23-TA-695: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabinets 2022.gada 15.novembra sēdē (Prot.nr.57, 46.§) izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā" (turpmāk – Ziņojums), kurā tika sniegta informācija par privatizācijas procesu gaitu, problēmām un priekšlikumi privatizācijas procesa pabeigšanai saprātīgā termiņā. Saistībā ar Ziņojumā sniegtajiem priekšlikumiem, Ekonomikas ministrija tika uzdots sagatavot nepieciešamos likumprojektus, tai skaitā, noteiktus pabeigšanas nosacījumus valsts un pašvaldību īpašumu dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir atbilstoši Ziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem veicināt dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, paātrinot privatizēto objektu īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un vispārēji mazinot administratīvo slogu privatizācijas procesa pabeigšanai iespējami taisnīgā veidā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Privatizācijas procesu iecerēts pabeigt 3 gadu laikā pēc nepieciešamo likumprojektu pieņemšanas, kam jāstājas spēkā vienlaicīgi, kopā veidojot privatizācijas pabeigšanai nepieciešamo tiesisko vidi.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Līdz ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atgūšanu, lai tautsaimniecības interesēs panāktu pāreju uz tirgus ekonomiku, kuras pamatā ir privātīpašums, un vienlaikus uzlabotu valsts rīcībā esošo saimniecisko resursu izmantošanu, tika uzsākta īpašuma tiesību reforma, kas tika veikta atjaunojot nelikumīgi atņemtās īpašuma tiesības (denacionalizācija) un atsavinot valsts un pašvaldību īpašumus privātpersonām (privatizācija), kā arī uzsākot zemes reformu lauku apvidos un pilsētās.
Īpašuma tiesību reforma Latvijā tika uzsākta 1991.gada otrajā pusē, realizējot Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991.gada 20.marta lēmumu "Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem", paredzot, ka valsts īpašuma objekti (uzņēmumi), kas netiek bez maksas nodoti pašvaldību valdījumā un likumā noteiktajā kārtībā denacionalizēti, tiek privatizēti.
Faktiski valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas tika “sadalīta” trīs lielos blokos, tas ir, dzīvojamo māju privatizācijas, īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācija un zemes privatizācijas, kas ietvēra īpašuma tiesību atjaunošanu uz nacionalizēto zemi, zemes lietošanas tiesību piešķiršanu un zemes izpirkšanas process. Katram no šiem privatizācijas veidiem tika izstrādāts noteikts pastāvīgs tiesiskais regulējums un tajā noteiktā privatizācijas kārtība.
Likuma tvērums
Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk – Privatizācijas likums) 2.pantu šis likums nosaka valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas kārtību un tā mērķis ir attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un veicināt dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses.
Tā kā masveida dzīvojamo māju privatizācijas process valstī tika pabeigti jau 2006.gadā, tad tika noteikts, ka no 2006.gada 1.septembra valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas (dzīvokļi) primāri tiek atsavinātas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, izņemot atsevišķus likumā noteiktus gadījumus, kas ir noteikti Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1punktā:
1) dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kuru privatizācija Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai vai pašvaldības domei bija jāuzsāk saskaņā ar šā likuma nosacījumiem;
2) dzīvojamo māju domājamās daļas, ja māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kas izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam;
3) likumā noteiktajā kārtībā par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski;
4) privatizācijas objektus šā likuma 83.pantā paredzētajos gadījumos (zuduši noteikti šķēršļi, kas pastāvēja dzīvojamās mājas privatizācijai);
5) dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, ja Ministru kabinets vai pašvaldības dome ir atcēlusi lēmumu par dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašumā.
Tai pat laikā dzīvojamo māju privatizācijas tiesiskais regulējums regulē privatizācijas procesam pakārtotus jautājums, kas ietver, piemēram, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai tiesiskās attiecības ar zemes īpašnieku, ja pastāv šķēršļi zemes privatizācijai.
Zemes privatizācijas ierobežojumi
Privatizācijas likuma 7.pantā, piektajā daļā noteikts, ka ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, kura daļēji atrodas pašvaldības domes apstiprinātā teritorijas plānojumā iezīmētajās ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās, šī zeme var tikt sadalīta, ievērojot normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumus, atdalot to zemi, kura atrodas ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās. Pēc tam, kad vairs nepastāv šajā daļā minētais privatizācijas ierobežojums, tas ir, pēc valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes sadalīšanas, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja, dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un zem dzīvojamās mājas esošā zemes gabala, kurš neatrodas ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās, domājamā daļa.
Paātrinātā privatizācija
Privatizācijas likuma XV1 nodaļa (73.1-73.9 panti) nosaka kārtību, kādā tiek nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas (turpmāk – PPDz), un kārtību, kādā nostiprināmas PPDz īpašnieku īpašuma tiesības Kadastra reģistrā.
Privatizācijas likuma 34.1 pants ir ar šo procesu saistītā norma, kas nosaka termiņu, kādā privatizācijas komisija pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas nosūta paziņojumu PPDz īpašniekam par pirkuma līguma slēgšanu un paziņojuma saturu.
Privatizācijas likuma 41. panta otrajā daļā noteikts, ka pirkuma līgumu ar PPDZ īpašnieku, privatizācijas komisija slēdz, pamatojoties uz apliecību par īpašuma tiesībām uz PPDz vai Valsts zemes dienesta izziņu. Vienlaikus privatizācijas komisijai iesniedzama izziņa par mājas apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu apmaksu vai arī izziņa par apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo pakalpojumu maksājumu parādu, ja šāds parāds ir.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 42.panta trešo daļu, slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, pirkuma maksa ir šā likuma 73.5 vai 73.6 pantā noteiktajā kārtībā privatizācijas komisijas lēmumā norādītā maksa par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
Atbilstoši Privatizācijas likuma 48.panta ceturtajai daļai īpašuma tiesības nostiprināmas uz noslēgtā pirkuma līguma pamata, izņemot šā likuma 49. pantā minēto gadījumu. Pirkuma līgumā fiksētie īpašuma apgrūtinājumi, parādi un tiesību nodrošinājumi ierakstāmi zemesgrāmatā atzīmju veidā.
Privatizācijas likuma 73.1 panta piektajā daļā noteikts, ka pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Privatizācijas likuma 73.9 panta astotajā daļā noteikts, ka pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam jānoslēdz šā likuma 40. pantā minētais pirkuma līgums paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā.
Atbilstoši Privatizācijas likuma 73.9 panta devītajai daļai, ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, pēc 2013.gada 15.marta jebkādi darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti.
Īpašuma tiesību reforma Latvijā tika uzsākta 1991.gada otrajā pusē, realizējot Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991.gada 20.marta lēmumu "Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem", paredzot, ka valsts īpašuma objekti (uzņēmumi), kas netiek bez maksas nodoti pašvaldību valdījumā un likumā noteiktajā kārtībā denacionalizēti, tiek privatizēti.
Faktiski valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas tika “sadalīta” trīs lielos blokos, tas ir, dzīvojamo māju privatizācijas, īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācija un zemes privatizācijas, kas ietvēra īpašuma tiesību atjaunošanu uz nacionalizēto zemi, zemes lietošanas tiesību piešķiršanu un zemes izpirkšanas process. Katram no šiem privatizācijas veidiem tika izstrādāts noteikts pastāvīgs tiesiskais regulējums un tajā noteiktā privatizācijas kārtība.
Likuma tvērums
Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk – Privatizācijas likums) 2.pantu šis likums nosaka valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas kārtību un tā mērķis ir attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un veicināt dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses.
Tā kā masveida dzīvojamo māju privatizācijas process valstī tika pabeigti jau 2006.gadā, tad tika noteikts, ka no 2006.gada 1.septembra valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas (dzīvokļi) primāri tiek atsavinātas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, izņemot atsevišķus likumā noteiktus gadījumus, kas ir noteikti Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1punktā:
1) dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kuru privatizācija Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai vai pašvaldības domei bija jāuzsāk saskaņā ar šā likuma nosacījumiem;
2) dzīvojamo māju domājamās daļas, ja māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kas izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam;
3) likumā noteiktajā kārtībā par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski;
4) privatizācijas objektus šā likuma 83.pantā paredzētajos gadījumos (zuduši noteikti šķēršļi, kas pastāvēja dzīvojamās mājas privatizācijai);
5) dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, ja Ministru kabinets vai pašvaldības dome ir atcēlusi lēmumu par dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašumā.
Tai pat laikā dzīvojamo māju privatizācijas tiesiskais regulējums regulē privatizācijas procesam pakārtotus jautājums, kas ietver, piemēram, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai tiesiskās attiecības ar zemes īpašnieku, ja pastāv šķēršļi zemes privatizācijai.
Zemes privatizācijas ierobežojumi
Privatizācijas likuma 7.pantā, piektajā daļā noteikts, ka ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, kura daļēji atrodas pašvaldības domes apstiprinātā teritorijas plānojumā iezīmētajās ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās, šī zeme var tikt sadalīta, ievērojot normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumus, atdalot to zemi, kura atrodas ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās. Pēc tam, kad vairs nepastāv šajā daļā minētais privatizācijas ierobežojums, tas ir, pēc valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes sadalīšanas, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja, dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un zem dzīvojamās mājas esošā zemes gabala, kurš neatrodas ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās, domājamā daļa.
Paātrinātā privatizācija
Privatizācijas likuma XV1 nodaļa (73.1-73.9 panti) nosaka kārtību, kādā tiek nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas (turpmāk – PPDz), un kārtību, kādā nostiprināmas PPDz īpašnieku īpašuma tiesības Kadastra reģistrā.
Privatizācijas likuma 34.1 pants ir ar šo procesu saistītā norma, kas nosaka termiņu, kādā privatizācijas komisija pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas nosūta paziņojumu PPDz īpašniekam par pirkuma līguma slēgšanu un paziņojuma saturu.
Privatizācijas likuma 41. panta otrajā daļā noteikts, ka pirkuma līgumu ar PPDZ īpašnieku, privatizācijas komisija slēdz, pamatojoties uz apliecību par īpašuma tiesībām uz PPDz vai Valsts zemes dienesta izziņu. Vienlaikus privatizācijas komisijai iesniedzama izziņa par mājas apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu apmaksu vai arī izziņa par apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo pakalpojumu maksājumu parādu, ja šāds parāds ir.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 42.panta trešo daļu, slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, pirkuma maksa ir šā likuma 73.5 vai 73.6 pantā noteiktajā kārtībā privatizācijas komisijas lēmumā norādītā maksa par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
Atbilstoši Privatizācijas likuma 48.panta ceturtajai daļai īpašuma tiesības nostiprināmas uz noslēgtā pirkuma līguma pamata, izņemot šā likuma 49. pantā minēto gadījumu. Pirkuma līgumā fiksētie īpašuma apgrūtinājumi, parādi un tiesību nodrošinājumi ierakstāmi zemesgrāmatā atzīmju veidā.
Privatizācijas likuma 73.1 panta piektajā daļā noteikts, ka pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Privatizācijas likuma 73.9 panta astotajā daļā noteikts, ka pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam jānoslēdz šā likuma 40. pantā minētais pirkuma līgums paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā.
Atbilstoši Privatizācijas likuma 73.9 panta devītajai daļai, ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, pēc 2013.gada 15.marta jebkādi darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā masveidu dzīvojamo māju privatizācija valstī tika pabeigta jau 2006.gadā, kā arī tas, ka jebkurai reformai, kas pēc būtības ietver pārmaiņu veikšanu pastāvošajā iekārtā vai sistēmā, ir jābūt ierobežotai laikā un kā procesam ir jānoslēdzas, tad valstij jācenšas noteikt dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas nosacījumi. Un šajā sakarā būtu jānorāda ir sekojošām problēmjautājumiem:
1) Ņemot vērā, ka likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai kopā ar likumprojektu “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”, kas noteiks dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas nosacījumus (t.sk. Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1punkta piemērošanas termiņu, pēc kura jaunu objektu nodošanas privatizācijai vairs netiks pieļauta), tiesiskās skaidrības nolūkos nepieciešams atrunāt Privatizācijas likuma mijiedarbību ar to, ja rodas kādas iepriekš neparedzamas pretrunas dažādu likuma normu starpā.
2) Zeme, kas atrodas zem privatizētajām dzīvojamām mājām bieži vien bija apgrūtināta ar ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajām līnijām, zemes sadale notika gausi, palielināja zemes nodošanas īpašumā administratīvās izmaksas vai atsevišķos gadījumos nebija iespējama, tādējādi liedzot privatizēto objektu īpašniekiem iegūt īpašumā zemi (domājamās daļas) zem dzīvojamās mājas. Tomēr vienlaicīgi valsts vairs neliek šķēršļus zemes ar ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajām līnijām atsavināšanai (Publiskas personas mantas likumā noteiktajā kārtībā), kā arī ir savos tiesību aktos deklarējusi nepieciešamību veicināt piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanu starp būvju un zemes īpašniekiem, kas savulaik veidojušās īpašuma tiesību reformas īstenošanas rezultātā (piemēram, pieņemot Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu). Šādos apstākļos, ievērojot tiesiskās vienlīdzība un vispārējā taisnīguma principus, nav tiesiski attaisnojama minētā ierobežojuma saglabāšana Privatizācijas likumā un tas būtu atceļams.
3) Šobrīd Privatizācijas likums nosaka PPDz īpašniekam pienākumu noslēgt ar privatizācijas komisiju pirkuma līgumu, pirms īpašuma tiesības uz privatizēto objektu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā. Kā praksē pierādījies, tad šāda papildus darbība pēc tam, kad PPDz īpašnieks jau ir samaksājis par privatizējamo objektu un saņēmis īpašuma tiesību apliecinājumu uz privatizējamo objektu, dažādu subjektīvu vai objektīvu apstākļu dēļ ilgstoši novilcina īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tādējādi liedzot privatizācijas komisijai atzīt attiecīgā objekta privatizācijas procesu par pabeigtu.
4) Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšana, īstenojot nekustamā īpašuma konsolidāciju iespējama tikai pārskatot tās attiecīgā kvartāla robežas ietvaros, izstrādājot kvartāla tematisko plānojumu, ievērojot normatīvajos aktos - Zemes ierīcības likums, Teritorijas attīstības plānošanas likums, Ministru kabineta 02.08.2016. noteikumi Nr. 505 „Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi”, Ministru kabineta 08.09.2015. noteikumi Nr.522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.177 “Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi” u.c. ietvertos pamatprincipus par zemes vienību veidošanas kārtību.
Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (turpmāk-dzīvojamās mājas) funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu robežu pārskatīšana un funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu robežu pārkārtošanai nepieciešamo (jauno) plānojumu izstrāde, ja tāds jāpieņem/jāuzsāk par kvartāla robežās esošām dzīvojamām mājām ir finansiāli dārgs, darbietilpīgs, laikietilpīgs un sarežģīts process, kas sevī cita starpā ietver informācijas/nosacījumu/atzinumu pieprasīšanu no institūcijām, personām (fiziskas, juridiskas), kas iesaistītas tematiskā plānojuma risinājumu īstenošanā par esošo situāciju kvartāla teritorijā (par dzīvojamām mājām funkcionāli piesaistīto zemesgabalu robežām, apbūves tehnisko rādītāju aprēķiniem, īpašuma statusu un piederību, funkcijām, kuras tiek nodrošinātas kvartāla teritorijā) u.tml., kā arī informācijas/nosacījumu apkopošanu un izvērtēšanu, kas pārskatīšanas ierosinātājam (dzīvokļa īpašniekam vai zemes gabala īpašniekam) rada problēmas (praksē nerealizējas), veidojot nesamērīgu, neizpildāmu finansiālu, gan administratīvu slogu.
Vidēji viena dzīvojamo māju kvartāla platība sastāda ~ 8,9 hektāri, uz kura atrodas vidēji 20 dzīvojamās mājas, pie minētiem kritērijiem kvartāla pārskatīšanas izmaksas 2022.gadā vidēji sastādīja ~ 36 400 euro, kas pārskatīšanas ierosinātājam (dzīvokļu īpašniekiem vai zemes gabala īpašniekam) veido nesamērīgu, neizpildāmu finansiālu, gan administratīvu slogu, vienlaikus vēršam Jūsu uzmanību, ka minētās izmaksas atbilstoši ekonomiskai situācijai nemainīgi aug, savukārt, lielākais dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu noteikšanai (pārskatīšanai) izstrādātais tematiskais plānojums sastādīja 65,79 ha, ar apzināto/pārskatīto 144 būvju skaitu, kuras no tām 60 bija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.
Tādējādi, lai sekmētu un īstenotu dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanas procesu kvartāla robežās esošām dzīvojamām mājām, kā arī dzīvokļu īpašnieku, gan zemes īpašnieku tiesību līdzsvaru, pareizu nomājamās zemes platības noteikšanu, sakārtotu datus par nekustamiem īpašumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kas ir par pamatu attiecīgā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai, kā arī turpmāku piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesu, dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanas procesu kvartāla robežās esošām dzīvojamām mājām izpildi nodrošina Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
Ņemot vērā esošā/veicamā darba apjomu (dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanas procesus kvartāla robežās esošām dzīvojamām mājām) t.sk. budžeta, administratīvā resursa iespējas, Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai nav iespējams veikt dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanu likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā zemesgabalu pārskatīšanas procesuālajā termiņā.
1) Ņemot vērā, ka likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai kopā ar likumprojektu “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”, kas noteiks dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas nosacījumus (t.sk. Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1punkta piemērošanas termiņu, pēc kura jaunu objektu nodošanas privatizācijai vairs netiks pieļauta), tiesiskās skaidrības nolūkos nepieciešams atrunāt Privatizācijas likuma mijiedarbību ar to, ja rodas kādas iepriekš neparedzamas pretrunas dažādu likuma normu starpā.
2) Zeme, kas atrodas zem privatizētajām dzīvojamām mājām bieži vien bija apgrūtināta ar ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajām līnijām, zemes sadale notika gausi, palielināja zemes nodošanas īpašumā administratīvās izmaksas vai atsevišķos gadījumos nebija iespējama, tādējādi liedzot privatizēto objektu īpašniekiem iegūt īpašumā zemi (domājamās daļas) zem dzīvojamās mājas. Tomēr vienlaicīgi valsts vairs neliek šķēršļus zemes ar ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajām līnijām atsavināšanai (Publiskas personas mantas likumā noteiktajā kārtībā), kā arī ir savos tiesību aktos deklarējusi nepieciešamību veicināt piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanu starp būvju un zemes īpašniekiem, kas savulaik veidojušās īpašuma tiesību reformas īstenošanas rezultātā (piemēram, pieņemot Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu). Šādos apstākļos, ievērojot tiesiskās vienlīdzība un vispārējā taisnīguma principus, nav tiesiski attaisnojama minētā ierobežojuma saglabāšana Privatizācijas likumā un tas būtu atceļams.
3) Šobrīd Privatizācijas likums nosaka PPDz īpašniekam pienākumu noslēgt ar privatizācijas komisiju pirkuma līgumu, pirms īpašuma tiesības uz privatizēto objektu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā. Kā praksē pierādījies, tad šāda papildus darbība pēc tam, kad PPDz īpašnieks jau ir samaksājis par privatizējamo objektu un saņēmis īpašuma tiesību apliecinājumu uz privatizējamo objektu, dažādu subjektīvu vai objektīvu apstākļu dēļ ilgstoši novilcina īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tādējādi liedzot privatizācijas komisijai atzīt attiecīgā objekta privatizācijas procesu par pabeigtu.
4) Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšana, īstenojot nekustamā īpašuma konsolidāciju iespējama tikai pārskatot tās attiecīgā kvartāla robežas ietvaros, izstrādājot kvartāla tematisko plānojumu, ievērojot normatīvajos aktos - Zemes ierīcības likums, Teritorijas attīstības plānošanas likums, Ministru kabineta 02.08.2016. noteikumi Nr. 505 „Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi”, Ministru kabineta 08.09.2015. noteikumi Nr.522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.177 “Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi” u.c. ietvertos pamatprincipus par zemes vienību veidošanas kārtību.
Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (turpmāk-dzīvojamās mājas) funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu robežu pārskatīšana un funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu robežu pārkārtošanai nepieciešamo (jauno) plānojumu izstrāde, ja tāds jāpieņem/jāuzsāk par kvartāla robežās esošām dzīvojamām mājām ir finansiāli dārgs, darbietilpīgs, laikietilpīgs un sarežģīts process, kas sevī cita starpā ietver informācijas/nosacījumu/atzinumu pieprasīšanu no institūcijām, personām (fiziskas, juridiskas), kas iesaistītas tematiskā plānojuma risinājumu īstenošanā par esošo situāciju kvartāla teritorijā (par dzīvojamām mājām funkcionāli piesaistīto zemesgabalu robežām, apbūves tehnisko rādītāju aprēķiniem, īpašuma statusu un piederību, funkcijām, kuras tiek nodrošinātas kvartāla teritorijā) u.tml., kā arī informācijas/nosacījumu apkopošanu un izvērtēšanu, kas pārskatīšanas ierosinātājam (dzīvokļa īpašniekam vai zemes gabala īpašniekam) rada problēmas (praksē nerealizējas), veidojot nesamērīgu, neizpildāmu finansiālu, gan administratīvu slogu.
Vidēji viena dzīvojamo māju kvartāla platība sastāda ~ 8,9 hektāri, uz kura atrodas vidēji 20 dzīvojamās mājas, pie minētiem kritērijiem kvartāla pārskatīšanas izmaksas 2022.gadā vidēji sastādīja ~ 36 400 euro, kas pārskatīšanas ierosinātājam (dzīvokļu īpašniekiem vai zemes gabala īpašniekam) veido nesamērīgu, neizpildāmu finansiālu, gan administratīvu slogu, vienlaikus vēršam Jūsu uzmanību, ka minētās izmaksas atbilstoši ekonomiskai situācijai nemainīgi aug, savukārt, lielākais dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu noteikšanai (pārskatīšanai) izstrādātais tematiskais plānojums sastādīja 65,79 ha, ar apzināto/pārskatīto 144 būvju skaitu, kuras no tām 60 bija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.
Tādējādi, lai sekmētu un īstenotu dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanas procesu kvartāla robežās esošām dzīvojamām mājām, kā arī dzīvokļu īpašnieku, gan zemes īpašnieku tiesību līdzsvaru, pareizu nomājamās zemes platības noteikšanu, sakārtotu datus par nekustamiem īpašumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kas ir par pamatu attiecīgā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai, kā arī turpmāku piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesu, dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanas procesu kvartāla robežās esošām dzīvojamām mājām izpildi nodrošina Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
Ņemot vērā esošā/veicamā darba apjomu (dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanas procesus kvartāla robežās esošām dzīvojamām mājām) t.sk. budžeta, administratīvā resursa iespējas, Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai nav iespējams veikt dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanu likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā zemesgabalu pārskatīšanas procesuālajā termiņā.
Risinājuma apraksts
1) Privatizācijas likuma 2.pants tiek papildināts atrunu, ka tiesību normu pretrunu gadījumos prioritāri ir piemērojamas Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma tiesību normas.
2) No Privatizācijas likuma 7.panta (piektā daļa) tiek izslēgts ierobežojumus privatizēt zemi zem dzīvojamām mājām esošās zemes ar ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajām līnijām.
Privatizācijas likuma 85.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšana var ierosināt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala īpašnieks, kas nav privatizētā objekta īpašnieks, t.i., publiska persona var ierosināt atdalīt tās funkcijām nepieciešamā zemesgabala daļu, gan ja tā nepieciešama transporta inženierbūvju izbūvei, gan citos gadījumos, kad tā nepieciešams publisko funkciju izpildei pirms zemesgabala nodošanas privatizēto dzīvokļu īpašumu īpašumā.
3) Likumprojekts paredz izslēgt Privatizācijas likuma normas, kuras nosaka pienākumu PPDz īpašniekam noslēgt pirkuma līgumu un kārtību, kādā tas noslēdzams, vienlaikus paredzot mehānismu PPDz īpašnieka īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta izziņu par PPDz īpašnieka īpašuma tiesībām un privatizācijas komisijas izziņu par PPDz piekrītošajām kopīpašuma domājamām daļām no dzīvojamās mājas, palīgēkām un zemesgabala (ja tādi ir iekļauti īpašuma sastāvā).
Ņemot vērā to, ka darījums par PPDz iegūšanu īpašumā ir noticis brīdī, kad, pamatojoties uz privatizācijas komisijas lēmumu par PPDz nodošanu īpašumā un īpašnieka maksājuma veikšanu, PPDz īpašnieka īpašuma tiesības jau ir nostiprinātas Kadastra reģistrā, kā arī to, ka PPDz nevar pastāvēt dabā atrauti no dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamām daļām, nav nepieciešams slēgt vēl vienu tiesisku darījumu par kopīpašuma daļu iegūšanu PPDz īpašnieka īpašumā.Piedāvātais risinājums paredz, ka īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz PPDz nostiprināmas, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta izziņu par īpašuma tiesībām uz PPDz un privatizācijas komisijas, ja attiecīgā privatizācijas komisija savu darbību ir izbeigusi, izziņu par dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai neapdzīvojamai telpai piekrītošām dzīvojamās mājas kopīpašuma, palīgēku un zemesgabala domājamām daļām, ja tie ietilpst nekustamā īpašuma sastāvā.
Privatizācijas komisija nosūta PPDz īpašniekam paziņojumu par pienākumu nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā un izziņu par dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai neapdzīvojamai telpai piekrītošām dzīvojamās mājas kopīpašuma, palīgēku un zemesgabala domājamām daļām, ja tie ietilpst nekustamā īpašuma sastāvā. Paziņojumā tiek norādīts, ka personai vispirms jāvēršas Valsts zemes dienestā, lai izveidotu dzīvokļu īpašumu. Pirms izziņas sagatavošanas par domājamām daļām privatizācijas komisija vēlreiz pārskata visas mājas sadalījumu domājamās daļās, lai novērstu iespējamās neprecizitātes privatizācijas dokumentos (domājamo daļu skaits kopā nesasniedz vai pārsniedz 100%). Attiecīgi, lai pēc būtības varētu novērst visas neprecizitātes tiek grozīta likuma 48.panta piektā daļa, nosakot privatizācijas komisijas tiesības lēmumu par kopīpašuma domājamo daļu vai citu zemesgrāmatā izdarīto ierakstu precizēšanu pieņemt līdz attiecīgās daudzdzīvokļu mājas pēdējā dzīvokļa īpašuma reģistrācijai zemesgrāmatā.
Vienlaikus, atbilstoši piedāvātajam risinājumam, ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav nostiprinājusi īpašuma tiesības zemesgrāmatā, darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti. Faktiski tiek tikai precizēts aizliegums, kas ticis noteikts no 15.03.2013., svītrojot atsauci uz pirkuma līgumu (tā kā pirkuma līguma slēgšanas pienākums tiek atcelts un persona var bez tā ierakstīt īpašumtiesības zemesgrāmatā).
Piedāvātais risinājums atvieglotu un veicinātu PPDz īpašnieku īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un mazinātu administratīvo slogu privatizācijas komisijām. Aktuālo informāciju no Kadastra informācijas sistēmas Valsts zemes dienests var izsniegt, to sagatavojot maksas pakalpojuma ietvaros, piemērojot Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība" noteikto samaksu par informācijas sagatavošanu.
4) Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas termiņš noteikts ne vēlāk kā piecu gadu laikā (līdzšinējo 2,5 gadu vietā) no dienas, kad lēmums par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu kļuvis neapstrīdams.
2) No Privatizācijas likuma 7.panta (piektā daļa) tiek izslēgts ierobežojumus privatizēt zemi zem dzīvojamām mājām esošās zemes ar ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajām līnijām.
Privatizācijas likuma 85.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšana var ierosināt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala īpašnieks, kas nav privatizētā objekta īpašnieks, t.i., publiska persona var ierosināt atdalīt tās funkcijām nepieciešamā zemesgabala daļu, gan ja tā nepieciešama transporta inženierbūvju izbūvei, gan citos gadījumos, kad tā nepieciešams publisko funkciju izpildei pirms zemesgabala nodošanas privatizēto dzīvokļu īpašumu īpašumā.
3) Likumprojekts paredz izslēgt Privatizācijas likuma normas, kuras nosaka pienākumu PPDz īpašniekam noslēgt pirkuma līgumu un kārtību, kādā tas noslēdzams, vienlaikus paredzot mehānismu PPDz īpašnieka īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta izziņu par PPDz īpašnieka īpašuma tiesībām un privatizācijas komisijas izziņu par PPDz piekrītošajām kopīpašuma domājamām daļām no dzīvojamās mājas, palīgēkām un zemesgabala (ja tādi ir iekļauti īpašuma sastāvā).
Ņemot vērā to, ka darījums par PPDz iegūšanu īpašumā ir noticis brīdī, kad, pamatojoties uz privatizācijas komisijas lēmumu par PPDz nodošanu īpašumā un īpašnieka maksājuma veikšanu, PPDz īpašnieka īpašuma tiesības jau ir nostiprinātas Kadastra reģistrā, kā arī to, ka PPDz nevar pastāvēt dabā atrauti no dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamām daļām, nav nepieciešams slēgt vēl vienu tiesisku darījumu par kopīpašuma daļu iegūšanu PPDz īpašnieka īpašumā.Piedāvātais risinājums paredz, ka īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz PPDz nostiprināmas, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta izziņu par īpašuma tiesībām uz PPDz un privatizācijas komisijas, ja attiecīgā privatizācijas komisija savu darbību ir izbeigusi, izziņu par dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai neapdzīvojamai telpai piekrītošām dzīvojamās mājas kopīpašuma, palīgēku un zemesgabala domājamām daļām, ja tie ietilpst nekustamā īpašuma sastāvā.
Privatizācijas komisija nosūta PPDz īpašniekam paziņojumu par pienākumu nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā un izziņu par dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai neapdzīvojamai telpai piekrītošām dzīvojamās mājas kopīpašuma, palīgēku un zemesgabala domājamām daļām, ja tie ietilpst nekustamā īpašuma sastāvā. Paziņojumā tiek norādīts, ka personai vispirms jāvēršas Valsts zemes dienestā, lai izveidotu dzīvokļu īpašumu. Pirms izziņas sagatavošanas par domājamām daļām privatizācijas komisija vēlreiz pārskata visas mājas sadalījumu domājamās daļās, lai novērstu iespējamās neprecizitātes privatizācijas dokumentos (domājamo daļu skaits kopā nesasniedz vai pārsniedz 100%). Attiecīgi, lai pēc būtības varētu novērst visas neprecizitātes tiek grozīta likuma 48.panta piektā daļa, nosakot privatizācijas komisijas tiesības lēmumu par kopīpašuma domājamo daļu vai citu zemesgrāmatā izdarīto ierakstu precizēšanu pieņemt līdz attiecīgās daudzdzīvokļu mājas pēdējā dzīvokļa īpašuma reģistrācijai zemesgrāmatā.
Vienlaikus, atbilstoši piedāvātajam risinājumam, ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav nostiprinājusi īpašuma tiesības zemesgrāmatā, darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti. Faktiski tiek tikai precizēts aizliegums, kas ticis noteikts no 15.03.2013., svītrojot atsauci uz pirkuma līgumu (tā kā pirkuma līguma slēgšanas pienākums tiek atcelts un persona var bez tā ierakstīt īpašumtiesības zemesgrāmatā).
Piedāvātais risinājums atvieglotu un veicinātu PPDz īpašnieku īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un mazinātu administratīvo slogu privatizācijas komisijām. Aktuālo informāciju no Kadastra informācijas sistēmas Valsts zemes dienests var izsniegt, to sagatavojot maksas pakalpojuma ietvaros, piemērojot Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība" noteikto samaksu par informācijas sagatavošanu.
4) Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas termiņš noteikts ne vēlāk kā piecu gadu laikā (līdzšinējo 2,5 gadu vietā) no dienas, kad lēmums par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu kļuvis neapstrīdams.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Informatīvais ziņojums "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā"
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Informatīvais ziņojums "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā"
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Dzīvojamo māju privatizācijas subjekti, personas, kas privatizēja dzīvojamo objektu paātrinātā kārtībā, kā arī personas, kam pastāvēja ierobežojums privatizēt zemi zem mājas dēļ ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajām līnijām.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Dzīvojamo māju privatizācijas subjekti, personas, kas privatizēja dzīvojamo objektu paātrinātā kārtībā, kā arī personas, kam pastāvēja ierobežojums privatizēt zemi zem mājas dēļ ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajām līnijām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojekta izpildē iesaistītās institūcijas likumprojektā iekļautos pasākumus nodrošinās sava budžeta līdzekļu ietvaros
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums (23-TA-694), Grozījumu projekts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (23-TA-575), Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"", likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (23-TA-759)
Pamatojums un apraksts
Likumprojektu pakete, ar ko īsteno priekšlikumus privatizācijas pabeigšanai pārskatāmā nākotnē
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/4f0b358d-91ec-4850-b2a0-1853d4f245b3
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-Publiskā apspriešanā no 16.03.2023. līdz 30.03.2023. nekādi iebildumi vai priekšlikumi par likumprojektu nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ekonomikas ministrija
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
- Valsts zemes dienests
- pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi