Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta mērķis ir precizēt Administratīvās atbildības likumā ietverto regulējumu, kas saistīts ar alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudēm, lai pēc būtības izslēgtu nepieciešamību ikreiz, kad pie administratīvās atbildības saucamā persona nepiekrīt amatpersonas pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā veikšanai vai tās rezultātiem, obligāti nogādāt viņu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. 

01.01.2025.

Likumprojekts iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” pavadošo likumprojektu paketē.

Ceļu satiksmes likuma 62. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējums paredz administratīvās atbildības iestāšanos transportlīdzekļa vadītājam par transportlīdzekļu vadīšanu, ja tā izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 1,5 promiles. No minētajās Ceļu satiksmes likuma tiesību normās ietvertā atbildības regulējuma konstatējams, ka tajās ir noteikts gan personas vainīguma pierādīšanas priekšmets, gan arī tā pierādīšanas standarts. Proti, saistībā ar transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā (ietekmē) kompetento iestāžu amatpersonām ir jāpierāda gan pats transportlīdzekļa vadīšanas fakts, gan vienlaikus arī fakts par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē). Tādējādi šo abu faktu esība veido pierādījumu kopumu jeb pierādīšanas priekšmetu. Savukārt pierādīšanas standarts raksturo līmeni, kādā šiem abiem faktiem jābūt pamatotiem ar noteiktā kārtībā iegūtiem pierādījumiem. Ja attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas fakta pierādīšanu minētajā Ceļu satiksmes likuma 62.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējumā nekas konkrēti nav minēts, tad attiecībā uz fakta par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē) pierādīšanu minētās Ceļu satiksmes likuma normas paredz, ka alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanai veicama vai nu izelpas gaisa pārbaude vai arī asins pārbaude. Proti, visās minētajās tiesību normās ir noteiktas divas patstāvīgas pierādījumu ieguves metodes, kas savukārt nozīmē, ka alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanai katra no tām ir atzīstama par atbilstošu pierādījumu ieguves veidu, bet tās rezultāts – par pietiekamu pierādījumu.
Tādējādi no minētā Ceļu satiksmes likuma 62.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējuma var secināt, ka, lai pierādītu transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē), pēc būtības nebūtu obligāti jāveic komplicētas medicīniska rakstura procedūras ārstniecības iestādē, jo alkohola koncentrāciju asinīs var noteikt, veicot salīdzinoši vienkāršu personas izelpotā gaisa pārbaudi ar speciālu šim nolūkam paredzētu mēraparātu.
Atbilstoši Administratīvās atbildības likumam apreibinošo vielu pārbaudes ir alkohola koncentrācijas pārbaude personas izelpas gaisā, kā arī narkotisko un citu vielu ietekmes vai reibuma pārbaude.
Administratīvās atbildības likuma 113. panta pirmā daļa noteic, ka, lai konstatētu alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā, amatpersona ir tiesīga ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu pārbaudīt personas izelpas gaisu. Savukārt šā panta otrajā daļā ir paredzēts, ka gadījumā, ja ir pamatotas aizdomas, ka persona ir alkohola ietekmē vai reibumā, bet izelpas gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai persona nepiekrīt pārbaude veikšanai vai veiktās pārbaudes rezultātiem, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu alkohola koncentrācijas pārbaude personas izelpas gaisā ir viena no administratīvā pārkāpuma procesā veicamajām izmeklēšanas darbībām, kura faktiski ir attiecināma uz visiem gadījumiem, kad nepieciešams pierādīt pie administratīvās atbildības saucamo personu, tostarp arī transportlīdzekļu vadītāju, vainīgumu saistībā ar attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu alkohola reibumā (ietekmē).
Tāpat likumdevējs saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 113. panta piekto daļu pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpas gaisā, kā arī kārtību, kādā konstatējama alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme vai reibums.
Alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā kārtību transportlīdzekļa vadītājiem noteic Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 719 "Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi" (turpmāk - noteikumi Nr. 719). 
Atbilstoši noteikumu Nr. 719 2. punktam alkohola koncentrāciju izelpas gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda amatpersona, izmantojot portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai (turpmāk – mēraparāts). Tāpat šajā tiesību normā ir paredzēts, ka ievērojot normatīvajos aktos par mēraparātiem noteiktās prasības, mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs.
Noteikumu Nr. 719 11. punkts noteic, ka medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai izelpas gaisā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm. Savukārt saskaņā ar noteikumu Nr. 719 12.3. apakšpunktu medicīniskā pārbaude ietver ne tikai alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi, pamatojoties uz pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja sniegto informāciju un objektīviem datiem un ārējā izskata, psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi, bet arī alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpas gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu medicīniskās pārbaudes protokolā atbilstoši normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību. Pievēršoties medicīniskās pārbaudes, kura tiek veikta ārstniecības iestādē, saturam, secināms, ka attiecībā uz alkohola koncentrācijas noteikšanu, šī pārbaude var aprobežoties tikai ar izelpas gaisa pārbaudi ar šim nolūkam paredzētiem mēraparātiem (sk. noteikumu Nr. 719 11. punktu un 27.5. apakšpunktu).
Līdz ar to gan amatpersonu veiktajā pārbaudē, gan medicīniskajā pārbaudē tiek veikta alkohola koncentrācijas noteikšana izelpas gaisā ar mēraparātiem un attiecīgi mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs. Tādējādi alkohola koncentrāciju precīzi var noteikt ar tehniskajiem līdzekļiem, proti, verificētiem portatīvajiem mēraparātiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumiem Nr. 289 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” visiem alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā paredzētajiem mēraparātiem ir veicama regulāra metroloģiskā kontrole jeb verificēšana, kuras mērķis ir konstatēt un apstiprināt, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām. Proti, atbilstoši šo noteikumu pielikuma 6.1. apakšpunktam alkometriem metroloģiskā kontrole ir veicama ne retāk kā divas reizes gadā. Bet konkrētas prasības, kādām jāatbilst šiem mēraparātiem, ir noteiktas Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 310 “Prasības mēraparātam, ar kuru pārbauda alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā”. Līdz ar to nav pamata šaubām, ka mēraparātu alkohola koncentrācijas mērījumi nav ticami.
Ticamību alkohola koncentrācijas mērījumam nosaka arī alkohola koncentrācijas daudzums organismā jeb laiks, kāds ir pagājis starp alkohola lietošanas brīdi un alkohola koncentrācijas izelpas gaisā mērījuma veikšanas brīdi. Citiem vārdiem sakot, ja alkohols lietots nelielā daudzumā tieši pirms izelpas gaisa mērījuma veikšanas ar mēraparātu, alkohola koncentrācijas daudzums būs lielāks, bet paejot nelielam laika periodam, - krasi samazināsies. Savukārt, ja alkohols lietots salīdzinoši lielā daudzumā, alkohola koncentrācijas daudzums izelpas gaisā, alkohola koncentrācijas rādījums, paejot arī nelielam laikam no alkohola lietošanas brīža līdz mērījuma veikšanas brīdim krasi nesamazināsies. Ievērojot šo izelpas gaisa mērījumu veikšanas specifiku, lai piešķirtu augstāku mērījumu ticamību, praksē ir aprobēts, ka tiek veikti divi secīgi izelpas gaisa mērījumi ar 15 līdz 20 minūšu intervālu (skat. Noteikumu Nr. 719 6. un 16. punktu). Līdz ar to, ievērojot specifiku, kādā alkohola koncentrācija uzkrājas organismā, nav pamata šaubām, ka mērierīču mērījumi nebūtu ticami un objektīvi.
Tādējādi secināms, ka ārējos normatīvajos aktos ietvertais regulējums par mēraparātu atbilstību, kā arī par alkohola koncentrācijas konstatēšanu izelpas gaisā nodrošina tādu pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā ietvaros veikto mērījumu precizitāti, kas izslēdz jebkādu pamatu apšaubīt minētās pārbaudes rezultātu.
Tāpat saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” (turpmāk – noteikumi Nr. 630) 3. punktu institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona nodrošina iekšējās kontroles sistēmas korupcijas riska novēršanai (turpmāk – iekšējās kontroles sistēma) izveidi, pilnveidošanu un uzturēšanu. Noteikumu Nr. 630 5. punkts noteic, ka institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona izveido tādu iekšējās kontroles sistēmu, kura tostarp ir iedarbīga, lietderīga un ekonomiska, vērsta uz institūcijas mērķu sasniegšanu, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, kā arī nodrošina procedūru nepilnību un darbinieku pieļauto pārkāpumu savlaicīgu identificēšanu un novēršanu. Atbilstoši noteikumu Nr. 630 6. punktam, lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, izveido institūcijas kontroles vidi, kas ir vērsta uz korupcijas risku novēršanu, identificē, analizē un novērtē korupcijas riskus, nosaka, ievieš un īsteno pasākumus korupcijas riska novēršanai, īsteno informācijas apriti un komunikāciju par korupcijas risku novēršanu, nodrošina darbinieku izglītošanu par korupcijas un interešu konflikta jautājumiem, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību. Tādējādi, lai sekmīgi nodrošinātu tiesību aktos noteikto alkohola koncentrācijas pārbaudi, kā arī, lai novērstu visas šaubas par pārbaudes rezultātiem un iespējamos korupcijas riskus, Valsts policijā ir izstrādāts iekšējais regulējums, kas noteic Valsts policijas amatpersonas rīcību, veicot pārbaudi transportlīdzekļa vadītājam alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā vai atteikšanos no tās, tai skaitā, paredzot, ka pārbaudes laikā ir veicama procesa videofiksēšana, izmantojot viņa rīcībā esošās tehniskās iekārtas (arī ķermeņa video kameras), kā arī nosakot mēraparāta izmantošanas kārtību. Līdz ar to nodrošinot attiecīgo darbību uzraudzību un izslēdzot iespējamos korupcijas riskus pilnībā vai samazinot tos līdz minimumam.
Vienlaikus vēršama uzmanība, ka gadījumā, ja par transportlīdzekļa vadīšanu ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process, personai ir visas Administratīvās atbildības likumā noteiktās pie atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi, tai skaitā, tiesības pārsūdzēt pieņemtos lēmumus.
 

Nē

-

Nē

Nē

Nē

Nē

-