Anotācija

1. Nepieciešams atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija sēdes protokollēmuma (Nr. 25 8. §) "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 24 "Noteikumi par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām"" 6. punktā doto uzdevumu (25-UZ-370).
Saskaņā ar minēto punktu Finanšu ministrijai tika uzdots līdz 2025. gada 15. augustam izstrādāt un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Attīstības finanšu institūcijas likumā, kuros noteikt akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – Altum) lēmumu pieņemšanas kārtību atbalsta instrumentu ietvaros. Finanšu ministrija sagatavoja likumprojektu "Grozījums Attīstības finanšu institūcijas likumā", nosakot, ka Altum un klienta strīdi, tostarp strīdi par atteikumu sadarboties ar klientu, risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, un nodeva to skaņošanai Tiesību aktu portālā (25-TA-1887).  
Ņemot vērā Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 15. novembra lēmumā lietā Nr. A420213923, SKA-839/2024, noteikto, kā arī to, ka tiesvedība lietā nav noslēgusies un galīgā tiesu prakse attiecīgajā jautājumā vēl nav nostiprinājusies, tiesību akta projekts "Grozījums Attīstības finanšu institūcijas likumā" ir zaudējis aktualitāti.  
Tieslietu ministrija un Ekonomikas ministrija sniedza atzinumus par tiesību akta projektu "Grozījums Attīstības finanšu institūcijas likumā", kuros vērsa Finanšu ministrijas uzmanību uz Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 15. novembra lēmumu lietā Nr. A420213923, SKA-839/2024 [1] (turpmāk – Senāta lēmums), kurā konstatēts, ka valsts atbalsta piešķiršana, pat, ja tā ietvaros tiek vērtēta pretendenta atbilstība privāttiesībām raksturīgiem kritērijiem, ir publiski tiesisks process. Attiecīgi Altum ir deleģēta publiska funkcija – valsts atbalsta piešķiršana un līdz ar to varētu pirmšķietami secināt, ka likuma grozījuma projekts nav saderīgs ar valsts atbalsta piešķiršanas publiski tiesisko raksturu, kas nostiprināts ar minēto Senāta lēmumu. Minētais Senāta lēmums ir pieņemts blakussūdzības ietvaros, ar kuru atcelts Administratīvās rajona tiesas 2024. gada 7. augusta lēmums un jautājums tika nodots jaunai izskatīšanai apelācijas instancē. Administratīvā rajona tiesa, ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru apmierināta prasība atcelt Altum lēmumu atteikt virzīt pieteicējas pieteikumu atbalsta apstiprināšanai. Šobrīd lieta atrodas kasācijas instancē. Līdz ar to galīgā tiesu prakse attiecīgajā jautājumā vēl nav nostiprinājusies, un ir būtiski sagaidīt tiesvedības noslēgumu pirms attiecīgu normatīvo izmaiņu veikšanas. Vienlaikus secināms, ka, atceļot tiesību akta projektu, netiek mainīts esošais tiesiskais regulējums, un Altum jāturpina darbību atbilstoši līdzšinējai praksei. Attiecīgi valsts atbalsta piešķiršanas ietvaros atsevišķi tiesiskie aspekti tiek īstenoti, piemērojot privāttiesību instrumentus, tostarp slēdzot civiltiesiskus līgumus.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka nav zināms precīzs termiņš, kad noslēgsies tiesvedība, nepieciešamība veikt grozījumu Attīstības finanšu institūcijas likumā, lai tajā noteiktu Altum lēmumu pieņemšanas kārtību atbalsta un attīstības programmu ietvaros, ir zaudējusi aktualitāti.  

[1] Publicēts nolēmums Augstākās tiesas mājas lapā: https://www.at.gov.lv/downloadlawfile/10768

Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 25 8. §) "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 24 "Noteikumi par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām"" 6. punktā doto uzdevumu.

2. Nepieciešams atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 38 2. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam""  8. punktā doto uzdevumu.
Dotais uzdevums (24-UZ-583) paredz Valsts kancelejai kopīgi ar Aizsardzības ministriju un citām nozaru ministrijām izvērtēt savas jomas likumus un tiem pakārtotos normatīvos aktus attiecībā uz tajos noteikto kompensāciju (kas atbilst pabalstam vai darba algai) mērķi, jēgu un atbilstību kompensācijas jēdzienam, tajā skaitā izvērtēt, vai kompensācijas mērķis ir kompensēt izdevumus (pret iesniedzamiem attaisnojuma dokumentiem vai nosacītā kompensācijas vērtībā), zaudējumus vai negūtos ienākumus (peļņu), kā arī identificēt gadījumus, kuros veiktais maksājums pēc būtības atbilst pabalstam vai darba algas (atlīdzības) sastāvdaļai, un izvērtējuma rezultātus līdz 2025. gada 1. jūnijam iesniegt Finanšu ministrijā. Finanšu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju līdz 2025. gada 15. augustam kontekstā ar valsts atlīdzības politiku izvērtēt un nepieciešamības gadījumā rosināt attiecīgās institūcijas veikt izmaiņas savas jomas normatīvajos aktos" ir zaudējis aktualitāti. Pašlaik visas ministrijas pārskata savu budžetu un izdevumus, tādējādi minētais uzdevums dublē ministriju pašlaik veicamos aktuālos uzdevumus.

Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 38 2. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam""  8. punktā doto uzdevumu.

3. Nepieciešams atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2022. gada 1.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 12 28. §) "Informatīvais ziņojums "Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam"" 4. punktā doto uzdevumu.
Ministru kabineta 2022. gada 1. marta sēdes protokollēmumā (prot Nr. 12, 28. §) dotais uzdevums (22-UZ-160) paredz Finanšu ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju, Zemkopības ministriju un Ekonomikas ministriju līdz 2022. gada 15. jūlijam izstrādāt risinājumu administratīvā sloga mazināšanai (nemazinot nodokļu slogu) attiecībā uz personām, kuras nodarbinātas īstermiņa darbos, un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu informatīvo ziņojumu" ir zaudējis aktualitāti, jo minētais jautājums pašlaik aktualizētā veidā ir bijis ietverts Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēžu darba kārtībā, izskatot jautājumus saistībā ar iespēju nepiemērot valsts obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objektu nozarēs ar augstu īslaicīgas un nepilna darba laika nodarbinātības īpatsvaru, kā arī citus iespējamos risinājumus saistībā ar administratīvā sloga mazināšanu. Pašlaik ar minēto jautājumu Saeimas apakškomisijas uzdevumā Ekonomikas ministrija organizē darba sanāksmes, kurās iesaistīti arī citu institūciju, t.sk. Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas, pārstāvji. Lai valsts pārvaldes funkcijas nedublētos, minētais uzdevums atzīstams par aktualitāti zaudējušu.

Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2022. gada 1. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 12 28. §) "Informatīvais ziņojums "Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam"" 4. punktā doto uzdevumu.

4. Nepieciešams atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 34 31. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem" 4.1. apakšpunktā doto uzdevumu (25-UZ-506), jo šobrīd informatīvā ziņojuma virzība un izskatīšana Ministru kabinetā nav steidzama un aktuāla, jo, lai arī saistītas izlozes ieviešana joprojām ir būtiska un nozīmīga VAS "Latvijas Loto" produktu portfeļa attīstībai, jo īpaši, ņemot vērā, ka VAS "Latvijas Loto" šī ir vēl viena iespēja iesaistīties lielos starptautiskos projektos, tomēr saistītas izlozes ieviešanas termiņš Vikinglotto alianses ietvaros ir pārcelts un tiek plānots 2027. gada beigās. Tādējādi rīcību šī jautājuma kontekstā ir iespējams pabeigt bez atsevišķa Ministru kabineta uzdevuma, vienlaikus ar citiem izvērtējumiem par Azartspēļu un izložu likumā un/vai citos normatīvajos aktos iekļaujamiem vai neiekļaujamiem grozījumiem.

Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 34 31. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem" 4.1. apakšpunktā doto uzdevumu.

5. Nepieciešams atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2017. gada 23. maija MK sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 27, 32. §) "Informatīvais ziņojums "Par VAS "Latvijas Loto" darbības paplašināšanu" 3. un 4. punktā doto uzdevumu. Uzdevums tika uzdots 2017. gadā, balstoties uz tā brīža situācijas izvērtējumu interaktīvo azartspēļu tirgū, proti, jomā pieejamo nelegālo azartspēļu īpatsvaru, tika virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums. Balstoties uz Finanšu ministrijas 2019. gadā iesniegto informatīvo ziņojumu un vēstuli (21.02.2020, Nr.10.1-1/7/811-IP), lieta uzskatāma par aktualitāti zaudējušu un ir slēdzama.

Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2017. gada 23. maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.27, 32. §) "Informatīvais ziņojums "Par VAS "Latvijas Loto" darbības paplašināšanu" 3. un 4. punktā doto uzdevumu.

6. Atzīt Ministru kabineta 2024. gada 23. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 3  36. §) "Plāna projekts "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam"" 3. punktā doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu".
Ar Ministra kabineta 2024. gada 23. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 3 36. §) "Plāna projekts "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam"" (23-TA-1903) 3. punktu Finanšu ministrijai tika noteikts uzdevums (24-UZ-55) līdz 2024. gada 30. decembrim pēc Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam pieņemšanas Ministru kabinetā, izvērtēt nepieciešamību papildināt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam ar attiecīgiem pasākumiem.
2024. gada 19. septembrī atbilstoši NTSP sēdē konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam Ministru kabinetā tika iesniegts un atbalstīts informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027. gadā" (24-TA-2256), kur atbilstoši protokollēmumam nodokļu izmaiņas tika virzītas likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
Nodokļu izmaiņu likumprojekti, kas izstrādāti uz informatīvā ziņojuma "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027. gadā" pamata, paredz uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā, palielinot neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo. Vienlaikus informatīvajā ziņojumā paredzēti arī kompensējošie pasākumi, lai mazinātu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem.
Tādējādi, attiecībā uz lielāko daļu no vidēja termiņa nodokļu politikas jautājumiem, ir pieņemts lēmums par to attīstību līdz 2027. gadam, jau likumdošanas līmenī apstiprinot plānotās izmaiņas.
Ministru kabinetā tika iesniegts un apstiprināts informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027. gadā" (24-TA-2256) nevis vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, tā bija politiska izšķiršanās, jo bija nepieciešami tūlītēji lēmumi apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums ārējai un iekšējai drošībai u.c. sabiedrībai būtiskiem pasākumiem. Valsts nodokļu pamatnostādņu apstiprināšana būtu prasījusi daudz vairāk laika, līdz ar to nodokļu izmaiņas nebūtu iespējams virzīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. 
Tā kā visi informatīvajā ziņojumā paredzētie pasākumi jau ir ieviesti, nepieciešams atzīt Ministru kabineta 2024. gada 23. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 3 36. §) 3. punktā noteikto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu.

Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2024. gada 23. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 3  36. §) "Plāna projekts "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam"" 3. punktā doto uzdevumu.

7. Nepieciešams atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2006. gada 30. maija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 30 16. §) "Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem"" 4.punktā doto uzdevumu (2006-UZD-1643; TA-1140). 
Uzdevumu nepieciešams atcelt, jo Ministru kabineta 2006. gada 30. maija sēdē atbalstītais līguma projekts neatbilst jaunākajiem starptautiskajiem nodokļu informācijas apmaiņas standartiem un ESAO BEPS minimālo standartu prasībām, tādēļ nepieciešama tā pārstrāde un Ministru kabineta 2006. gada 30. maija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 30, 16. §) dotais uzdevums atzīstams par aktualitāti zaudējušu.

Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2006. gada 30. maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 30 16. §) "Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem"" 4.punktā doto uzdevumu.

8. Nepieciešams atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 27 19. §) "Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Tunisijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem"" 5.punktā doto uzdevumu (2009-UZD-2360; TA-550).
Uzdevumu nepieciešams atcelt, jo Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa sēdē atbalstītais līguma projekts neatbilst jaunākajiem starptautiskajiem nodokļu informācijas apmaiņas standartiem un ESAO BEPS minimālo standartu prasībām, tādēļ nepieciešama tā pārstrāde un Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa sēdes protokollēmums (prot. Nr. 27, 19. §) atzīstams par aktualitāti zaudējušu.

Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2009. gada 8. maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 27 19. §) "Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Tunisijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem"" 5.punktā doto uzdevumu.

9. Nepieciešams atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 33  53. §)  "Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam" 42.punktā doto uzdevumu (25-UZ-489). 
Īstenojot grāmatvedības funkcijas reformu valsts pārvaldē Kultūras ministrijai sākot no 2026. gada 1. janvāra ir nodrošināts vienots, centralizēts un standartizēts grāmatvedības uzskaites pakalpojums Vienotā pakalpojuma centra ietvaros. Ņemot vērā to, ka Kultūras ministrijas grāmatvedības uzskaites sistēma ietvēra grāmatvedības kārtošanu piecām iestādēm, kas ir  ārpus Vienotā pakalpojuma centra tvēruma, grāmatvedības funkcijas  reformas pārņemšanas procesā Kultūras ministrijai saglabāts šo 5 iestāžu aplēstais turpmāko licenču uzturēšanas izmaksu apjoms, vienojoties par izmaksu atlikuma pārdali pēc Kultūras ministrijas iepirkuma noslēguma. Balstoties uz  2026. gada 11. februāra Kultūras ministrijas vēstuli Nr. 2026/14-30.6/146 "Par informācijas sniegšanu", ar kuru informēts, ka IT grāmatvedības licenču iepirkums noslēdzies bez finanšu līdzekļu atlikuma, Ministru kabineta 26.08.2025. sēdes protokola Nr. 33 42. punkts atzīstams par aktualitāti zaudējušu.

Atzīt Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 33  53. §)  "Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam" 42. punktā doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu.

10. Nepieciešams atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2025. gada 19. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 48 43.§) "Par priekšlikumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā"" 5. punktā doto uzdevumu.
Dotais uzdevums (25-UZ-709) Finanšu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju veikt izvērtējumu par situāciju sabiedriskās ēdināšanas nozarē un iespējām tās konkurētspējas stiprināšanai un līdz 2026. gada 1. jūnijam normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām ir zaudējis aktualitāti, jo ir mainījušies valsts budžeta plānošanas fiskālie priekšnosacījumi. Ņemot vērā indikatīvās makroekonomiskās un fiskālās prognozes, kā arī noteiktos fiskālos nosacījumus, novērtētā 2027.–2030. gada budžeta ietvara fiskālā telpa ir negatīva. Līdz ar to, lai nodrošinātu atbilstību fiskālās disciplīnas prasībām, primāri ir jāsedz negatīvā fiskālā telpa, un tikai pēc tam var tikt izskatīti jauni pasākumi ar negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, vienlaikus nodrošinot to pilnīgu fiskālo kompensēšanu. Šādos apstākļos nav fiskālu iespēju virzīt priekšlikumus, kuru īstenošana prasītu papildu valsts budžeta finansējumu vai samazinātu budžeta ieņēmumus, tādejādi Ministru kabineta 2025. gada 19. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 48, 43. §) 5.punkts atzīstams par aktualitāti zaudējušu.

Atzīt Ministru kabineta 2025. gada 19. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 48 43. §) "Par priekšlikumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā"" 5. punktā doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu.