Anotācija (ex-ante)

Kopumā visi pasākumi veicina to, ka kopš 2017. gada valstī vērojama ilgstošas aprūpes institūcijās uzņemto bērnu skaita noturīga lejupslīde, tomēr joprojām ievērojams skaits bērnu ir ievietoti ilgstošas aprūpes institūcijās, no kuriem lielākais īpatsvars ir pusaudžu vecuma bērni un bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ko neizvēlas uzņemt savā ģimenē ne audžuģimenes, ne adoptētāji.
01.12.2022. valsts finansētu ilgstošu sociālo aprūpi saņēma 115 bērni, no kuriem lielākā daļa ir bērni ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem – garīga rakstura, fiziskās attīstības, kā arī kombinētiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. No tiem 88 procentiem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, 40 procentiem ir ārstu konsīlija lēmums par paliatīvās aprūpes nepieciešamību, 53 procenti pārvietojas riteņkrēslā un 30 procentiem dzīvības uzturēšanai ir nepieciešamas medicīniskās tehnoloģijas (mākslīgā plaušu ventilācija, zonde enterālajai barošanai u.c. iekārtas).
Deinstitucionalizācijas (turpmāk – DI) projektu ietvaros ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā tika identificēts un izvērtēts 1181 ārpusģimenes aprūpē esošs bērns līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), kurš saņēma valsts vai pašvaldības finansētu pakalpojumu ilgstošas aprūpes institūcijā. Ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā atbalstu pašvaldības, kuras ir iesaistījušās DI projektā, ievieš alternatīvu ilgstošas aprūpes institūcijas risinājumu bērniem, kuriem nav izdevies atrast piemērotu audžuģimeni vai aizbildni, tas ir, ĢVPP un jauniešu māju infrastruktūras izveidi. Kopumā 11 pašvaldības veic ieguldījumus, lai izveidotu 14 ĢVPP un 1 jauniešu māju, kopā 15 sociālo pakalpojumu sniedzējus ar 132 klientu vietām. Līdz 2023. gada maijam ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem bija izveidotas un reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā 12 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas (11 ĢVPP un 1 jauniešu māja ar 104 klientu vietām). Nevienā no šiem projektiem netiek paredzēts veidot infrastruktūru pakalpojumu sniegšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Neskatoties uz centieniem izveidot atbilstošu infrastruktūru ĢVPP sniegšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, nodalot valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk – VSAC) telpas un esošajās ēkās izveidojot bērnu grupas (dzīvokļus), ņemot vērā vienā VSAC  ēkā izmitināto bērnu skaitu (no 27 līdz 42 bērnu vietām vienā VSAC ēkā), ir ierobežotas iespējas pārejai uz pakalpojuma nodrošināšanu, ievērojot ĢVPP sniegšanas principus. Lai gan iespēju robežās tiek nodrošināta vides pieejamība, ir grūtības nodrošināt brīvu un neatkarīgu pārvietošanos telpās, kā arī iekļūšanu un izkļūšanu no ēkas tiem bērniem, kuri pārvietojas riteņkrēslā vai izmantojot citas palīgierīces. Divas no VSAC "Rīga" lietošanā esošajām ēkām, kurās sniedz pakalpojumus bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, sākotnēji nebija plānotas ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai bērniem, tādēļ telpas iespēju robežās ir pielāgotas (VSAC "Rīga" filiālēs "Teika" un "Pļavnieki"). Kaut arī esošās bērnu grupas (dzīvokļi) ir nosacīti nodalītas, tomēr, ievērojot faktu, ka vienā institūcijā ir izveidotas vidēji 6 -7 grupas, ir grūti nodrošināt patiesu grupas autonomiju. 

Esošās VSAC infrastruktūras pielāgošana tam, lai tā būtu piemērota ĢVPP sniegšanai un mūsdienīga, nav saimnieciski izdevīga lielās ēku kopplatības (piem., VSAC  "Rīga" filiāles "Pļavnieki" ēkas kopplatība ir 3 626,5 m²) un augsto pārbūves/atjaunošanas izmaksu dēļ, turklāt, piemēram, VSAC "Rīga" filiāles "Rīga" ēka Kapseļu ielā 31, Rīgā, ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis ( Nr. 8094), un tās pārbūve ir praktiski neiespējama, jo jāsaglabā arhitektūras mantojums. Tādējādi ar ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā atbalstu paredzēts bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri atrodas VSAC, izveidot infrastruktūru ĢVPP sniegšanai, neizmantojot pašreizējo infrastruktūru. Tādējādi tiks izpildītas MK noteikumos Nr. 338 noteiktās prasības par ĢVPP izveidi no 01.01.2026.  Arī no izmaksu viedokļa jaunu, speciāli šim mērķim projektētu ēku būvniecība ir lētāka kā veco ēku (piemēram, VSAC "Rīga" filiāles "Teika" ēka ir nodota ekspluatācijā 1971.gadā) atjaunošana un pārbūve.
Attīstot ĢVPP infrastruktūru, papildus MK noteikumos Nr. 338 noteiktajām prasībām tiks nodrošināts, ka vienā ĢVPP sniegšanas vietā kopā atrodas ne vairāk kā 12 bērni, nodrošinot ne tikai apstākļus bērna vispusīgai attīstībai un veselības aprūpei, bet arī izglītības ieguves sekmēšanai, sadzīves un pašaprūpes iemaņu apgūšanai un nostiprināšanai, kā arī citu prasmju apgūšanai. Vienā grupā aprūpi saņems ne vairāk kā četri bērni. Šis nosacījums izriet no VSAC “Rīga” filiāles “Rīga” no 01.12.2018.  līdz 31.12.2020. īstenotā izmēģinājuma projekta rezultātiem, kur secināts, ka, lai bērnu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem ikdienas ritms būtu iespējami pielāgots ģimenes dzīvei, vienā dzīvoklī nevar izvietot vairāk par četriem bērniem.
Pakalpojuma sniegšanā tiek plānots iesaistīt sociālo darbinieku, sociālo aprūpētāju vai sociālo rehabilitētāju, kā arī citus speciālistus. Atkarībā no tā, kādi ir bērna funkcionālie traucējumi, ĢVPP sniegšanas vieta tiks pielāgota individuālajām vajadzībām, nodrošinot atbilstošu  un atbalstošu pakalpojumu. Turklāt tiek paredzēts, ka, bērniem pieaugot, izveidotajā infrastruktūrā atbalstu varēs saņemt arī personas (jaunieši) vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuriem ir smagi un ļoti smagi funkcionālie traucējumi, ja viņi turpinās saņemt VSAC pakalpojumu. Tādējādi jaunietis, kurš būs saņēmis aprūpi ĢVPP, pēc pilngadības sasniegšanas nezaudēs sasaisti ar ierasto ģimeniskai dzīvei pietuvināto vidi un sekmīgāk apgūs neatkarīgai dzīvei nepieciešamās dzīves prasmes un iemaņas.
Ilgtermiņā pilngadību sasniegušiem cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem plānots nodrošināt grupu māju (dzīvokļu) un citu nepieciešamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, tai skaitā ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā atbalstu 9.3.1.1. pasākumā "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" un ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā izveidotajā infrastruktūrā. Īpaši atzīmējams ir Rīgas valstspilsētas īstenotais projekts  9.3.1.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Rīgas valstspilsētas pašvaldībā" ietvaros, kurā tiks izveidoti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi – dienas aprūpes centrs ar 20 pakalpojuma vietām un grupu māja (dzīvoklis) ar 16 pakalpojuma vietām, kas, nodrošinot inovatīvus risinājumus, sniegs nepieciešamo atbalstu cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Rīgas valstspilsētas pašvaldības īstenotā projekta rezultāti tiks izmantoti kā labā prakse, turpinot DI, un nodrošinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību arī cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vai kompleksiem traucējumiem citās Latvijas pašvaldībās. Savukārt ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā izveidotajā infrastruktūrā plānots veicināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras (piemēram, grupu māju (dzīvokļu), dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu) izveidi un pakalpojuma nodrošināšanu ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā (DI turpinājums), kur pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem un ļoti smagiem vai multipliem traucējumiem būs viena no prioritārajām mērķa grupām, tādējādi nodrošinot atbalsta un pakalpojumu pēctecību arī personām ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras līdz 25 gadu sasniegšanai būs saņēmuši kopienā sniegto (ģimeniskai videi pietuvināto) pakalpojumu. Bet līdz ĢVPP infrastruktūras izveidei tiks veidots pārejas risinājums – bērniem, kuri saņem VSAC pakalpojumus, tiek veidotas iespējas saņemt aprūpi grupās līdz 8 cilvēkiem. Tomēr prasību par ne vairāk kā 24 bērniem vienā ēkā nebūs iespējams pilnībā izpildīt līdz jaunās ĢVPP infrastruktūras izveidei.
Lai veicinātu ātrāku ĢVPP infrastruktūras izveidi un pakalpojuma ieviešanu, 4.3.1.2. pasākums tika noteikts kā ātrāk uzsākamais pasākums un tā ietvaros plānotā projekta īstenošana tika uzsākta pirms tika apstiprināta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam, spēkā stājās Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likums (turpmāk – fondu vadības likums) un tam pakārtotie horizontālie Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi. 4.3.1.2. pasākuma īstenošanas nosacījumi tika noteikti informatīvajā ziņojumā par Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo sociāli ekonomisko integrācija, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļu un sociālo pakalpojumu jomā" 4.3.1.2. pasākuma "Pakalpojuma kvalitātes un pieejamības uzlabošana, tuvinot valsts sociālās aprūpes centru filiāles kopienā sniegtajiem (ģimeniskai videi pietuvinātiem) pakalpojumiem" īstenošanu, kas izskatīts MK 11.01.2022. sēdē un pieņemts ar attiecīgās MK sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 2 54. §). Minētajā informatīvajā ziņojumā un MK sēdes protokollēmumā noteikti arī LM kā atbildīgās iestādes pienākumi un atbildība gadījumos, ja pirms projekta apstiprināšanas radušās izmaksas nav attiecināmas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Projekta vērtēšanas kritēriji un metodika to piemērošanai tika izskatīti ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda apakškomitejā 28.10.2021. un apstiprināti 26.01.2023. ES fondu 2021. – 2017. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē.
 
Noteikumu projekts ietver tās 4.3.1.2. pasākuma ieviešanas prasības, kas noteiktas informatīvajā ziņojumā un uz kurām balstīta plānota projekta īstenošana, papildinot ar nosacījumiem, kas izriet no fondu vadības likuma un tam pakārtotajiem horizontālajiem MK noteikumiem un citām uz projekta īstenošanu attiecināmām prasībām.

4.3.1.2. pasākuma mērķis ir paaugstināt pakalpojumu kvalitāti un uzlabot pakalpojumu pieejamību VSAC, izveidojot ĢVPP infrastruktūru, tādejādi sekmējot bērnu un jauniešu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu. 
Jāatzīmē, ka ĢVPP sniegšanas vietas plānots veidot ārpus pašreizējo VSAC infrastruktūras (vērtējot no ēku fiziskās atrašanās vietas), savukārt no juridiskā viedokļa tās būs VSAC filiāles.

Mērķa grupa ir bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē, un kuri ir ievietoti VSAC, un personas no 18 gadiem līdz 25 gadiem (ieskaitot) ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem.
Vecuma slieksnis līdz 25 gadiem noteikts, jo saskaņā ar Jaunatnes likuma 1. pantu par jaunieti tiek uzskatīta persona līdz 25 gadu vecumam (skat. - https://likumi.lv/ta/id/175920-jaunatnes-likums).

4.3.1.2. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 26 100 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 22 185 000 euro un valsts budžeta finansējums – 3 915 000 euro.
Attiecināmā finansējuma ietvaros Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma procentuālais īpatsvars nepārsniedz 85%.

Minētā pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots, attiecināmā daļa programmas 4.3.1.2. pasākumam paredzētajā apmērā tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3. prioritātei “Nodarbinātība un sociālā iekļaušana” 4.3.1.5. pasākuma “Sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība” ietvaros 3 389 083 euro apmērā.

4.3.1.2. pasākuma projekta īstenošana plānota kā ierobežotas projektu iesniegumu atlase, projektu īstenos sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Šampētera nams” (turpmāk – VSIA "Šampētera nams").  VSIA “Šampētera nams” ir valsts kapitālsabiedrība, kurā LM ir valsts kapitāla daļu turētāja un kura atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹ panta trešajā daļā noteiktajam pārvalda valsts nekustamos īpašumus, kuri nepieciešami  VSAC pakalpojumu nodrošināšanai. Ar minēto likuma normu VSIA "Šampētera nams" ir uzdots uzdevums izveidot un pārvaldīt nekustamo īpašumu infrastruktūru, kas nepieciešama VSAC pakalpojumu, tostarp arī bērnu ĢVPP, sniegšanas nodrošināšanai.

4.3.1.2. pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst pasākumā noteiktajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ar 01.12.2021. 
Atbilstoši informatīvajam ziņojumam, plānotā projekta izmaksas, kas radušās līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi, finansējuma saņēmējs priekšfinansē no saviem līdzekļiem. Pēc plānotā projekta iesnieguma izvērtēšanas un pozitīva atzinuma saņemšanas 16.03.2022., finansējuma saņēmējs varēja uzsākt projekta īstenošanu, taču avansa maksājuma pieprasījumu vai maksājuma pieprasījumu veikto izdevumu kompensācijai nevarēja iesniegt. Tas būs iespējams pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā, ierobežotās projektu iesniegumu atlases noslēgšanās un līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – sadarbības iestāde).
 Ņemot vērā, ka ERAF fondu finansējums 4.3.1.2. pasākuma projekta darbību īstenošanai būs pieejams tikai pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi, līdzšinēji projekta darbību īstenošanai ir novirzīti finansējuma saņēmēja, kas ir privāta persona, finanšu līdzekļi. Projekta ietvaros jau ir uzsākta vairāku atbalstāmo darbību īstenošana, tostarp tiek apzinātas, apsekotas, izvērtētas vairākas pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību piedāvātās vietas bērnu ĢVPP infrastruktūras izveidei. Turpmākajā projekta īstenošanā sekos tādu finansiāli ietilpīgu atbalstāmo darbību, kā projektēšana un būvniecība īstenošana. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējam VSIA "Šampētera nams" arī savas pamatdarbības ietvaros veicamie darba uzdevumi ir finansiāli ietilpīgi, lai nodrošinātu projekta finansēšanas nepārtrauktību un mazinātu risku, ka finansējuma saņēmējam varētu veidoties nepietiekama finanšu kapacitāte, 4.3.1.2. pasākumā paredzēta avansa un starpposma maksājuma kopsumma 100% apmērā, saskaņā ar 25.04.2023. MK noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021. - 2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 205) 17. punktu. 
Līdztekus MK noteikumu Nr. 205 tiesiskajam regulējumam, finansējuma saņēmējam noteikumu projektā tiks piemēroti arī papildus nosacījumi avansa maksājuma saņemšanai, proti, maksimālais avansa maksājumu apjoms ir 30% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tas izlietojams deviņu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros un to var izmaksāt vairākos maksājumos. Avansa izlietošanas termiņš (9 mēneši) noteikts, ņemot vērā, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  – ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus. 

4.3.1.2. pasākuma ietvaros līdz 31.12.2029. ir nepieciešams sasniegt iznākuma rādītāju un izveidot 120 pakalpojuma saņemšanas vietas jaunās vai modernizētās sociālās aprūpes iestādēs (izņemot sociālo mājokļu), kā arī rezultāta rādītāju, nodrošinot, ka 120 personas gadā izmantos jauno vai modernizēto sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus.
Lai veicinātu ātrāku projekta īstenošanu, tiek noteikts arī nacionālais iznākuma rādītājs, kas ir jāsasniedz līdz 31.12.2024. – izvēlētas un saskaņotas 10 vietas jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu izveidei.
Sasniedzamā iznākuma rādītāja vērtība – 120 pakalpojuma saņemšanas vietas ir uzskaitāmas kā klientu vietas, kur mērķa grupas persona varēs saņemt pakalpojumu. Ņemot vērā nosacījumu par maksimālo mērķa grupas personu skaitu vienā ĢVPP sniedzējā (12 bērni vai jaunieši), minimālais skaits izveidoto ĢVPP sniedzēju, kas tiktu reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir 10. Gadījumā, ja tiks veidota vai iegādāta ĢVPP infrastruktūra mazākam mērķa grupas personu skaitam, reģistrēto ĢVPP sniedzēju būs vairāk. Informācija par rādītāja sasniegšanu būs pieejama valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" (https://www.lm.gov.lv/lv/socialo-pakalpojumu-sniedzeju-registrs), kurā VSAC saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17. panta (1) daļu reģistrē ģimeniskai videi pietuvināta sociālā pakalpojuma sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (t.sk., norādot klientu vietu skaitu).

Savukārt informācija par personām, kuras saņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus tiek uzkrāta Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (turpmāk – SPOLIS), atbilstoši MK 30.09.2014. noteikumu Nr.587 “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi” 5.5. un 12. punktā minētajam. Pēc ĢVPP sniegšanas vietu izveides pieeju informācijas uzkrāšanā par pakalpojumu saņēmējiem nav plānots mainīt. Līdz ar to dokuments, kas pamatos rezultāta rādītāja sasniegšanu, t.i. personu skaitu, kuras saņem pakalpojumus jaunizveidotajās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās, būs no SPOLIS izgūta informācija par personām, kuras saņem pakalpojumu konkrētajā pakalpojuma sniegšanas vietā. LM paralēli arī pārskatīs informāciju, kas šobrīd norādīta rādītāju metodoloģijā, nepārprotamībai norādot informāciju, kas liecinās, kad noteiktais rādītājs ir uzskatāms par sasniedzamu.

4.3.1.2. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas tādas darbības, kas nepieciešamas ĢVPP infrastruktūras izveidei. Infrastruktūra var tikt veidota, būvējot jaunu ēku (jauna būvniecība) vai arī modernizējot jau esošo infrastruktūru (pārbūve vai atjaunošana). Tiek vērtēts, ka ekonomiskākais risinājums būtu jaunu ēku būvniecība, taču netiek izslēgta arī esošo ēku modernizācija gadījumos, ja pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrību piedāvātie zemes platību risinājumi neatbilst noteiktajiem vietas izvēles nosacījumiem, bet ir pieejama kāda ēka.  4.3.1.2. pasākuma finansējuma saņēmējs, īstenojot plānoto projektu, jau uzrunā pašvaldību, valsts kapitālsabiedrības, apzinot to iespējas piedāvāt infrastruktūru (zemes teritoriju vai ēku), kas atbilstu LM nosacījumiem attiecībā uz ĢVPP infrastruktūras izveidi. Atbilstoši projekta vērtēšanas kritērijiem, tiks novērtēts, ka ĢVPP sniegšanas vietas tiktu izveidotas integrētā vidē, t.i., vidē, kurā viegli pieejami vispārējie pakalpojumi (veselības, izglītības, kultūras u.c.), ko izmanto pārējā sabiedrība. Papildus, ņemot vērā, ka mērķa  grupas personas ir bērni un jaunieši ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, svarīga ir arī vides piekļūstamības nodrošināšana, kas dotu iespēju minētajām personām pieeju videi un informācijai, kā arī ļautu nodrošināt kvalitatīvu aprūpi. Ņemot vērā minēto, ir atbalstāmas arī teritorijas labiekārtošanas izmaksas, lai nodrošinātu vides piekļūstamību, atbilstu minimālajām prasībām ēkas nodošanai ekspluatācijā, kā arī veidotu ainavu atbilstoši mērķa grupas personu vajadzībām (piem., lapenes izveide kopīgām nodarbībām ārā, šūpoles u.c.). Teritorijas labiekārtošanas darbi papildus minimālajām prasībām ir vērtējami pēc nepieciešamības un  ekonomiskā samērīguma projekta budžeta ietvaros.
Jaunas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas, kā arī teritorijas labiekārtošanas gadījumā ir attiecināmas visas ar to saistītās izmaksas, kas nepieciešamas būvniecības jomā noteikto normatīvo aktu izpildei, piemēram, projektēšana, būvekspertīze, energoaudita veikšana (ja nepieciešams), būvuzraudzība, autoruzraudzība, tiesiskajā regulējumā noteiktās nodevas. Attiecināma ir arī esošo būvju demontāža, ja tas nepieciešams jaunās infrastruktūras izveidei izvēlētajā teritorijā.

4.3.1.2. pasākuma ietvaros plānota bērnu ĢVPP sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrību piedāvātajos nekustamajos īpašumos, taču vienlaikus noteikumu projektā tiek paredzēta arī iespēja iegādāties nekustamo īpašumu ĢVPP infrastruktūras izveidei no privātpersonas, ar to domājot zemes platības, kur veidot infrastruktūru, iegādi vai arī, piemēram, dzīvokļa iegādi daudzdzīvokļu mājā. Nekustamā īpašuma iegāde ir iespējama un ir atbalstāma līdz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un tikai atbilstoši tirgus vērtības, ko noteicis sertificēts Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācijas nekustamā īpašuma vērtētājs. Jau gatavas ēkas vai dzīvokļa iegāde nodrošinātu ĢVPP integrēšanu mājokļos, kādos dzīvo Latvijas ģimenes un ātrāku dzīves kvalitātes uzlabošanu mērķa grupas personām. Vienlaikus jāatzīst, ka brīvajā tirgū ir ierobežots tādu dzīvokļu skaits, kas atbilstu nepieciešamajai platībai, lai nodrošinātu arī ĢVPP nepieciešamo speciālistu klātbūtni (indikatīvi 5 – 6 istabas), un kur būtu nodrošināta vides piekļūstamība. Tiek pieņemts, ka arī iegādājoties jau gatavu dzīvokli, būs nepieciešams atbilstoši būvniecības jomas tiesiskajam regulējuma ierosināt pārbūvi, lai pielāgotu dzīvokli ĢVPP prasībām un mērķa grupas personu vajadzībām.
Lai nodrošinātu ĢVPP infrastruktūras vides piekļūstamību, projekta ietvaros ir atbalstāmas arī vides pieejamības ekspertu konsultācijas gan projektēšanas, gan būvniecības, gan materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādes laikā. Finansējuma saņēmējs minētos vides pieejamības ekspertus var piesaistīt visos infrastruktūras izveides posmos – pēc nepieciešamības.
Gadījumā, ja 4.3.1.2. pasākuma projekta ietvaros tiks veikta nekustamā īpašuma iegāde no privātpersonas, VSIA "Šampētera nams" to veiks sadarbībā ar LM, veicot valsts pārvaldes uzdevumu saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹ panta trešajā daļā noteikto. Papildus skaidrojam, ka nekustamais īpašums bērnu ĢVPP sniegšanai tiks nostiprināts Zemesgrāmatā uz valsts vārda LM personā. Ņemot vērā minēto, nekustamā īpašuma iegādes gadījumā VSIA "Šampētera nams" visas nepieciešamās darbības īstenos LM uzdevumā.
Papildus skaidrojam, ka 4.3.1.2. pasākuma projektā lielākais ieguldījumu uzsvars tiek vērsts uz būvdarbiem, bet nekustamā īpašuma iegāde tiks apsvērta kā risinājums gadījumā, ja neizdodas atrast bērnu ĢVPP infrastruktūras izveidei piemērotu zemes platību. Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā ir noteikts ierobežojums nekustamā īpašuma iegādei – līdz 10% no projekta attiecināmajām izmaksām. 

ĢVPP infrastruktūra nav iespējama bez materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādes, kas ietver visu nepieciešamo gan mērķa grupas personām, gan ĢVPP darbinieku vajadzībām. Atbalstāma mēbeļu, datoru, datora lietojumprogrammu, tehnisko palīglīdzekļu un citu nepieciešamo ierīču un materiālu iegāde pakalpojuma nodrošināšanai, vērtējot pēc nepieciešamības un ekonomiskā samērīguma projekta budžeta ietvaros.

Finansējuma saņēmējam projekta īstenošanā ir jānodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 24.06.2021. Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Vispārējā regula Nr. 2021/1060), normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī Finanšu ministrijas izstrādātajām vadlīnijām “ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas”.

Projekta vadības un īstenošanas personālu var piesaistīt gan uz darba tiesisko attiecību pamata, gan arī noslēdzot uzņēmuma (pakalpojuma) līgumu. Attiecībā uz projekta vadības personāla piesaisti noteikumu projektā tiek noteikts ierobežojums kopējām atlīdzības vai uzņēmuma (pakalpojuma) izmaksām gadā (84 787 euro) vai proporcionāli mēnešu skaitam, ja tiek piesaistīts mazāk par 12 mēnešiem gadā. Attiecībā uz īstenošanas personāla izmaksām minētais ierobežojums netiek piemērots.

4.3.1.2. pasākuma ietvaros paredzētas šādas izmaksas:
1. tiešās attiecināmās izmaksas;
2. netiešās attiecināmās izmaksas;
3. neparedzētie izdevumi.

Kā tiešās izmaksas tiek noteiktas projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kas ir  atalgojums un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas finansējuma saņēmēja atlīdzības sistēmā noteiktajai samaksai par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstošas vidējai darba samaksai pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē, kā arī pārējās projekta izmaksas. Virsstundas nav attiecināmas.

Pārējās projekta izmaksās iekļaujas iepirkumu rezultātā radušās izmaksas par pakalpojumu sniegšanu, būvdarbiem, preču piegādi, žūrijas komisijas darbības un atlīdzības un godalgu izmaksas, ja tiek organizēts metu konkurss, ar nekustamā īpašuma iegādi un atsavināšanu saistītas izmaksas, kā arī izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam - iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksas, darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai. Iepirkumu līgumi 4.3.1.2. pasākumā ir būvdarbu līgumi, pakalpojuma (t.sk., uzņēmuma) līgumi un piegādes (t.sk. pirkuma) līgumi (saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 1. panta 26., 27. un 28. punktu).

Attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi vai atsavināšanu, attiecināmajās izmaksās ir iekļautas visas izmaksas, kas finansējuma saņēmējam rastos gan pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas, pamatojoties uz MK rīkojumu no pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrības, gan arī izmaksas, kas saistītas ar privātpersonai atsavinātā nekustamā īpašuma pārņemšanu. 
Iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksas tiks noteiktas atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātajām metodikām "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam īstenošanai (pieejams: https://m.esfondi.lv/upload/Vadlinijas/1km_izmaksu_metodika_nr_4.pdf)  un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam īstenošanai" (pieejams: https://m.esfondi.lv/upload/0_iekszemes_komandejumu_metodika.pdf).
Savukārt, paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas darbiniekiem, kuriem ir daļlaika noslodze, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.

Iespējams, ka projekta īstenošanas pamatojošās dokumentācijas izstrādei varētu tikt rīkots metu konkurss, atbilstoši Publiskajam iepirkumu likumam un MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 107 “Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 107). Ņemot vērā, ka bērnu ĢVPP infrastruktūras vietas iespējamas dažādās Latvijas pašvaldībās, metu konkursa rezultāti sniegtu iespēju izvēlēties labāko darbu pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības jomā. Lai to novērtētu, finansējuma saņēmēja kapacitāte varētu būt nepietiekama un būtu nepieciešams piesaistīt profesionāļu komandu metu konkursa darbu izvērtēšanai, attiecīgi paredzot tiem atlīdzību. Pieaicināto profesionālo speciālistu vidū varētu būt Arhitektu savienības pārstāvji, vides pieejamības novērtēšanas eksperti u.c pēc nepieciešamības. Metu konkurss tiks rīkots kā iepirkuma procedūras sastāvdaļa, kuras rezultātā tiek piešķirtas publiska pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, vai arī kā atsevišķs konkurss, kurā paredzētas godalgas vai maksājumi dalībniekiem. Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 107, tiks izstrādāts metu konkursa nolikums, paredzot visus nepieciešamos nosacījumus metu konkursa norisei, rezultātu izvērtēšanai un uzvarētāja noteikšanai. Plānotās indikatīvās izmaksas žūrijas komisijas dalībnieku atlīdzībai – līdz 2 000 euro (5 dalībnieki * 400 euro), bet konkursa godalgu fondam plānoti izdevumi 9 000 euro bez pievienotās vērtības nodokļa, t.sk., pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam – 5 000 euro, otrās vietas ieguvējam –3 000 euro, trešās vietas ieguvējam – 2 000 euro.

Netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju 15 procentu apmērā no tiešajām personāla izmaksām, kas radušās uz darba tiesisko attiecību pamata.
Tādējādi projektā tiek paredzēta netiešo izmaksu vienotās likmes 15 procentu apmērā piemērošana, kas ir viens no vienkāršoto izmaksu veidiem. Citu vienkāršoto izmaksu veidu piemērošana šobrīd nav paredzēta.
Pirmkārt, nav pietiekamu datu, lai pamatotu vienas pakalpojuma vietas izveides izmaksas un tādējādi paredzētu vienas vienības izmaksu piemērošanu (jāatzīmē, ka 4.3.5.1. pasākumā “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” sākotnēji tika plānota vienas vienības metodikas izstrāde ERAF atbalsta jomas izmaksām, tomēr pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju tika secināts, ka šobrīd pieejamie dati nav pietiekami vienas vienības izmaksu pamatošanai). 
Ievērtējot, ka projektā plānoto būvdarbu īstenošanai sākotnēji notiek darbs, lai atbilstoši nosacījumiem izvērtētu un saskaņotu vietas projekta īstenošanai, nav iespējams paredzēt, cik liela apjoma, atkarībā no izvēlētās vietas, projektēšanas pasākumi un būvdarbi būs nepieciešami, kas savukārt var veidot diferencētu izmaksu apmēru uz katru objektu. Ņemot vērā minēto, infrastruktūras izveides atbalstāmajām darbībām nav iespējams piemērot kādu no vienkāršoto izmaksu veidiem.
Otrkārt, attiecībā uz projekta personāla izmaksām jāatzīmē, ka 4.3.1.2. pasākuma ietvaros ir plānoti finansiāli ietilpīgi infrastruktūras ieguldījumi un tādos gadījumos projekta izmaksas ir atkarīgas no paveiktajiem darbiem un nav vienmērīgas attiecībā uz noteiktu laika posmu. Ja personāla atlīdzībai tiktu piemērots vienkāršoto izmaksu veids, kuram atmaksu veiktu, iesniedzot maksājuma pieprasījumu par pārējām 4.3.1.2. pasākuma attiecināmajām izmaksām, var veidoties situācija, kad ilgstošākā laika periodā nav pamatojuma iesniegt maksājuma pieprasījumu, kā rezultātā finansējuma saņēmējam tikpat ilgstoši nav iespējams atgūt arī personāla izmaksu nodrošināšanai izmantotos pašu budžeta līdzekļus.  VSIA "Šampētera nams" sev deleģētos uzdevumus īsteno LM piešķirtā valsts budžeta ietvaros pēc tekošo pārvaldīšanas darbu un tiem nepieciešamā finansējuma saskaņošanas. Tādējādi, ilgstošākā laika periodā projekta personāla izmaksām izmantojot LM finansējumu, kas piešķirts pārvaldīšanas darbu veikšanai, var veidoties finansiāls risks pamatdarbības nodrošināšanai.
 Vienlaikus, uzkrājot datus par projekta personāla izmaksām, atbildīgā iestāde 4.3.1.2. pasākuma īstenošanas laikā izvērtēs iespēju un nepieciešamību projekta personāla izmaksām noteikt vienkāršoto izmaksu piemērošanu.

Atbilstoši ierastajai praksei projektos, kur ir plānota būvniecība, tiek plānoti arī neparedzētie izdevumi 5% apmērā, ko finansējuma saņēmējs var plānot papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ var kļūt nepieciešami, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgtā līguma izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus izdevumus novērstu. Finansējuma saņēmējs izdevumus, kurus tas vēlēsies segt no neparedzētajiem izdevumiem plānotajiem līdzekļiem, projekta ietvaros varēs veikt, ierosinot grozījumus projektā vai saskaņojot ar sadarbības iestādi normatīvajos aktos un līgumā par projekta īstenošanu noteiktajā kārtībā, pārceļot attiecīgo finansējuma apmēru no neparedzēto izdevumu izmaksu pozīcijas uz atbilstošo tiešo un/vai netiešo attiecināmo izmaksu pozīciju, lai veiktu nepieciešamos maksājumus neparedzētu izdevumu rašanās gadījumā.

Lai arī 4.3.1.2. pasākuma projekta ietvaros ir noteikti sadarbības partneri – VSAC, kas atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam ir valsts finansētas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, izmaksas attiecībā uz tiem netiek plānotas. Sadarbības līgumā starp finansējuma saņēmēju un VSAC plānots noteikt informatīvo un konsultatīvo sadarbību, kas nepieciešama  kvalitatīvai projekta mērķa sasniegšanai un īstenošanai. Projekta īstenošanā informatīvā un konsultatīvā atbalsta sniegšanā plānots iesaistīt to filiāļu speciālistus, kas ikdienā nodrošina valsts sociālās aprūpes centra pakalpojumu bērniem un jauniešiem ar smagiem un vidēji smagiem funkcionāliem traucējumiem. 
Uzsākot 4.3.1.2. pasākuma plānoto projektu, VSIA “Šampētera nams” ir noslēdzis nodomu protokolus ar VSAC “Rīga” un VSAC “Kurzeme” par sadarbību projekta īstenošanā.
Finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem projekta īstenošanas laikā jānodrošina, ka tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi. Minētais nozīmē, ka finansējuma saņēmēja iestādē jābūt izstrādātai kārtībai, kādā pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

4.3.1.2. pasākumā valsts atbalsts nav paredzēts. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹ panta pirmās daļas 3. un 4. punktam bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem fiziskās attīstības traucējumiem, tai skaitā noteikumu projekta minētajiem bērniem un jauniešiem, VSAC pakalpojumus finansē valsts budžets. Lai arī  ĢVPP  infrastruktūra tiks veidota ārpus esošo VSAC infrastruktūras, pēc juridiskā statusa tās būs VSAC filiāles, no tā arī izrietoša VSAC atbildība par pakalpojuma  satura un kvalitātes nodrošināšanu. Ņemot vērā šo aspektu, konstatējams, ka pasākuma ietvaros īstenotajām darbībām nav saimnieciska rakstura (izvērtējums pēc Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā  noteiktās pazīmēm nav jāveic). 
Izveidotajās  ĢVPP sniegšanas vietās plānots nodrošināt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem un jauniešiem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionālajiem traucējumiem, kuriem nav iespējama aprūpe ģimeniskā vidē — audžuģimenē vai pie aizbildņa. Jau šobrīd minētā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana tiek nodrošināta valsts sociālās aprūpes centros 113 bērniem (2022. gada statistikas dati https://www.lm.gov.lv/lv/par-2022-gadu-0), taču tur esošā infrastruktūra bieži vien nav piemērota ģimeniskās vides principu ievērošanai. Bet saskaņā ar  MK noteikumiem Nr. 338 prasības par ĢVPP principa nodrošināšanu ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem un jauniešiem pilnībā jāizpilda līdz 01.01.2026. Tāpēc šāda veida, ģimeniskai videi pietuvināta, pakalpojuma sniegšanas vietas ir ļoti nepieciešamas un to izmantošana praktiski tiek aizpildīta ar šobrīd VSAC esošajiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri atbilst 4.3.1.2. pasākuma mērķa grupai.
Faktiski projekta ietvaros izveidoto bērnu ĢVPP infrastruktūru finansējuma saņēmējs VSIA "Šampētera nams", atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam, nodos valdījumā LM, nodrošinot īpašumu reģistrāciju zemesgrāmatā uz LM vārda.  Izveidotās infrastruktūras objektos sniegtā pakalpojuma saturu pēc būtības nodrošinās VSAC, kas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir LM padotības iestāde pakļautības formā un tieši izpilda LM noteiktās valsts funkcijas. Savukārt VSIA "Šampētera nams" ir valsts kapitālsabiedrība, kurā LM ir valsts kapitāla daļu turētāja un kurai atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹ panta trešajā daļā ir noteikts uzdevums pārvaldīt valsts nekustamos īpašumus, kuri nepieciešami  VSAC pakalpojumu nodrošināšanai. Veicot minēto uzdevumu VSIA "Šampētera nams" atrodas LM funkcionālā pārraudzībā un nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli. Ņemot vērā minēto Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, LM, piemērojot VSAC pakļautību un VSIA "Šampētera nams" funkcionālo pārraudzību, nodrošina, ka izveidotā bērnu ĢVPP infrastruktūra tiks izmantota tam paredzētajam mērķim – paaugstināt pakalpojumu kvalitāti un uzlabot pakalpojumu pieejamību VSAC, izveidojot ĢVPP infrastruktūru.
Lai arī pēc statistikas datiem kopš 2017. gada vērojama VSAC uzņemto bērnu skaita noturīga lejupslīde, tomēr joprojām ievērojams skaits bērnu ir ievietoti ārpusģimenes aprūpes institūcijās, no kuriem lielākais īpatsvars ir pusaudžu vecuma bērni un bērni ar īpašām vajadzībām, ko neizvēlas uzņemt savā ģimenē audžuģimenes vai adoptētāji. Tas lielākoties ir saistīts ar to, ka bērnu, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe, kā arī pusaudžu vecuma bērnu, kam var būt dažādas uzvedības vai atkarību problēmas, aprūpe prasa lielāku aprūpes personas resursu ieguldījumu bērna ikdienas aprūpē. Turklāt tiek paredzēts, ka, bērniem pieaugot, izveidotajā infrastruktūrā atbalstu varēs saņemt arī personas (jaunieši) vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuriem ir smagi un ļoti smagi funkcionālie traucējumi, ja viņi turpinās saņemt VSAC pakalpojumu. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšana šai mērķa grupai arī ir valsts funkcija, ko finansē valsts budžets.
Jaunizveidotajā infrastruktūrā ģimeniskai videi pietuvināti aprūpes pakalpojumi prioritāri tiks nodrošināti mērķa grupas personām līdz 18 gadu vecumam. Ņemot vērā  tendenci, ka  bērnu skaits, kuriem ir nepieciešamas VSAC pakalpojums, pakāpeniski samazinās, jaunizveidotajā infrastruktūrā ir paredzēta iespēja saņemt pakalpojumu mērķa grupas personām arī vecumā no 18 – 25 gadiem. Ja, piemēram, palielinoties sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamībai vai citu personu ar invaliditāti atbalstošu pasākumu ietekmē, rastos situācija, ka jaunizveidotās infrastruktūras pilnu noslodzi nav iespējams nodrošināt, sniedzot VSAC pakalpojumus mērķa grupas personām vecumā līdz 25 gadiem, pieļaujamais vecums varētu tikt palielināts, piemēram, līdz 30 gadiem vai citam vecumam, kas atbilstu demogrāfiskajai situācijai un pieprasījumam pēc pakalpojuma konkrētajā laika periodā. Arī šajā gadījumā pakalpojums tiktu nodrošināts personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuriem atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu finansē no valsts budžeta.  

Tādējādi izveidotā infrastruktūra tiks izmantota valstij noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai, izmantojot valsts budžeta finansējumu atbilstoši normatīvajam aktam par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un  katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtību vidējam termiņam.
Lai arī izveidoto infrastruktūru plānots izmantot augstākminētajiem mērķiem un valstij noteikto funkciju izpildei, noteikumu projekts ir papildināts (32. punkts) ar nosacījumu, kas paredz, ka gadījumā, ja piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam vai projekta ietvaros veikto ieguldījumu amortizācijas periodā LM (jo infrastruktūra tiks reģistrēta uz valsts vārda LM personā) paredz mainīt bērnu ĢVPP infrastruktūras izmantošanas nosacījumus un tā rezultātā projekta darbības būs saistītas ar saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, LM iesniegs informāciju sadarbības iestādē par plānotajām izmaiņām.
 Papildus noteikumu projekta 32. punkts paredz nosacījumu, ka VSIA “Šampētera nams” atmaksā sadarbības iestādei nelikumīgi saņemto atbalstu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu, ja izveidotajā bērnu ĢVPP infrastruktūrā tiks īstenotas darbības, kas vērtējamas kā komercdarbības atbalsts.

Noteikumu projektā netiek iekļauts nosacījums par nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izvērtējumu par izmaksu un ieguvumu analīzi projektam saskaņā ar MK 13.07.2023. sēdes protokolā Nr. 36 85.§ 3. punktā noteikto.  Izmaksu un ieguvumu analīzes aprēķinu izstrāde  esošajā pasākuma īstenošanas stadijā nav lietderīga, jo projekta īstenošana jau ir uzsākta un tā īstenošanas nosacījumi jau ir apstiprināti informatīvajā ziņojumā.
Finansējuma saņēmējs īsteno valsts pārvaldes uzdevumu saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹ panta trešajā daļā noteikto, ka LM valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kuri nepieciešami  valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu nodrošināšanai, pārvalda VSIA "Šampētera nams". Ar minēto likuma normu VSIA "Šampētera nams" ir uzdots uzdevums izveidot un pārvaldīt nekustamo īpašumu infrastruktūru, kas nepieciešama valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (VSAC) pakalpojumu, tostarp arī bērnu ĢVPP, sniegšanas nodrošināšanai. Deleģējot šī uzdevuma īstenošanu VSIA "Šampētera nams", nepieciešamais izvērtējums uzdevuma nodošanai un īstenošanai jau ir veikts. 

Noteikumu projekts paredz, ka 4.3.1.2. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu, pakalpojuma sniedzējus piesaista atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs projekta darbības specifikai, īsteno sociāli atbildīgus iepirkumus (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā), vai arī inovatīvos publiskos iepirkumus un zaļos publiskos iepirkumus.
4.3.1.2. pasākuma investīcijām būs tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”) un uz horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK princips). NBK principa ietvaros vairāk vai mazāk būtiska ietekme plānota visos 6 vides mērķos:
1) klimata pārmaiņu mazināšana (iespēju robežās izveidotās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās iedzīvotāji ar augstām aprūpes vajadzībām varēs saņemt viņiem atbilstošus pakalpojumus kvalitatīvā, energoefektīvā infrastruktūrā, nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu risinājumu ieviešanu sociālo pakalpojumu sektorā);
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām (infrastruktūra tiks būvēta atbilstoši prognozētam klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, paredzot atbilstošus lietus notekūdeņu sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem. Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, būvniecības projektos tiks paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Ēku konstrukciju risinājumos iespēju robežās paredzama atbilstoša hidroizolācija, lai samazinātu ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ);
3) ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība (ietekme plānota nebūtiska, paredzot maksimālu šo ēku pieslēgšanu pie centralizētajām ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām, paredzot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā);
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu (infrastruktūras izbūves laikā neizbēgami ir būvniecības darbi un dabas resursu ieguldījums, taču ietekme vērtējama kā nebūtiska un tas notiks koncentrējoties uz ilgtspējīgu būvmateriālu un materiālu izmantošanu atbilstoši nacionālajai un ES likumdošanai būvgružu atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai);
5) piesārņojuma novēršana un kontrole (ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, jo infrastruktūras izveidē tiks atbalstīta tikai tādu jaunu ēku būvniecība vai esošo ēku pārbūve, kurās tiks nodrošināta augstas efektivitātes sistēmu izmantošana, infrastruktūras attīstīšanas teritorijā plānots veikt labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, ja ĢVPP infrastruktūras būvniecības ietvaros teritorijā tiks nojauktas vecās ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošus izstrādājumus apstrādās un transportēs  atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē);
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana (nav paredzama negatīva ietekme, jo nav plānots atbalstīt infrastruktūras būvniecību īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt ES nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli).

4.3.1.2. pasākuma investīcijām pilnā apmērā piemērots 127. intervences kods “Cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo iekļaušanu kopienā” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam, ar ES fondu finansējumu 22 185 000 euro apmērā. 
Savukārt uz horizontālajiem principiem "Klimatdrošināšana" un "Energoefektivitāte pirmajā vietā" 4.3.1.2. pasākumam nav ietekmes, jo 127. intervences koda ietvaros plānotie ieguldījumi neparedz atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi, kā arī, prognozējot nepieciešamos infrastruktūras ieguldījumus, tiek pieņemts, ka tie pārsvarā būs jaunu ēku būvniecība, nevis esošo ēku pārbūve vai atjaunošana, līdz ar to netiek vērtēta arī energoefektivitātes nodrošināšanas pasākumu ieviešana esošajām ēkām. 
Finansējuma veids: 01 Dotācija.
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33 Bez teritoriāla mērķa.
Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) sekundārās tēmas: 09 Nepiemēro.
Dzimumu līdztiesība: 03 Dzimumu neitralitāte.

 Lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu publisko teritoriju attīstību, ieguldījumus paredzēts veikt, kur vien iespējams, ievērtējot Eiropas Jaunā Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā, nodrošinot dabā balstītu risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu. Piemēram, principa “ilgtspējība” ievērošana tiks nodrošināta, īstenojot, kur iespējams, zaļo publisko iepirkumu, principa “iekļautība” ievērošana tiks nodrošināta, projekta īstenošanā paredzot universālā dizaina principu ievērošanu, kas nodrošina vienādas iespējas ikvienam.
Savukārt principu “estētika” paredzēts nodrošināt, projekta izstrādē un īstenošanā pēc nepieciešamības pieaicinot kvalificētus speciālistus arhitektūras, ainavu arhitektūras vai telpiskās plānošanas jomās.

 4.3.1.2. pasākumam nav tiešas sinerģijas vai tiešas demarkācijas ar citiem ES fondu pasākumiem vai Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas  fonds) plāna investīcijām. Pasākums ir vērtējams kā papildinošs ar Atveseļošanas fonda 3.1.2.3.i. investīciju "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām", kuras ietvaros pašvaldībās tiek veidota ĢVPP sniegšanas infrastruktūra pensijas vecuma personām. Lai arī abiem projektiem ir dažādas mērķa grupas (4.3.1.2. pasākumam – ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, 3.1.2.3.i. investīcijai – pensijas vecuma personas) un pēc īstenošanas veidotā infrastruktūrai ir dažādi tiesiskie valdītāji (4.3.1.2. pasākumam – VSAC, 3.1.2.3.i. investīcijai – pašvaldības), to vienojošā pazīme ir ĢVPP izveide.
Papildus, pēc ERAF ieguldījumu veikšanas plānoti secīgi ESF+ ieguldījumi izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistu apmācībai sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai jaunizveidotajā infrastruktūrā un sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtēšanai. Minētie ESF+ ieguldījumi tiks veikti 4.3.5. SAM sociālā darba attīstības un deinstitucionalizācijas turpinājuma pasākumu ietvaros. Apmācību dalībnieki varēs būt dažādu iestāžu (valsts, pašvaldību) vai nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri saistīti ar sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu.