23-TA-2366: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Lapeņu ielā 25, Rīgā, un valsts nekustamo īpašumu Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē šādus nekustamos īpašumus, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā:
I nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 018 2074) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) ) 4004 m2 platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 018 2074 001) – Lapeņu ielā 25, Rīgā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000074493.
Nekustamais īpašums Lapeņu ielā 25, Rīgā, pamatojoties uz Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 1354) 32.3. apakšpunktu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 07.06.2021. lēmumu Nr. 6-12/61589 ar Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2540R/23 pārņemts no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā ar 13.04.2023.
Akta Nr. 2540R/23 pielikumā norādīts, ka būve (būves kadastra apzīmējums 0100 018 2074 001) saskaņā ar veikto vizuālo apsekošanu dabā kopumā raksturojama kā sabrukusi, dabā ir konstatējami tikai tās pamatu fragmenti.
Atbilstoši informācijai no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) nekustamā īpašuma Lapeņu ielā 25, Rīgā, sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) 0,4004 ha platībā; zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,4004 ha; Zemes lietošanas veids: “Pārējās zemes” 0,4004 ha;
- būve (būves kadastra apzīmējums 0100 018 2074 001) - “Angārs” ar kopējo platību 547,8 m2 ; būves galvenais lietošanas veids: 1252 – “Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi”, būves tips: Noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas; būves nolietojums: 90 %.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma Lapeņu ielā 25, Rīgā, kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 145291 euro, ko veido zemes vienības kadastrālā vērtība 145291 euro un būves kadastrālā vērtība 0 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS un zemesgrāmatā nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 02.06.2023. vēstuli Nr. DA-23-14047-nd, informē:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) atrodas UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 „Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošās prasības nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumi Nr. 127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”;
- prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Rīgas domes 15.12.2017. saistošie noteikumi Nr. 21 “Skanstes apkaimes teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” (turpmāk – Saistošie noteikumi). Atbilstoši Saistošo noteikumu 1. pielikumam “Skanstes apkaimes teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – TIAN) un 2. pielikumam “Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi” (turpmāk – Funkcionālais zonējums), zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) atrodas daļēji: jauktas centra apbūves teritorijā (JC33), jauktas centra apbūves teritorijā (JC34), transporta infrastruktūras teritorijā (TR19), dabas un apstādījumu teritorijā (DA23);
- teritorijas izmantošanā jāievēro visu veidu aizsargjoslas un citi zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) izmantošanas aprobežojumi atbilstoši Funkcionālajam zonējumam un TIAN 2.11. apakšnodaļas prasībām;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) ir jānodrošina piekļūšana un vides pieejamība atbilstoši TIAN 2.6. apakšnodaļas un 2.19. apakšnodaļas prasībām;
- atbilstoši Funkcionālajam zonējumam zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) ir nodrošināta piekļūšana no ielu teritorijām, kas noteiktas ar sarkanajām līnijām;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) atrodas Skanstes apkaimē, kas Rīgas attīstības programmā 2022.–2027. gadam novērtēta kā degradēta teritorija;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) neatrodas teritorijās, kas minētas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā.
Informācija par būves (būves kadastra apzīmējums 0100 018 2074 001) stāvokli, kā arī informācija par zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074), atrašanos Skanstes apkaimē, kas Rīgas attīstības programmā 2022.–2027. gadam novērtēta kā degradēta teritorija, tiks norādīta nekustamā īpašuma Lapeņu ielā 25, Rīgā, izsoles noteikumos, lai nākamajam nekustamā īpašuma Lapeņu ielā 25, Rīgā, ieguvējam nodrošinātu pilnu informāciju par nekustamo īpašumu.
II nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6817 001 0126) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0126) 6611 m2 platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0126 001) – Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rēzeknes tiesas Zilupes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000191931.
Saskaņā ar ierakstiem Zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000191931, būve (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0126 001) valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6817 001 0126) sastāvam pievienota 28.06.2023., pamatojoties uz 23.05.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2849R/23.
Atbilstoši Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktā (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) Nr. 2849R/23 un tā pielikumā norādītajai informācijai būve (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0126 001) pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 1354 32.3. apakšpunktu, Latgales apgabaltiesas zvērinātas notāres Marinas Jakimovas 31.08.2022. aktu par būves nekustamā īpašuma atmešanu (reģistra Nr.2583), pieņemta valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā ar 22.05.2023.
Akta Nr. 2849R/23 pielikumā norādīts, ka būves (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0126 001) - tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto vizuālo apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā avārijas. Lai novērstu trešo personu piekļuvi nekustamajam īpašumam, izvērtējot faktisko situāciju dabā, konstatēts, ka nekustamais īpašums Sila ielā 19, Zilupē, Zilupes novadā, izvietots meža masīvā, kur cilvēku kustība ir ļoti minimāla, norobežot nekustamo īpašumu ar aizsarglentu nav racionāli, t.k. vējš, koki un savvaļas dzīvnieki to saplosīs samērā īsā laika periodā, būves konservācijas darbi lietderības apsvērumu dēļ netiek veikti, tiek risināts jautājums par brīdinājuma zīmes izvietošanu.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā, sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0126) 0,6611 ha platībā; zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 – Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve – 0,6611 ha; Zemes lietošanas veids: ha. “Zemes zem ēkām”– 0,6611 ha;
- būve (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0126 001) - “Noliktava” ar kopējo platību 302,5 m2 ; būves galvenais lietošanas veids: 1252 - Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi , būves tips: Saldētavu ēkas, izņemot lauksaimniecības saldētavas; būves nolietojums: 60 %.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā, kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 6474 euro, ko veido zemes vienības kadastrālā vērtība 3140 euro un būves kadastrālā vērtība 3334 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS un zemesgrāmatā nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Ludzas novada pašvaldība ar 14.06.2023. vēstuli Nr.3.1.1.8/2023/1774-N informē:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0126) saskaņā ar Zilupes novada teritorijas plānojumu 2013.-2025.gadam, kas apstiprināts ar Zilupes novada domes 25.04.2013. sēdes lēmumu (protokols Nr.4.3.&) „Zilupes novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa”, ir tehniskās apbūves teritorija ( TA);
- uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0126) neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 68170010126) neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 68170010126) ir nodrošināta piekļūšana no koplietošanas ielas.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 8.panta trešā daļa noteic, ka gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu. Saskaņā ar Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumiem Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” Zilupes pilsēta atrodas pierobežā (4.3.24.apakšpunkts), bet neatrodas pierobežas joslā (3.3.apakšpunkts). Līdz ar to, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrās daļas pirmajā punktā noteiktais ierobežojums darījumiem ar zemi pierobežas joslā nav attiecināms uz atsavināmo valsts nekustamo īpašumu Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā, jo tas neatrodas pierobežas joslā.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā, ieguvējam nodrošinātu pilnu informāciju par nekustamo īpašumu, informācija par būves (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0126 001) stāvokli tiks norādīta nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
I nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 018 2074) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) ) 4004 m2 platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 018 2074 001) – Lapeņu ielā 25, Rīgā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000074493.
Nekustamais īpašums Lapeņu ielā 25, Rīgā, pamatojoties uz Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 1354) 32.3. apakšpunktu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 07.06.2021. lēmumu Nr. 6-12/61589 ar Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2540R/23 pārņemts no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā ar 13.04.2023.
Akta Nr. 2540R/23 pielikumā norādīts, ka būve (būves kadastra apzīmējums 0100 018 2074 001) saskaņā ar veikto vizuālo apsekošanu dabā kopumā raksturojama kā sabrukusi, dabā ir konstatējami tikai tās pamatu fragmenti.
Atbilstoši informācijai no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) nekustamā īpašuma Lapeņu ielā 25, Rīgā, sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) 0,4004 ha platībā; zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,4004 ha; Zemes lietošanas veids: “Pārējās zemes” 0,4004 ha;
- būve (būves kadastra apzīmējums 0100 018 2074 001) - “Angārs” ar kopējo platību 547,8 m2 ; būves galvenais lietošanas veids: 1252 – “Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi”, būves tips: Noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas; būves nolietojums: 90 %.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma Lapeņu ielā 25, Rīgā, kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 145291 euro, ko veido zemes vienības kadastrālā vērtība 145291 euro un būves kadastrālā vērtība 0 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS un zemesgrāmatā nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 02.06.2023. vēstuli Nr. DA-23-14047-nd, informē:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) atrodas UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 „Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošās prasības nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumi Nr. 127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”;
- prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Rīgas domes 15.12.2017. saistošie noteikumi Nr. 21 “Skanstes apkaimes teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” (turpmāk – Saistošie noteikumi). Atbilstoši Saistošo noteikumu 1. pielikumam “Skanstes apkaimes teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – TIAN) un 2. pielikumam “Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi” (turpmāk – Funkcionālais zonējums), zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) atrodas daļēji: jauktas centra apbūves teritorijā (JC33), jauktas centra apbūves teritorijā (JC34), transporta infrastruktūras teritorijā (TR19), dabas un apstādījumu teritorijā (DA23);
- teritorijas izmantošanā jāievēro visu veidu aizsargjoslas un citi zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) izmantošanas aprobežojumi atbilstoši Funkcionālajam zonējumam un TIAN 2.11. apakšnodaļas prasībām;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) ir jānodrošina piekļūšana un vides pieejamība atbilstoši TIAN 2.6. apakšnodaļas un 2.19. apakšnodaļas prasībām;
- atbilstoši Funkcionālajam zonējumam zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) ir nodrošināta piekļūšana no ielu teritorijām, kas noteiktas ar sarkanajām līnijām;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) atrodas Skanstes apkaimē, kas Rīgas attīstības programmā 2022.–2027. gadam novērtēta kā degradēta teritorija;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074) neatrodas teritorijās, kas minētas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā.
Informācija par būves (būves kadastra apzīmējums 0100 018 2074 001) stāvokli, kā arī informācija par zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 018 2074), atrašanos Skanstes apkaimē, kas Rīgas attīstības programmā 2022.–2027. gadam novērtēta kā degradēta teritorija, tiks norādīta nekustamā īpašuma Lapeņu ielā 25, Rīgā, izsoles noteikumos, lai nākamajam nekustamā īpašuma Lapeņu ielā 25, Rīgā, ieguvējam nodrošinātu pilnu informāciju par nekustamo īpašumu.
II nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6817 001 0126) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0126) 6611 m2 platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0126 001) – Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rēzeknes tiesas Zilupes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000191931.
Saskaņā ar ierakstiem Zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000191931, būve (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0126 001) valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6817 001 0126) sastāvam pievienota 28.06.2023., pamatojoties uz 23.05.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2849R/23.
Atbilstoši Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktā (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) Nr. 2849R/23 un tā pielikumā norādītajai informācijai būve (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0126 001) pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 1354 32.3. apakšpunktu, Latgales apgabaltiesas zvērinātas notāres Marinas Jakimovas 31.08.2022. aktu par būves nekustamā īpašuma atmešanu (reģistra Nr.2583), pieņemta valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā ar 22.05.2023.
Akta Nr. 2849R/23 pielikumā norādīts, ka būves (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0126 001) - tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto vizuālo apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā avārijas. Lai novērstu trešo personu piekļuvi nekustamajam īpašumam, izvērtējot faktisko situāciju dabā, konstatēts, ka nekustamais īpašums Sila ielā 19, Zilupē, Zilupes novadā, izvietots meža masīvā, kur cilvēku kustība ir ļoti minimāla, norobežot nekustamo īpašumu ar aizsarglentu nav racionāli, t.k. vējš, koki un savvaļas dzīvnieki to saplosīs samērā īsā laika periodā, būves konservācijas darbi lietderības apsvērumu dēļ netiek veikti, tiek risināts jautājums par brīdinājuma zīmes izvietošanu.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā, sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0126) 0,6611 ha platībā; zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 – Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve – 0,6611 ha; Zemes lietošanas veids: ha. “Zemes zem ēkām”– 0,6611 ha;
- būve (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0126 001) - “Noliktava” ar kopējo platību 302,5 m2 ; būves galvenais lietošanas veids: 1252 - Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi , būves tips: Saldētavu ēkas, izņemot lauksaimniecības saldētavas; būves nolietojums: 60 %.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā, kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 6474 euro, ko veido zemes vienības kadastrālā vērtība 3140 euro un būves kadastrālā vērtība 3334 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS un zemesgrāmatā nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Ludzas novada pašvaldība ar 14.06.2023. vēstuli Nr.3.1.1.8/2023/1774-N informē:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0126) saskaņā ar Zilupes novada teritorijas plānojumu 2013.-2025.gadam, kas apstiprināts ar Zilupes novada domes 25.04.2013. sēdes lēmumu (protokols Nr.4.3.&) „Zilupes novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa”, ir tehniskās apbūves teritorija ( TA);
- uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0126) neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 68170010126) neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 68170010126) ir nodrošināta piekļūšana no koplietošanas ielas.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 8.panta trešā daļa noteic, ka gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu. Saskaņā ar Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumiem Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” Zilupes pilsēta atrodas pierobežā (4.3.24.apakšpunkts), bet neatrodas pierobežas joslā (3.3.apakšpunkts). Līdz ar to, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrās daļas pirmajā punktā noteiktais ierobežojums darījumiem ar zemi pierobežas joslā nav attiecināms uz atsavināmo valsts nekustamo īpašumu Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā, jo tas neatrodas pierobežas joslā.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā, ieguvējam nodrošinātu pilnu informāciju par nekustamo īpašumu, informācija par būves (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0126 001) stāvokli tiks norādīta nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr.13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā norādīto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi minētos nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt rīkojuma projektā norādīto nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus: nekustamo īpašumu Lapeņu ielā 25, Rīgā, un nekustamo īpašumu Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma Lapeņu ielā 25, Rīgā, un nekustamā īpašuma Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā, ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr.13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā norādīto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi minētos nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt rīkojuma projektā norādīto nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus: nekustamo īpašumu Lapeņu ielā 25, Rīgā, un nekustamo īpašumu Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma Lapeņu ielā 25, Rīgā, un nekustamā īpašuma Sila ielā 19, Zilupē, Ludzas novadā, ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētos nekustamos īpašumus valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētos nekustamos īpašumus valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā norādītos valsts nekustamos īpašumus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā norādītos valsts nekustamos īpašumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja valsts nekustamie īpašumi tiks atsavināti 2023.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 58.panta pirmo daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2023. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2023. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamo īpašumu pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamo īpašumu pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt rīkojuma projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi