Anotācija (ex-ante)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 88.panta otrā daļa paredz, pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt VPIL 88.panta pirmajā daļā noteiktos mērķus.
Saskaņā ar Likuma 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.
Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi. Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.

Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā noteikto, publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ja izpildās vismaz viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, t.i.:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Valsts līdzdalības saglabāšana kapitālsabiedrībā ir nepieciešama, lai novērstu daļēju veselības aprūpes pakalpojumu tirgū pastāvošu nepilnību Ludzas novadā. Šobrīd privātajām ārstniecības iestādēm un ārstu speciālistu praksēm nav pietiekama apjoma infrastruktūras, personāla un zināšanu, kas varētu aizvietot kapitālsabiedrības sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošināt vienāda līmeņa pieejamību. Ievērojot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kopējo nerentabilitāti, tirgus nav spējīgs nodrošināt visiem Latvijas cilvēkiem Satversmes 111.pantā garantētās pamattiesības uz pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem. Pašreizējā situācijā kapitālsabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem ir vairāk sociāls, nevis komerciāls raksturs. Ir atsevišķi maksas veselības aprūpes pakalpojumu segmenti, kuros darbību veic arī privātās ārstniecības iestādes. Tomēr tā ir nebūtiska tirgus daļa, kas ir galvenokārt atkarīga no pieejamā valsts finansējuma un pacientu rindām.

Kapitālsabiedrība ir vienīgā stacionārās veselības aprūpes ārstniecības iestāde un lielākais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Ludzas novadā, kur Ludzas novada iedzīvotājiem, kuru skaits  administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, pievienojot Ludzas novadam Ciblas, Kārsavas un Zilupes novadus, palielinājies, tiek sniegti galvenokārt valsts apmaksātie plānveida stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi ilgstošu slimību vai hronisku slimību paasinājuma novēršanai. Periodā no 2017.gada līdz 2021.gadam kapitālsabiedrības ieņēmumi no maksas veselības aprūpes pakalpojumiem veidoja vidēji 4% no kopējiem ieņēmumiem, bet ieņēmumi no valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, ieskaitot pacientu līdzmaksājumus – vidēji 93%.

Lai gan Ludzas novada iedzīvotājiem ir iespēja saņemt plašāku veselības aprūpes pakalpojumu klāstu SIA “Rēzeknes slimnīca”, kas ģeogrāfiski ir tuvākā stacionārā ārstniecības iestāde ārpus Ludzas novada, tomēr, ņemot vērā to, ka kapitālsabiedrības pacienti pārsvarā ir vecāka gadu gājuma Ludzas novada iedzīvotāji,  tie nemēros ceļu no attālākām Ludzas novada apdzīvotām vietām, ja vienkāršākus un izplatītākus veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt arī kapitālsabiedrībā.

Privātie tirgus dalībnieki Ludzas novadā šobrīd nenodrošina vietējos iedzīvotājus ar salīdzinoši plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumiem kā to nodrošina kapitālsabiedrība, jo nav nepieciešamā apjoma infrastruktūras, medicīnas iekārtu, gultas vietu un kvalificētā personāla. Tajos ārstniecības profilos, kur pakalpojumus nodrošina tikai kapitālsabiedrība, konstatējama būtiska tirgus nepilnība. Lai izveidotu konkurenci kapitālsabiedrībai, piedāvājot alternatīvās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas, privātām ārstniecības iestādēm būtu jāveic būtiskas investīcijas.

Ministrija, saglabājot līdzdalību kapitālsabiedrībā, nodrošina saskaņā ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajiem līgumiem veselības aprūpes pakalpojumus, t.sk. mazrentablos pakalpojumus, ikvienam iedzīvotājam Ludzas novadā.

Konkurenci stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu tirgū galvenokārt veido publisku personu ārstniecības iestādes, jo atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk - Noteikumi) 95.punktam valsts apmaksātus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt tikai šo noteikumu 6. pielikumā minētās stacionārās ārstniecības iestādes, kas ietver tikai valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādes, izņemot Balvu un Gulbenes slimnīcu, kur vairākuma dalībnieks ir privātpersona. Gadījumā, ja tiktu atcelti Noteikumos noteiktie nosacījumi, kuras  ārstniecības iestādes ir tiesīgas sniegt valsts apmaksātus stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, un kas šobrīd neparedz, ka valsts apmaksātus stacionāros pakalpojumus var sniegt privāta ārstniecības iestāde, valsts piešķirtais finansējums nenodrošinātu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, un tas atturētu privātos tirgus dalībniekus no valsts apmaksāto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas. Valsts bez būtiskas finansējuma palielināšanas, kas nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, nevarētu šo pakalpojumu iepirkt no privātā sektora. Ņemot vērā iepriekš minēto, tikai maksas stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu segmentā privātās ārstniecības iestādes varētu konkurēt ar publisko personu ārstniecības iestādēm.

Kopš 2009.gada samazinātais valsts budžeta finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, kas ārstniecības iestādēm tiek maksāts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem tarifiem un kas pēdējos gados galvenokārt palielināts, lai nodrošinātu ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu, pilnībā nekompensē pakalpojumu sniegšanas faktiskās izmaksas, t.sk., preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, infrastruktūras uzturēšanas, attīstības un amortizācijas izdevumus un neļauj veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu infrastruktūras uzlabošanas pasākumus nepieciešamajā apjomā, un līdz ar to tieši ietekmēja ārstniecības iestāžu spēju nodrošināt valsts galvotā aizdevuma saistību izpildi.

Iepriekš minētais galvenokārt tiek pamatots ar to, ka, līdz 2009.gada 1.jūlijam, kad bija spēkā Ministru kabineta 2007.gada 1.janvāra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 177.punkts pamata redakcijā,  veselības pakalpojumu tarifu aprēķinā izmantoja šādu formulu, proti C (veselības aprūpes pakalpojumu tarifs) = TC + P, kur TC - pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas un P - peļņa (attīstības izdevumi), savukārt TC (pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas), aprēķināja pēc sekojošas formulas, proti, TC = VC (D + S + M + E) + FC (U + A + N), kur VC - mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas), t.sk. D - darba samaksa (lati par stundu), S - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, M - medikamenti (ārstniecības līdzekļi), E - izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu, un FC - pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas), t.sk. U - pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas, ieskaitot izdevumus mīkstā un pārējā inventāra iegādei, ēku un būvju kārtējam remontam, A - administratīvie izdevumi un N - amortizācija. Kopš 2009.gada, kad no veselības pakalpojumu tarifa aprēķina formulas tika izņemts P elements, valsts nevar nodrošināt ārstniecības iestādēm valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, kā arī spēkā esošais veselības pakalpojumu tarifa aprēķins nenodrošina pakalpojumu sniegšanas faktisko izmaksu kompensēšanu, jo tarifa aprēķinā izmantotie M, E, U, A un N elementi galvenokārt balstās uz iepriekšējo periodu datiem, kas var būtiski atšķirties no reālās situācijas preču un pakalpojumu tirgū.

Ņemot vērā iepriekš minēto, privātā ārstniecības iestāde var atteikties no nerentablu valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanas vai kompensēt peļņas daļu, palielinot maksas pakalpojumu cenas. Tādā veidā tiktu negatīvi ietekmēta pakalpojumu pieejamība personām ar maziem un vidējiem ienākumiem, kas ir būtisks faktors Ludzas novada iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni.

Kapitālsabiedrības darbība veselības aprūpes pakalpojumu tirgū nerada negatīvu ietekmi uz citiem tirgus dalībniekiem Lūdzas novadā, jo Ludzas novadā ir salīdzinoši neliels privāto ārstniecības iestāžu un ārstu speciālistu skaits, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, un to darbība nepārklāj visus ārstniecības profilus. Privātās ārstniecības iestādes un ārstu speciālistu prakses nodrošina ārstniecības pakalpojumus tikai trijos ārstniecības profilos, proti, neiroloģija, onkoloģija un oftalmoloģija, līdz ar to kapitālsabiedrībai ir svarīga loma salīdzinoši plaša ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu klāsta nodrošināšanā Ludzas novadā. Kapitālsabiedrības ietekme maksas veselības aprūpes pakalpojumu tirgū ir neliela, jo kapitālsabiedrībai kā valsts izšķirošajā ietekmē esošajai kapitālsabiedrībai primāri ir jāsniedz valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.

Veselības aprūpes sistēmas reformas ietvaros, lai racionāli izmantotu cilvēkresursus, infrastruktūras resursus, finanšu resursus, medicīnas aprīkojumu un novērstu funkciju dublēšanos, ir paredzēta iespēja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot astoņas slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās dažāda profila slimnīcas veidos vienotu sadarbības modeli. Kapitālsabiedrības - SIA “Rēzeknes slimnīca” sadarbības teritorijas ietvaros plāno nodrošināt hronisko slimību pacientu aprūpi un attīstīt paliatīvo aprūpi, kas Latgales reģionā ir akūti nepieciešami pakalpojumi. Ņemot vērā iepriekš minēto Ministrijas līdzdalības saglabāšana kapitālsabiedrībā, ir nepieciešama šīs reformas realizēšanā. Atbilstoši aktuālajai situācijai veselības nozarē ir nepieciešams apstiprināt kapitālsabiedrības jaunu vispārējo stratēģisko mērķi – saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju veselību, nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem Ludzas novadā un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes slimnīca” sadarbības teritorijā.

Ar līdzdalību kapitālsabiedrībā valsts pilda Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam rīcības virziena “Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe” mērķa “Vienlīdzīgi pieejami kvalitatīvi veselības pakalpojumi” uzdevumus. Izvērtējot kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu stratēģisko svarīgumu Ludzas novadā kopsakarā ar konstatēto tirgus nepilnību, secināms, ka valsts līdzdalība kapitālsabiedrībā attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ir pamatota, lietderīga un atbilst VPIL un Konkurences likuma regulējumam.

Ministrija izvērtējumu par valsts līdzdalības iegūšanu SIA “Ludzas medicīnas centrs” ir nosūtījusi saskaņošanai Veselības aprūpes darba devēju asociācijai (turpmāk - VADDA), Latvijas Slimnīcu biedrībai, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijai "SUSTENTO" un Latvijas Pacientu organizāciju tīklam (turpmāk - LPOT), no kurām savas atbildes ir sniegušas tikai VADDA un LPOT, kas neatbalsta valsts līdzdalības saglabāšanu SIA “Ludzas medicīnas centrs”.

VADDA piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (turpmāk - LTRK) (komersantus pārstāvoša biedrība) atzinuma izstrādē, kurā pēc būtības konceptuāli tiek sniegts iebildums pret Ministrijas līdzdalības saglabāšanu SIA "Ludzas medicīnas centrs". VADDA un LTRK ieskatā Ministrijai jāizvērtē valsts kapitāla daļu nodošanas iespējas Ludzas novada pašvaldībai.

Atbildot uz VADDA un LTRK atzinumā minēto, Ministrija atzīst, ka iepriekš publisko investīciju atbalsts tika sniegts pārsvarā publisko pakalpojumu sniedzējiem (atbalstu orientējot uz valsts apmaksātiem stacionārajiem pakalpojumiem).  Minēto var izskaidrot ar apstākli, ka vēsturiski bija ļoti ierobežots publisko investīciju ieguldījumu apjoms un tādējādi veselības aprūpes pakalpojumu tirgū nebija intereses par stacionāro privāto pakalpojumu tirgus izvēršanu.
Savukārt šobrīd jau ir uzsākts un arī turpmāk plānots sniegt atbalstu arī privātajiem publisko valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to šobrīd arī privātajām ārstniecības iestādēm un ārstu praksēm ir tiesības pretendēt uz Eiropas Savienības fondu  un Eiropas savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna atbalsta investīcijām.
Šobrīd publisko investīciju atbalstu ir saņēmušas arī publiski privātās ārstniecības iestādes.
Līdz ar to līdzdalības ziņojumā minētie apgalvojumi par privātajiem tirgus dalībniekiem ir izteikti daļēji balstoties uz vēsturiskajiem apstākļiem.

Ministrija vērš uzmanību, ka Atveseļošanas fonda  4.3.1.1.i. investīcijas “Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai” ietvaros ir uzsākts pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem. Nacionālā veselības dienesta īstenotā projekta Nr.4.3.1.1.i.0/1/22/I/VM/001 ietvaros tiks izstrādāta pētījuma metodoloģija un veikts pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību.
Kā galvenie pētījuma mērķi ir - konstatēt vājos posmus ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu (turpmāk - AVAP) pieejamības nodrošināšanā; novērtēt AVAP kvalitāti un pieejamību dažādos griezumos (pēc nodrošināto pakalpojumu apjoma, veida, rindu garuma, teritoriālās pieejamības, sociāli demogrāfiskā profila u.c.); veikt AVAP pakalpojumu kartējumu, lai konstatētu izmaiņas, ko rada administratīvi teritoriālā reforma (iedzīvotāju skaita izmaiņas, apdzīvotības blīvums, pārvietošanās ieradumiem, mobilitātes izmaiņām u.c.); sniegt rekomendācijas politikas izmaiņām.
Pētījums nodrošinās iespēju par nozari atbildīgajām iestādēm plānot un īstenot jaunu, uzlabotu politiku AVAP pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, lemt par jaunu AVAP pakalpojumu finansēšanu no valsts budžeta un plānot pieprasījumam atbilstošu veselības aprūpes cilvēkresursu un tehnoloģiju noslodzi īstermiņā un ilgtermiņā.
Plānots, ka pētījuma īstenošanā tiks izmantotas daudzveidīgas metodes – lielo datu analīze par AVAP aspektiem, ārvalstu pieredzes izpēte un Latvijas situācijas salīdzinājums ar citām valstīm, kvalitatīvās un kvantitatīvās socioloģijas metodes, un citas piemērojamās metodes.
Šobrīd noris pētījuma metodoloģijas izstrāde, secīgi tiks sludināts iepirkums par paša pētījuma ieviešanu. Pētījuma faktiskais gala termiņš provizoriski plānojas uz 2024.gada beigām. 
Papildus vēršam uzmanību, ka Konkurences padome (turpmāk - KP)  plāno uzsākt tirgus uzraudzību veselības aprūpes nozarē, t.sk., apkopojot informāciju par publiskajam un privātajam sektoram pieejamiem un saņemtajiem, kā arī plānotajiem atbalsta instrumentiem turpmākajā plānošanas periodā. Tāpat KP plāno apkopot informāciju par publiskā sektora veselības aprūpes iestādēm piešķirto finansējumu (ieguldījumiem), kā arī pašu publiskā sektora veselības aprūpes iestāžu veiktajiem ieguldījumiem, t.sk. infrastruktūras attīstībai un iekārtu iegādei.
Ministrija cer, ka KP veiktā tirgus uzraudzība palīdzēs turpmākajā konkurences neitralitātes izvērtējumā attiecībā uz specifiskiem stacionārajiem un ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

LPOT atbildes vēstulē sniegtais priekšlikums attiecināms uz problēmām veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanā un finansēšanā kopumā valstī, kas nav risināmi valsts līdzdalības saglabāšanas Ludzas MC kontekstā.