Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi" nosaka prasības, kas ir jāievēro, lai maksimāli samazinātu ugunsgrēku izcelšanās riskus objektos:
- jāveic elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude, par ko jānoformē pārbaudes akts;
- jāpārbauda elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāte ar termokameru, par ko jānoformē pārbaudes akts;
- jāveic dūmvada, dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšana un par rezultātiem jāsastāda akts;
- jāveic dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabiskās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaude un par rezultātiem jāsastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes akts;
- jāveic mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana un par pārbaudes rezultātiem un tīrīšanu jāsastāda akts;
- jāveic ugunsdzēsības hidrantu pārbaude un par pārbaudes rezultātiem jāsastāda pārbaudes akts;
- jāveic ugunsdzēsības krānu pārbaude, par ko jānoformē attiecīga informācija;
- jānodrošina objektā ugunsaizsardzības sistēmas tehniskā apkope un tehniskās apkopes kontrole;
- jāveic ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā;
- jānodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrāde saimnieciskās darbības objektam vai publiskam objektam, daudzdzīvokļu objekta koplietošanas telpām un teritorijai;
- jānodrošina ugunsdrošības instruktāža visiem saimnieciskās darbības objekta vai publiskā objekta nodarbinātajiem;
- jāorganizē praktiskās nodarbības saimnieciskās darbības objektā vai publiskā objektā, kurā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, un kritiskās infrastruktūras objektā.

Lai uzlabotu sniegto ugunsdrošības pakalpojumu kvalitāti, projektā noteiktas prasības ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējiem, proti, prasības profesionālajai sagatavotībai (formālo izglītību, profesionālo kvalifikāciju  (tostarp iegūstamo sertifikātu), praktisku apmācību,  kā arī neformālas izglītības rezultātā iegūtas kompetences). Noteikumu projekts paredz noteikt objektu veidus, kuros atsevišķu ugunsdrošības prasību izpildei objekta atbildīgajai personai nebūs obligāti jāizmanto ugunsdrošības pakalpojumi, proti:
- viendzīvokļa būvēm attiecībā uz dūmvadu tīrīšanu;
- daudzdzīvokļu būvēm vai to daļām attiecībā uz ugunsdrošības instrukcijas izstrādi;
- saimnieciskās darbības būvēm vai tās daļām, kurās uzturas līdz 10 cilvēkiem, attiecībā uz ugunsdrošības instrukcijas un evakuācijas plāna izstrādi, kā arī ugunsdrošības instruktāžas un praktisko nodarbību veikšanu.
Ugunsdrošības pakalpojumu izmantošana nav obligāta personām, kuru īpašumā esošajām būvēm un teritorijai ugunsdrošības pakalpojumus sniedz šajos noteikumos noteikto profesionālo izglītību vai kvalifikāciju ieguvušas personas, kas ir īpašnieki vai juridiskās personas nodarbinātie. Šādām personām nav pienākuma piesaistīt citu speciālistu, ja ugunsdrošības pakalpojumi tiek nodrošināti ar minēto personu resursiem.  Atbilstoši paredzētajām definīcijām, kas tiks ietvertas Ministru kabineta noteikumu projektā “Ugunsdrošības noteikumi” - viendzīvokļa būve ir brīvi stāvoša savrupmāja (piemēram, individuālā ģimenes māja, villa, mežsarga māja, lauku māja, vasarnīca, dārza māja), arī dvīņu un rindu mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un atsevišķa ieeja. Savukārt saimnieciskās darbības būve vai tās daļa – būve vai tās daļa, kurā privāto tiesību juridiska persona vai šādu personu apvienība, vai fiziskā persona savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu, piedāvā vai pārdod preci, izgatavo vai atjauno preci, vai publiska persona, publiskas personas institūcija, publisko tiesību juridiska persona pilda valsts pārvaldes funkcijas.
Noteikumu projektā paredzēts, ka visiem ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējiem jāatbilst noteikumu prasībām, kā arī paredzēts, ka gadījumā, ja ugunsdrošības pakalpojumu sniedz juridiskā persona, tad šīs juridiskās personas nodarbinātajai personai, kura faktiski sniedz ugunsdrošības pakalpojumu, jāatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
         
Atsevišķiem ugunsdrošības pakalpojumiem jau ir noteiktas profesionālās sagatavotības prasības, kas ietvertas Ugunsdrošības noteikumos. Šīs prasības ir iekļautas noteikumu projektā (projekta 6., 9., 10. un 12. punkts), pamatojoties uz Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma 7. panta otrās daļas deleģējumu.

Standartizācijas likums reglamentē standartizācijas principus, uzdevumus, organizatorisko sistēmu un finansēšanas kārtību, kā arī standartu klasifikāciju.
Standarts ir attiecīgas institūcijas apstiprināts dokuments, kurš izstrādāts, pamatojoties uz kopēju vienošanos, ietver vispārīgus un daudzkārt piemērojamus noteikumus, norādījumus vai dažādu veidu darbību vai to rezultātu raksturojumu un kura mērķis ir optimāli sakārtot noteiktu jomu (Standartizācijas likuma 12.panta pirmā daļa).
Standartu piemērošana ir brīvprātīga. Ministru kabinets var noteikt obligāti piemērojamus Latvijas nacionālos standartus (Standartizācijas likuma 13.pants).
Likumdevējs standartus neapstiprina. Standarti kļūst par specifisku likumdošanas sistēmas daļu tikai tad, ja likumdevējs tiesību aktos iekļauj atsauces uz standartiem, piemēram,  tiešās atsauces. Ar tiešo atsauci uz standartu, tas kļūst par obligāti piemērojamu. Šajā gadījumā standarts ir tieši norādīts tiesību akta tekstā.
Savukārt, netiešās atsauces uz standartiem rekomendē standartu brīvprātīgu lietojumu. Šajā gadījumā tiesību akta tekstā nav atsauces uz konkrētiem standartiem, bet ir publicēta norāde par piemērojamo standartu saraksta publicēšanu Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas vēstnesis” vai SIA „Latvijas standarts” Nacionālās standartizācijas institūcijas tīmekļvietnē www.lvs.lv. Ņemot vērā, ka Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma 7.panta otrajā daļā noteiktiem atsevišķiem ugunsdrošības pakalpojumiem standartos ir paredzētas profesionālās sagatavotības prasības (izglītības, sertifikācijas prasības), piemēram, Latvijas nacionālajā standartā LVS 402 “Ugunsdzēsības aparātu apkopes vietas. Vispārējas prasības”, Latvijas nacionālajā standartā LVS 402 “Ugunsdzēsības aparātu apkopes vietas. Vispārējas prasības”, tiesību akta projektā ir paredzēta norāde par piemērojamo standartu saraksta publicēšanu.
Projekts paplašina personu loku, kuras drīkstēs veikt ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi, proti, tiesības veikt ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi būs arī personai, kura:
- ir saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā atbilstoši izglītības iestādes izstrādātai profesionālās pilnveides izglītības programmai (ne mazāk par 160 stundām), pamatojoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - VUGD) apstiprinātu profesionālās pilnveides izglītības programmas paraugam;
- saskaņā ar būvniecību regulējošajiem tiesību aktiem, ir ieguvusi tiesības veikt projektēšanu, izbūves darbu vadīšanu, būvuzraudzību, kā arī būvprojektu ekspertīzi ūdensapgādes un kanalizācijas jomā. 
Pirms izglītības procesa uzsākšanas, izglītības iestādei izstrādātā programma jāsaskaņo ar VUGD un jālicenzē Izglītības kvalitātes valsts dienestā.  Lai veiktu šīs pārbaudes, personai jābūt zināšanām hidraulikā/ūdensapgādē un ugunsdrošības noteikumos. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2018. gada 20.marta noteikumi Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.169) nosaka profesionālās kvalifikācijas, darba pieredzes un kompetences prasības, kā arī kompetences pārbaudes organizēšanas kārtību būvniecības speciālistiem, lai minētie speciālisti iegūtu  sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras jomā, būvniecības un elektroenerģētikas jomā. Būvniecības speciālisti, kam ir pastāvīgās prakses sertifikāti, ir ieguvuši tiesības veikt projektēšanu, izbūves darbu vadīšanu, būvuzraudzību, kā arī būvprojektu ekspertīzi ūdensapgādes un kanalizācijas jomā. Tādējādi  sertificēti būvspeciālisti ir kompetenti veikt attiecīgās pārbaudes.
Ņemot vērā ugunsdrošības būvinženiera profesijas standartā ietverto prasmju un izglītības jomas, Projektā ir paredzēts, ka tiesības veikt ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi būs arī personai, kura ir ieguvusi minēto profesionālo kvalifikāciju.
Elektroinstalācijas pārbaudi kompetenti var veikt personas, kura ir ieguvusi vismaz 3.profesionālās kvalifikācijas līmeņa izglītību elektroenerģētikas un elektrotehnoloģijas jomā vai apguvusi pieaugušo neformālās izglītības programmu un kurai piešķirta vismaz B zemsprieguma elektrodrošības grupa. Minētās personas ir pietiekami sagatavotas, lai nodrošinātu elektroinstalāciju atbilstību ugunsdrošības prasībām un to drošu darbību. 
Projektā paredzēts, ka tiesības veikt apkures ierīces, iekārtas (izņemot iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi), dūmvadu, mehāniskās ventilācijas sistēmas un dabiskās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudi, ir personām, kuras ir ieguvušas skursteņslauķa, krāšņu vai kamīna mūrnieka profesionālo kvalifikāciju, vai amatnieka kvalifikāciju vai ir ieguvusi tiesības veikt projektēšanu, izbūves darbu vadīšanu, būvuzraudzību, kā arī būvprojektu ekspertīzi siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu (apkures sistēmas, ventilācijas sistēmas, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ēku dzesēšanas sistēmas, dūmu aizsardzības, dūmu un karstuma izvades sistēmas, siltummehānika/siltumapgādes avoti (tajā skaitā biomasas apkures sistēmas, saules kolektoru sistēmas, ģeotermiskās sistēmas un siltumsūkņi), siltumtīkli), vai ieguvusi ugunsdrošības būvinženiera profesionālo kvalifikāciju,  vai, kura ir ieguvusi ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera kvalifikāciju.
Personai, kas veic apkures ierīču un iekārtu, kurās kā kurināmo izmanto gāzi, tehniskā stāvokļa pārbaudi, papildus jāapgūst pieaugušo neformālās izglītības programma par konkrētās gāzes ierīces un iekārtas tehniskās apkopes veikšanu un tehniskā stāvokļa pārbaudi un jābūt sertificētai, atbilstoši piemērojamam standartam un ražotāja noteiktajām prasībām.
Ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi un uzpildīšanu ir tiesīga veikt persona, kura ir sertificēta atbilstoši standarta LVS 402:2020 “Ugunsdzēsības aparātu apkopes vietas. Vispārējās prasības” prasībām. Minēto standartu ir izstrādājuši nozares eksperti, ņemot vērā esošo situāciju ugunsdzēsības aparātu apkopes, tajā skaitā arī speciālistu, kuri veic šo apkopi, jomā. Lai iegūtu sertifikātu, personai jāapgūst pieaugušo neformālā izglītības programma par ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi vai piedalījusies praktiskajās apmācībās 2 gadu periodā ugunsdzēsības aparātu apkopes vietā atbilstoši piemērojamiem standartiem un ražotāja noteiktajām prasībām. Apmācību ugunsdzēsības aparātu apkopes vietā apliecina darba devējs vai cita kompetenta persona, kurai ir atbilstoša izglītība ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes un uzpildīšanas veikšanai. Apliecinājumā norāda arī darbu veidus, kuros bija iesaistīts apmācāmais. Analizējot darba pieredzes un izglītības prasības minētajā standartā, secināms, ka sertificēts speciālists ir pietiekami izglītots un kompetents veikt ugunsdzēsības aparātu apkopi.    
Projekts paredz, ka ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu varēs veikt personas, kuras ir apguvušas apmācību par konkrētās sistēmas (piemēram, automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas, automātiskās ugunsdzēsības sistēmas, automātiskās atdzesēšanas sistēmas un automātiskos ugunsdzēsības ūdens aizsegus, automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas, automātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas, neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas, neautomātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas, neautomātiskie ugunsdzēsības ūdens aizsegi, neautomātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas u.c.) tehnisko apkopi. Neformālās pieaugušo izglītības programmas saturs un apjoms būs atkarīgs no konkrētās ugunsaizsardzības sistēmas veida, tās sarežģītības. Atbilstoši Izglītības likuma 46.panta otrās daļas prasībām – neformālās izglītības saturu noteiks tās īstenotāji. Projekts paredz, ka personai, kura veic ugunsaizsardzības sistēmu elektroapgādes daļas tehnisko apkopi un remontu, ir jābūt derīgai apliecībai, kas apliecina vismaz B zemsprieguma elektrodrošības grupas piešķiršanu. Lai tiktu piešķirta  minētā elektrodrošības grupa ir  apgūts zemsprieguma elektrodrošības apmācības kurss un ir vismaz vienu mēnesi ilgs darba stāžs ar A elektrodrošības grupu vai iegūts vismaz otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis elektrozinībās.   
Projekts nosaka, ka tiesības veikt objekta ugunsdrošības risinājumu atbilstības ugunsdrošības prasībām izvērtēšanu ir personai, kura  ir ieguvusi ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera profesionālo kvalifikāciju vai ieguvusi ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķa profesionālo kvalifikāciju, kā arī ieguvusi prakses sertifikātu arhitektūras jomā. Projekts noteic, ka tiesības veikt objekta ugunsdrošības risinājumu atbilstības ugunsdrošības prasībām izvērtēšanu ir personām, kurām ir tiesības veikt projektēšanu, izbūves darbu vadīšanu, būvuzraudzību, kā arī būvprojektu ekspertīzi siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu jomā vai ūdensapgādes un kanalizācijas jomā, kā arī personām ar ugunsdrošības būvinženiera profesionālo kvalifikāciju. Minētie speciālisti ir tiesīgi sniegt citus ugunsdrošības pakalpojumus, kas ir sastāvdaļa no ugunsdrošības prasībām būvēs.   
Cilvēki ar augstāko profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai specifisku apmācību iegūst zināšanas un prasmes, kas ļauj viņiem efektīvi izvērtēt, vai ugunsdrošības risinājumi atbilst tiesību aktu prasībām. Tas ietver izpratni par normatīvo regulējumu, piemērojamo  standartu prasībām, kā arī konkrētu risinājumu praktisku piemērošanu. Šāda kompetence samazina kļūdu iespējamību un paaugstina drošības līmeni. Ugunsdrošības risinājumu izvērtēšana ir saistīta ar lēmumiem, kas var ietekmēt cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu. Nodrošinot, ka šo darbu veic kvalificētas personas, tiek mazināti riski, kas var rasties neprecizitāšu, nezināšanas vai kļūdainu lēmumu rezultātā. Šīs personas jau šobrīd pēc būtības veic attiecīgu izvērtēšanu. Tomēr skaidri definējot prasības un kompetences, tiek panākta lielāka juridiskā un praktiskā noteiktība. Tas stiprina atbildības sadali un palīdz izvairīties no situācijām, kurās lēmumu var pieņemt nepietiekami kvalificēta persona. Tiesību aktu prasību izpilde ugunsdrošības jomā darbojas skaidri noteikumi, kas ir jāievēro. Profesionālā izglītība vai apmācība nodrošina, ka personas ir iepazinušās ar aktuālajiem tiesību aktiem un spēj tos praktiski piemērot. Kompetentu speciālistu iesaiste veicina tādu risinājumu izvērtēšanu un īstenošanu, kas ir ne tikai atbilstoši tiesību aktiem, bet arī praktiski efektīvi un ilgtspējīgi. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā mainīgās tehnoloģijas un ugunsdrošības jomas attīstību. Šo iemeslu dēļ ir kritiski svarīgi, lai personas, kas veic ugunsdrošības risinājumu atbilstības izvērtēšanu, būtu ne tikai pieredzējušas, bet arī apmācītas vai izglītotas, jo tas nodrošina gan augstāku profesionalitāti, gan drošību sabiedrībai kopumā.
Lai iegūtu ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera kvalifikāciju, personai vispirms jāiegūst ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķa kvalifikācija. Tādējādi ikvienai personai, kurai piešķirta ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera kvalifikācija, jau ir arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķa kvalifikācija.
Projekts paredz, ka persona, kura nav ieguvusi noteikumu projektā norādīto profesionālo izglītību ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai, bet, kurai ir praktiskā darba pieredze ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanā, ir tiesīga prasīt, lai likumā noteiktajā kārtībā tiek atzīta tās profesionālā kompetence par atbilstošu attiecīgā ugunsdrošības pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo profesionālās kvalifikācijas līmeni, saņemot attiecīgo profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu. Personām profesionālā kompetence tiks novērtēta saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Profesionālo kompetenci novērtēs profesionālās kvalifikācijas eksāmenā, ko profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija organizē un īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norises kārtību. Šādu tiesību ietveršana Projektā, risina problēmu, kura var izveidoties situācijās, kad personas jau pašlaik sniedz pietiekami kvalitatīvi ugunsdrošības pakalpojumus jomās, kurās līdz šim nebija tiesību normu prasības, minēto personu izglītībai, sertifikācijai. Šajā gadījumā personas varēs savu profesionālo kvalifikāciju apliecināt kārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, nokārtojot eksāmenu ar pozitīvu vērtējumu, persona saņems profesionālās kvalifikācijas apliecību. Paredzot šādu elastīgu regulējumu, pašlaik esošajiem pakalpojumu sniedzējiem nevajadzēs uz izglītības iegūšanas laiku pārtraukt ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanu.