Anotācija (ex-ante)

1. Augstskolu likuma 11. panta trešās daļas 2.punkts nosaka, ka valsts dibinātu augstskolu reorganizē "nododot to citai augstskolai, — reorganizējamā augstskola turpina pastāvēt citas augstskolas iestādes (atsevišķas struktūrvienības) statusā".
Pašlaik Augstskolu likums neparedz tiesības augstskolai, kura ir reorganizēta šā likuma 11.panta trešās daļas 2.punkta ietvaros un turpina darboties, saglabāt savu vēsturisko nosaukumu, jo Augstskolu likuma 3. panta piektā daļa nosaka, ka "Vārdus "universitāte", "augstskola", "akadēmija" ir tiesības ietvert tikai to izglītības iestāžu nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas, vai to dibināto institūciju nosaukumos. Vārdu "universitāte" savā nosaukumā ir tiesības ietvert augstskolai, kura atbilst šā likuma 3.¹, 3.² vai 3.³ pantā noteiktajām prasībām. Augstskolas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdu "institūts"."
 Ir svarīgi nodrošināt, lai Akadēmija pēc reorganizācijas procesa nezaudētu savu identitāti, atpazīstamību  Universitātes sastāvā. Raugoties nākotnē, ir būtiski, lai, reorganizējot augstskolas atbilstoši šā likuma 11.panta trešās daļas 2.punktam, tās spētu saglabāt savu identitāti.  
2022. gada 1. februārī Ministru kabinets atbalstīja (prot. Nr.5, 31. §) Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - Ministrija) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem” (21-TA-610), kas tika izstrādāts ievērojot Augstskolu likuma pārejas noteikumu 80. punktā noteikto, ka Ministrija izstrādā informatīvo ziņojumu par valsts augstskolu institucionālās attīstības un konsolidācijas plānu un līdz 2022. gada 31. martam iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā. Minētajā ziņojumā iekļautais izvērtējums paredz arī valsts augstskolu konsolidāciju. 

 Augstskolu likuma 3. panta piektajā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, papildinot to ar jaunu teikumu, ka vārdus  "universitāte", "augstskola" vai “akadēmija” savā nosaukumā ir tiesības ietvert augstskolu struktūrvienību nosaukumos, kas ir izveidotas šā likuma 11. panta trešās daļas 2. punkta noteiktās reorganizācijas ietvaros.

2. Saskaņā ar MK reorganizācijas rīkojuma 2.1.apakšpunktu pēc Akadēmijas reorganizācijas Universitāte nodrošina, ka Akadēmija kā Universitātes struktūrvienība īsteno Akadēmijas īstenotās šādas akreditētās studiju programmas studiju virzienā "Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības" (akreditācijas termiņs 31.12.2022.):
a)profesionālā bakalaura studiju programma "Jūras transports – kuģa elektroautomātika",
b) profesionālā bakalaura studiju programma "Jūras transports – kuģa mehānika",
c) profesionālā bakalaura studiju programma "Jūras transports – kuģa vadīšana",
d) 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Kuģu vadīšana",
e) 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Kuģu mehānika",
f) 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma (turpinājums pēc 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas) "Kuģu mehānika",
g) 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma (turpinājums pēc 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas) "Kuģu vadīšana",
h) profesionālā maģistra studiju programma "Jūras transports",
i) doktora studiju programma "Jūras transports",
j) profesionālā bakalaura studiju programmu (kopīga studiju programma ar Ventspils Augstskolu) "Kuģu navigācijas elektronika".
Ņemot vērā apstākli, ka līdz 2022. gada 31. oktobrim notiek Akadēmijas nodošana Universitātei un tam seko otrs, būtiskākais posms, proti, Akadēmijas darbības turpināšana Universitātes struktūrvienības statusā, lai nodrošinātu Universitāti ar laiku, kurā sagatavoties un izpildīt visas nepieciešamās procedūras ar minētā studiju virziena akreditāciju, kas turpmāk būs Universitātes studiju virziens, ir nepieciešams pagarināt minētā studiju virziena akreditācijas termiņu (vidēji akreditācijas procedūra ir 10-12 mēneši). 
Ņemot vērā, ka reorganizācija, kā arī akreditācijas process ir ļoti laikietilpīgs un cilvēkietilpīgs process, tad, lai nodrošinātu kvalitatīvu minētā studiju virziena sagatavošanu akreditācijai, tostarp arī, lai Akadēmijai un Universitātei samazinātu administratīvo slogu, nepieciešams minētais akreditācijas termiņa pagarinājums minētajam studiju virzienam par vienu gadu.
Pagarinājumu studiju virziena akreditācijai ir nepieciešams noteikt arī tādēļ, lai nodrošinātu objektīvu novērtējumu visiem studiju kvalitātes novērtēšanas aspektiem pēc reorganizācijas īstenošanas, jo novērtēšana reorganizācijas procesa laikā nenodrošina iespēju novērtēt reorganizācijas rezultātā nostiprināto risinājumu, kas būs pamats studiju programmu īstenošanai ilgtermiņā.

Ar likumprojektu papildina Augstskolu likuma pārejas noteikumus ar 48.³ punktu, kas nosaka, ka Akadēmijas studiju virziena “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības” akreditācijas termiņš — 2022. gada 31. decembris -  tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par šā studiju virziena jaunu akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.”

3.Akadēmijas reorganizācijas procesā Ministrija identificēja nepieciešamību iekļaut  Augstskolu likumā regulējumu attiecībā uz Akadēmijas struktūrvienību - Jūrskolu, jo pašlaik ne Augstskolu likums, ne Profesionālās izglītības likums nereglamentē to, vai un kādā juridiskajā statusā augstskolas ietvaros var darboties profesionālās izglītības iestāde. Līdz šim pastāvēja regulējums un bija precedenti tikai vidējās izglītības iestāžu dibināšanai augstskolu ietvaros (Universitātes Inženierzinātņu vidusskola, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Austrumlatvijas tehnoloģiju vidusskola).
Veidojot Akadēmiju 90-tajos gados, Jūrskola kā atsevišķa izglītības iestāde tika iekļauta Akadēmijas sastāvā. To nostiprināja ar likumu “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi” (zaudējis spēku ar 2022. gada 1. jūniju - Augstskolu likuma pārejas noteikumu 67.punkta 4.apakšpunkts).
Pašreiz Augstskolu likums neparedz, ka koledžas vai augstskolas sastāvā var būt cita profesionālās vidējās izglītības iestāde.
Par juridiskajiem statusiem. Augstskolu likuma 21.pants nosaka, ka augstskolas var dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju (panta pirmā daļa).  Valsts dibinātās augstskolas ar padomes lēmumu satversmē noteikto mērķu īstenošanai var dibināt arī iestādes, to skaitā — publiskās aģentūras (panta otrā daļa).
Savukārt Profesionālās izglītības likuma 15.pants paredz, ka: 1) valsts dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm – ir valsts tiešās pārvaldes iestādes statuss vai valsts kapitālsabiedrības statuss; 2) pašvaldību dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm ir pastarpinātās pārvaldes iestādes statuss; 3) citu personu dibinātās profesionālās izglītības iestādes ir komercsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu. Tādēļ kā risinājums, ievērojot visus iepriekš minētos  apstākļus, tai skaitā reorganizācijas specifiku un nepieciešamību nodrošināt Jūrskolas īstenoto profesionālo izglītības programmu nepārtrauktību  Augstskolu likuma Pārejas noteikumos noteikt, ka Jūrskola darbojas un īsteno esošās Jūrskolas izglītības programmas Universitātes sastāvā līdz 2025. gada 31.decembrim kā profesionālās vidējās izglītības iestāde -profesionālās vidusskolas statusā, kas reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. 
Papildus minētajam, vēršama uzmanība, ka atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 16.¹ panta pirmajai daļai, Latvijā ir šāda statusa profesionālās izglītības iestādes atbilstoši profesionālās izglītības iestādē iegūstamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai: 1) tehnikums; 2) mākslu izglītības kompetences centrs; 3) profesionālā vidusskola; 4) profesionālās tālākizglītības centrs. Ievērojot minēto, Jūrskola pēc profesionālās izglītības iestādes statusa atbilst profesionālajai vidusskolai atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 16.⁴ panta pirmajai daļai, ka “Profesionālā vidusskola ir profesionālās vidējās izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju”, jo Jūrskola īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas "Jūras transports" un "Kuģu mehānika" ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju "sardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT" un "sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW". Līdz ar to Universitātei kā Jūrskolas dibinātajai ir jāizpilda Profesionālā izglītības likuma pārejas noteikumu 31.punkts, kas  paredz, ka tādas profesionālās izglītības iestādes dibinātājs, kas reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā līdz 2022. gada 31. martam, līdz 2022. gada 31. decembrim nosaka profesionālās izglītības iestādes statusu atbilstoši šā likuma 16.¹, kā arī 16.2, 16.³, 16.⁴ vai 16.⁵ pantā noteiktajam un iesniedz pieņemto lēmumu Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistrs mēneša laikā izvērtē izglītības iestādes dibinātāja iesniegto lēmumu un izdara ierakstu par attiecīgo profesionālās izglītības iestādes statusu Izglītības iestāžu reģistrā vai atsaka ieraksta izdarīšanu.
Ievērojot, ka Jūrskola kā Akadēmijas struktūrvienība ir arī vienlaikus Universitātes struktūras daļa, tad ar likumu būtu jāparedz tiesība Universitātei līdz 2025.gada 31.decembrim pieņemt kā Jūrskolas dibinātājai lēmumu par Jūrskolas turpmāko profesionālās izglītības iestādes statusu un juridisko statusu atbilstoši profesionālās izglītības regulējošajiem normatīvajiem aktiem, jo Universitātei kā zinātnes universitātei, kuras struktūrā ir Akadēmija un Jūrskola ir jāizpilda Augstskolu likuma 3.¹ pantā noteiktais par zinātnes universitātes sasniedzamajiem darbības mērķiem atbilstoši dibinātāja (valsts) noteiktai stratēģiskajai specializācijai, kas rezultējams ar noteiktu Universitātes darbības novērtējumu saskaņā ar starptautiski noteiktiem standartiem, t.sk., zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu Universitātes stratēģiskās specializācijas jomās. 
Universitātei kā dibinātājam pieņemot lēmumu par Jūrskolas turpmāko profesionālās izglītības iestādes statusu un juridisko statusu, ir saistošas visas tās normas Izglītības likuma un Profesionālās izglītības likuma ietvaros, kas attiecināmas uz profesionālo vidējās izglītības iestādi, tajā skaitā Profesionālās izglītības likuma 12. panta otrās daļas 4. punktā noteikto, ka nozares ekspertu padomes "piedalās nozarei atbilstošo profesionālās izglītības iestāžu tīkla un nozares eksaminācijas centru attīstības un profesionālās izglītības programmu plānošanā un sniedz atzinumu par nozares eksaminācijas centru izveides nepieciešamību", šajā gadījumā tā ir Loģistikas un transporta nozares ekspertu padome (NEP). Ievērojot minēto normu, ka likumdevējs jau paredz attiecīgas nozares ekspertu padomes līdzdalību, tad nav pamats izcelt konkrēto ekspertu nozares padomi, iekļaujot to pārejas normas regulējumā, jo šobrīd ir izveidotas 12 NEP, no kurām 11 koordinē LDDK. Šajās NEP ir iesaistīti vairāk nekā 240 brīvprātīgi eksperti, kuri regulāri tiekas NEP sēdēs, diskutējot un pieņemot lēmumus par aktuālajiem profesionālās izglītības un darba tirgus jautājumiem./https://lddk.lv/atbalsts-biznesam/nozaru-ekspertu-padomes/
Papildus minētajiem likumiem, ar Jūrskolas tālāko attīstību, darbību, īstenojamajām izglītības programmām,  risina arī Sadarbības līguma Nr. 2-2e/22/392 par Latvijas Jūras akadēmijas integrāciju Rīgas Tehniskās universitātes struktūrā ietvaros, kas noslēgts starp Ministriju, Universitāti un Akadēmiju. Šis līgums paredz Akadēmijas Jūrniecības padomes (LJA JP) izveidi, kur tā ir koleģiāla institūcija, kas, ņemot vērā  jūrniecības kā valsts transporta nozares apakšnozares specifiku, piedalās Akadēmijas (tajā skaitā arī Jūrskolas kā Akadēmijas struktūrvienības), stratēģiskajā vadībā, iesaistoties jautājumos par Akadēmijas vadības komandas apstiprināšanu, stratēģisko plānošanu, budžeta veidošanu un citos jautājumos saskaņā ar Akadēmijas nolikumu. Turpat šajā līgumā atrunāts, ka LJA JP veido 10 locekļi – “pa 2 (diviem) pārstāvjiem no Universitātes, Akadēmijas, Satiksmes ministrijas (viens no Satiksmes ministrijas pārstāvjiem var būt no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija “ vai tās Jūrnieku reģistra) un Ministrijas, un pa 1 (vienam) pārstāvim no biedrības “Latvian crewing companies association” un Latvijas Tirdzniecības Flotes jūrnieku arodbiedrības”. Ja kāda no aicinātajām pusēm atsakās piedalīties LJA JP, tā veidojama un ir rīcībspējīga bez šo pārstāvju dalības. LJA JP darbā atkarībā no izskatāmo jautājumu loka var pieaicināt ekspertus un konsultantus no jūrniecības un citām nozarēm.
Tā kā profesionālā vidusskola ir "sākotnējais" statuss no profesionālās vidējās izglītības iestāžu statusiem, tad Universitātei kā Jūrskolas dibinātājai līdz 2025.gada 31.decembrim ir jānosaka kāds būs turpmāk Jūrskolas profesionālās vidējās izglītības iestādes statuss (tāds pats vai cits), kā arī tās juridiskais statuss. 
Minētais uzdevums ir veicams, ievērojot Profesionālās izglītības likuma 1.panta 17. un 18.punktā noteiktajam, ka profesionālās izglītības iestādes dibinātājs nosaka profesionālās izglītības iestādes stratēģiskajā specializācijā noteiktas darba tirgū nepieciešamo speciālistu sagatavošanai atbilstošas izglītības tematiskās jomas, kurās specializējas profesionālās izglītības iestāde. Stratēģiskā specializācija ir pamats profesionālās izglītības iestādes stratēģiskās attīstības plānošanai un stratēģiskās specializācijas virzienu noteikšanai. Savukārt šā panta 18.punkts skaidro, ka pamatojoties uz profesionālās izglītības iestādes attīstības stratēģiju, kas ir dibinātāja noteikta stratēģiskā specializācija, ir terminēts — piecu gadu — profesionālās izglītības iestādes attīstības plāns, kas ietver konkrētus sasniedzamos mērķus un uzdevumus profesionālās izglītības un institucionālās attīstības jomās.
Jāņem vērā, ka Universitātei ir ar Augstskolu likuma 4.panta ir noteikta autonomas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām noteikta autonomija, kas izpaužas kā tiesības brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāja izvirzīto uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības un īstenotās zinātniskās un radošās darbības kvalitāti, demokrātisma principu ievērošanu, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu. Turpat šajā pantā augstskolas kompetencē ir noteikt augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru. Papildus minētajam, tā kā gan Akadēmija, gan Jūrskola ir Universitātes struktūrvienības, tad Universitāte savas autonomijas ietvaros var noteikt tādu organizatorisko un pārvaldes struktūru, lai izpildītu Universitātes kā zinātnes universitātes tipa augstskolai noteiktos uzdevumus (Augstskolu likuma 3.¹ pants).
Līdz ar to, ir nepieciešams pārejas noteikumos noteikt, ka Universitāte ne tikai pieņem lēmumu par profersionālās izglītības iestādes statusu un tās juridisko statusu, bet arī par īstenojamajām profesionālās vidējās izglītības programmām "Jūras transports" un "Kuģu mehānika", kas atbilst izglītības tematiskajai jomai “Inženierzinātnes un tehnoloģijas”, pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 2.pielikumu, ievērojot, ka nav tādas "jūrniecības izglītības" programmas.
Latvijas izglītības klasifikācijā nav burtiski norādītas "jūrniecības izglītības programmas", bet tās ir iekļautas minēto noteikumu 2.pielikumā noteiktajā izglītības tematiskajā jomā “Inženierzinātnes un tehnoloģijas”, kurā ietilpst izglītības programmas grupa "Mašīnzinības (Mehāniskie transportlīdzekļi, kuģi un gaisa kuģi)" (kods 525). Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra  ir piesaistīta Eiropas kvalifikāciju ietvarstrukūrai. Latvijas izglītības klasifikācija ir aktualizēta atbilstoši Starptautiskajai standartizētai izglītības klasifikācijai ISCED. kuru UNSECO izveidoja 1976. gadā, un tā tika pārskatīta 1997. un 2011.gadā, savukārt 1999.gada Apmācību nozaru klasifikācijas pārskatīto versiju (ISCED-F) UNESCO pieņēma 2013.gada novembrī. /http://uis.unesco.org/sites/default/files/documents/isced-fields-of-education-and-training-2013-en.pdf/.
Ievērojot minēto, izglītības programmas grupa "Mašīnzinības (Mehāniskie transportlīdzekļi, kuģi un gaisa kuģi)" (kods 525) atbilst ISCED-F dalījumam, kur Inženieru un inženieru profesiju grupai pieder arī 
mehāniskie transportlīdzekļi, kuģi un lidmašīnas (kods 0716), līdz ar to nav nepieciešamības sadrumstalot Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru, ņemot vērā, ka tā ir salāgota ar ISCED-F un ir piesaistīta Eiropas kvalifikāciju ietvarstrukūrai.

Likumprojekts paredz, ka Universitātes struktūrvienības “Latvijas Jūras akadēmija” sastāvā esošā Jūrskola darbojas kā profesionālās izglītības iestāde - profesionālās vidusskolas statusā līdz 2025. gada 31. decembrim un turpina īstenot profesionālās vidējās izglītības programmas "Jūras transports" un "Kuģu mehānika" ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju "sardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT" un "sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW ”. Universitāte līdz 2025. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par Jūrskolas turpmāko profesionālās izglītības iestādes statusu, kā arī tās juridisko statusu (ja nepieciešams), atbilstoši profesionālās izglītības regulējošajiem normatīvajiem aktiem, lai turpinātu īstenot profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā “Inženierzinātnes un tehnoloģijas”.