Anotācija

25-TA-1538: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Noteikumu projekta izstrāde izriet no Valsts civildienesta likuma 3. panta ceturtās daļas.
Apraksts
Noteikumu projekta izstrāde izriet arī no:
1) 2025. gada 29. maijā pieņemtā likuma "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" (stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā) anotācijas 4.1.5. apakšpunkta;
2) 2025. gada 29. maijā pieņemtā  likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā) anotācijas 4.1.7. apakšpunkta;
3) Ministru kabineta 2025. gada 28. janvāra sēdes protokollēmuma (Nr. 4 34. §) 5. punktā dotā uzdevuma Valsts kancelejai divu mēnešu laikā no likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" spēkā stāšanās dienas sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 498).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Papildināt ierēdņu amatus, kurus var ieņemt profesionālā dienesta karavīrs (turpmāk – karavīrs).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši grozījumiem Nacionālās drošības likumā viens no galvenajiem Valsts kancelejas Krīzes vadības centra (turpmāk – KVC) uzdevumiem ir pārnozaru krīzes gadījumā uzņemties virsvadību vairāku institūciju darbības koordinēšanā. Tas ir būtisks aspekts, lai krīzes situācijā centralizēti, saskaņoti un ātri pieņemtu lēmumus un skaidri sniegtu informāciju sabiedrībai. KVC iesaiste plānota gadījumos, kad apdraudējums aptver vairākas nozares vai visu valsti (kā tas bija, piemēram, Covid-19 pandēmijas gadījumā), kā arī gadījumos, kad tiek pārņemta krīzes vadība pēc ministrijas, citas valsts institūcijas vai pašvaldības pamatota ierosinājuma un Ministru kabineta lēmuma, ja objektīvu apstākļu dēļ tā nevar nodrošināt krīzes vadību.

Ņemot vērā, ka nav iespējams prognozēt krīžu daudzumu, krīzes veidu, kā arī katras konkrētās krīzes vadības procesus un resursus (tai skaitā cilvēkresursus), nepieciešams paredzēt, ka valsts interesēs KVC uz noteiktu laiku varēs piesaistīt cilvēkresursus no citām valsts pārvaldes iestādēm krīzes novēršanas pasākumu, kā arī reaģēšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai. Cilvēkresursu piesaiste var būt nozīmīga arī KVC ikdienas darbā, veicot Nacionālās drošības likumā paredzētos uzdevumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmā daļa paredz, ka valsts civildienesta ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā valsts civildienesta ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē, taču minētais regulējums nav attiecināms uz karavīru.

Valsts civildienesta likuma 3. panta ceturtā daļa noteic, ka valsts interesēs valsts civildienesta ierēdņa amatā uz noteiktu laiku var iecelt karavīru. Arī Militārā dienesta likuma 27. panta pirmā daļa noteic, ka valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz civilu valsts iestādi, ieceļot viņu valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbinieka amatā un saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru uz civilu valsts iestādi ir tiesīgs pārvietot Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Karavīru amatā ieceļ attiecīgās iestādes vadītājs. Ja šāda pārvietošana notikusi pēc valsts iestādes lūguma, karavīra atalgojumu nodrošina attiecīgā iestāde. MK noteikumos Nr. 498 (izdoti saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 3. panta ceturto daļu) nav minēts KVC un konkrēti valsts civildienesta ierēdņu amati, kurus varētu ieņemt karavīrs.

Līdz ar to nepieciešams veikt saistītos grozījumus un precizēt MK noteikumus Nr. 498, paredzot, ka valsts interesēs valsts civildienesta ierēdņa amatā KVC uz noteiktu laiku varēs iecelt karavīru.

Minēto amatpersonu teorētiskās zināšanas un praktiskā pieredze var būt noderīga krīzes novēršanas pasākumu, kā arī reaģēšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai.
Risinājuma apraksts
1) Tiek papildināts MK noteikumu Nr. 498 2. punkts, paredzot, ka karavīru var iecelt ierēdņa amatos KVC (vadītāja, viņa vietnieka, nodaļas vadītāja un viņa vietnieka, vecākā eksperta, juriskonsulta un konsultanta amatā). Minētie amati KVC ir noteikti ņemot vērā esošās amatu klasifikācijas valsts civildienesta ierēdņiem Valsts kancelejā, kā arī, iespējams, plānotās amata vietas nākotnē, ņemot vērā KVC darba specifiku un darba apjomu.

2) Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 15.3 panta pirmajai daļai KVC būs Ministru prezidenta funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība Valsts kancelejas sastāvā, savukārt atbilstoši minētā likuma 15.3 panta otrajai daļai KVC vadītājs būs valsts civildienesta ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā minēto, MK noteikumu Nr. 498 6. punktā tiek paredzēta atšķirīga kārtība karavīra iecelšanai KVC vadītāja amatā. Pārējos ierēdņa amatos karavīru iecels Valsts kancelejas direktors (kā iestādes vadītājs).

3) MK noteikumu Nr. 498 11. un 13. punkts tiek papildināts ar vārdiem "vai Ministru prezidenta", jo KVC vadītāju ieceļ un atbrīvo no amata Ministru prezidents pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka karavīru var iecelt arī ministrijas vecākā eksperta amatā, kas ir ierēdņa amats, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 498 2.1.6. apakšpunktu.
Risinājuma apraksts
Tiek papildināts MK noteikumu Nr. 498 2.1.6. apakšpunkts, paredzot, ka karavīru ministrijā var iecelt vecākā eksperta amatā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Noteikumu projektā ietvertais regulējums attieksies uz karavīru, kurš uz noteiktu laiku tiks iecelts valsts civildienesta ierēdņa amatā KVC.
Ietekmes apraksts
Karavīru skaits, kuri valsts interesēs varētu tikt iecelti valsts civildienesta ierēdņa amatā KVC, netiek prognozēts. Tas atkarīgs no konkrētās situācijas un nepieciešamības. 
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Ja nepieciešams, Valsts kanceleja tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošinās karavīriem atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam un Militārā dienesta likumam (ja pārvietošana notikusi pēc valsts iestādes lūguma, karavīra atalgojumu nodrošina attiecīgā iestāde).
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam institūcija, ievērojot minēto noteikumu prasības, īsteno sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Tādējādi sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē nav piemērojama.

Paredzētie grozījumi neskar sabiedrību kopumā, bet skar cilvēkresursu politiku valsts pārvaldes ietvaros.

6.4. Cita informācija

Noteikumu projekta izstrādes laikā ir notikušas konsultācijas ar Aizsardzības ministriju.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts kanceleja
  • Aizsardzības ministrija
  • Nacionālie bruņotie spēki

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Noteikumu projekts neparedz papildu administratīvo slogu iepriekš minētajām institūcijām, jo grozījumu būtība nav saistīta ar informācijas sagatavošanas un iesniegšanas pienākumu. Veicamie pienākumi tiks īstenoti atbilstoši institūciju kompetencei.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi