Anotācija (ex-ante)

[1] Būvniecības nozarē jau ilgstoši tiek izmantoti dažādi Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (International Federation of Consulting Engineers; FIDIC) izstrādātie tipveida līgumi. Atšķirībā no ierastā būvniecības procesa šo tipveida līgumu noslēgšanas gadījumā būvniecības ierosinātāju (pasūtītāju) pārstāv un būvniecības procesu uzrauga inženieris, ar kuru tiek noslēgts tipveida konsultanta līgums. Šis inženieris ir fiziska vai juridiska persona, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā. Faktiski šis inženieris darbojas, kā būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) pilnvarnieks būvniecības procesā un no šāda aspekta viņu attiecības būtu apspriežamas atbilstoši Civillikuma pilnvarojuma līguma noteikumiem. Līdz ar to viņa atbildība ir kā pilnvarniekam Civillikuma izpratnē. Tomēr, līdz šim būvniecības regulējumā attiecīgās personas loma un vieta nav apskatīta, radot iespaidu, ka šādas personas darbību būvniecības regulējums neatbalsta vai pat liedz.

[1] Ievērojot problēmas aprakstā minēto, likumprojekta 1.pantā tiek Būvniecības likumā ietverts jēdziens "inženierkonsultants", bet likumprojekta 3.panta otrajā daļā atbildības ietvars būvniecības procesā. Jāuzsver, ka inženierkonsultants, ciktāl tas nepilda kādus specifiskus kādus būvniecības procesa dalībnieka pienākumus, nav būvniecības procesa dalībnieks, bet pasūtītāja pārstāvis. Ja inženierkonsultanta sastāvā ietilpst atbilstošās jomās sertificēti speciālisti, tai skaitā būveksperti, un, ja būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) to ir viņam uzticējis, inženierkonsultants var būt būvniecības procesa dalībnieks - būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs. Šis pienākumu aspekts tiek atstāts pēc pušu ieskatiem. Tomēr jāuzsver, ka likumprojekts nekādā viedā nemaina to, ka, piemēram, būvuzraudzības veicējam būvuzraudzības pakalpojuma sniegšanai ir nepieciešami atbilstoši būvspeciālisti, kā arī šai personai ir nepieciešams būt reģistrētai būvkomersantu reģistrā (sk. Būvniecības likuma 22.panta pirmo daļu). Tas pats attiecas arī uz būvekspertīzes veicēju. Jāuzsver, ka plānotās būvniecības regulējuma izmaiņas neuzliek par pienākumu nolīgt inženierkonsultantu vai visos gadījumos uzticēt viņam, piemēram, būvuzraudzības veicēja pienākumus. Taču gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) ir izvēlējies nolīgt inženierkonsultantu un, piemēram, atsevišķu būvuzraudzības veicēju, tad atbilstošajos līgumos būtu nosakāmi attiecīgie personu savstarpējie pienākumi un attiecības ar citiem būvniecības procesa dalībniekiem, lai skaidri būtu nodalīta attiecīgo personu kompetence, tiesības uzdot noteiktus uzdevumus citiem būvniecības procesa dalībniekiem, tiesības pieņemt noteiktus lēmumus. Pretējā gadījumā neskaidrības personu tiesībās un atbildībā var neveicināt būvniecības ieceres realizāciju.

Lai arī attiecīgo tipveida līgumu tulkojumos latviešu valodā tiek lietots jēdziens “inženieris” vai “konsultants”, lai apzīmētu attiecīgo personu, tomēr būvniecības nozarē šī persona tiek apzīmēta ar jēdzienu “inženierkonsultants”, viennozīmīgi nošķirot šo personu no citiem inženieriem.

Inženierkonsultantam būvniecības procesā var tikt uzticēti visdažādākie pienākumi, piemēram, būvniecības ieceres finanšu analīze, realizācijas vietas izpēte un kartēšana, ar būvniecības ieceres ieceri saistīto risku novērtēšana un līgumu izpildes kontrole. Plānotais regulējums nekādā veidā nemaina to, ka tieši būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) ir tas, kas izvēlas kādus no šiem aspektiem nodot izpildei inženierkonsultantam. Līdz ar to, skatoties no potenciāli veicamo pienākumu daudzveidības, nav paredzētas īpašas kvalifikācijas prasības, lai kādu persona varētu pildīt inženierkonsultanta pienākumus, ciktāl tas neskar, piemēram, būvuzraudzības veicēja vai būvekspertīzes veicēja pienākumus. Galvenajam apsvērumam, kas būvniecības ierosinātājam būtu jāņem vērā, izvēloties inženierkonsultantu, ir personas kvalifikācija un spēja izpildīt specifiskos uzdevumus, kas saistīti ar īstenojamo būvniecības ieceri, piemēram, zināšanas, pieredze, spēja saprasties, iepriekšējais sniegums.

[2] Informatīvajā ziņojuma par kontrolējošo valsts institūciju rīcību saistībā ar dzīvoklī Merķeļa ielā 8, Rīgā patvaļīgi ierīkoto hosteli, institūciju savstarpējās sadarbības aspektiem, kā arī priekšlikumi uzraudzības procesu pilnveidojumiem, (2021-TA-2125) 5.sadaļas “Visu priekšlikumu apkopojums un to izpildes termiņi” 2.punktā bija noteikts, ka, “[l]ai uzlabotu kontrolējošo iestāžu savstarpējo informētību, būtu nepieciešams Būvniecības likumā 21.pantā paredzēt pienākumu lēmumu par būves ekspluatācijas aizliegumu nosūtīt citām kontrolējošām iestādēm informācijai”. To pašu noteica arī Ministru kabineta 10.05.2022. sēdes protokola Nr. 26 44. § 2.punkts.

[2] Ņemot vērā attiecīgajā informatīvajā ziņojumā noteikto un Ministru kabineta 10.05.2022. sēdes protokola Nr. 26 44. § 2.punktu, likumprojekta 4.pantā ir ietverts regulējums, ka būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, šā likuma 21. panta septītās daļas 3. punktā minēto lēmumu nosūta informācijai citām būves ekspluatāciju vai darbības tajā kontrolējošajām institūcijām.

[3] Saskaņā ar Ministru kabineta 15.06.2021. sēdes protokola Nr.48 6.§ 2.punktu Ekonomikas ministrijai ir pienākums, gatavojot kārtējos grozījumus Būvniecības likumā, paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt būvju tehniskās apsekošanas izpildes kārtību un saturu. Papildus tam saskaņā ar Ministru kabineta 21.12.2021. sēdes attālinātā veidā protokola Nr. 81 9.§ 3.puntku Ekonomikas ministrijai ir pienākums sagatavot līdz 2022. gada beigām noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Būvniecības likumā, nosakot pilnvarojumu Ministru kabinetam attiecībā uz būvinspektoru darbības uzraudzības kārtību.

[3] Ievērojot iepriekš minēto, Būvniecības likums ir papildināts ar atbilstošu deleģējumu (sk. likumprojekta 2.pantu).

[4] Šobrīd Būvniecības likuma 19.² panta sestajā daļā ir noteikts, ka būvuzraudzības veicējs nav tiesīgs veikt būvuzraudzību, ja viņš un būvdarbu veicējs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, izņemot gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs ir vienlaikus arī būvdarbu veicējs vai būvuzraudzības veicējs. Likumdevējs normatīvajos aktos nav paredzējis situāciju, kad būvniecības ierosinātājs un būvdarbu veicējs var būt saistītās personas (piemēram, mātes uzņēmums un meitas uzņēmums). Regulējuma neesība konkrētajā gadījumā liedz nekustamā īpašumu attīstītājiem atbilstoši ierastajai praksei citās valstīts efektīvi attīstīt savus objektus. Pēc savus būtības no risku viedokļa nav nozīmes vai būvniecības ierosinātājs pats ir būvdarbu veicējs vai būvniecības ierosinātājs un būvdarbu veicējs ir saistītās personas (mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums). Tas pats attiecas arī uz gadījumu, ja būvniecības ierosinātājs ir būvuzraudzības veicējs vai pēdējais ir saistīts ar pirmo.

[4] Ievērojot iepriekš minēto, likumprojekts 3.panta pirmā daļā ir ietverti nepieciešami grozījumi Būvniecības likuma 19.² panta sestajā daļā.

[5] Šobrīd, lai būvspeciālists varētu veikt savus profesionālos pienākumus viņam nepieciešamo informācija katru reizi atbilstoši Informācijas atklātības likuma ir jāpieprasa, lai būvvalde vai  institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, to atsevišķi izsniedz vai piešķir atbilstošu piekļuvi Būvniecības informācijas sistēmā. Tas rada šķēršļus šo sertificēto un īpašā kārtībā uzraugāmo personu patstāvīgai praksei (sk. Ministru kabineta  20.03.2018. noteikumus Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"), kā paildzina pakalpojuma sniegšanas laiku ieinteresētajām personām. Papildus tam, lai mazinātu būvniecības procesa izmaksas būtu nepieciešams Būvniecības likumā ietvert līdzīgu regulējumu kā Dzīvokļa īpašuma likuma 20.¹ pantā. Līdzīgs regulējums attiecībā uz Būvniecības informācijas sistēmā nodrošinātājiem būvniecības procesiem nodrošinātu, ka personas var vienuviet iegūt informāciju par nekustamo īpašumu īpašniekiem, kurus var skart būvniecības iecere, kā arī lūgt šīm personām sniegt savus saskaņojumus. Tas paātrinās saskaņošanu būvniecības procesā, kā arī vienuviet būs skaidri redzams, kuri ar būvniecības ieceri skarto nekustamo īpašumu īpašnieki ir saskaņojuši būvniecības ieceri.

[5] Ievērojot iepriekš minēto likumprojekta 5.pantā ir paredzēts Būvniecības likuma 24. pantu papildināt regulējumu, ka būvvspeciālistiem viņu patstāvīgas prakses veikšanai ir tiesības Būvniecības informācijas sistēmā skatīties būves ekspluatācijas lietas un ka personu identificējošos datus (fiziskajai personai - vārdu, uzvārdu, personas kodu; juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru), kā arī datus par personām piederošajiem nekustamajiem īpašumiem un to domājamām daļām un kadastra numuriem, būvniecības ieceres vai tās izmaiņu saskaņošanai Būvniecības informācijas sistēmā nodrošina bez maksas, izmantojot valsts informācijas sistēmas.