Anotācija

Spēkā esošo Noteikumu redakcija paredz vienotu kuģu tilpības mērīšanas kārtību visiem kuģiem neatkarīgi no to garuma, tādējādi arī mazizmēra kuģiem piemērojot sarežģīto Tilpības konvencijas pieeju. Šāda pieeja neatbilst konvencijas būtībai, jo konvencija valstīm paredz iespēju mazizmēra kuģiem piemērot vienkāršotu mērīšanas mehānismu.
Mazizmēra kuģiem precīza tilpības aprēķināšana nav lietderīga, jo:
-aprēķini balstās uz telpu mērījumiem, kas šādiem kuģiem nereti nav precīzi dokumentēti;
-nepieciešamas zināšanas un resursi, kas pārsniedz šādu kuģu praktiskās ekspluatācijas vajadzības.
Atsevišķu uzmanību prasa arī zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 12 metriem (turpmāk – zvejas laivas). Šiem kuģiem vispār nav praktiskas nepieciešamības noteikt neto tilpību, jo šis rādītājs netiek izmantots ne regulējumā, ne faktiskajā administratīvajā vai komerciālajā apritē. Līdz ar to arī neto tilpības aprēķinam vajadzīgo datu iegūšana vai dokumentu noformēšana šajā kontekstā ir nesamērīga.
Esošā pieeja kopumā veido nesamērīgu administratīvo slogu, sarežģī reģistrācijas un mērīšanas procedūras un mazina Latvijas karoga konkurētspēju, īpaši nelielu komerciālo kuģu segmentā.
Noteikumos joprojām paredzēta atsauce uz atcelto Eiropas Padomes 1986. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2930/86, kas nosaka zvejas kuģu īpašības (turpmāk – Regula (EEK) Nr. 2930/86). Tā rezultātā var rasties neskaidrības par spēkā esošo normu piemērošanu.

Projekts paredz ieviest vienkāršotu bruto un neto tilpības noteikšanas kārtību mazizmēra kuģiem, pamatojoties uz Tilpības konvencijas 4. panta 1. punktu. Ar Projektu Noteikumos tiek iekļauti jauni 27. – 30. punkti, kuros noteiktas vienkāršotas formulas un nosacījumi, novēršot nepieciešamību izmantot detalizētus telpu izmērus un komplicētus aprēķinus.
Lai nodrošinātu skaidru piemērojamību praksē:
-precizēts Noteikumu 3. punkts, skaidri nošķirot Tilpības konvencijas un vienkāršotās mērīšanas piemērošanas gadījumus, kā arī atsauci uz atcelto Regulu (EEK) Nr. 2930/86 aizstājot ar atsauci uz spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regulu (ES) Nr. 2017/1130, kas nosaka zvejas kuģu īpašības (turpmāk – Regula (ES) Nr. 2017/1130 vai Regula);
-Noteikumi papildināti ar 3.¹ punktu par terminu lietojumu;
-atbilstoši grozīts Noteikumu 6.2. apakšpunkts, 13. punkts, kā arī 4. un 5. pielikums;
-Noteikumi papildināti ar 31. punktu, paredzot atbilstošus izņēmumus attiecībā uz mazizmēra kuģu tehnisko dokumentāciju un tilpības aprēķina elementiem.
Noteikumu 11. punkta grozīšana un 3. pielikuma svītrošana paredzēta tādēļ, ka arī kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks un kuri nav iesaistīti starptautiskos reisos, piemērojama Tilpības konvencija. Līdz ar to šādiem kuģiem nav nepieciešama atsevišķa nacionālā apliecība, bet ir izsniedzama Noteikumu 2. pielikumā paredzētā starptautiskā tilpības apliecība.
Noteikumi papildināti ar 32. un 33. punktu, kuros paredzēti izņēmumi attiecībā uz zvejas laivām, citstarp nosakot, ka neto tilpība šādiem kuģiem vairs nav jānosaka.
Šāda pieeja būtiski vienkāršo administratīvo kārtību, nodrošina skaidru normu piemērošanu un stiprina Latvijas karoga konkurētspēju mazizmēra kuģu segmentā.
Saistībā ar Projektā iekļautajām atsaucēm uz Regulu (ES) Nr. 2017/1130 lietderīgi paskaidrot, ka Regulas mērķis ir noteikt zvejas kuģu īpašību, tostarp bruto un neto tilpības, definīcijas, kas izmantojamas, piemērojot citus ES normatīvos aktus zivsaimniecības jomā (sk. Regulas 1. pantu). Regula neuzliek dalībvalstīm pienākumu veikt oficiālus kuģu tilpības mērījumus, izmantojot tieši Regulā paredzētās formulas, kā arī nenosaka procedūras kuģu tilpības mērīšanai vai izsniedzamos tilpību apliecinošos dokumentus. Projektā atsauces uz Regulu izdarītas tikai un vienīgi lietderības apsvērumu dēļ, lai panāktu praktisku saskaņotību un zvejas kuģiem nodrošinātu praksē noderīgus tilpību apliecinošus dokumentus, taču Projekts nekādā veidā neietekmē Regulas darbības jomu – negroza Regulas normu saturu un neliek šķēršļus to piemērošanai. Jāuzsver, ka jautājums par to, vai un kādā kārtībā tiek veikti oficiāli tilpības mērījumi kuģiem (tostarp zvejas kuģiem), kuru garums ir mazāks par 24 metriem, ir pilnībā atstāts dalībvalstu ziņā un neietilpst Regulas vai citu ES normatīvo aktu regulējuma priekšmetā. Ņemot vērā minēto, Projektā paredzētie izņēmumi attiecībā uz zvejas laivām (tostarp noteikums, ka šādām laivām neto tilpība netiek mērīta) ir tiesiski un nav pretrunā ne Regulas, ne citu ES normatīvo aktu prasībām.

Noteikumos būtu lietderīgi paredzēt kārtību, kas regulētu pāreju uz jauno regulējumu, tostarp attiecībā uz kuģiem, kuru tilpības mērīšana ir pieprasīta līdz jaunās redakcijas spēkā stāšanās dienai, kā arī attiecībā uz kuģiem, kuriem tilpība jau ir mērīta saskaņā ar iepriekšējo kārtību.

Projekts paredz Noteikumu papildināšanu ar VIII nodaļu “Noslēguma jautājumi”. Tajā noteikts, ka uz kuģiem, kuru tilpības mērīšana ir pieprasīta līdz 2025. gada 31. decembrim, attiecas līdzšinējā redakcija. Vienlaikus noteikts, ka iepriekš izsniegtie tilpību apliecinošie dokumenti saglabā spēku bez termiņa ierobežojuma, ja vien netiek anulēti vai atzīti par nederīgiem. Tāpat paredzēta iespēja īpašniekam pēc izvēles pieprasīt kuģa tilpības pārmērīšanu un jauna dokumenta izsniegšanu saskaņā ar jauno kārtību. Tādējādi tiek nodrošināta tiesiskā noteiktība, elastība un skaidra pārejas mehānisma piemērošana praksē.

Noteikumu VI nodaļā šobrīd ietverta lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība, taču šis jautājums jau ir regulēts Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā.

Lai izvairītos no normatīvās dublēšanās un nodrošinātu sistēmisku skaidrību, Projekts paredz Noteikumu VI nodaļas svītrošanu.

Noteikumu 1. un 18. punktā joprojām izmantots iepriekšējais Latvijas Jūras administrācijas juridiskās formas nosaukums – valsts akciju sabiedrība.

Ņemot vērā, ka šī kapitālsabiedrība reorganizēta par sabiedrību ar ierobežotu atbildību, Projekts precizē Noteikumu 1. un 18. punktu, atbilstoši atjauninot kapitālsabiedrības juridisko statusu.