Anotācija (ex-ante)

Līdz šim nacionālajos normatīvajos aktos nav noteikta neizlietotas vai nederīgas dzīvnieku ārstnieciskās barības un starpproduktu savākšanas, izmešanas un iznīcināšanas kārtība. 

Noteikt neizlietotas vai nederīgas ārstnieciskās barības un starpproduktu savākšanas, izmešanas un iznīcināšanas kārtību.

Tā kā ārstnieciskā barība un starpprodukti satur veterinārās zāles, šie produkti nedrīkst nonākt sadzīves atkritumos vai vidē. Tie ir klasificējami kā bīstamie atkritumi un ir jāapsaimnieko, kā noteikts normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.

Ieviest normatīvo regulējumu, kas skaidri nosaka rīcību ar neizlietotu vai nederīgu ārstniecisko barību un starpproduktiem.
Noteikumu projekta 1. punktā ir noteikts, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka neizlietotas vai nederīgas dzīvnieku ārstnieciskās barības un starpproduktu savākšanas, izmešanas un iznīcināšanas kārtību, pildot Dzīvnieku barības aprites likuma 10. panta trešajā daļā minēto deleģējumu.
Ārstnieciskā barība un starpprodukti satur veterinārās zāles. Veterināro zāļu nonākšana vidē vai barībā dzīvniekiem, kam veterinārās zāles nav paredzētas, var izraisīt vides un dzīvnieku izcelsmes pārtikas piesārņojumu ar veterināro zāļu atliekvielām, radot apdraudējumu arī cilvēku veselībai.
Noteikumu projektā ietvertās prasības ir vērstas uz to, lai neizlietota un nederīga ārstnieciskā barība tiktu savākta tāda veidā, ka nerodas apdraudējums videi, dzīvniekiem un cilvēkiem.
Noteikumu projektā paredzēts, ka neizlietota vai nederīga ārstnieciskā barība slēgtā iepakojumā vai tvertnē (noteikumu projekta 3.1. un 4.1. apakšpunkts) tiek savākta speciāli marķētā vietā, kas ir norobežota, vai, ja uzņēmumam ir plašas telpas, atsevišķā telpā (noteikumu projekta 3.2. un 4.2. apakšpunkts).
Šādas prasības samazina iespēju
a) veterinārās zāles netīši izbarot dzīvniekiem, kuriem tās nav paredzētas;
b) ar veterinārajām zālēm piesārņot vidi (noteikumu projekta 5. un 6. punkts);
c) ar veterinārajām zālēm piesārņot dzīvnieku izcelsmes pārtiku;
d) nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai (noteikumu projekta 2. punkts);
f) nodarīt kaitējumu citu dzīvnieku veselībai;
g) šādas barības nonākšanai sadzīves atkritumos.
Visbiežāk ārstniecisko barību paredz lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku ārstēšanai vai profilaksei, bet mūsdienās šādu zāļu ievadīšanas veidu lieto arī mājas (istabas) dzīvniekiem. Lai sadzīves atkritumos nenonāktu veterinārās zāles, ir jārod iespēja ārstnieciskās barības pircējam nodot neizlietoto ārstniecisko barību uzņēmumam, kurš to tirgo (noteikumu projekta 6. punkts). Veids, kā ārstnieciskās barības mazumtirgotājs informē ārstnieciskās barības pircēju par šo iespēju, atstāts uzņēmuma ziņā. Ir iespēja sniegt informāciju gan mutvārdos, gan rakstveidā, to norādot mazumtirdzniecības telpās vai izsniedzot ārstniecisko barību pircējam.

Lai nodrošinātu, ka neizlietoti vai nederīgi starpprodukti un ārstnieciskā barība netīšām netiktu izbarota dzīvniekiem vai izmesta sadzīves atkritumos, kā arī tajā iejauktās veterinārās zāles nepiesārņotu vidi, ir svarīgi noteikt, ka darbības ar šādu barību īstenojamas tikai tam paredzētajās vietās. 

Ja uzņēmums izmet neizlietotu ārstniecisko barību un starpproduktus, tie nododami iznīcināšanai bīstamo atkritumu apsaimniekotājam. Tāpat jārīkojas ar nederīgu ārstniecisko barību un starpproduktiem. Iznīcināšanai ir jānodod arī barība, ar kuru tiek tīrītas ārstnieciskās barības ražošanas iekārtas pēc ārstnieciskās barības ražošanas (noteikumu projekta 7. punkts).

Lai varētu pierādīt, ka bīstamie atkritumi nav nonākuši vidē vai izmesti sadzīves atkritumos, noteikumu projektā ir noteikta prasība
a) uzskaitīt barību (ar kuru tīrītas ārstnieciskās barības ražošanas iekārtas), ārstniecisko barību un starpproduktus, ko nodod iznīcināšanai, papildus paredzot, ka uzskaites žurnālu uzglabā trīs gadus un pēc pieprasījuma uzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam (noteikumu projekta 8.–9. punkts);
b) saglabāt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja izsniegtu nodošanas un pieņemšanas aktu  vai līdzvērtīgu dokumentu, kurā norādīts iznīcināšanai nodotās nederīgas vai neizlietotas ārstnieciskās barības un starpproduktu daudzums, nodošanas datums un uzņēmuma nosaukums, papildus paredzot, ka uzņēmums glabā šos dokumentus trīs gadus no nodošanas un pieņemšanas akta vai tam līdzvērtīga dokumenta izsniegšanas brīža un pēc pieprasījuma uzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam (noteikumu projekta 9. punkts).

Pēc ārstnieciskās barības ražošanas iekārtās uzkrājas veterināro zāļu vai ārstnieciskās barības atlikumi. Iekārtas tiek tīrītas, izmantojot barību, kas nesatur veterinārās zāles. Tā kā barība, ar kuru ir tīrītas ražošanas iekārtas, var saturēt veterinārās zāles, to nedrīkst izmest sadzīves atkritumos un izbarot dzīvniekiem un tā nedrīkst piesārņot vidi. 

Noteikt, ka uzņēmums barību, ar kuru tiek tīrītas ārstnieciskās barības ražošanas iekārtas pēc ārstnieciskās barības ražošanas, savāc slēgtā iepakojumā vai tvertnē un nodod iznīcināšanai bīstamo atkritumu apsaimniekotājam, ar kuru uzņēmums ir noslēdzis līgumu par šo atkritumu apsaimniekošanu un kuram ir atļauja nodarboties ar šādu atkritumu apsaimniekošanu.