23-TA-2354: Iebilduma projekts par protokollēmumu (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Valsts sekretāru 2023. gada 14. septembra sanāksmes protokollēmumu (prot. Nr. 28 2. §) "Rīkojuma projekts "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 101. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Finanšu ministrija lūdz atbilstoši Valsts sekretāru 2023. gada 14. septembra sanāksmes diskusijas rezultātam precizēt protokollēmumu (prot. Nr. 28 2. §) "Rīkojuma projekts "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu"".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 101. punktu Valsts sekretāru sanāksmes balsstiesīgie dalībnieki ir tiesīgi divu darbdienu laikā pēc sanāksmes protokola publiskošanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls) iesniegt izskatīšanai sanāksmē iebildumus par minētā protokola saturu. Iebildumus sagatavo jauna protokollēmuma projekta veidā un anotācijā norāda iebildumu pamatojumu. Minētos grozījumus izskata nākamajā Valsts sekretāru sanāksmē.
Valsts sekretāru 2023. gada 14. septembra sanāksmes protokols parakstīts 2023. gada 15. septembrī plkst. 20.58.
Valsts sekretāru 2023. gada 14. septembra sanāksmes protokols parakstīts 2023. gada 15. septembrī plkst. 20.58.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Valsts sekretāru 2023. gada 14. septembra sanāksmes protokolam (prot. Nr. 28 2. §) pie Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" (23-TA-743) 3.1. apakšpunktā noteikts Finanšu ministrijai papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar uzdevumu Finanšu ministrijai, nepieciešamības gadījumā izveidojot starpinstitūciju darba grupu, sešu mēnešu laikā konceptuāli izvērtēt jautājumu par zemes vienības, kas nodrošina piekļuvi citiem privātiem īpašumiem, palikšanu atvasinātas publiskas personas – pašvaldības īpašumā, un sagatavot priekšlikumus normatīvā regulējuma precizēšanai.
Risinājuma apraksts
Zemes pārvaldības likuma 7. pantā ir noteikts regulējums attiecībā uz piekļuves nodrošināšanu jaunveidojamiem zemes gabaliem, t.sk. paredzot, ka visiem jaunveidojamiem zemes gabaliem, izņemot starpgabalus, nodrošina piekļuvi no pašvaldības ceļa vai ielas vai šā likuma 8.1 panta kārtībā noteikta pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas vai arī nodrošina piekļuvi no valsts autoceļa atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu pievienošanu valsts autoceļiem. Ja tas nav iespējams, piekļuvi nodrošina pa servitūta ceļu vai pa projektētu servitūta ceļu pēc servitūta nodibināšanas.
Paplašinot pilsētas un ciemus vai veidojot jaunas apbūves teritorijas, pirms teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma apstiprināšanas vietējā pašvaldība un zemes īpašnieki vienojas par ielu būvniecībai to sarkanajās līnijās vai ceļu būvniecībai nepieciešamās zemes atsavināšanu vietējai pašvaldībai, kā arī par inženierbūvju būvniecību. Ja vienošanos par nepieciešamās zemes atsavināšanu panākt nav iespējams, vietējā pašvaldība apstiprina teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu un uzsāk sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu.
Attiecīgi atbilstoši Valsts sekretāru 2023. gada 14. septembra sanāksmes diskusijai būtu nepieciešams rast risinājumu, t.sk. izvērtēt iespējamo izmaiņu nepieciešamību tiesiskajā regulējumā, lai novērstu situācijas, kad zemes gabali, kas paredzēti kā ielas kā bezmantinieka manta nonāk valsts īpašumā un pašvaldības atsakās tās pārņemt savā īpašumā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 4.1.5. apakšpunktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) izstrādā politiku zemes pārvaldība jomā, kā arī 4.1.4. apakšpunktu – teritorijas attīstības plānošanas, tai skaitā ainavu plānošanas jomā.
Vienlaikus saskaņā ar minēto noteikumu 5.5.1. apakšpunktu VARAM pašvaldību darbības attīstības un pārraudzības jomā nodrošina pašvaldību darbības un attīstības jautājumu koordināciju, kā arī plāno un īsteno pasākumus, kas vērsti uz tiesiskās bāzes pilnveidi, finansiālās darbības uzlabošanu un teritoriālo reformu īstenošanu.
Ņemot vērā noteikto VARAM kompetenci un to, ka tieši VARAM ir bijis Zemes pārvaldības likuma, kā arī Pašvaldību likuma izstrādātājs un virzītājs, un atbilstoši Valsts sekretāru 2023. gada 14. septembra sanāksmes diskusijas rezultātam nepieciešams precizēt protokollēmuma (prot. Nr. 28 2. §) "Rīkojuma projekts "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu"" 3.1. apakšpunktu, vārdus “Finanšu ministrijai” aizstājot ar vārdiem “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai”.
Paplašinot pilsētas un ciemus vai veidojot jaunas apbūves teritorijas, pirms teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma apstiprināšanas vietējā pašvaldība un zemes īpašnieki vienojas par ielu būvniecībai to sarkanajās līnijās vai ceļu būvniecībai nepieciešamās zemes atsavināšanu vietējai pašvaldībai, kā arī par inženierbūvju būvniecību. Ja vienošanos par nepieciešamās zemes atsavināšanu panākt nav iespējams, vietējā pašvaldība apstiprina teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu un uzsāk sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu.
Attiecīgi atbilstoši Valsts sekretāru 2023. gada 14. septembra sanāksmes diskusijai būtu nepieciešams rast risinājumu, t.sk. izvērtēt iespējamo izmaiņu nepieciešamību tiesiskajā regulējumā, lai novērstu situācijas, kad zemes gabali, kas paredzēti kā ielas kā bezmantinieka manta nonāk valsts īpašumā un pašvaldības atsakās tās pārņemt savā īpašumā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 4.1.5. apakšpunktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) izstrādā politiku zemes pārvaldība jomā, kā arī 4.1.4. apakšpunktu – teritorijas attīstības plānošanas, tai skaitā ainavu plānošanas jomā.
Vienlaikus saskaņā ar minēto noteikumu 5.5.1. apakšpunktu VARAM pašvaldību darbības attīstības un pārraudzības jomā nodrošina pašvaldību darbības un attīstības jautājumu koordināciju, kā arī plāno un īsteno pasākumus, kas vērsti uz tiesiskās bāzes pilnveidi, finansiālās darbības uzlabošanu un teritoriālo reformu īstenošanu.
Ņemot vērā noteikto VARAM kompetenci un to, ka tieši VARAM ir bijis Zemes pārvaldības likuma, kā arī Pašvaldību likuma izstrādātājs un virzītājs, un atbilstoši Valsts sekretāru 2023. gada 14. septembra sanāksmes diskusijas rezultātam nepieciešams precizēt protokollēmuma (prot. Nr. 28 2. §) "Rīkojuma projekts "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu"" 3.1. apakšpunktu, vārdus “Finanšu ministrijai” aizstājot ar vārdiem “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
