Anotācija (ex-ante)

22-TA-2866: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Augstskolu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2022. gada 6. jūlija rīkojuma Nr.492  “Par Latvijas Jūras akadēmijas reorganizāciju” (turpmāk - MK reorganizācijas rīkojums) 4.1.apakšpunkts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2022. gada 15. septembrim iesniegt Ministru kabinetā ar akadēmijas reorganizāciju saistītos tiesību aktu projektus.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Īstenojot Latvijas Jūras akadēmijas integrāciju Rīgas Tehniskajā universitātē, nepieciešams pagarināt pārņemamo Latvijas Jūras akadēmijas studiju virziena akreditācijas termiņu, noteikt termiņu Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas pašlaik īstenojamajām profesionālajām izglītības programmām un termiņu kādā Rīgas Tehniskā universitāte pieņem lēmumu par turpmāku Jūrskolas profesionālās iestādes un tās juridisko statusu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
MK reorganizācijas rīkojums paredz, ka  Latvijas Jūras akadēmija (turpmāk - akadēmija) tiek nodota Rīgas Tehniskajai universitātei (turpmāk - Universitāte) un Akadēmija turpina pastāvēt kā Universitātes struktūrvienība. Universitāte pārņem arī Akadēmijas struktūrvienību Jūrskolu, kas turpina darboties kā Akadēmijas struktūrvienība. Universitāte ir Akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēja.
Lai Akadēmija arī pēc 2022. gada 31. oktobra integrējoties Universitātes sastāvā, spētu saglabāt savu vēsturisko nosaukumu, ir nepieciešams grozīt Augstskolu likuma 3.panta piekto daļu, jo pašreiz šī daļa neparedz augstskolai, kas ir reorganizēta atbilstoši Augstskolu likuma 11. panta trešās daļas 2. punktam, kļūstot par attiecīgas augstskolas struktūrvienību, saglabāt savu vēsturisko nosaukumu.
Ievērojot, ka Universitāte atbilstoši MK reorganizācijas rīkojumam pārņem arī Akadēmijas īstenojamās studiju programmas, tad, lai nodrošinātu studējošo tiesības uz valsts atzītu diplomu saņemšanu, studiju un studējošo kredītu saņemšanu, ir nepieciešams pagarināt akreditācijas termiņu pārņemamajam Akadēmijas studiju virzienam “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības”. Minētais pagarinājums ir nepieciešams, lai Universitāte varētu veikt visas nepieciešamās akreditācijas procedūras noteiktajā kārtībā un termiņos (vidēji 10-12 mēneši), lai pārņemtu šo studiju virzienu un Akadēmija kā Universitātes struktūrvienība turpinātu īstenot šī studiju virziena akreditētās studiju programmas.
Ievērojot, ka Universitāte pārņem Jūrskolu, kas turpina darboties kā Akadēmijas struktūrvienība, ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā un turpina īstenot līdz šim īstenotās profesionālās vidējās izglītības programmas "Jūras transports" un "Kuģu mehānika" ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju "sardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT" un "sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW", tad jānosaka termiņš līdz kuram Jūrskola esošajā profesionālās izglītības iestādes statusā darbojas un īsteno minētās izglītības programmas.
Papildus minētajam, ir jānosaka termiņš, kādā Jūrskolas dibinātājs, kas šajā gadījumā ir Universitāte, pieņem lēmumu par Jūrskolas turpmāku izglītības iestādes statusu un juridisko statusu (ja nepieciešams), jo Universitātei kā zinātnes universitātei, kuras struktūrā ir Akadēmija un Jūrskola ir jāizpilda Augstskolu likuma 3.pantā noteiktais par zinātnes universitātes sasniedzamajiem darbības mērķiem atbilstoši dibinātāja (valsts) noteiktai stratēģiskajai specializācijai, kas rezultējams ar noteiktu Universitātes darbības novērtējumu saskaņā ar starptautiski noteiktiem standartiem, t.sk., zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu Universitātes stratēģiskās specializācijas jomās. 
Lai  īstenotu Akadēmijas reorganizāciju atbilstoši MK reorganizācijas rīkojumam un Sadarbības līgumam Nr. 2-2e/22/392 par Latvijas Jūras akadēmijas integrāciju Rīgas Tehniskās universitātes struktūrā, kas noslēgts starp Izglītības un zinātnes ministriju, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Jūras akadēmiju, strukturālo pārmaiņu īstenošanai, digitalizācijai, tehnoloģiju attīstībai, pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošanai (izņemot būvniecību); jaunu izcilības programmu izveidei, nepieciešamo finansējumu piešķirs Latvijas Atveseļošanas plāna 5.2.1.reformas “Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma” ietvaros caur konsolidācijas grantiem. Lai to iegūtu vispirms Universitāte sagatavo augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plānu, tostarp arī investīciju plānu un konsolidācijas grantu summu, kā arī kārtību un grafiku divu vai vairāku augstākās izglītības iestāžu iekšējai vai ārējai konsolidācijai (RTU un LJA), kuru apstiprina Ministrija. Šajā konsolidācijas plānā ietver vienotu attīstības stratēģiju, resursu koplietošanu, studiju programmu izstrādi, kopīgu platformu izveidi, tas ir vai pastāv apņemšanās veikt iekšēju vai ārēju konsolidāciju.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Augstskolu likuma 11. panta trešās daļas 2.punkts nosaka, ka valsts dibinātu augstskolu reorganizē "nododot to citai augstskolai, — reorganizējamā augstskola turpina pastāvēt citas augstskolas iestādes (atsevišķas struktūrvienības) statusā".
Pašlaik Augstskolu likums neparedz tiesības augstskolai, kura ir reorganizēta šā likuma 11.panta trešās daļas 2.punkta ietvaros un turpina darboties, saglabāt savu vēsturisko nosaukumu, jo Augstskolu likuma 3. panta piektā daļa nosaka, ka "Vārdus "universitāte", "augstskola", "akadēmija" ir tiesības ietvert tikai to izglītības iestāžu nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas, vai to dibināto institūciju nosaukumos. Vārdu "universitāte" savā nosaukumā ir tiesības ietvert augstskolai, kura atbilst šā likuma 3.1, 3.2 vai 3.3 pantā noteiktajām prasībām. Augstskolas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdu "institūts"."
 Ir svarīgi nodrošināt, lai Akadēmija pēc reorganizācijas procesa nezaudētu savu identitāti, atpazīstamību  Universitātes sastāvā. Raugoties nākotnē, ir būtiski, lai, reorganizējot augstskolas atbilstoši šā likuma 11.panta trešās daļas 2.punktam, tās spētu saglabāt savu identitāti.  
2022. gada 1. februārī Ministru kabinets atbalstīja (prot. Nr.5, 31. §) Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - Ministrija) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem” (21-TA-610), kas tika izstrādāts ievērojot Augstskolu likuma pārejas noteikumu 80. punktā noteikto, ka Ministrija izstrādā informatīvo ziņojumu par valsts augstskolu institucionālās attīstības un konsolidācijas plānu un līdz 2022. gada 31. martam iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā. Minētajā ziņojumā iekļautais izvērtējums paredz arī valsts augstskolu konsolidāciju. 
Risinājuma apraksts
 Augstskolu likuma 3. panta piektajā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, papildinot to ar jaunu teikumu, ka vārdus  "universitāte", "augstskola" vai “akadēmija” savā nosaukumā ir tiesības ietvert augstskolu struktūrvienību nosaukumos, kas ir izveidotas šā likuma 11. panta trešās daļas 2. punkta noteiktās reorganizācijas ietvaros.
Problēmas apraksts
2. Saskaņā ar MK reorganizācijas rīkojuma 2.1.apakšpunktu pēc Akadēmijas reorganizācijas Universitāte nodrošina, ka Akadēmija kā Universitātes struktūrvienība īsteno Akadēmijas īstenotās šādas akreditētās studiju programmas studiju virzienā "Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības" (akreditācijas termiņs 31.12.2022.):
a)profesionālā bakalaura studiju programma "Jūras transports – kuģa elektroautomātika",
b) profesionālā bakalaura studiju programma "Jūras transports – kuģa mehānika",
c) profesionālā bakalaura studiju programma "Jūras transports – kuģa vadīšana",
d) 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Kuģu vadīšana",
e) 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Kuģu mehānika",
f) 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma (turpinājums pēc 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas) "Kuģu mehānika",
g) 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma (turpinājums pēc 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas) "Kuģu vadīšana",
h) profesionālā maģistra studiju programma "Jūras transports",
i) doktora studiju programma "Jūras transports",
j) profesionālā bakalaura studiju programmu (kopīga studiju programma ar Ventspils Augstskolu) "Kuģu navigācijas elektronika".
Ņemot vērā apstākli, ka līdz 2022. gada 31. oktobrim notiek Akadēmijas nodošana Universitātei un tam seko otrs, būtiskākais posms, proti, Akadēmijas darbības turpināšana Universitātes struktūrvienības statusā, lai nodrošinātu Universitāti ar laiku, kurā sagatavoties un izpildīt visas nepieciešamās procedūras ar minētā studiju virziena akreditāciju, kas turpmāk būs Universitātes studiju virziens, ir nepieciešams pagarināt minētā studiju virziena akreditācijas termiņu (vidēji akreditācijas procedūra ir 10-12 mēneši). 
Ņemot vērā, ka reorganizācija, kā arī akreditācijas process ir ļoti laikietilpīgs un cilvēkietilpīgs process, tad, lai nodrošinātu kvalitatīvu minētā studiju virziena sagatavošanu akreditācijai, tostarp arī, lai Akadēmijai un Universitātei samazinātu administratīvo slogu, nepieciešams minētais akreditācijas termiņa pagarinājums minētajam studiju virzienam par vienu gadu.
Pagarinājumu studiju virziena akreditācijai ir nepieciešams noteikt arī tādēļ, lai nodrošinātu objektīvu novērtējumu visiem studiju kvalitātes novērtēšanas aspektiem pēc reorganizācijas īstenošanas, jo novērtēšana reorganizācijas procesa laikā nenodrošina iespēju novērtēt reorganizācijas rezultātā nostiprināto risinājumu, kas būs pamats studiju programmu īstenošanai ilgtermiņā.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu papildina Augstskolu likuma pārejas noteikumus ar 48.3 punktu, kas nosaka, ka Akadēmijas studiju virziena “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības” akreditācijas termiņš — 2022. gada 31. decembris -  tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par šā studiju virziena jaunu akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.”
Problēmas apraksts
3.Akadēmijas reorganizācijas procesā Ministrija identificēja nepieciešamību iekļaut  Augstskolu likumā regulējumu attiecībā uz Akadēmijas struktūrvienību - Jūrskolu, jo pašlaik ne Augstskolu likums, ne Profesionālās izglītības likums nereglamentē to, vai un kādā juridiskajā statusā augstskolas ietvaros var darboties profesionālās izglītības iestāde. Līdz šim pastāvēja regulējums un bija precedenti tikai vidējās izglītības iestāžu dibināšanai augstskolu ietvaros (Universitātes Inženierzinātņu vidusskola, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Austrumlatvijas tehnoloģiju vidusskola).
Veidojot Akadēmiju 90-tajos gados, Jūrskola kā atsevišķa izglītības iestāde tika iekļauta Akadēmijas sastāvā. To nostiprināja ar likumu “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi” (zaudējis spēku ar 2022. gada 1. jūniju - Augstskolu likuma pārejas noteikumu 67.punkta 4.apakšpunkts).
Pašreiz Augstskolu likums neparedz, ka koledžas vai augstskolas sastāvā var būt cita profesionālās vidējās izglītības iestāde.
Par juridiskajiem statusiem. Augstskolu likuma 21.pants nosaka, ka augstskolas var dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju (panta pirmā daļa).  Valsts dibinātās augstskolas ar padomes lēmumu satversmē noteikto mērķu īstenošanai var dibināt arī iestādes, to skaitā — publiskās aģentūras (panta otrā daļa).
Savukārt Profesionālās izglītības likuma 15.pants paredz, ka: 1) valsts dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm – ir valsts tiešās pārvaldes iestādes statuss vai valsts kapitālsabiedrības statuss; 2) pašvaldību dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm ir pastarpinātās pārvaldes iestādes statuss; 3) citu personu dibinātās profesionālās izglītības iestādes ir komercsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu. Tādēļ kā risinājums, ievērojot visus iepriekš minētos  apstākļus, tai skaitā reorganizācijas specifiku un nepieciešamību nodrošināt Jūrskolas īstenoto profesionālo izglītības programmu nepārtrauktību  Augstskolu likuma Pārejas noteikumos noteikt, ka Jūrskola darbojas un īsteno esošās Jūrskolas izglītības programmas Universitātes sastāvā līdz 2025. gada 31.decembrim kā profesionālās vidējās izglītības iestāde -profesionālās vidusskolas statusā, kas reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. 
Papildus minētajam, vēršama uzmanība, ka atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta pirmajai daļai, Latvijā ir šāda statusa profesionālās izglītības iestādes atbilstoši profesionālās izglītības iestādē iegūstamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai: 1) tehnikums; 2) mākslu izglītības kompetences centrs; 3) profesionālā vidusskola; 4) profesionālās tālākizglītības centrs. Ievērojot minēto, Jūrskola pēc profesionālās izglītības iestādes statusa atbilst profesionālajai vidusskolai atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 16.4 panta pirmajai daļai, ka “Profesionālā vidusskola ir profesionālās vidējās izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju”, jo Jūrskola īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas "Jūras transports" un "Kuģu mehānika" ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju "sardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT" un "sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW". Līdz ar to Universitātei kā Jūrskolas dibinātajai ir jāizpilda Profesionālā izglītības likuma pārejas noteikumu 31.punkts, kas  paredz, ka tādas profesionālās izglītības iestādes dibinātājs, kas reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā līdz 2022. gada 31. martam, līdz 2022. gada 31. decembrim nosaka profesionālās izglītības iestādes statusu atbilstoši šā likuma 16.1, kā arī 16.2, 16.3, 16.4 vai 16.5 pantā noteiktajam un iesniedz pieņemto lēmumu Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistrs mēneša laikā izvērtē izglītības iestādes dibinātāja iesniegto lēmumu un izdara ierakstu par attiecīgo profesionālās izglītības iestādes statusu Izglītības iestāžu reģistrā vai atsaka ieraksta izdarīšanu.
Ievērojot, ka Jūrskola kā Akadēmijas struktūrvienība ir arī vienlaikus Universitātes struktūras daļa, tad ar likumu būtu jāparedz tiesība Universitātei līdz 2025.gada 31.decembrim pieņemt kā Jūrskolas dibinātājai lēmumu par Jūrskolas turpmāko profesionālās izglītības iestādes statusu un juridisko statusu atbilstoši profesionālās izglītības regulējošajiem normatīvajiem aktiem, jo Universitātei kā zinātnes universitātei, kuras struktūrā ir Akadēmija un Jūrskola ir jāizpilda Augstskolu likuma 3.1 pantā noteiktais par zinātnes universitātes sasniedzamajiem darbības mērķiem atbilstoši dibinātāja (valsts) noteiktai stratēģiskajai specializācijai, kas rezultējams ar noteiktu Universitātes darbības novērtējumu saskaņā ar starptautiski noteiktiem standartiem, t.sk., zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu Universitātes stratēģiskās specializācijas jomās. 
Universitātei kā dibinātājam pieņemot lēmumu par Jūrskolas turpmāko profesionālās izglītības iestādes statusu un juridisko statusu, ir saistošas visas tās normas Izglītības likuma un Profesionālās izglītības likuma ietvaros, kas attiecināmas uz profesionālo vidējās izglītības iestādi, tajā skaitā Profesionālās izglītības likuma 12. panta otrās daļas 4. punktā noteikto, ka nozares ekspertu padomes "piedalās nozarei atbilstošo profesionālās izglītības iestāžu tīkla un nozares eksaminācijas centru attīstības un profesionālās izglītības programmu plānošanā un sniedz atzinumu par nozares eksaminācijas centru izveides nepieciešamību", šajā gadījumā tā ir Loģistikas un transporta nozares ekspertu padome (NEP). Ievērojot minēto normu, ka likumdevējs jau paredz attiecīgas nozares ekspertu padomes līdzdalību, tad nav pamats izcelt konkrēto ekspertu nozares padomi, iekļaujot to pārejas normas regulējumā, jo šobrīd ir izveidotas 12 NEP, no kurām 11 koordinē LDDK. Šajās NEP ir iesaistīti vairāk nekā 240 brīvprātīgi eksperti, kuri regulāri tiekas NEP sēdēs, diskutējot un pieņemot lēmumus par aktuālajiem profesionālās izglītības un darba tirgus jautājumiem./https://lddk.lv/atbalsts-biznesam/nozaru-ekspertu-padomes/
Papildus minētajiem likumiem, ar Jūrskolas tālāko attīstību, darbību, īstenojamajām izglītības programmām,  risina arī Sadarbības līguma Nr. 2-2e/22/392 par Latvijas Jūras akadēmijas integrāciju Rīgas Tehniskās universitātes struktūrā ietvaros, kas noslēgts starp Ministriju, Universitāti un Akadēmiju. Šis līgums paredz Akadēmijas Jūrniecības padomes (LJA JP) izveidi, kur tā ir koleģiāla institūcija, kas, ņemot vērā  jūrniecības kā valsts transporta nozares apakšnozares specifiku, piedalās Akadēmijas (tajā skaitā arī Jūrskolas kā Akadēmijas struktūrvienības), stratēģiskajā vadībā, iesaistoties jautājumos par Akadēmijas vadības komandas apstiprināšanu, stratēģisko plānošanu, budžeta veidošanu un citos jautājumos saskaņā ar Akadēmijas nolikumu. Turpat šajā līgumā atrunāts, ka LJA JP veido 10 locekļi – “pa 2 (diviem) pārstāvjiem no Universitātes, Akadēmijas, Satiksmes ministrijas (viens no Satiksmes ministrijas pārstāvjiem var būt no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija “ vai tās Jūrnieku reģistra) un Ministrijas, un pa 1 (vienam) pārstāvim no biedrības “Latvian crewing companies association” un Latvijas Tirdzniecības Flotes jūrnieku arodbiedrības”. Ja kāda no aicinātajām pusēm atsakās piedalīties LJA JP, tā veidojama un ir rīcībspējīga bez šo pārstāvju dalības. LJA JP darbā atkarībā no izskatāmo jautājumu loka var pieaicināt ekspertus un konsultantus no jūrniecības un citām nozarēm.
Tā kā profesionālā vidusskola ir "sākotnējais" statuss no profesionālās vidējās izglītības iestāžu statusiem, tad Universitātei kā Jūrskolas dibinātājai līdz 2025.gada 31.decembrim ir jānosaka kāds būs turpmāk Jūrskolas profesionālās vidējās izglītības iestādes statuss (tāds pats vai cits), kā arī tās juridiskais statuss. 
Minētais uzdevums ir veicams, ievērojot Profesionālās izglītības likuma 1.panta 17. un 18.punktā noteiktajam, ka profesionālās izglītības iestādes dibinātājs nosaka profesionālās izglītības iestādes stratēģiskajā specializācijā noteiktas darba tirgū nepieciešamo speciālistu sagatavošanai atbilstošas izglītības tematiskās jomas, kurās specializējas profesionālās izglītības iestāde. Stratēģiskā specializācija ir pamats profesionālās izglītības iestādes stratēģiskās attīstības plānošanai un stratēģiskās specializācijas virzienu noteikšanai. Savukārt šā panta 18.punkts skaidro, ka pamatojoties uz profesionālās izglītības iestādes attīstības stratēģiju, kas ir dibinātāja noteikta stratēģiskā specializācija, ir terminēts — piecu gadu — profesionālās izglītības iestādes attīstības plāns, kas ietver konkrētus sasniedzamos mērķus un uzdevumus profesionālās izglītības un institucionālās attīstības jomās.
Jāņem vērā, ka Universitātei ir ar Augstskolu likuma 4.panta ir noteikta autonomas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām noteikta autonomija, kas izpaužas kā tiesības brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāja izvirzīto uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības un īstenotās zinātniskās un radošās darbības kvalitāti, demokrātisma principu ievērošanu, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu. Turpat šajā pantā augstskolas kompetencē ir noteikt augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru. Papildus minētajam, tā kā gan Akadēmija, gan Jūrskola ir Universitātes struktūrvienības, tad Universitāte savas autonomijas ietvaros var noteikt tādu organizatorisko un pārvaldes struktūru, lai izpildītu Universitātes kā zinātnes universitātes tipa augstskolai noteiktos uzdevumus (Augstskolu likuma 3.1 pants).
Līdz ar to, ir nepieciešams pārejas noteikumos noteikt, ka Universitāte ne tikai pieņem lēmumu par profersionālās izglītības iestādes statusu un tās juridisko statusu, bet arī par īstenojamajām profesionālās vidējās izglītības programmām "Jūras transports" un "Kuģu mehānika", kas atbilst izglītības tematiskajai jomai “Inženierzinātnes un tehnoloģijas”, pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 2.pielikumu, ievērojot, ka nav tādas "jūrniecības izglītības" programmas.
Latvijas izglītības klasifikācijā nav burtiski norādītas "jūrniecības izglītības programmas", bet tās ir iekļautas minēto noteikumu 2.pielikumā noteiktajā izglītības tematiskajā jomā “Inženierzinātnes un tehnoloģijas”, kurā ietilpst izglītības programmas grupa "Mašīnzinības (Mehāniskie transportlīdzekļi, kuģi un gaisa kuģi)" (kods 525). Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra  ir piesaistīta Eiropas kvalifikāciju ietvarstrukūrai. Latvijas izglītības klasifikācija ir aktualizēta atbilstoši Starptautiskajai standartizētai izglītības klasifikācijai ISCED. kuru UNSECO izveidoja 1976. gadā, un tā tika pārskatīta 1997. un 2011.gadā, savukārt 1999.gada Apmācību nozaru klasifikācijas pārskatīto versiju (ISCED-F) UNESCO pieņēma 2013.gada novembrī. /http://uis.unesco.org/sites/default/files/documents/isced-fields-of-education-and-training-2013-en.pdf/.
Ievērojot minēto, izglītības programmas grupa "Mašīnzinības (Mehāniskie transportlīdzekļi, kuģi un gaisa kuģi)" (kods 525) atbilst ISCED-F dalījumam, kur Inženieru un inženieru profesiju grupai pieder arī 
mehāniskie transportlīdzekļi, kuģi un lidmašīnas (kods 0716), līdz ar to nav nepieciešamības sadrumstalot Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru, ņemot vērā, ka tā ir salāgota ar ISCED-F un ir piesaistīta Eiropas kvalifikāciju ietvarstrukūrai.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka Universitātes struktūrvienības “Latvijas Jūras akadēmija” sastāvā esošā Jūrskola darbojas kā profesionālās izglītības iestāde - profesionālās vidusskolas statusā līdz 2025. gada 31. decembrim un turpina īstenot profesionālās vidējās izglītības programmas "Jūras transports" un "Kuģu mehānika" ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju "sardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT" un "sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW ”. Universitāte līdz 2025. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par Jūrskolas turpmāko profesionālās izglītības iestādes statusu, kā arī tās juridisko statusu (ja nepieciešams), atbilstoši profesionālās izglītības regulējošajiem normatīvajiem aktiem, lai turpinātu īstenot profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā “Inženierzinātnes un tehnoloģijas”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
tie tika veikti sagatavojot MK reorganizācijas rīkojumu.
Tika analizēta iespēja Akadēmijas darbības turpināšanai esošajā statusā, secinot, ka pastāv būtiski riski, ka vairāk kā 50% kritēriju netiks nodrošināta augstskolas atbilstība lietišķo zinātņu augstskolas tipam līdz 2024.gadam 31. decembrim, kas var rezultēties ar zemu novērtējumu 2025.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā un pastāv augsts risks par Akadēmijas likvidāciju.
Ir analizēts Jūrniecības nozares 2016.gadā izstrādātais koncepts “Latvijas jūrniecības izglītības sistēmas attīstība”. 
Lai savlaicīgi un pakāpeniski sagatavotos reorganizācijas procesam, ministrija 2019. gadā noslēdzot ar Universitāti Līgumu par speciālistu sagatavošanu un zinātniskās darbības attīstības nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem Rīgas Tehniskajā universitātē, deva uzdevumu attīstīt sadarbību ar Akadēmiju. Kā arī 2019. gadā noslēdzot ar Akadēmiju Līgumu par speciālistu sagatavošanu par valsts budžeta līdzekļiem Akadēmijā, deva uzdevumu Akadēmijai - vienoties par cilvēkresursu un pētniecības infrastruktūras vienotu izmantošanu studiju procesā un pētniecībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.
 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

Ministrija sadarbībā ar Universitāti, Akadēmiju un Liepājas Jūrniecības koledžu ir 2020. gada un 2021.gada laikā savstarpējo sarunu procesā ir izstrādājusi risinājumu jūrniecības izglītības attīstībai, kas balstās uz Akadēmijas integrāciju  Universitātē un Liepājas Jūrniecības koledžas pievienošanu Universitātei aģentūras statusā. Risinājums ir apspriests ar Akadēmijas senātu 2021. gada 29. novembra senāta sēdē  un ar Latvijas Jūrniecības koledžas vadību izskatīts 2021.gada 7.decembra koledžas padomes sēdē. Akadēmija turpinās īstenot konvencionālās studiju programmas virzienā «Jūrniecība» pamatojoties uz izstrādāto un sertificēto kvalitātes vadības sistēmu, kā arī Ministrija kopā ar Akadēmiju un Universitāti ir izstrādājusi risinājumu, kas nodrošina  Akadēmijas autonomiju Universitātes ekosistēmā atbilstoši Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam paredzētajam.
Augstākā izglītības padome jautājumu par Akadēmijas integrāciju Rīgas Tehniskajā universitātē un Liepājas Jūrniecības koledžas pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei aģentūras statusā izskatīja 2021.gada 16.decembra sēdē. Izskatot minēto jautājumu Augstākā izglītības padome iepazinās ar  VSIA “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra viedokli, ka optimāls un Latvijas augstākās izglītības sistēmai atbilstošs modelis ir viena spēcīga augstākās jūrniecības izglītības iestāde ar vienu vai pat vairākām reģionālām filiālēm (struktūrvienībām), kas nodrošina jūrniecības izglītības pieejamību reģionos ar jūrniecības tradīcijām, tādējādi maksimāli izmantojot jūrnieku profesionālās sagatavošanas potenciālu Latvijā. Augstākās izglītības padome saņēma arī Latvijas Jūrniecības savienības vēstuli, kurā norādīts, ka jūrniecības nevalstiskās organizācijas, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji lūdz Augstākās izglītības padomi, ņemt vērā, ka jūrniecības nozare kategoriski neatbalsta ministrijas piedāvāto modeli un lūdz ministriju atgriezties pie nozares izdiskutētā un izstrādātā konsolidācijas modeļa par autonomu jūrniecības izglītības iestāžu konsolidācijas modeli.  Augstākās izglītības padomes sēdē tika uzklausīta un atbalstīta ministrijas iniciatīvu veidot darba grupu, kuras uzdevums būtu vienoties par jūrniecības izglītību īstenojošo institūciju turpmāko darbības modeli.  Ministrija ar  2022.gada 6.janvāra vēstuli Nr. Nr.4-10e/22/28 “Par Latvijas jūrniecības izglītības sistēmas autonomiju un neatkarības saglabāšanu”  aicināja  Transporta un loģistikas nozaru ekspertu padomi  uz diskusiju, taču  Transporta un loģistikas nozaru ekspertu padomes pārstāvjiem nebija iespējas tajā piedalīties. Tiks rīkota sanāksme ar jūrniecības nozares pārstāvjiem, Transporta un loģistikas nozares ekspertu padomi, lai uzklausītu arī jūrniecības nozares pārstāvju viedokli attiecība par Akadēmijas reorganizāciju un tās nodošanu Rīgas Tehniskajai universitātei, kā arī, lai skaidrotu ministrijas atbalstīto risinājumu, kas izstrādāts sadarbībā ar abām augstskolām, piedaloties arī Satiksmes ministrijai. 
Lai ievērotu labas pārvaldības principus un reorganizācijas procesā orientētos uz ieguvumiem visām iesaistītajām pusēm, Akadēmija pēc ministrijas aicinājuma ir izveidojusi darba grupu sadarbības līguma “Par Latvijas Jūras akadēmijas integrāciju Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā” sagatavošanai, kuru noslēgs Akadēmija ar Rīgas Tehnisko universitāti. Darba grupa izveidota ar mērķi, lai sekmīgi nodrošinātu Akadēmijas  integrāciju Rīgas Tehniskajā universitātē un  nodrošinātu tādu integrācijas procesu, kas vērsts uz iesaistīto pušu interešu ievērošanu. 2022. gada 6. janvārī, 13. janvārī un 20. janvārī darba grupas sanāksmē piedalījās pārstāvji no Rīgas Tehniskās universitātes, ministrijas, akadēmijas, Satiksmes ministrijas.
Ministrija sadarbībā ar Universitāti ir izveidojusi Jūrniecības izglītības reorganizācijas darba grupu, lai apzinātu iespējamos riskus, kas saistīti ar piedāvātā reorganizācijas modeļa ieviešanu, to novēršanas iespējām, kā arī jūrniecības izglītības attīstības iespējām pēc plānotajām izmaiņām. 2022. gada 10. janvārī, 19. janvārī un 26.janvārī  notika darba grupas tiešsaistes sanāksme, piedaloties pārstāvjiem no Ministrijas, Universitātes, Latvijas Studentu apvienības. Latvijas Jūrniecības savienības  pārstāvji piedalījās 2022. gada 10. janvārī rīkotajā darba grupas sēdē.  Latvijas Jūrniecības savienības pārstāvji iepazinās ar darba grupas sanāksmes  ierakstiem.  Minētās darba grupas turpina savu darbību, lai integrācijas process  būtu balstīts uz izsvērtiem risinājumiem, nodrošinot iespējami plašākus ieguvumus abām augstskolām un mazinot riskus jūrniecības izglītības ilgtspējas nodrošināšanai.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Latvijas Jūras akadēmija
Ietekmes apraksts
Latvijas Jūras akadēmija spēs saglabāt savu identitātīti un atpazīstamību. Pēc integrācijas Rīgas Tehniskajā universitātē būs pietiekams termiņš, lai iesniegtu dokumentus studiju virziena “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības”  akreditācijai. Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskola spēs saglabāt savu statusu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Likumprojekts nav attiecināms uz Latvijas Atveseļošanas plāna 5.2.1.reformas “Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma” mērķi Nr.160 “Augstākās izglītības reforma”,
bet attiecas uz mērķi Nr. 161 “Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma”, kas tiks sasniegts līdz 2023.gada 2.ceturksnim saskaņā ar 2021.gada 6.jūlija Eiropas Padomes Īstenošanas lēmumu (Council Implementing Decision).
Latvijas Jūras akadēmijas studiju virziena “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības” akreditācijas termiņa pagarinājums nav saistīts ar cikliskās   akreditācijas ieviešanu Latvijā un neietekmē Latvijas Atveseļošanas plāna 5.2.1.reformas “Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma” rādītāju sasniegšanu un līdz ar to nav riski reformas rādītāju izpildes termiņos. Tas ir saistīts ar pašreiz notiekošo studiju virzienu akreditāciju un pagarina LJA studiju virziena akreditācijas termiņu.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Rīgas Tehniskā universitāte
  • Latvijas Jūras akadēmija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk