Anotācija

1. Lai gan jau šobrīd vispārējās  vidējās izglītības standarts paredz iespēju vispārējās vidējās izglītības programmā izglītojamiem kā otro svešvalodu apgūt kādu no trim ES oficiālajām valodām – angļu, vācu vai franču valodu, tomēr visbiežāk izglītības iestādes dažādu iemeslu dēļ nodrošina izglītojamiem iespēju apgūt krievu valodu, kas sabiedrībā īpaši aktualizējis jautājumu par krievu valodas kā svešvalodas apguves nepieciešamību. Turklāt būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un vienlaikus ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības satura centrs saņem daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu izglītības iestādēs kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvji savas vizītes laikā Latvijā 2023.gada 8.februārī vērsa Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra uzmanību uz nepieciešamību būtiski pastiprināt ES dimensijas un mērķu iekļaušanu izglītības saturā, vienlaikus veicinot Eiropas dimensiju dalībvalstu valodu politikā. Valsts prezidenta 2021.gada 26.aprīļa paziņojumā Nr.8 “Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu” (https://likumi.lv/ta/id/322742) cita starpā tiek uzsvērts, ka valstij būtu aktīvi jāveicina un jānodrošina ES oficiālo valodu kā otro svešvalodu apguve izglītības sistēmā. ES oficiālo valodu zināšanas jauniešiem un mums kā sabiedrībai kopumā ļautu pilnvērtīgāk līdzdarboties mūsu kopējās Eiropas kultūrtelpas norisēs. Arī Ministru kabineta 2021.gada 25.augusta rīkojumā Nr.601 “Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam” (https://likumi.lv/ta/id/325679) norādīts, ka Latvijas skolās būtu jānodrošina iespēja ikvienam kā otro svešvalodu apgūt kādu no ES oficiālajām valodām. (3.apakšmērķis. Sabiedrības līdzdalība un atbildība valsts valodas noturībā). Ņemot vērā minēto un arī Latvijas Republikas 14.Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2024.gada 30.aprīļa sēdē notikušās diskusijas saistībā ar Saeimas deputātes I.Indriksones priekšlikumu likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (475/Lp14) 3.lasījumam (https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/0E9F4AFF5C1FCB1FC2258B3300374A69?OpenDocument), vispārējās vidējās izglītības standartā ir nepieciešams veikt grozījumus un noteikt, ka no 2026.gada 1.septembra izglītības iestāde nodrošina vispārējās vidējās izglītības programmā izglītojamiem iespēju apgūt otro svešvalodu, kas ir viena no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē starpvaldību līgumi izglītības jomā. Vienlaikus minētie grozījumi ir pēctecīgs solis jau  2024.gada 23.aprīlī Ministru kabinetā  pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – valsts pamatizglītības standarts) (https://www.vestnesis.lv/op/2024/81.12).

1. Projekts paredz veikt izmaiņas vispārējās vidējās izglītības standarta 11.pielikuma “Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs” 5.1.apakšpunktā un 12.pielikuma “Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs izglītības ieguvei neklātienes vai tālmācības formā” 6.1.apakšpunktā, nosakot, ka no 2026.gada 1.septembra izglītības iestādei jānodrošina vispārējās vidējās izglītības programmā izglītojamiem iespēja valodu mācību jomā apgūt otro svešvalodu, kas ir viena no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, B1 valodas prasmes apguves līmenī ("Svešvaloda").
Projekts paredz, ka izglītojamiem, kuri līdz 2025./2026.mācību gada beigām uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, tostarp attiecībā uz krievu valodas apguvi, izglītības iestāde nodrošina iespēju turpināt tās apguvi līdz vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2027./2028. mācību gada beigām (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem mācību gada sākuma un beigu laikiem).
Vienlaikus projekts paredz, ka arī izglītības iestādes izstrādātajai un Izglītības kvalitātes valsts dienestā licencētajai izglītības programmai, kura atšķiras no vispārējās vidējās standarta 11. pielikumā sniegtā parauga, jānodrošina iespēja izglītojamam apgūt vismaz divas svešvalodas – pirmo svešvalodu, kas ir viena no ES oficiālajām valodām, un otro svešvalodu, kas ir viena  no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.
 Lai gan  arī pēc izmaiņām tiesiskajā regulējumā attiecībā uz izglītojamo apgūstamo otro svešvalodu izglītības iestādes Izglītības likuma 28.pantā noteiktās patstāvības ietvaros varēs veidot savu piedāvājumu otrās svešvalodas apguves nodrošināšanai no 2026. gada 1. septembra, vēršama uzmanība uz nepieciešamību ņemt vērā aktuālo situāciju valstī ar pedagogu pieejamību un prioritāri piedāvāt izglītojamiem kā otro svešvalodu apgūt vācu,  franču vai spāņu valodu, ja kā pirmo svešvalodu izglītojamie apgūst  angļu valodu, jo sadarbībā ar augstskolām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, kā arī Vācijas, Francijas un citu ES valstu institūcijām līdz 2031. gada 30. jūnijam plānota līdz 350 otrās svešvalodas (galvenokārt, vācu, franču un spāņu) pedagogu sagatavošana, kā arī ārvalstu viesskolotāju piesaiste.
Izglītības likuma 36. panta otrā daļa nosaka, ka izglītības iestādes ir tiesīgas slēgt savstarpējus līgumus par mācību priekšmetu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros. Tādējādi, ja izglītības iestāde nevar nodrošināt citas svešvalodas, kas nav krievu valoda, pedagogu izglītības iestādē, tad ir nodrošināta iespēja īstenot mācību priekšmetu slēdzot līgumu un vienojoties par mācību priekšmeta īstenošanas veidu, izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas un izglītojamo iegūto vērtējumu paziņošanas kārtību, mācību priekšmetu apguvē iesaistāmajiem izglītojamiem, mācību priekšmetu īstenošanas izdevumiem un to apmaksas kārtību, kā arī par citiem nosacījumiem.
Grozījumi vispārējās vidējās izglītības standartā ir pēctecīgs solis 2024. gada 23. aprīlī pieņemtajiem šāda paša satura grozījumiem valsts pamatizglītības standartā. Būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un vienlaikus ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2021. gada 25. augusta rīkojumā Nr. 601 “Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” ar kuru atbalstītas Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (https://likumi.lv/ta/id/325679) norādīto, ka Latvijas skolās būtu jānodrošina iespēja ikvienam kā otro svešvalodu apgūt kādu no ES oficiālajām valodām, šādas pārmaiņas ir virzāmas arī vispārējās vidējās izglītības standartā. Pedagogiem, kas skolās strādā kā otrās svešvalodas (krievu valodas) pedagogi un pārsvarā ir šā mācību priekšmeta pedagogi gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības pakāpē ir bijusi pieejama savlaicīga informācija par gaidāmajām pārmaiņām, tādējādi nodrošinot samērīgu laiku pārkvalificēties.
Lai palielinātu pedagogu skaitu, kas nodrošina otrās svešvalodas apguvi, Izglītības un zinātnes ministrija papildus sadarbībā ar ārvalstu institūcijām Latvijā – Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību Rīgā un Gētes institūtu Rīgā, kā arī Francijas vēstniecību Latvijā un Francijas institūtu Latvijā – esošajiem citu mācību priekšmetu skolotājiem (ar augstāko pedagoģisko izglītību) nodrošina iespēju iegūt papildu kvalifikāciju – tiesības mācīt vācu valodu vai tiesības mācīt franču valodu.
2026. gada 1. septembris kā grozījumu spēkā stāšanās termiņš attiecībā uz otro svešvalodu, kas ir viena no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, ir noteikts, jo atbilstoši valsts pamatizglītības standartā noteiktajam  šāda norma no 2026. gada 1. septembra būs  jāpiemēro arī vispārējās pamatizglītības programmu īstenošanā. Turklāt jau šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītība satura centrs saņem vecāku un izglītojamo iesniegumus ar aicinājumu nodrošināt iespēju izglītojamiem neturpināt vispārējās vidējās izglītības programmā apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu.
 Ņemot vērā, ka gan šobrīd, gan arī nākotnē veidosies situācijas, kad izglītojamam, mainot izglītības iestādi vai uzsākot mācības nākamajā izglītības pakāpē, piemēram, pēc pamatizglītības uzsākot mācības  vidējā  izglītības pakāpē, nebūs iespējams turpināt apgūt iepriekš apgūto otro svešvalodu, izglītības iestāde pieejamo finanšu līdzekļu un pedagoģisko resursu robežās var  veidot atsevišķu grupu otrās svešvalodas apguvei izglītojamiem bez priekšzināšanām, nodrošināt iespēju izglītojamiem papildus apmeklēt fakultatīvās stundas vai konsultācijas u.tml. Jāatzīmē, ka konkrētajā situācijā būtiska nozīme ir arī pedagogu profesionālai kompetencei dažādu mācību metožu pielietošanā  darbā ar izglītojamiem, kuriem ir atšķirīgs svešvalodas priekšzināšanu līmenis, tostarp ievērojot izglītojamo dzimtās valodas daudzveidību.
Vienlaikus arī Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 23.2. punktā ir secināts, ka ES valodu apguves stiprināšana ir Latvijas mērķis, kas izriet no Satversmes ievada un starptautiskajās tiesībās pastāvošā labas ticības principa.

2. Mācību priekšmeta kursā “Sports un veselība” praksē izveidojušos situāciju izvērtējums liecina, ka izglītojamiem, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, mācību procesā ir nepieciešama individuāla pieeja vispārējās vidējās standartā noteikto sasniedzamo rezultātu pielāgošanai un vērtēšanai. Šobrīd vispārējās vidējās izglītības standarts paredz individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi vienīgi izglītojamam ar speciālām vajadzībām, lai sekmētu viņa iekļaušanos kopējā mācību procesā, tomēr neparedz tā izstrādi izglītojamam, kuram atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, pielāgojot sasniedzamos rezultātus un mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši viņam individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Vienlaikus, lai gan no vispārējās vidējās izglītības standarta 16.6. apakšpunktā noteiktajiem gadījumiem izriet, ka izglītojamam nav jāiegūst vērtējums mācību priekšmetu kursos, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tomēr no Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais MK noteikumos Nr.31 noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.

2. Projekts paredz vispārējās vidējās izglītības standarta 11.pielikuma “Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs” tabulas “Stundu skaits mācību priekšmetu pamatkursos, padziļinātajos kursos un specializētajos kursos mācību jomās izglītības ieguvei klātienes formā” mācību priekšmeta pamatkursu “Sports un veselība” papildināt ar jaunu 4.  piezīmi, kas ļaus izglītības iestādēm tiem izglītojamiem, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām vismaz uz vienu semestri, pielāgot sasniedzamos rezultātus un nodrošināt  mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši viņiem individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Nosacījums par izglītojamam nepieciešamo fizisko aktivitāšu pielāgošanu mācībām vismaz uz vienu semestri (no četriem līdz pieciem mēnešiem atkarībā no Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laikiem) ir noteikts, jo no izglītības iestāžu viedokļu izvērtējuma konstatējams, ka citos gadījumos izglītojamam ir pietiekams laiks, lai ne vien atgūtu veselību, bet arī sasniegtu vispārējās vidējās standarta mācību priekšmeta kursā “Sports un veselība” noteiktos sasniedzamos rezultātus.
Vienlaikus projekts paredz precizēt vispārējās vidējās izglītības standarta 16.6. apakšpunktā noteiktos gadījumus, kādos izglītojamam nav jāiegūst vērtējums, proti, aizstāt vārdus "izņemot tos mācību priekšmetu kursus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "izņemot tos valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".