.
Lai varētu identificēt un sasaistīt aizdomās turēto, apsūdzēto vai vardarbības riskam pakļauto personu ar tai izsniegto elektronisko ierīci, Valsts policija apstrādās datus par elektronisko uzraudzības ierīci un proti:
1. identificējošā informācija;
2. datums un laiks, kad elektroniskā ierīce izsniegta, aktivizēta un nodota.
Papildus tiks apstrādāta informācija par paziņojumiem no elektroniskās uzraudzības sistēmas, kas tiks ģenerēti atbilstoši sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem pamata kritērijiem, kā arī individuāli noteiktajiem kritērijiem.
Tāpat tiks apstrādāti dati par noteiktām vietām un teritorijām, kurās aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ieejot vai pametot Valsts policija saņems paziņojumu. Tās var būt adreses, teritorijas, kurās uzturas vardarbības riskam pakļautā persona (dzīvesvieta, darba vieta, izglītības iestāde u.c. zināmās adreses, vietas, teritorijas), kā arī adreses, teritorijas, kuras aizdomās turētajam vai apsūdzētajam aizliegts atstāt. Lai nodrošinātu precīzu atrašanās vietas noteikšanu un elektroniskās uzraudzības izpildi, tiks ietverti un apstrādāti GNSS (Globālā navigācijas satelītu sistēma) mērījumu dati, kas ietver atrašanās vietas koordinātas, mērījuma laika zīmogus un citus pozicionēšanas parametrus.
Norādāms, ka visu minēto datu apstrādei netiks izmantotas citas datu bāzes vai informācijas sistēmas (piemēram, Fizisko personu reģistrs), kā arī netiks apstrādāti dati par personas sodāmību.
Šādu datu apjomu var uzskatīt par objektīvi minimālu un atbilstošu projektā paredzēto mērķu sasniegšanai.
Bez iepriekš minēto personu datu apstrādes norādītajā apjomā, vai tos neapstrādājot vispār, nav iespējams sasniegt personas datu apstrādes mērķi, proti, nodrošināt elektronisko uzraudzību un vardarbības riskam pakļautās personas aizsardzību.
Vienlaikus projektā paredzēts, ka, ja kļūs zināms, ka elektroniskās uzraudzības sistēmā ietvertās ziņas būs nepieciešams labot (piemēram, personai tiks nomainīta elektroniskā ierīce bojājuma gadījumā un sistēmā jāievada jaunas elektroniskās ierīces identificējošu informāciju), tad Valsts policijas amatpersonai, tās būs jāaktualizē uzreiz pēc elektroniskās ierīces nomaiņas.
Ievērojot, ka aizdomās turētās vai apsūdzētās personas, kā arī vardarbības riskam pakļautās personas elektroniskās uzraudzības nodrošināšanai tiks kontrolēta viņu atrašanās vieta un laiks, kas ierobežos to pārvietošanās brīvību, projektā paredzēts elektroniskās uzraudzības sistēmā glabājamo datu glabāšanas termiņš, proti, līdz tiek saņemts procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekļa vai elektroniskās uzraudzības atcelšanu, pēc kā, tā trīs darba dienu laikā tiks dzēsta (piemēram, tiks saņemts procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekļa, atcelšanu, jo nav vairs saskatāms iepriekš konstatētais apdraudējums personai, kā rezultātā zudis mērķis attiecīgu ziņu apstrādei sistēmā). Visi dati, tostarp atrašanās vietas dati, paziņojumi u.c. tiks glabāti līdz tiks saņemts procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekļa vai elektroniskās uzraudzības atcelšanu, pēc kā tie ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā tiks dzēsti. Auditācijas pieraksti elektroniskās uzraudzības sistēmā tiks glabāti 24 mēnešus un tie tiks izmantoti tikai lai nodrošinātu pierādījumus disciplinārlietās un netiks izmantoti citiem mērķiem. Ņemot vērā minēto, tiks ievērots fizisko personu datu apstrādes ierobežojuma princips.
Vienlaikus projektā noteikts, ka procesa virzītājam, vēršoties Valsts policijas struktūrvienībā, kura nodrošinās drošības līdzekļa izpildi, būs tiesības saņemt no sistēmas ziņas atbilstoši kompetencei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 89. punktu Ministru kabinetam līdz 2027. gada 31. decembrim jāizvērtē drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības praktiskās īstenošanas gaita, rezultāti, kā arī piemērošanas paplašināšanas iespējas un tās ietekme uz valsts budžetu un jāiesniedz par to ziņojumu Saeimai.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts policiju
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
31.12.2027.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Netiek definēts
Rādītājs
Netiek definēts
1.6. Cita informācija
Elektronisko uzraudzību gadā varētu piemērot vidēji 400 aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem. Personu skaits noteikts, par pamatu ņemot to personu skaitu, attiecībā pret kurām 2024. gadā tika uzsākts kriminālprocess pēc attiecīga Krimināllikuma panta (panti, kuros paredzēta atbildība par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem pret ģimenes locekli – 2024. gadā uzsākti 881 kriminālprocesi[1]). Aprēķinā izmantots pieņēmums, ka 50 % no šiem gadījumiem, veicot vardarbības risku izvērtējumu, varētu tikt secināts, ka attiecīgā persona rada augstu vardarbības risku un pastāv nepieciešamība piemērot elektronisko uzraudzību.
Vienlaikus norādāms, ka nav iespējams prognozēt cik ilgi personai varētu būt piemērota elektroniskā uzraudzība, jo elektroniskā uzraudzība ir attiecīgā drošības līdzekļa izpildes kontroles rīks. Tādējādi tās piemērošanas termiņš tieši izriet no piemērotā drošības līdzekļa termiņa attiecīgajā kriminālprocesā.
[1] Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punkts, 126. panta otrās daļas 7. punkts, 130. panta trešās daļas 6. punkts, 130.1 pants, 132. panta otrā daļa, 132.1 panta otrā daļa, 168.1 pants un 174.1pants.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Projekts ietekmēs aizdomās turētos vai apsūdzētos, kuriem tiks piemērota elektroniskā uzraudzība, kā arī, ja elektroniskās uzraudzības īstenošana būs saistīta ar vardarbības riskam pakļautās personas atrašanās vietas uzraudzību, tad projekts ietekmēs arī šīs personas.
Ietekmes apraksts
Atrašanās vietas kontrolei tiks izmantota specializētā elektroniskā ierīce, kas tiks izsniegta un piestiprināta pie aizdomās turētā vai apsūdzētā kājas, kā arī papildus izsniegta rokas izsekošanas ierīce, bet vardarbības riskam pakļautajai personai atrašanās vietas noteikšanai tiks izsniegta tikai rokas izsekošanas ierīce.
Visām iesaistītajām personām, elektroniskās ierīces nomaiņas un atdošanas gadījumā būs jāierodas Valsts policijā šo ierīču nomaiņai vai atdošanai.
Visām iesaistītajām personām, elektroniskās ierīces nomaiņas un atdošanas gadījumā būs jāierodas Valsts policijā šo ierīču nomaiņai vai atdošanai.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
545 800
0
545 800
0
545 800
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
545 800
0
545 800
0
545 800
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
545 800
0
545 800
0
545 800
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
545 800
0
545 800
0
545 800
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” Iekšlietu ministrijai (Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Valsts policijai) piešķirts finansējums prioritārā pasākuma “Elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešana un uzturēšana” īstenošanai 2025. gadā un turpmāk ik gadu 545 800 euro apmērā, tai skaitā budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 105 800 euro apmērā un budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" 440 000 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra rīkojumu Nr. 1107 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"” 2024. gadā tika piešķirts Iekšlietu ministrijai (Iekšlietu ministrijas Informācijas centram) finansējums 157 488 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar serveru iegādi elektroniskās uzraudzības sistēmas darbības nodrošināšanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts policijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/2f250da7-e601-48d5-b615-4e2f726969e6
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības ietvaros iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts policijai tiks paplašināti pienākumi
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Elektroniskajā uzraudzības sistēmā ietveramo personas datu un citas informācijas apstrādes nolūks, tiesiskais pamats un apjoms detalizēti aprakstīts anotācijas 1.3. sadaļā “Risinājuma apraksts”.
Elektroniskajā uzraudzības sistēmā ietvertā informācija tiks apstrādāta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" prasībām. Elektroniskās uzraudzības sistēmā ietverto informāciju Valsts policija glabās, līdz tiks saņemts procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekļa vai elektroniskās uzraudzības atcelšanu, pēc kā tā ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā tiks dzēsta. Auditācijas pieraksti elektroniskās uzraudzības sistēmā tiks glabāti 24 mēnešus.
Elektroniskajā uzraudzības sistēmā ietvertā informācija tiks apstrādāta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" prasībām. Elektroniskās uzraudzības sistēmā ietverto informāciju Valsts policija glabās, līdz tiks saņemts procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekļa vai elektroniskās uzraudzības atcelšanu, pēc kā tā ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā tiks dzēsta. Auditācijas pieraksti elektroniskās uzraudzības sistēmā tiks glabāti 24 mēnešus.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
