24-TA-321: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali " (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, pamatojoties uz:
1) Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 75. pantu;
2) Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma (Prot.Nr. 47 43. §) 2. un 9. punktu.
1) Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 75. pantu;
2) Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma (Prot.Nr. 47 43. §) 2. un 9. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mērķis ir veikt apropriācijas pārdali no budžeta resora ''74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums'' programmas 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas" uz Ekonomikas ministrijas budžeta programmām 28.00.00 “Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana”, 30.00.00 “Tūrisma politikas ieviešana” un 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”, kā arī precizēt bāzes finansējumu 2025.-2026.gadam, nodrošinot finansējumu, kas nepieciešams eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes aktivitāšu īstenošanai 2024., 2025. un 2026.gadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eksportspēja ir viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstības dzinuļiem. 2024. gadā ekonomikas attīstību turpina ietekmēt ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, augstās cenas un banku procentu likmju celšanās. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas sagatavotajam Latvijas Ekonomikas attīstības pārskatam [pieejams šeit: https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment], preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2023. gadā 3 ceturkšņos bija par 5,8% mazāki, nekā pirms gada. Preču eksporta apjomi saruka par 8,1%. Galvenās eksporta preces šajā laikā bija koks un koka izstrādājumi, mehānismi un mehāniskas ierīces, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. No Covid-19 pandēmijas ietekmes turpināja atkopties pakalpojumu eksports, kas 3 ceturkšņos bija par 0,7% lielāks nekā pirms gada. Pieaugumu sekmēja gaisa transporta pakalpojumu, ceļojumu (tūrisma), kā arī profesionālo un tehnisko saimnieciskās darbības pakalpojumu un datorpakalpojumu eksports.
Arī kaimiņvalstis saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, īpaši ar sarežģīto situāciju eksporta tirgos, inflāciju, privātā patēriņa krituma un Eiropas Centrālās bankas (turpmāk – ECB) monetārās politikas ietekmi. Uz Baltijas valstu ekonomikām un eksporta tirgiem iespaidu atstāj arī procesi Ziemeļvalstīs - banku procentu likmju rezultātā stagnāciju piedzīvo celtniecības nozare un mājokļu tirgus, īpaši ietekmējot Igaunijas eksporta sarukumu. Igaunijas izaugsmi, atšķirībā no Latvijas un Lietuvas, ietekmējis riska kapitāls informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) nozarē, kurš nodrošināja strauju izaugsmi, bet šobrīd riska kapitāla finansējuma plūsma ir apsīkusi. Pat neskatoties uz Igaunijas globāli ietekmīgajiem tehnoloģiju uzņēmumu panākumiem, arī Igaunijai jārēķinās, iespējams, ar zemāko ekonomikas pieaugumu starp Baltijas valstīm. Turklāt Igaunijas eksportu smagāk nekā Latviju un Lietuvu skārusi atkarība no Somijas un Zviedrijas tirgiem. 2023.gada trešā ceturkšņa dati liecina, ka Igaunijas IKP, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, samazinājies par 2,5%, kamēr Latvijas par 0,1%, bet Lietuvā saglabājās nemainīgs. Ekonomisti prognozēs min, ka 2024. gadā Latvijas ekonomika varētu augt par 1,4% (optimistiskā scenārijā - par 2,5%), Lietuvas – 1,2%, bet Igaunijas – 0,7%. Visu Baltijas valstu situācija eksporta tirgos tiek vērtēta kā sarežģīta, prognozējot Latvijas eksporta pieaugumu 1-2% robežās.
Arī tūrisma sektors nevienā no valstīm nav sasniedzis 2019.gada rādītājus - Latvija, salīdzinot ārvalstu tūristu pavadīto nakšu skaitu valstī (dati par 2019. gada un 2023. gada janvāri-jūliju), iepaliek par 33,6%, Lietuva par 31,2%, bet Igaunija par 18,5%.
Ārējo tirdzniecību nelabvēlīgi turpina ietekmēt arī investīciju trūkums rūpniecībā, ko kavē pieprasījuma trūkums. Ražošanas sektors visā Baltijā atgūstas lēni, šobrīd pozitīvas tendences vērojamas Lietuvā, tiek prognozēts, ka arī Latvijā un Igaunijā situācija uzlabosies. Baltijas valstu izaugsmē, īpaši ar celtniecības nozari saistītājās sfērās, būs nozīmīga valstu spēja nodrošināt ES fondu pieejamību. Nākotnē paredzama arī izteikta konkurence starp Baltijas valstīm cīņā par Rietumvalstu un Ziemeļvalstu ražotājiem, kuriem Baltija ir potenciāli izdevīga ražošanas vieta. Neskatoties uz ģeopolitisko nenoteiktību, investīcijas pieaug. Pateicoties Eiropas Savienības fondu finansējuma pieaugumam, 2023. gada 3 ceturkšņos ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā bija par 6,5% augstāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā [datu avots pieejams šeit: https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment]. LIAA darbības rezultāti investīciju piesaistē 2023. gadā ir augstāki nekā gadu iepriekš - reģistrēti 46 veiksmes stāsti ar kopējo investīciju apmēru 618 935 200 EUR un 2513 jaunām darba vietām, no kuriem 3 projekti, jeb 6,5 % no kopējā veiksmes stāstu skaita ir proaktīvi piesaistītas investīcijas (1 milj. EUR investīcijas un 70 jaunas darba vietas). Pieaugušie ārvalstu investīciju piesaistes rādītāji 2023. gadā, skaidrojami ar samērā lielo viedās enerģētikas projektu īpatsvaru, kas ir finansiāli ietilpīgas investīcijas, bet nerada lielu jaunu darba vietu skaitu. Savukārt lielākais jaunu darba vietu skaits izveidots bioekonomikas un IKT nozares projektos. Papildus 2023. gadā reģistrēti 182 jauni investīciju projekti, no tiem šobrīd aktīvs ir 141 projekts: 61 projekts jeb 43% identificēti reaktīva investīciju procesa ietvaros (investori paši vērsušies pēc atbalsta LIAA); 43 projekti jeb 31% proaktīvi identificēti projekti (LIAA uzrunāti potenciālie investori); 37 projekti jeb 26% identificēti pēcapkalpošanas aktivitāšu ietvaros (Latvijā jau esošu investoru paplašināšanās projekti).
Arī kaimiņvalstis saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, īpaši ar sarežģīto situāciju eksporta tirgos, inflāciju, privātā patēriņa krituma un Eiropas Centrālās bankas (turpmāk – ECB) monetārās politikas ietekmi. Uz Baltijas valstu ekonomikām un eksporta tirgiem iespaidu atstāj arī procesi Ziemeļvalstīs - banku procentu likmju rezultātā stagnāciju piedzīvo celtniecības nozare un mājokļu tirgus, īpaši ietekmējot Igaunijas eksporta sarukumu. Igaunijas izaugsmi, atšķirībā no Latvijas un Lietuvas, ietekmējis riska kapitāls informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) nozarē, kurš nodrošināja strauju izaugsmi, bet šobrīd riska kapitāla finansējuma plūsma ir apsīkusi. Pat neskatoties uz Igaunijas globāli ietekmīgajiem tehnoloģiju uzņēmumu panākumiem, arī Igaunijai jārēķinās, iespējams, ar zemāko ekonomikas pieaugumu starp Baltijas valstīm. Turklāt Igaunijas eksportu smagāk nekā Latviju un Lietuvu skārusi atkarība no Somijas un Zviedrijas tirgiem. 2023.gada trešā ceturkšņa dati liecina, ka Igaunijas IKP, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, samazinājies par 2,5%, kamēr Latvijas par 0,1%, bet Lietuvā saglabājās nemainīgs. Ekonomisti prognozēs min, ka 2024. gadā Latvijas ekonomika varētu augt par 1,4% (optimistiskā scenārijā - par 2,5%), Lietuvas – 1,2%, bet Igaunijas – 0,7%. Visu Baltijas valstu situācija eksporta tirgos tiek vērtēta kā sarežģīta, prognozējot Latvijas eksporta pieaugumu 1-2% robežās.
Arī tūrisma sektors nevienā no valstīm nav sasniedzis 2019.gada rādītājus - Latvija, salīdzinot ārvalstu tūristu pavadīto nakšu skaitu valstī (dati par 2019. gada un 2023. gada janvāri-jūliju), iepaliek par 33,6%, Lietuva par 31,2%, bet Igaunija par 18,5%.
Ārējo tirdzniecību nelabvēlīgi turpina ietekmēt arī investīciju trūkums rūpniecībā, ko kavē pieprasījuma trūkums. Ražošanas sektors visā Baltijā atgūstas lēni, šobrīd pozitīvas tendences vērojamas Lietuvā, tiek prognozēts, ka arī Latvijā un Igaunijā situācija uzlabosies. Baltijas valstu izaugsmē, īpaši ar celtniecības nozari saistītājās sfērās, būs nozīmīga valstu spēja nodrošināt ES fondu pieejamību. Nākotnē paredzama arī izteikta konkurence starp Baltijas valstīm cīņā par Rietumvalstu un Ziemeļvalstu ražotājiem, kuriem Baltija ir potenciāli izdevīga ražošanas vieta. Neskatoties uz ģeopolitisko nenoteiktību, investīcijas pieaug. Pateicoties Eiropas Savienības fondu finansējuma pieaugumam, 2023. gada 3 ceturkšņos ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā bija par 6,5% augstāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā [datu avots pieejams šeit: https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment]. LIAA darbības rezultāti investīciju piesaistē 2023. gadā ir augstāki nekā gadu iepriekš - reģistrēti 46 veiksmes stāsti ar kopējo investīciju apmēru 618 935 200 EUR un 2513 jaunām darba vietām, no kuriem 3 projekti, jeb 6,5 % no kopējā veiksmes stāstu skaita ir proaktīvi piesaistītas investīcijas (1 milj. EUR investīcijas un 70 jaunas darba vietas). Pieaugušie ārvalstu investīciju piesaistes rādītāji 2023. gadā, skaidrojami ar samērā lielo viedās enerģētikas projektu īpatsvaru, kas ir finansiāli ietilpīgas investīcijas, bet nerada lielu jaunu darba vietu skaitu. Savukārt lielākais jaunu darba vietu skaits izveidots bioekonomikas un IKT nozares projektos. Papildus 2023. gadā reģistrēti 182 jauni investīciju projekti, no tiem šobrīd aktīvs ir 141 projekts: 61 projekts jeb 43% identificēti reaktīva investīciju procesa ietvaros (investori paši vērsušies pēc atbalsta LIAA); 43 projekti jeb 31% proaktīvi identificēti projekti (LIAA uzrunāti potenciālie investori); 37 projekti jeb 26% identificēti pēcapkalpošanas aktivitāšu ietvaros (Latvijā jau esošu investoru paplašināšanās projekti).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Eksporta veicināšana
Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai, veicinot aktivitātes, kas ir vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmētu uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstas pievienotās vērtības radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju un radošo industriju jomā, un veicinātu eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, 2023.gada 15.septembrī tika apstiprināts LIAA izstrādātais ERAF projekts Nr. 1.2.3.1/1/23/I/001 “MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība” (turpmāk – MVU projekts). Projekts tika uzsākts 2023. gada 29. novembrī, projektu plānots īstenot līdz 2027.gada 30.jūnijam, projekta pieteikuma kopējās attiecināmās izmaksas ir – 61 805 739 EUR (tai skaitā Eiropas ERAF finansējums 52 534 877 EUR).
MVU projekta ietvaros, lai atbalstītu uzņēmumus ieiešanai ārvalstu tirgos un jaunu kontaktu dibināšanu, tiek sniegts atbalsts gan grantu veidā, gan piedāvājot dalību LIAA organizētajās eksporta veicināšanas aktivitātēs - nacionālajos stendos starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības misijās u.c.
Kopējais MVU projekta finansējums eksporta atbalsta aktivitātēm ir 25 626 429 EUR, kas ir par 31% mazāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Eksporta atbalsta finansējums MVU projektā grantiem ir 13 milj. EUR, savukārt LIAA organizētām eksporta atbalsta aktivitātēm MVU projekta ietvaros 3,5 gados ir tikai 6,76 milj. EUR, tai skaitā, nacionālo stendu organizēšanai.
Tādejādi, lai atbalsts eksportam vismaz daļēji pietuvotos iepriekšējo gadu līmenim, ir nepieciešams būtisks papildus finansējums.
Investīciju piesaiste
Vērtējot investīciju piesaisti 2023. gadā, secināms, ka kopumā veiktās darbības ir nesušas labus rezultātus, nodrošinot investīciju piesaistes speciālistu klātbūtni ārvalstīs notiekošajos nozaru pasākumos - izstādēs, konferencēs u.c., jaunu kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem ārvalstu investoriem. Pārējās Baltijas valstis ir daudz plašāk pārstāvētas iepriekš minētajos pasākumos un spēj piesaistīt lielāku ārvalstu uzņēmumu interesi.
Piemēram, Lietuvas Investīciju aģentūra “Invest Lithuania” savā interneta vietnē publicē nozīmīgākos pasākumus, kuros tās pārstāvji piedalīsies. Atbilstoši vietnē pieejamajai informācija 2023. gadā nodrošināta investīciju piesaistes speciālistu klātbūtne nedaudz vairāk kā 60 pasākumos. Igaunijas Investīciju aģentūra detalizētu informāciju par dalību ārvalstu pasākumos publiski nesniedz.
Kaut arī pārējo Baltijas valstu investīciju aģentūru piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju (turpmāk – ĀTI) rādītāji šobrīd nav publicēti, tomēr, salīdzinot valstu kopējos ĀTI rādītājus un investīciju plūsmas (tostarp Eurostat u.c. avotos atrodamos), secināms, ka Lietuva un Igaunija ir piesaistījušas ārvalstu investīcijas lielākā apmērā par Latviju. Pēdējos četros gados (no 2019. līdz 2022. gadam) Baltijā ienākušās investīcijas, aina ir līdzīga iepriekšējam periodam - pirmā ir Igaunija ar gandrīz 14 miljardiem eiro, otrā — Lietuva ar 10,2 miljardiem eiro un trešā — Latvija ar 6,1 miljardiem eiro (https://www.plz.lv/vai-arvalstu-investicijas-dos-uzravienu-ekonomikai/).
Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai, veicinot aktivitātes, kas ir vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmētu uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstas pievienotās vērtības radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju un radošo industriju jomā, un veicinātu eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, 2023.gada 15.septembrī tika apstiprināts LIAA izstrādātais ERAF projekts Nr. 1.2.3.1/1/23/I/001 “MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība” (turpmāk – MVU projekts). Projekts tika uzsākts 2023. gada 29. novembrī, projektu plānots īstenot līdz 2027.gada 30.jūnijam, projekta pieteikuma kopējās attiecināmās izmaksas ir – 61 805 739 EUR (tai skaitā Eiropas ERAF finansējums 52 534 877 EUR).
MVU projekta ietvaros, lai atbalstītu uzņēmumus ieiešanai ārvalstu tirgos un jaunu kontaktu dibināšanu, tiek sniegts atbalsts gan grantu veidā, gan piedāvājot dalību LIAA organizētajās eksporta veicināšanas aktivitātēs - nacionālajos stendos starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības misijās u.c.
Kopējais MVU projekta finansējums eksporta atbalsta aktivitātēm ir 25 626 429 EUR, kas ir par 31% mazāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Eksporta atbalsta finansējums MVU projektā grantiem ir 13 milj. EUR, savukārt LIAA organizētām eksporta atbalsta aktivitātēm MVU projekta ietvaros 3,5 gados ir tikai 6,76 milj. EUR, tai skaitā, nacionālo stendu organizēšanai.
Tādejādi, lai atbalsts eksportam vismaz daļēji pietuvotos iepriekšējo gadu līmenim, ir nepieciešams būtisks papildus finansējums.
Investīciju piesaiste
Vērtējot investīciju piesaisti 2023. gadā, secināms, ka kopumā veiktās darbības ir nesušas labus rezultātus, nodrošinot investīciju piesaistes speciālistu klātbūtni ārvalstīs notiekošajos nozaru pasākumos - izstādēs, konferencēs u.c., jaunu kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem ārvalstu investoriem. Pārējās Baltijas valstis ir daudz plašāk pārstāvētas iepriekš minētajos pasākumos un spēj piesaistīt lielāku ārvalstu uzņēmumu interesi.
Piemēram, Lietuvas Investīciju aģentūra “Invest Lithuania” savā interneta vietnē publicē nozīmīgākos pasākumus, kuros tās pārstāvji piedalīsies. Atbilstoši vietnē pieejamajai informācija 2023. gadā nodrošināta investīciju piesaistes speciālistu klātbūtne nedaudz vairāk kā 60 pasākumos. Igaunijas Investīciju aģentūra detalizētu informāciju par dalību ārvalstu pasākumos publiski nesniedz.
Kaut arī pārējo Baltijas valstu investīciju aģentūru piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju (turpmāk – ĀTI) rādītāji šobrīd nav publicēti, tomēr, salīdzinot valstu kopējos ĀTI rādītājus un investīciju plūsmas (tostarp Eurostat u.c. avotos atrodamos), secināms, ka Lietuva un Igaunija ir piesaistījušas ārvalstu investīcijas lielākā apmērā par Latviju. Pēdējos četros gados (no 2019. līdz 2022. gadam) Baltijā ienākušās investīcijas, aina ir līdzīga iepriekšējam periodam - pirmā ir Igaunija ar gandrīz 14 miljardiem eiro, otrā — Lietuva ar 10,2 miljardiem eiro un trešā — Latvija ar 6,1 miljardiem eiro (https://www.plz.lv/vai-arvalstu-investicijas-dos-uzravienu-ekonomikai/).
Risinājuma apraksts
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam [pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam] nosaka, ka galvenajam Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējam vidējā termiņā ir jābūt ienākumu pieaugumam no eksporta, kas ir saistīts ar ģeogrāfisku eksporta iespēju paplašināšanos, spēju iekļauties starptautiskās produktu vērtību ķēdēs un augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu un pakalpojumu veidošanu.
Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību [pieejams šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/media/16704/download?attachment] nosaka, ka ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzējot produktivitāti, investīcijas, eksportu un nodarbinātību, savukārt tās 22. punkts nosaka, ka: “Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem”.
Sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atbalstīt apropriācijas pārdali 2024. gadā 6 000 000 euro apmērā un iesniegums EM bāzes finansējuma precizēšanai 2025. un 2026. gadā no budžeta resora ''74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums'' programmas 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas" uz Ekonomikas ministrijas budžeta programmām 28.00.00 “Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana”, 30.00.00 “Tūrisma politikas ieviešana” un 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”. Savukārt, tas, kādā veidā tiks noteiktas detalizētas aktivitātes, ir skaidrots anotācijas 3. sadaļā.
Atbalsta rezultātā plānots veicināt Latvijas uzņēmumu spēju piedāvāt produktus un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, paaugstinot to konkurētspēju un eksportspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, kā arī sekmēt augsto tehnoloģiju eksportu, vienlaikus pozicionējot Latviju kā valsti, kur top ilgtspējīgas inovācijas, un veicinot vienotu Latvijas starptautisko atpazīstamību.
Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību [pieejams šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/media/16704/download?attachment] nosaka, ka ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzējot produktivitāti, investīcijas, eksportu un nodarbinātību, savukārt tās 22. punkts nosaka, ka: “Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem”.
Sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atbalstīt apropriācijas pārdali 2024. gadā 6 000 000 euro apmērā un iesniegums EM bāzes finansējuma precizēšanai 2025. un 2026. gadā no budžeta resora ''74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums'' programmas 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas" uz Ekonomikas ministrijas budžeta programmām 28.00.00 “Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana”, 30.00.00 “Tūrisma politikas ieviešana” un 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”. Savukārt, tas, kādā veidā tiks noteiktas detalizētas aktivitātes, ir skaidrots anotācijas 3. sadaļā.
Atbalsta rezultātā plānots veicināt Latvijas uzņēmumu spēju piedāvāt produktus un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, paaugstinot to konkurētspēju un eksportspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, kā arī sekmēt augsto tehnoloģiju eksportu, vienlaikus pozicionējot Latviju kā valsti, kur top ilgtspējīgas inovācijas, un veicinot vienotu Latvijas starptautisko atpazīstamību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Lai stiprinātu Latvijas eksportspēju ilgtermiņā, nodrošinātu ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta un kopējās produktivitātes pieaugumu, veicinātu investīciju piesaisti, eksporta un nodarbinātības rādītāju izaugsmi, kā arī inovāciju sekmēšanu, ir jāīsteno specializētu politikas instrumentu pielietošana uzņēmumu dalības stimulēšanai globālajās vērtību ķēdēs (tostarp dalībai starptautiskās izstādēs, īpaši koncentrējoties uz vienotiem valsts stendiem industriju būtiskākajās izstādēs, sekmējot visu ieinteresēto uzņēmumu līdzdalību), kas vienlaicīgi uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, mazinātu to ierobežojumus un šķēršļus atpazīstamības veicināšanai, uzlabotu efektivitāti, iedrošinātu apgūt arvien jaunas eksporta teritorijas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā eksporta izaugsmes tempus, ir būtiski izmantot pieejamos atbalsta mehānismus un papildus finansējumu, lai uzņēmumi varētu izstrādāt un komercializēt inovatīvus produktus un pakalpojumus, meklēt jaunus partnerus un diversificēt eksporta tirgus, kā arī veicināt pozitīvu valsts reputāciju un īstenot pasākumus, kas veicina eksporta nozaru starptautisko konkurētspēju un eksporta ieņēmumus.
Lai paaugstinātu proaktīvo investīciju projektu veiksmes stāstu īpatsvaru kopējā piesaistīto ārvalstu investīciju portfelī, nepieciešams strauji kāpināt proaktīvi uzrunājamo kontaktu skaitu, kas sekmēs jaunu investīciju projektu ģenerēšanu un rezultēsies ar veiksmes stāstiem. Atbilstoši Financial Times apkopotajai informācijai, lai ģenerētu līdz 10 veiksmes stāstiem (projekts vidēji 10 milj. EUR vērtībā), ir jāuzrunā līdz pat 1300 kontaktu, no tiem 250 jābūt kontaktiem ar darījuma pazīmēm, kas potenciāli varētu rezultēties līdz 50 jauniem projektiem un līdz 10 veiksmes stāstiem.
Īstenojot eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes aktivitātes:
1) Veicot uzņēmumu aptauju par noslēgtajiem eksporta līgumiem 2023. gadā, pateicoties LIAA pārstāvniecību sniegtajam atbalstam biznesa partneru meklēšanā, uzņēmumi ir apliecinājuši, ka 2023. noslēgtā 51 līguma suma pārsniedz 16 milj. EUR. 2024. gadā noslēgto eksporta līgumu summa varētu būt līdzvērtīga, taču, ieguldot papildus valsts budžeta līdzekļus, izvirzīts mērķis: noslēgto eksporta līgumu summa 30 milj. EUR 2024., 2025 un 2026.gadā (katrā gadā);
2) Tiks palielināts ārvalstu tūristu skaits Latvijā 2024. gadā par 200 000 (no kuriem 60% no prioritārajiem tūrisma tirgiem (Somija, Vācija, Lielbritānija, Igaunija, Lietuva)), radot papildus tūrisma un pasākumu eksporta ieņēmumus vismaz 41.2 milj. EUR apmērā 2024. gadā, vismaz 50 milj.EUR - 2025 un vismaz 50 milj.EUR - 2026.gadā;
3) Proaktīvi piesaistīto investīciju projektu veiksmes stāsti 2024. gadā sastādīs vismaz 35 milj. EUR, ņemot vērā papildus veiktās aktivitātes nodrošinātā valsts budžeta atbalsta ietvaros, plānots, ka proaktīvi piesaistīto investīciju projektu veiksmes stāsti 2025. gadā un 2026.gadā sastādīs jau 80 milj. EUR (jāņem vērā, ka 2024. gadā īstenotās proaktīvās investīciju piesaistes aktivitātes jaunos veiksmes stāstos rezultēsies 2025. - 2027. gadā);
4) Lai palielinātu uz eksportu orientētas investīcijas un radītu vidi, kur testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, tādējādi veicinot tautsaimniecības konkurētspēju, kā arī – lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un padarītu to pievilcīgāku, mazinot administratīvo slogu un ar to saistītās izmaksas, Ekonomikas ministrija izstrādās:
-prioritāro projektu apkalpošanas regulējumu;
-regulatīvo smilškastu regulējumu;
-dižpasākumu pastāvīgo regulējumu u.c.
Kā arī Ekonomikas ministrija pilnveidos izstrādātās politikas un īstenos praksē, sagatavojot un virzot augstāk minēto projektu ietvaros nepieciešamo normatīvo aktu grozījumus. Lūdzu, skatīt detalizētāku skaidrojumu 3. sadaļas (Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem) 7. apakšsadaļā!
Lai paaugstinātu proaktīvo investīciju projektu veiksmes stāstu īpatsvaru kopējā piesaistīto ārvalstu investīciju portfelī, nepieciešams strauji kāpināt proaktīvi uzrunājamo kontaktu skaitu, kas sekmēs jaunu investīciju projektu ģenerēšanu un rezultēsies ar veiksmes stāstiem. Atbilstoši Financial Times apkopotajai informācijai, lai ģenerētu līdz 10 veiksmes stāstiem (projekts vidēji 10 milj. EUR vērtībā), ir jāuzrunā līdz pat 1300 kontaktu, no tiem 250 jābūt kontaktiem ar darījuma pazīmēm, kas potenciāli varētu rezultēties līdz 50 jauniem projektiem un līdz 10 veiksmes stāstiem.
Īstenojot eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes aktivitātes:
1) Veicot uzņēmumu aptauju par noslēgtajiem eksporta līgumiem 2023. gadā, pateicoties LIAA pārstāvniecību sniegtajam atbalstam biznesa partneru meklēšanā, uzņēmumi ir apliecinājuši, ka 2023. noslēgtā 51 līguma suma pārsniedz 16 milj. EUR. 2024. gadā noslēgto eksporta līgumu summa varētu būt līdzvērtīga, taču, ieguldot papildus valsts budžeta līdzekļus, izvirzīts mērķis: noslēgto eksporta līgumu summa 30 milj. EUR 2024., 2025 un 2026.gadā (katrā gadā);
2) Tiks palielināts ārvalstu tūristu skaits Latvijā 2024. gadā par 200 000 (no kuriem 60% no prioritārajiem tūrisma tirgiem (Somija, Vācija, Lielbritānija, Igaunija, Lietuva)), radot papildus tūrisma un pasākumu eksporta ieņēmumus vismaz 41.2 milj. EUR apmērā 2024. gadā, vismaz 50 milj.EUR - 2025 un vismaz 50 milj.EUR - 2026.gadā;
3) Proaktīvi piesaistīto investīciju projektu veiksmes stāsti 2024. gadā sastādīs vismaz 35 milj. EUR, ņemot vērā papildus veiktās aktivitātes nodrošinātā valsts budžeta atbalsta ietvaros, plānots, ka proaktīvi piesaistīto investīciju projektu veiksmes stāsti 2025. gadā un 2026.gadā sastādīs jau 80 milj. EUR (jāņem vērā, ka 2024. gadā īstenotās proaktīvās investīciju piesaistes aktivitātes jaunos veiksmes stāstos rezultēsies 2025. - 2027. gadā);
4) Lai palielinātu uz eksportu orientētas investīcijas un radītu vidi, kur testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, tādējādi veicinot tautsaimniecības konkurētspēju, kā arī – lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un padarītu to pievilcīgāku, mazinot administratīvo slogu un ar to saistītās izmaksas, Ekonomikas ministrija izstrādās:
-prioritāro projektu apkalpošanas regulējumu;
-regulatīvo smilškastu regulējumu;
-dižpasākumu pastāvīgo regulējumu u.c.
Kā arī Ekonomikas ministrija pilnveidos izstrādātās politikas un īstenos praksē, sagatavojot un virzot augstāk minēto projektu ietvaros nepieciešamo normatīvo aktu grozījumus. Lūdzu, skatīt detalizētāku skaidrojumu 3. sadaļas (Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem) 7. apakšsadaļā!
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsta rezultātā plānots veicināt Latvijas uzņēmumu spēju piedāvāt inovatīvus produktus, un produktus un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, paaugstinot to konkurētspēju un eksportspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsta rezultātā plānots veikt augsta līmeņa profesionālās kompetences aktivitātes investīciju piesaistes un eksporta kāpuma veicināšanai, tai skaitā administratīvo šķēršļu identificēšanu un aktivitātes to mazināšanai sadarbībā ar nozarēm, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes aktivitāšu īstenošana veicinās inovatīvas uzņēmējdarbības un nozaru uzņēmumu veiksmes stāstu rašanos un popularizēšanu ārvalstīs, kā arī palielinās uzņēmumu iespējas piedalīties kvalitatīvos pārdošanas veicināšanas un kontaktu dibināšanas pasākumos.
2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
6 000 000
0
6 000 000
0
6 000 000
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
6 000 000
0
6 000 000
0
6 000 000
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-6 000 000
0
-6 000 000
0
-6 000 000
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-6 000 000
0
-6 000 000
0
-6 000 000
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
6 000 000
0
6 000 000
0
6 000 000
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
2024.gads:
- Eksporta veicināšanas pasākumi Latvijā (piemēram, Starptautiskā izstāde "Tech Industry"; forums "5G Techritory"; Kvantu dienu pasākums): 570 000 EUR
- Eksporta veicināšanas pasākumi ārvalstīs: 350 000 EUR
- Nozaru atpazīstamības veicināšana: 1 390 000 EUR
- Tirdzniecības misijas: 1 716 052 EUR
- Analītika: 265 000 EUR
- Nacionālie stendi starptautiskās izstādēs ārvalstīs (tostarp, pārstāvētās nozares: pārtika, radošās industrijas, mašīnbūve, medicīnas pakalpojumi;, ārvalstu tūroperatoru, starptautisko pasākumu organizētāju, ārstu, profesionālo organizāciju un asociāciju pārstāvji u.c.): 640 000 EUR
- Investīciju piesaiste: 459 211 EUR
- Finansējums inovatīvu eksporta uzņēmumu piesaistei un pārvaldībai: 81 581 EUR
- Atalgojuma izmaksas: 528 156 EUR
Kopā: 6 000 000 EUR
2025.gads:
- Eksporta veicināšanas pasākumi Latvijā: 570 000 EUR
- Eksporta veicināšanas pasākumi ārvalstīs: 350 000 EUR
- Nozaru atpazīstamības veicināšana: 1 390 000 EUR
- Tirdzniecības misijas: 1 540 000 EUR
- Analītika: 265 000 EUR
- Nacionālie stendi starptautiskās izstādēs ārvalstīs: 679 153 EUR
- Investīciju piesaiste: 459 211 EUR
- Atalgojuma izmaksas: 746 636 EUR
Kopā: 6 000 000 EUR
2026.gads:
- Eksporta veicināšanas pasākumi Latvijā: 570 000 EUR
- Eksporta veicināšanas pasākumi ārvalstīs: 350 000 EUR
- Nozaru atpazīstamības veicināšana: 1 390 000 EUR
- Tirdzniecības misijas: 1 540 000 EUR
- Analītika: 265 000 EUR
- Nacionālie stendi starptautiskās izstādēs ārvalstīs: 646 460 EUR
- Investīciju piesaiste: 459 211 EUR
- Atalgojuma izmaksas: 779 329 EUR
Kopā: 6 000 000 EUR
- Eksporta veicināšanas pasākumi Latvijā (piemēram, Starptautiskā izstāde "Tech Industry"; forums "5G Techritory"; Kvantu dienu pasākums): 570 000 EUR
- Eksporta veicināšanas pasākumi ārvalstīs: 350 000 EUR
- Nozaru atpazīstamības veicināšana: 1 390 000 EUR
- Tirdzniecības misijas: 1 716 052 EUR
- Analītika: 265 000 EUR
- Nacionālie stendi starptautiskās izstādēs ārvalstīs (tostarp, pārstāvētās nozares: pārtika, radošās industrijas, mašīnbūve, medicīnas pakalpojumi;, ārvalstu tūroperatoru, starptautisko pasākumu organizētāju, ārstu, profesionālo organizāciju un asociāciju pārstāvji u.c.): 640 000 EUR
- Investīciju piesaiste: 459 211 EUR
- Finansējums inovatīvu eksporta uzņēmumu piesaistei un pārvaldībai: 81 581 EUR
- Atalgojuma izmaksas: 528 156 EUR
Kopā: 6 000 000 EUR
2025.gads:
- Eksporta veicināšanas pasākumi Latvijā: 570 000 EUR
- Eksporta veicināšanas pasākumi ārvalstīs: 350 000 EUR
- Nozaru atpazīstamības veicināšana: 1 390 000 EUR
- Tirdzniecības misijas: 1 540 000 EUR
- Analītika: 265 000 EUR
- Nacionālie stendi starptautiskās izstādēs ārvalstīs: 679 153 EUR
- Investīciju piesaiste: 459 211 EUR
- Atalgojuma izmaksas: 746 636 EUR
Kopā: 6 000 000 EUR
2026.gads:
- Eksporta veicināšanas pasākumi Latvijā: 570 000 EUR
- Eksporta veicināšanas pasākumi ārvalstīs: 350 000 EUR
- Nozaru atpazīstamības veicināšana: 1 390 000 EUR
- Tirdzniecības misijas: 1 540 000 EUR
- Analītika: 265 000 EUR
- Nacionālie stendi starptautiskās izstādēs ārvalstīs: 646 460 EUR
- Investīciju piesaiste: 459 211 EUR
- Atalgojuma izmaksas: 779 329 EUR
Kopā: 6 000 000 EUR
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes aktivitāšu īstenošanai EM resorā nepieciešams izveidot 17 jaunas terminētas amata vietas (uz laika posmu no 2024.gada aprīļa līdz 2026.gada decembrim), sedzot darbinieku atalgojuma izmaksas rīkojuma projekta paredzētā finansējuma ietvaros (detalizēts aprēķins sniegts Pielikumā Nr.1).
Ekonomikas ministrija (3 amata vietas) veiks augsta līmeņa profesionālās kompetences aktivitātes:
-investīciju piesaistes un eksporta kāpuma veicināšanu, piemēram, prioritāro projektu apkalpošanas regulējuma jeb “zaļā koridora” nosacījumu pārskatīšanu un paplašināšanu, iespējams, tos attiecinot arī uz lielajiem eksportētājiem;
-administratīvo šķēršļu identificēšanu un aktivitātes to mazināšanai sadarbībā ar nozarēm uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai;
-dižpasākumu projektu virzību u.c.
Piemēram, EM izstrādā pastāvīgo regulējumu atbalsta dižpasākumiem nodrošināšanai. Par katru dižpasākumu, EM jāsagatavo:
1) konceptuāls informatīvais ziņojums MK saskaņojumam;
2) detāls informatīvais ziņojums, pierādot fiskālo neitralitāti;
3) jāorganizē un vada rīcības komitejas
Savukārt LIAA:
1) slēdz līgumu;
2) iesaistās projekta norisē, uzrauga, sniedz nepieciešamo atbalstu - tostarp "zaļā koridora" ietvaros;
3) sniedz atskaites ziņojumus.
Savukārt inovāciju veicināšanai, piemēram, lai virzītu kādu regulatīvās smilškastes iniciatīvu – piemēram, bezpilotu auto testēšanu reālvidē, būtu nepieciešama ne tikai jauna normatīvo aktu izstrāde, bet, izstrādājot un virzot normatīvos aktus iniciatīvu īstenošanai, arī ir nepieciešami grozījumi visos tiesību aktos, kas regulē šo nozari: satiksme, apdrošināšana u.c.
LIAA (14 amata vietas) nodrošinās sadarbībā ar nozares asociācijām identificēto aktivitāšu organizēšanu, īstenošanu un iepirkumu saturisko sagatavošanu.
Šāds amata vietu skaits ir izvēlēts, balstoties uz LIAA un EM esošo pieredzi līdzīgu aktivitāšu īstenošanā.
Ekonomikas ministrija (3 amata vietas) veiks augsta līmeņa profesionālās kompetences aktivitātes:
-investīciju piesaistes un eksporta kāpuma veicināšanu, piemēram, prioritāro projektu apkalpošanas regulējuma jeb “zaļā koridora” nosacījumu pārskatīšanu un paplašināšanu, iespējams, tos attiecinot arī uz lielajiem eksportētājiem;
-administratīvo šķēršļu identificēšanu un aktivitātes to mazināšanai sadarbībā ar nozarēm uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai;
-dižpasākumu projektu virzību u.c.
Piemēram, EM izstrādā pastāvīgo regulējumu atbalsta dižpasākumiem nodrošināšanai. Par katru dižpasākumu, EM jāsagatavo:
1) konceptuāls informatīvais ziņojums MK saskaņojumam;
2) detāls informatīvais ziņojums, pierādot fiskālo neitralitāti;
3) jāorganizē un vada rīcības komitejas
Savukārt LIAA:
1) slēdz līgumu;
2) iesaistās projekta norisē, uzrauga, sniedz nepieciešamo atbalstu - tostarp "zaļā koridora" ietvaros;
3) sniedz atskaites ziņojumus.
Savukārt inovāciju veicināšanai, piemēram, lai virzītu kādu regulatīvās smilškastes iniciatīvu – piemēram, bezpilotu auto testēšanu reālvidē, būtu nepieciešama ne tikai jauna normatīvo aktu izstrāde, bet, izstrādājot un virzot normatīvos aktus iniciatīvu īstenošanai, arī ir nepieciešami grozījumi visos tiesību aktos, kas regulē šo nozari: satiksme, apdrošināšana u.c.
LIAA (14 amata vietas) nodrošinās sadarbībā ar nozares asociācijām identificēto aktivitāšu organizēšanu, īstenošanu un iepirkumu saturisko sagatavošanu.
Šāds amata vietu skaits ir izvēlēts, balstoties uz LIAA un EM esošo pieredzi līdzīgu aktivitāšu īstenošanā.
Cita informācija
Ekonomikas ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai nepieciešamais finansējums eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes aktivitāšu īstenošanai 2024., 2025. un 2026.gadam tiks pārdalīts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas" uz Ekonomikas ministrijas budžeta programmām 28.00.00 “Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana”, 30.00.00 “Tūrisma politikas ieviešana” un 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”.
Lai veicinātu Latvijas atpazīstamību, palielinātu eksportspēju, atbalstītu inovāciju rašanos un investīciju piesaisti, stiprinot ekonomiku un sekmējot ilgtspējīgu attīstību, tiks īstenotas aktivitātes, kas iekļauj vides radīšanu inovatīvu produktu un pakalpojumu ar komercializēšanas potenciālu testēšanai, administratīvā sloga mazināšanu uz eksporta kāpumu vai investīciju piesaisti orientētiem prioritāriem projektiem, kā arī - dažādu nozaru eksporta kāpināšanu un investīciju piesaistes atbalsta aktivitātes (piemēram, konsultantu pakalpojumi (it īpaši jaunos un maz zināmos ārvalstu tirgos, kuros nav izveidots LIAA ārējās ekonomiskās pārstāvniecības), pārstāvības starptautiskās izstādēs, datu bāžu pieeju nodrošināšana u.c.
Ikgadējais aktivitāšu noteikšanas process
Detalizētāks aktivitāšu izvērsums tiek plānots sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un eksportējošo nozaru asociācijām, piemēram, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju, Latvijas pārtikas uzņēmumu federāciju, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociāciju, Latvijas IT klasteri, Latvijas Kokrūpniecības federāciju u.c. Katra asociācija definē savus prioritāros nozares pasākumus un pēc visu prioritāšu saņemšanas tie tiek pārskatīti, lai sabalansētu budžetu starp aktivitātēm, ņemot vērā sinerģiju ar esošo ES fondu finansējumu, kā arī nodrošinātu to, ka tiek pārklātas visu nozaru intereses.
Aktivitātes tiks atlasītas, lai nodrošinātu augstāk minēto rezultātu sasniegšanu eksportā, investīciju piesaistē un tūrismā. LIAA sadarbībā ar iepriekš minētajiem sociālajiem partneriem ik gadu sagatavos izvērtējumu par to, kuras no aktivitātēm ir efektīvākās, kuras nepieciešams pilnveidot, kādas jaunas aktivitātes nepieciešams iekļaut, lai nodrošinātu uzrādīto rezultātu sasniegšanu.
Precīzas izmaksas tiek noteiktas LIAA ietvaros iepirkumu veidā. Vienlaikus anotācijā iekļautās izmaksas ir noteiktas provizoriski, balstoties uz LIAA ilggadīgo pieredzi šāda veida aktivitātes organizēšanā.
Aktivitāšu ietvaros plānots sasniegt šādus rezultātus:
1) Noslēgto eksporta līgumu summa 30 milj. EUR 2024., 2025. un 2026.gadā (katrā gadā);
2) Palielināts ārvalstu tūristu skaits Latvijā 2024. gadā par 200 000, radot papildus tūrisma un pasākumu eksporta ieņēmumus vismaz 41.2 milj. EUR apmērā 2024. gadā, vismaz 50 milj.EUR – 2025. un vismaz 50 milj.EUR - 2026.gadā;
3) Proaktīvi piesaistīto investīciju projektu veiksmes stāsti 2024. gadā sastādīs vismaz 35 milj. EUR, savukārt 2025. gadā un 2026.gadā 80 milj. EUR (jāņem vērā, ka 2024. gadā īstenotās proaktīvās investīciju piesaistes aktivitātes jaunos veiksmes stāstos rezultēsies 2025. - 2027. gadā).
Lai veicinātu Latvijas atpazīstamību, palielinātu eksportspēju, atbalstītu inovāciju rašanos un investīciju piesaisti, stiprinot ekonomiku un sekmējot ilgtspējīgu attīstību, tiks īstenotas aktivitātes, kas iekļauj vides radīšanu inovatīvu produktu un pakalpojumu ar komercializēšanas potenciālu testēšanai, administratīvā sloga mazināšanu uz eksporta kāpumu vai investīciju piesaisti orientētiem prioritāriem projektiem, kā arī - dažādu nozaru eksporta kāpināšanu un investīciju piesaistes atbalsta aktivitātes (piemēram, konsultantu pakalpojumi (it īpaši jaunos un maz zināmos ārvalstu tirgos, kuros nav izveidots LIAA ārējās ekonomiskās pārstāvniecības), pārstāvības starptautiskās izstādēs, datu bāžu pieeju nodrošināšana u.c.
Ikgadējais aktivitāšu noteikšanas process
Detalizētāks aktivitāšu izvērsums tiek plānots sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un eksportējošo nozaru asociācijām, piemēram, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju, Latvijas pārtikas uzņēmumu federāciju, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociāciju, Latvijas IT klasteri, Latvijas Kokrūpniecības federāciju u.c. Katra asociācija definē savus prioritāros nozares pasākumus un pēc visu prioritāšu saņemšanas tie tiek pārskatīti, lai sabalansētu budžetu starp aktivitātēm, ņemot vērā sinerģiju ar esošo ES fondu finansējumu, kā arī nodrošinātu to, ka tiek pārklātas visu nozaru intereses.
Aktivitātes tiks atlasītas, lai nodrošinātu augstāk minēto rezultātu sasniegšanu eksportā, investīciju piesaistē un tūrismā. LIAA sadarbībā ar iepriekš minētajiem sociālajiem partneriem ik gadu sagatavos izvērtējumu par to, kuras no aktivitātēm ir efektīvākās, kuras nepieciešams pilnveidot, kādas jaunas aktivitātes nepieciešams iekļaut, lai nodrošinātu uzrādīto rezultātu sasniegšanu.
Precīzas izmaksas tiek noteiktas LIAA ietvaros iepirkumu veidā. Vienlaikus anotācijā iekļautās izmaksas ir noteiktas provizoriski, balstoties uz LIAA ilggadīgo pieredzi šāda veida aktivitātes organizēšanā.
Aktivitāšu ietvaros plānots sasniegt šādus rezultātus:
1) Noslēgto eksporta līgumu summa 30 milj. EUR 2024., 2025. un 2026.gadā (katrā gadā);
2) Palielināts ārvalstu tūristu skaits Latvijā 2024. gadā par 200 000, radot papildus tūrisma un pasākumu eksporta ieņēmumus vismaz 41.2 milj. EUR apmērā 2024. gadā, vismaz 50 milj.EUR – 2025. un vismaz 50 milj.EUR - 2026.gadā;
3) Proaktīvi piesaistīto investīciju projektu veiksmes stāsti 2024. gadā sastādīs vismaz 35 milj. EUR, savukārt 2025. gadā un 2026.gadā 80 milj. EUR (jāņem vērā, ka 2024. gadā īstenotās proaktīvās investīciju piesaistes aktivitātes jaunos veiksmes stāstos rezultēsies 2025. - 2027. gadā).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi