Anotācija (ex-ante)

Par likuma “Par interešu konflikta likuma novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. pantu:
1. Likuma 24. panta pirmā daļas 3. punktā noteikts, ka valsts amatpersonas deklarācijā valsts amatpersona norāda informāciju par citiem amatiem, ko ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda.  
No minētās normas neizriet, ka valsts amatpersonu deklarācijas punktā pie citiem amatiem ir jānorāda arī informācija par radošo darbu, profesionālo darbību, saimniecisko darbību, jo šajā gadījumā fiziskā persona patstāvīgi darbojas un amatu neieņem. Tāpēc valsts amatpersonas minēto informāciju nenorāda, bet šī informācija būtu norādāma.
Civillikuma 2212.pantā noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.
Autortiesību likuma izpratnē autors ir fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs.
Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.¹ daļai par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību un 1.² daļai profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera, zvērināta tiesu izpildītāja, grāmatveža vai arhitekta darbība.
Tādējādi fiziskās personas jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, būtu norādāma minētajā deklarācijas punktā.
Deklarēšanas mērķis ir nodrošināt, ka informācija par amatpersonas darbību tiek deklarēta valsts amatpersonas deklarācijās, tādējādi veicinot valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā.
Vienlaikus  likumprojekts paredz izņēmumu, kas nav jānorāda amatpersonu deklarācijā, ka tajos gadījumos, kad personai ir tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību vai persona Valsts ieņēmumu dienestam ir paziņojusi par saimnieciskās darbības veikšanu, bet izmanto  likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta divpadsmitajā daļā noteiktās tiesības to nereģistrēt, tā attiecīgo informāciju nenorāda amatpersonu deklarācijā pie amatiem. Minētā informācija faktiski ir atspoguļota pie gūtajiem ienākumiem no saimnieciskās darbības.

2. Likuma 24. panta pirmā daļas 4. punktā  noteikts, ka valsts amatpersonas deklarācijā valsts amatpersona norāda informāciju arī par valsts amatpersonas lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem (arī par īpašumiem, kurus tā nomā no citām personām) arī tādiem, kuri ir tās valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību.
Valsts amatpersonas deklarācijās bieži netiek norādīti nekustamie īpašumi kā lietošanā esoši, ja valsts amatpersonai vispār nepieder nekustamais īpašums, bet tā dzīvo savam laulātajam (vai dzīvesbiedram), radiniekam (piemēram, vecākiem, bērniem utt.), draugiem vai paziņām piederošā nekustamajā īpašumā, un izrietoši tas ir valsts amatpersonas lietošanā.
Civillikuma 876. pantā noteikts, ka tas, kā varā lieta faktiski atrodas, bet kas atzīst par tās īpašnieku kādu citu, uzskatāms, kaut arī viņam būtu tiesība turēt to savā varā, nevis par šās lietas tiesisku valdītāju, bet tikai par tās turētāju jeb faktisku valdītāju un īpašnieka vietnieku valdījumā.
Civillikuma 2112. pants  noteic, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre.
Civillikuma 1947. pants noteic, ka patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu.
Civillikuma 1948. pants noteic, ka par patapinājuma priekšmetu var būt kā kustamas, tā arī nekustamas lietas.
Savukārt Civillikuma 1950. pants noteic, ka ar patapinājumu lietas īpašnieks nezaudē īpašuma tiesību uz lietu un paliek tās valdītājs, patapinājuma ņēmējs ir tikai tās turētājs.
Izrietoši, ja persona nekustamo īpašumu īrē, nomā vai ir patapinājuma ņēmējs nekustamajam īpašumam, vai arī nekustamo īpašumu lieto (arī, ja faktiski dzīvo tajā) bez īres, nomas vai patapinājuma līguma, tad nekustamais īpašums ir personas lietošanā.
Valsts amatpersonu deklarācijās ir būtiski norādīt informāciju par lietošanā un patapinājumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, jo nereti valsts amatpersonas izvēlas nekustamos īpašumus reģistrēt uz citu personu vārda (piemēram, radiniekiem vai laulātā), lai slēptu savus veiktos darījumus un mantisko stāvokli, lai gan faktiski nekustamie īpašumi pieder valsts amatpersonām un ir to lietošanā.

3. Likuma 24. panta pirmās daļas 7. punkts noteic, ka valsts amatpersonas deklarācijā valsts amatpersona norāda informāciju par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz Ministru kabineta  20 minimālās mēnešalgas.
Minētajā tiesību normā ietverto vārdu “summa” valsts amatpersonas (valsts amatpersonu deklarāciju iesniedzēji) interpretē neviennozīmīgi un tas rada strīdus situācijas, jo valsts amatpersonas nav izpratušas, vai informācija ir jānorāda tad, ja skaidrā un bezskaidrā nauda atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Turklāt valsts amatpersonas neizprot, vai vārds “summa” attiecināms uz bezskaidrās naudas uzkrājumiem viena konta vai vairāku kontu vienas bankas ietvaros un katrai valūtai atsevišķi, vai arī attiecināms uz bezskaidrās naudas uzkrājumiem dažādās bankās un dažādās valūtās utt.
Likuma  24. panta pirmā daļas 9. punkts noteic, ka valsts amatpersonas deklarācijā valsts amatpersona norāda informāciju par tās veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo darījumu apmēru un darījumu puses.
Minētajā tiesību normā ietverto vārdu “summa” valsts amatpersonas (valsts amatpersonu deklarāciju iesniedzēji) interpretē neviennozīmīgi un tas rada strīdus situācijas, jo valsts amatpersonas neizprot, vai informācija ir jānorāda par veiktajiem darījumiem, kas kopā vai arī atsevišķi pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Likuma 24. panta pirmā daļas 10. punkts noteic, ka valsts amatpersonas deklarācijā valsts amatpersona norāda informāciju par savām parādsaistībām, kuru apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru un attiecīgi parādnieku vai kreditoru.
Minētajā tiesību normā ietvertos vārdus “kuru apmērs” valsts amatpersonas (valsts amatpersonu deklarāciju iesniedzēji) interpretē neviennozīmīgi un tas rada strīdus situācijas, jo valsts amatpersonas neizprot, vai informācija ir jānorāda tikai par tām parādsaistībām, kas atsevišķi pārsniedz vai kopā visas parādsaistības pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Likuma 24. panta pirmā daļas 11. punkts noteic, ka valsts amatpersonas deklarācijā valsts amatpersona norāda informāciju par tās izsniegtajiem aizdevumiem (to summu), ja šo aizdevumu kopējais apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Minēto tiesību normu valsts amatpersonas (valsts amatpersonu deklarāciju iesniedzēji) interpretē neviennozīmīgi un tas rada strīdus situācijas, jo valsts amatpersonas neizprot, vai informācija ir jānorāda tikai par tiem aizdevumiem, kas atsevišķi pārsniedz vai kopā visi aizdevumi pārsniedz  20 minimālās mēnešalgas.

4. Likuma 24. panta pirmā daļas 13. punkts noteic, ka valsts amatpersonas deklarācijā valsts amatpersona norāda citu informāciju, kuru tā vēlas norādīt deklarācijā:
a) informāciju par tai piederošu, šīs daļas 4., 5., 6., 7. vai 12.punktā neminētu lietu vai lietu kopību, kuras vērtība, pēc tās ieskatiem, pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas,
b) informāciju, kuras mērķis ir paskaidrot ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai norādīt citus apstākļus, kuri var izraisīt tās mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas tās amata pienākumos ietilpstošas darbības veikšanā.
Ievērojot, ka minētā tiesību norma noteic valsts amatpersonas brīvas izvēles tiesību norādīt informāciju, tāpēc valsts amatpersonas nereti nenorāda citu vai papildus informāciju, atsaucoties, ka tiesību norma neparedz pienākumu norādīt papildus informāciju. Ir būtiski valsts amatpersonas deklarācijās norādīt papildus informāciju gan priekš valsts amatpersonas deklarāciju pārbaudēm, gan arī vispārējai informācijai par mantiskā stāvokļa izmaiņām. Piemēram gadījumos, ja valsts amatpersona ir atpakaļ saņēmusi izsniegto aizdevumu naudas summas, veikusi parādsaistību izpildi (parāda samaksu) utt., ja šāda informācija valsts amatpersonu deklarācijās punktā pie izsniegtajiem aizdevumiem vai punktā pie parādsaistībām netiek uzrādīta.
Informācija valsts amatpersonas deklarācijas 13.punktā obligāti būtu norādāma arī gadījumos, ja objektīvu iemeslu dēļ informāciju nav iespējams norādīt kādā no deklarācijas punktiem, piemēram, valsts amatpersona pārdod transportlīdzekli vai personīgo mantu, bet nezina pircēja personas datus un tāpēc informāciju nevar norādīt valsts amatpersonas deklarācijas punktā pie gūtajiem ienākumiem.

Lai izslēgtu iespēju dažādi interpretēt likuma 24.pantu, kā arī, lai mazinātu nepareizi aizpildīto valsts amatpersonu deklarāciju skaitu un arī pārkāpumu skaitu, kas rodas neatbilstošas tiesību normu izpratnes dēļ, redakcionāli jāprecizē tiesību normas, kas noteic valsts amatpersonas deklarācijās norādāmo informāciju.
Likumprojekts, redakcionāli precizējot likuma “Par interešu konflikta likuma novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.panta pirmās daļas tiesību normas, paredz, ka valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda:
- informācija par radošo darbu, profesionālo darbību, saimniecisko darbību (izņemot to, kuru atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesības nereģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā) norādot jomu, kurā persona veic saimniecisko darbību;
- informācija par nekustamajiem īpašumiem, kurus persona īrē un patapina no citām personām, tostarp par lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuros persona dzīvo;
- informācija par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to kopējā summa pārsniedz Ministru kabineta noteiktās 20 minimālās mēnešalgas;
- informācija par parādsaistībām, ja to kopējā summa pārsniedz Ministru kabineta noteiktās 20 minimālās mēnešalgas;
- informācija par izsniegtajiem aizdevumiem, ja to kopējā summa pārsniedz Ministru kabineta noteiktās 20 minimālās mēnešalgas;
- informācija par veiktajiem darījumiem, ja to summa atsevišķi pārsniedz Ministru kabineta noteiktās 20 minimālās mēnešalgas.

Par likuma “Par interešu konflikta likuma novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25. panta sesto daļu:
Likuma 25. panta sestajā daļā noteikts, ka valsts amatpersonu deklarācijas var precizēt viena mēneša laikā pēc deklarācijas publiskošanas.
Minētais termiņš ir nesamērīgi īss, jo nereti valsts amatpersonu deklarācijas tiek precizētas arī pēc viena mēneša no publiskošanas brīža, tāpēc ir nosakāms garāks termiņš valsts amatpersonu deklarāciju precizēšanai. Ja valsts amatpersonas nav precizējušas valsts amatpersonas deklarācijas, tad Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datu bāzē ir publiski pieejamas valsts amatpersonu deklarācijas ar tajās norādītu nepareizu informāciju, un tādējādi tiek maldināta sabiedrība.
Valsts ieņēmumu dienestā 2021.gadā par laika periodu no 01.01.2021. līdz 31.12.2021., izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, valsts amatpersonas deklarāciju precizējumi ir iesniegti 6142 gadījumos, no tiem 70 gadījumos precizējumi ir bijuši iesniegti pēc pieņemtajiem lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās. Viena mēneša laikā pēc deklarāciju publiskošanas, par periodu no 01.01.2021. līdz 31.12.2021., valsts amatpersonas deklarāciju precizējumi ir iesniegti 6072 gadījumos. 

Likuma 25. panta sestā daļa noteic arī pienākumu precizēt valsts amatpersonas deklarācijas viena mēneša laikā pēc tam, kad administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā ir stājies spēkā nolēmums, ar kuru persona ir sodīta par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā.
Minētais tiesiskais regulējums neaptver visus gadījumus, kad ir pienākums precizēt valsts amatpersonu deklarācijas, jo nav noteikts, vai ir pienākums precizēt valsts amatpersonas deklarācijas, piemēram, ja pārkāpums atzīts par maznozīmīgu vai citos gadījumos. Tāpēc tiesiskā regulējuma ietvarā jānosaka iespējami plašāks gadījumu loks, kad ir pienākums precizēt valsts amatpersonu deklarācijas. Ar citiem gadījumiem, kad ir pienākums precizēt valsts amatpersonu deklarācijas, jāsaprot, piemēram, ja valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas nepilnības vai neatbilstības radušās:
-         saistībā ar elektroniskās deklarēšanas sistēmas darbības/funkcionalitātes traucējumiem;
-         elektroniskās deklarēšanas sistēmas darbības traucējumu dēļ persona nav varējusi iesniegt deklarācijas precizējumu;
-         citu no deklarācijas iesniedzēja neatkarīgu iemeslu/apstākļu dēļ;
-         deklarācijas publiski pieejamā daļā deklarācijas iesniedzējs ir norādījis deklarācijas publiski nepieejamās daļas informāciju (ierobežotas pieejamības informāciju);
-  u.c. gadījumos.

Likumprojekta tiesiskais regulējums paredz likuma “Par interešu konflikta likuma novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25. panta sestajā daļā noteikt ilgāku termiņu valsts amatpersonu deklarāciju precizēšanai, kā arī tiesiskā regulējuma ietvarā aptvert iespējami plašāku valsts amatpersonu deklarāciju precizēšanas gadījumu loku, nosakot, ka:
- valsts amatpersonu deklarācijas ir tiesības precizēt ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas;
- ir pienākums precizēt valsts amatpersonas deklarācijas arī gadījumā, ja pārkāpums atzīts par maznozīmīgu.
Vienlaikus, tiesiskā regulējuma ietvarā aptverot iespējami plašāku valsts amatpersonu deklarāciju precizēšanas gadījumu loku, likumprojekta tiesiskais regulējums paredz likuma 25. pantu papildināt ar septīto daļu, nosakot, ka: “Šā likuma 23. panta pirmajā daļā minētās deklarācijas pēc Valsts ieņēmumu dienesta aicinājuma ir pienākums precizēt viena mēneša laikā arī citos gadījumos, kas nav minēti šā panta sestajā daļā”.