Anotācija

Aktualizēt Nolikumā ietvertās Biroja funkcijas un uzdevumus atbilstoši protokollēmumā norādītajam, kā arī veikt Nolikumā redakcionālus precizējumus.

Vispārējā kārtība

1) Nolikuma 4.1. apakšpunkts nosaka, ka Birojs uzrauga pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, publisko partneru un publisko partneru pārstāvju veikto iepirkuma procedūru un koncesijas procedūru atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Ir nepieciešams 4.1. apakšpunkta redakcionāls precizējums, lai minētajā tiesību normā atspoguļotu precīzu, no publisko iepirkumu regulējuma izrietošu Biroja kompetences tvērumu.

2) Nolikuma 4.2. apakšpunkts nosaka, ka Birojs sniedz metodisko atbalstu iepirkuma procedūru organizēšanā. Šāda tiesību normas jēga saturiski atšķiras no Publisko iepirkumu likuma 66. panta pirmās daļas 3. punktā minētās Biroja funkcijas, atbilstoši kurai Biroja funkcija ir sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas un rīkot mācības par publiskos iepirkumus regulējošu normatīvo aktu piemērošanu, nevis metodiski atbalstīt pašas iepirkumu procedūras organizēšanu. Līdz ar to nepieciešams redakcionāli precizēt Nolikuma 4.2. apakšpunktu.

3) Publisko iepirkumu likuma 1. panta 25. punkts nosaka, ka Publikāciju vadības sistēma ir Biroja pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu  Birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.  Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi" 2.1. apakšpunkts nosaka, ka e-iepirkumu sistēma ir Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esoša valsts informācijas sistēma tīmekļvietnē https://www.eis.gov.lv, kas sastāv no e-izziņu, e-pasūtījumu, e-konkursu un e-izsoļu apakšsistēmām. Abās minētajās sistēmās pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem manuāli un atkārtoti jāievada  dati, lai nodrošinātu publisko iepirkumu izsludināšanu, attiecīgi tiek radīts lieks administratīvais slogs. Datu salāgošana starp šīm sistēmām savā starpā ir apgrūtināta, jo datu klasifikatori nav savstarpēji saskaņoti. 2025. gada 26. augusta Ministru kabineta sēdē (protokollēmums) Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai" (turpmāk – Informatīvais ziņojums), kurā uz minēto problēmu norādījuši paši pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji[1]. Informatīvajā ziņojumā konceptuāli tika atbalstīta Elektronisko iepirkumu sistēmas uzturēšanas un attīstīšanas funkciju un ar to saistīto amata vietu nodošana Birojam ar 2026. gada 1. janvāri. Ar protokollēmuma 8.1. apakšpunktā pieņemto lēmumu Elektronisko iepirkumu sistēma pāries Biroja bilancē, tādējādi Birojam kļūstot par centrālo publisko iepirkumu vadības iestādi un digitālās infrastruktūras nodrošinātāju. Minētā sakarā ar protokollēmuma 8.5. apakšpunktu (25-TA-1900) Birojam uzdots līdz 2025. gada 1. novembrim sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā atbilstošus grozījumus Nolikumā. Atbilstoši Informatīvajā ziņojumā nolemtajam par Elektronisko iepirkumu sistēmas uzturēšanas un attīstīšanas funkcijas pāreju Biroja kompetencē, Nolikuma 4. punkts (Biroja funkcijas) papildināms ar funkciju par elektronisko iepirkumu digitālās vides un tās attīstības nodrošināšanu. Minētās funkcijas ietvaros Birojs turpinās Publikāciju vadības sistēmas uzturēšanu, tostarp nodrošinot ar šo sistēmu saistīto risinājumu darbību. Kļūstot par Elektronisko iepirkumu sistēmas pārzini, Birojs nodrošinās arī šīs sistēmas un ar to saistīto risinājumu uzturēšanu un drošību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Vienlaicīgi Birojam būs iespēja vienoti un stratēģiski plānot abu sistēmu turpmāko attīstību, pakāpeniski virzoties uz vienotu, savstarpēji integrētu elektronisko iepirkumu digitālo vidi, attīstot nepieciešamos specializētos un ar publisko iepirkumu regulējumu salāgotus risinājumus. Attiecīgi norādāms, ka Biroja pienākumos ietilpst elektronisko iepirkumu digitālās vides informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu uzturēšanas un attīstības funkciju īstenošana, tai skaitā sistēmu nepārtrauktas darbības nodrošināšana, funkcionalitāšu pilnveide un attīstības virzienu noteikšana, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un lietotājiem pārskatāmu sistēmu vidi.

4) Nolikuma 5.1. apakšpunkts paredz, ka Birojs ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos nodrošina pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, publisko partneru un publisko partneru pārstāvju paziņojumu par iepirkumiem un koncesijām pārbaudi un ievieto tos Biroja mājaslapā internetā, savukārt Nolikuma 5.2. apakšpunkts paredz, ka ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos nodrošina paziņojumu par iepirkumiem un koncesijām publicēšanu oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis". Ar 2023. gada 5. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 25. oktobrī, ir veiktas izmaiņas, līdz ar to redakcionāli jāprecizē Nolikuma 5.1. un 5.2. apakšpunkts, kas tiek apvienoti.

5) Nolikuma 5.5. apakšpunkts nosaka, ka Birojs apkopo un sniedz statistisko informāciju par iepirkumiem un koncesijām valstī, kā arī sagatavo attiecīgus pārskatus. Šobrīd Saeimā ir iesniegts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 996/Lp14, turpmāk – likumprojekts), kurš paredz iekļaut Biroja funkcijās ar publiskajiem iepirkumiem saistīto datu uzkrāšanu, apkopošanu un pieejamības nodrošināšanu, ko Birojs jau īsteno. Papildus paredzēts nodrošināt datu apstrādi, lai identificētu iepirkumu riskus, vērtētu pasūtītāju iepirkumu rezultātus un mērķtiecīgi sadarbotos ar pasūtītājiem. Nepieciešams Nolikuma 5.5. apakšpunktu attiecīgi precizēt.

6) Nolikuma 5.6. apakšpunktā izmantots novecojis termins "mājas lapa internetā", kas aizstājams ar mūsdienu latviešu valodā lietoto terminu "tīmekļvietne".

7) Nolikuma 19.² punkts nosaka, ka Biroja amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Biroja vadītājam, savukārt Biroja vadītāja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā. Šis regulējums neatbilst pašlaik spēkā esošajam Administratīvās atbildības likumam, kura 176. pants paredz, ka administratīvo pārkāpumu lietās pirmās instances tiesa ir rajona (pilsētas) tiesa. Tāpat Nolikuma 19.² punkta terminoloģija ir precizējama atbilstoši Administratīvās atbildības likumā lietotajai, kas paredz iespēju amatpersonas pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpumu lietā pārsūdzēt, nevis apstrīdēt.


[1] Informatīvā ziņojuma "Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai" 2. pielikums (25-TA-1900).

Nē

-