Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka ir nepieciešams finansiāls atbalsts gan nacionālo, gan pašvaldību politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu un prasību sasniegšanā un plānoto pasākumu pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā īstenošanā pašvaldībās Emisijas kvotu izsoles instrumenta (turpmāk - EKII) atbalsta programmas ietvaros tiek plānots atbalstīt pašvaldību papildu vajadzības pielāgošanās pasākumu ieviešanā saistībā ar plūdu risku mazināšanu, ekstremālo laika apstākļu izraisīto seku novēršanu un noturības pret plūdiem veicināšanas pasākumus pašvaldību apdzīvoto vietu teritorijās, respektīvi pilsētās un ciemos, lai tiktu uzlabota tiešā ietekme uz konkrēto apdzīvoto vietu iedzīvotājiem. Pilsētu un ciemu definīcijas ir noteiktas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 8. un 9. pantā. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums

Projektu konkursa sagatavošanā tika novērtēta esošā pieredze un demarkācija ar Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2024. gada 7. maija noteikumiem Nr.284 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”, kā arī pašvaldību finansēto projektu īstenošanā meliorācijas un lietusūdeņu kanalizācijas, kā arī pašvaldības apdzīvoto vietu teritorijas pielāgošanu plūdu risku novēršanai un noturībai jomā.

Lai sagatavotu atklātā konkursa satura ilgtspējību un atbilstību pašvaldību vajadzībām šajā jomā, tika veikti vairāki priekšizpētes darbi, kuru apkopotie analīzes rezultāti un secinājumi tika ņemti vērā, izstrādājot šā noteikumu projekta  atbalsta virzienus, atbalstāmo aktivitāšu kopumu, kā arī nepieciešamo finansējumu. 

2025. gada 21. februārī notika sanāksme starp Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk - KEM) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) pārstāvjiem, lai dalītos viedokļos un informācijā, kā arī pieredzē par VARAM pārziņā esošajiem ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.1. un 2.1.3.2. pasākuma atklāto projektu konkursiem.  Sarunu mērķis bija noskaidrot potenciālos atbalsta pasākumus un nodrošināt demarkāciju starp esošajām VARAM administrētajām atbalsta programmām un KEM plānotajām atbalsta pasākumiem pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā. 

2025. gada 12. un 13. jūnijā notika pieredzes apmaiņas brauciens uz Nīderlandi, kura ietvaros notika tikšanās ar pārstāvjiem no Nīderlandes Infrastruktūras un ūdenssaimniecības ministrijas un Hāgas pilsētas pašvaldības.  
Apmaiņas brauciena ietvaros notika  informācijas apmaiņa par valstu pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām, izaicinājumiem un risinājumiem, uzsverot pieejamos risinājumus ūdens pārvaldības jomā, t.sk. privātā sektorā, individuālos risinājumos; Nīderlandes pieredze plūdu risku pārvaldībā klimata pārmaiņu kontekstā, t.sk. preventīvo un aizsardzības pretplūdu pasākumu plānošanā, un ieviešanā valsts, reģionālā un vietējā līmenī un plūdu radīto zaudējumu pārvaldība; viedokļu apmaiņa par inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu izmantošanu pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā; informācija par finansējuma pieejamību pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošanā publiskajam un privātajam sektoram; Nīderlandes pieredze ieinteresēto pušu, tostarp iedzīvotāju, iesaistē pielāgošanās pasākumu plānošanā un īstenošanā. Notika  objektu apmeklējumi Hāgā un Amsterdamā, kuri ir ūdens pārvaldības un aizsardzības projekti, zaļās infrastruktūras un dabā balstītu risinājumu izmantošana plūdu riska mazināšanā, to kombinācija ar pelēko infrastruktūru (piemēram, aizsprosti, barjeras un dambji, kā arī ūdens regulēšanas sistēmas). 

EKII projektu konkursa dokumentu sagatavošanai par plūdu risku mazināšanu, seku novēršanu un noturības pasākumiem pašvaldībās tika izvērtēti Elektroniskās iepirkumu sistēmas (turpmāk- EIS) dati par pašvaldību izsludinātiem meliorācijas un lietus ūdeņu kanalizāciju sistēmu izbūves, atjaunošanas, kā arī teritoriju pielāgošanas plūdu risku mazināšanai un noturībai, izmantojot zaļās un zilās infrastruktūras risinājumus, tai skaitā dabā balstītus risinājumu iepirkumiem laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 21. martam.

KEM vērsās ar 2025. gada 6. jūnija lūguma vēstuli (reģistrācijas Nr. 1-13/1327) pie Latvijas pašvaldību savienības (turpmāk - LPS) sniegt viedokli par pasākumiem plūdu risku mazināšanai, plūdu radīto seku novēršanai un noturībai pret plūdiem. Kā rezultātā LPS sniedza pilnīgu apkopojumu par pašvaldību pārstāvju sniegtiem komentāriem un viedokļiem par nepieciešamajiem pasākumiem meliorācijas un lietus ūdens novadīšanas jomā, kā arī teritoriju pielāgošanu plūdu risku mazināšanai un noturībai pret plūdiem, kā arī par iekārtu, tehnikas un plūdu monitoringa tehnoloģiju iegādē.

2025. gada augustā tika veikta septiņu  pašvaldību pārstāvju aptauja saistībā ar veiktajiem iepirkumiem meliorācijas un lietusūdeņu jomā. Aptaujas veikšanai tika izvēlētas pašvaldības, ņemot vērā EIS datus par veiktiem iepirkumiem attiecīgajā jomā. Kā rezultātā tika apzinātas precīzākas būvdarbu darbu projektu izmaksas, kā arī saņemta papildu informācija par īstenotiem un plānotiem projektiem, kas notikuši laika posmā no 2023. līdz 2025. gadam ieskaitot.

Šo noteikumu  projekta I. nodaļa apraksta vispārīgos nosacījumus projektu konkursa ietvaros. 

Lai nodrošinātu nepieciešamās projektu konkursa darbībās visos projektu konkursa īstenošanas darbības ciklos, tiks iesaistīts SIA "Vides investīciju fonds" (turpmāk - VIF), pamatojoties uz līgumu par pienākumu deleģējumu veikt konkursa ietvaros projektu iesniegumu pieņemšanu un vērtēšanu, projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, lēmumu pieņemšanu par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas atteikumu, līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārskatu pārbaudīšanu, projektu uzraudzību monitoringa periodā, kā arī projektiem izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu, kas atzīti par neattiecināmiem, atgūšanu, ņemot vērā VIF iepriekšējo pieredzi darbā KPFI un EKII atbalsta programmu projektu konkursu un projektu īstenošanas pārvaldību un atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanai privātpersonai.

EKII atklātā projektu konkursa projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas pašvaldība (turpmāk – pašvaldība), pašvaldības kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgusi līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

Maksimālais projekta īstenošanas periods tiek plānots 60 (sešdesmit) mēneši no līguma stāšanās spēka brīža, kas tiek aprakstīts, šo noteikumu 4. punktā.

Svarīgi atzīmēt, ka projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas pašvaldību pilsētas un ciemi, kas ir noteikti Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kā arī pašvaldības administratīvā teritorijā, kur aktivitāte tiek plānota šo noteikumu  projekta 20.1. apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanai, nodrošinot projektā apdzīvotās vietās plānoto aktivitāšu infrastruktūras pilno darbības ciklu un projekta rezultātu ilgtspējību. 

Kā norādīts šo noteikumu projekta 6. punktā, projektu konkursa atbalsts ir vērsts uz to projektu īstenošanu, kuri ir paredzēti pašvaldību attīstības programmās, saistīti ar pašvaldības ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna izpildi (ja attiecināms), ir iezīmēti rīcības un investīciju plānos, vai arī citos pašvaldību stratēģiskos politikas īstenošanas plānos vai dokumentos, kuri ir saistīti ar pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu izpildi. Projekta iesniedzējam tiek dota iespēja iekļaut plānotās aktivitātes pašvaldību attīstības programmās un Investīciju plānos līdz maksājuma pieprasījuma iesniegšanai VIF.

Šo noteikumu projekta II. nodaļā tiek aprakstīts EKII pieejamais finansējums ir 40 000 000 euro, no kuriem 35 500 000 euro apmērā tiek plānots piešķirt  noteikumu projekta 7.1. apakšpunktā uzskaitīto aktivitāšu jomai saistībā ar plūdu risku mazināšanas un novēršanas, kā arī noturības pret plūdiem infrastruktūras izbūvei, pārbūvei un atjaunošanai un 4 500 000 euro apmērā noteikumu projekta 7.2. apakšpunktā uzskaitīto aktivitāšu jomai saistībā ar plūdu izraisīto seku novēršanai un noturības pret plūdiem veicināšanas iekārtu, tehnikas un tehnoloģiju iegādei.

Vienlaicīgi tiek aprakstīts nosacījums par neizlietotā finansējuma piešķiršanu citas grupas aktivitātei saskaņā ar šo noteikumu projekta 8. un 9. punkta noteiktajam, ja projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējuma apjoms, nekā noteikts noteikumu projekta 7.1. apakšpunktā, finansējuma atlikumu, ja nepieciešams, var piešķirt noteikumu projekta 7.2. apakšpunktā minētajai projektu iesniegumu grupai vai otrādi.

Konkursa ietvaros vienam projektam EKII finansējums ir pieejams līdz 1000000 euro attiecībā uz noteikumu projekta 7.1. aktivitātē un līdz 100 000 euro attiecībā uz noteikumu projekta 7.2. aktivitāti. Projekta iesniedzējs konkursa ietvaros  var iesniegt ne vairāk kā divus projekta iesniegumus par katru no noteikumu  projekta 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētajām aktivitātēm. Viena projekta ietvaros var paredzēt aktivitāšu īstenošanu vienā vai vairākās pašvaldības administratīvās teritorijas apdzīvotās vietās - pilsētās vai ciemos. EKII atbalsta intensitāte nepārsniedz 85% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Prasības un tiesības projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem (ja attiecināms) tiek sniegtas šo noteikumu projekta III. nodaļā. 

Ņemot vērā  projekta konkursa mērķi sekmēt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam ieviešanu, atbalsta finansējuma saņēmēji ir pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība vai  publiski privātā kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Tiek paredzēts, ka projekta iesniedzējam būs iespēja piesaistīt sadarbības partneri (ja attiecināms) var būt ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas uzņemtos praktisko projektu īstenošanu, pēc projekta uzraudzību un uzturēšanas pienākumus. 

Ja tiek izlemts piesaistīt projekta sadarbības partneri projektu aktivitāšu īstenošanā, lai nodrošinātu izbūvētās infrastruktūras ekspluatāciju, rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc projekta īstenošanas (ja attiecināms) un var iesaistīties projekta īstenošanā ar tā īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošu nekustamo īpašumu vai finansējumu, uz rakstiska līguma pamata par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta ietvaros var tikt piesaistīta pašvaldības izveidota iestāde, valsts tiešās pārvaldes iestāde, pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrība, publiski privātā kapitālsabiedrība, kas pilda deleģētos pārvaldes uzdevumus, vai arī sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, kas  ir noslēdzis ar pašvaldību pakalpojuma līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ar nosacījumiem, kuri tiek norādīti šo noteikumu projekta 18.punktā.

Viens no pakalpojuma līguma satura nosacījuma punktiem, kas attiecās uz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju, ir atlīdzības (kompensācijas) maksājumu saņemšanas nosacījumu uzskaite, kas atbilst Eiropas Komisijas 2025. gada 26. decembra lēmumu Nr. 2025/2630/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta  2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Papildinformācija ir pieejama šo noteikumu projekta 18.7. apakšpunktā. 

Projekta iesniedzējam  ir noteikti ierobežojumi, kuru izpildes gadījumā pretendēt uz finansējuma saņemšanu nav iespējams, kuri tiek aprakstīti noteikumu projekta 19.punktā. Ierobežojumi ir saistīti ar projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera nodokļu parādu esamību vairāk 150 euro apmērā, projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktu vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanas procesu, vērtēšanas komisiju, iesaistītās amatpersonas vai ekspertus.

Vides investīciju fonds pārbauda augšminētos gadījumus Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevumu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmā "Sodu reģistrs". 

Lai novērstu iespēju izmantot EKII finansējumu projektu dubultfinansēšanā, noteikumu projekta 19.3. punktā kā ierobežojums saņemt finanšu instrumenta finansējumu konkursa ietvaros, ja plānotās attiecināmās izmaksas tiek vai ir tikušas finansētas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem, vai arī noteikumu projekta 27.3. punktā tiek noteiktas kā konkursa neattiecināmām izmaksas. Savukārt  šo noteikumu projekta 19.4. apakšpunktā ir noteikts ierobežojums finansējuma saņemšanai, ja projekta iesniedzējam vai sadarbības  partnerim ir uzsākts finanšu stabilizācijas process, vai arī ir pasludināts maksātnespējas process.  


Ja tiek pieteikts infrastruktūras projekts, atkarībā no izvēlētās šo noteikumu projekta  22.1. un 22.2. apakšaktivitātes norādītām atbalsta aktivitātēm, tiek piemēroti atbilstošie īpašumtiesību un būvniecības regulējošie normatīvie akti un papildu prasības, kuras nepieciešamas ievērot būvniecības, pārbūves un atjaunošanas procesā, tai skaitā Pašvaldību likums un  šī likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu, Ūdens apsaimniekošanas likums, noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves", Meliorācijas likums, ieskaitot Meliorācijas likuma 22.2 pants, kas nosaka, ka pašvaldība pieņem lēmumu par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanu, Civillikums, kā arī noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves", un citi pašvaldības saistošie noteikumi, kas nosaka meliorācijas sistēmu infrastruktūras projekta īstenošanu un citi pašvaldības saistošie noteikumi, kas nosaka pašvaldības apdzīvoto vietu teritoriju un vides pielāgošanas plūdu risku mazināšanas un noturības pret plūdiem projektu aktivitātes.

Šo noteikumu 26. punkts paredz gadījumu, kad šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētās infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana tiek īstenota gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām, izmaksas var tikt finansētas abās teritorijās, ja infrastruktūra ir funkcionāli saistīta ar atbalstāmo teritoriju un nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai.

Ņemot vērā spēkā esošos normatīvos aktus, meliorāciju sistēmas infrastruktūras projektu īstenošana šo noteikumu projekta 7.1. un 20.1. apakšpunktā minētās  aktivitātes  ietvaros ir iespējama tikai tādos gadījumos, ja nekustamais īpašums, uz kuras tiek plānota aktivitātes īstenošana ir pašvaldības īpašumā dažādās īpašumtiesības formās, kā piemēram, īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošā īpašumā vai nekustamajā īpašumā, uz kuru finansējuma saņēmējam ir apbūves tiesības. Vienlaicīgi finansējuma saņēmējam tiek dota iespēja nokārtot īpašuma tiesības projekta īstenošanas periodā, iesniedzot apliecinošo dokumentu kopijas starpposmu ziņojumu vai nobeiguma ziņojuma ietvaros, kas tiek apliecināts ar projekta iesniedzēja apliecinājumu kā papildu dokumentu, kas tiek iesniegts projekta pieteikumu iesniegšanas posmā, kas tiek aprakstīts šo noteikumu projekta 27.8. apakšpunktā, vai arī izņemot gadījumus, kas aprakstīti šo noteikumu 27.9. apakšpunktā.

Šo noteikumu projekta 27.9. apakšpunkts nosaka, ja gadījumā šo noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā minētā aktivitāte tiek īstenota nekustamajā īpašumā, kas nav projekta iesniedzēja īpašumā, turējumā vai bezatlīdzības lietošanā, tad ir noslēgta vienošanās starp projekta iesniedzēju un iesaistīto privāto zemes īpašnieku par sadarbību projekta īstenošanā un projekta rezultātu uzturēšanu projekta dzīves cikla laikā, kā arī tiek veikts ieraksts  Zemesgrāmatā par apgrūtinājumu attiecīgajā zemes īpašumā.

Šo noteikumu projekta IV. nodaļā  tiek atrunātas konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, kā arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas.

Projektu konkursa ietvaros tiek uzskaitītas atbalstāmās aktivitātes, kurām tiek noteiktas attiecināmās un neattiecināmās maksas atbilstoši iesniegtā projekta aktivitāšu grupai.

Uz šo noteikumu projekta 20.1. minēto apakšaktivitāti attiecās šo noteikumu projekta 
1) 22.1. apakšpunktā minētās infrastruktūras projekta īstenošanas aktivitātes attiecas tādas attiecināmās aktivitātes un izmaksas, kuras ir saistītas ar infrastruktūras projektu īstenošanu valstspilsētās, novadu pašvaldību pilsētās un ciemos, un sadalītas vairākās apakšgrupās, kas ietver
 - vaļējas vai slēgtas pašvaldības lietusūdens kanalizācijas sistēmas, ieskaitot lietusūdens savākšanas sistēmas ap publiskām ēkām, būvniecība, atjaunošana un pārbūve;
 - pašvaldības, pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu, drenāžas sistēmu būvniecība, atjaunošana un pārbūve;
 - kombinētās pašvaldības meliorācijas un lietusūdens kanalizācijas sistēmas, kā arī kombinētās pašvaldības meliorācijas vai lietusūdens kanalizācijas sistēmas ar zaļās un zilās infrastruktūru būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu;
 - polderu sūkņu stacijas izbūve un pārbūve;
 - lietusūdens attīrīšanas stacijas izbūve un pārbūve;
 - krasta nostiprināšanas izmaksas, kas papildinātas ar šo noteikumu 23. punktā minēto aktivitāšu nodrošināšanu;
 - citi risinājumi;
2) 22.2. apakšpunktā minētās zaļās un zilās infrastruktūras projekta  izbūves  un pārbūves attiecināmās aktivitātes un izmaksas tādas, kā 
 - ūdens padeves sistēmu izbūve esošām zaļajām teritorijām;
 - mitrāju veidošana pilsētu un ciemu teritorijās;
 - ūdens krātuvju izveide plūdu risku mazināšanai un ūdens savākšanai
 - potenciālo noteču infiltrācijas zonu un lietusūdens akumulēšanas vietu atjaunošana vai jaunu ierīkošana;
 - palu terašu veidošana krastos;
 - ūdens necaurlaidīga zemes seguma aizstāšanas ar ūdens caurlaidīgu segumu
 - citi risinājumi.

Papildu kā attiecināmas izmaksas 22.1. un 22.2. aktivitāšu grupā ir iekļautas nepieciešamās izmaksas, lai nodrošinātu projektu īstenošanu, atbalstot projekta iesniedzēja kapacitāti apgūt pieejamo finansējumu efektīvi, un ir uzskaitītas šo noteikumu projekta 22.3, 22.4., 22.5., 22.6., 22.7., 22.8. un 22.9. apakšpunktā. Vienlaicīgi, lai nodrošinātu izvēlētas aktivitātes pilnīgu īstenošanu konkursa ietvaros, kā attiecināmās izmaksas tiek paredzēts iekļaut projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, ievērojot proporcionalitātes principu, ņemot vērā veiktās funkcijas un to nodalāmību, kā arī ņemot vērā finansējuma saņēmēja izveidoto kārtību attiecībā uz atlīdzības nodrošināšanu iestādē, uz ko ir attiecināmas arī tādas personāla izmaksas kā iemaksas pensiju fondā un papildus labumi darbiniekiem.


Šo noteikuma projekta 20.1. apakšpunktā minētās aktivitātes, kuras ir saistītas ar drenāžas sistēmas, polderu un kombinētās meliorācijas sistēmas un lietusūdens kanalizācijas būvniecība, pārbūvi vai atjaunošanu.

Lai nodrošinātu infrastruktūras projekta plānoto aktivitāšu infrastruktūras pilno darbības ciklu un projekta rezultātu ilgtspējību, tiek pieļauta infrastruktūras projekta īstenošanas ietvaros veikt papildu darbības pašvaldības administratīvā teritorijā, kas robežojas ar apdzīvotās vietu, kur tiek plānota noteikumu  projekta 22.1. apakšpunktā minēto attiecināmo aktivitāšu īstenošana, un ir noteikts šo noteikumu projekta 5.2. apakšpunktā.

Abās projekta aktivitāšu grupās tiek veikti iepirkumi saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu iepirkumu vai iepirkuma procedūru.

Pielietoto svarīgāko terminu skaidrojums attiecībā uz šo noteikumu projekta 22.1. un 22.2. apakšpunktā minētām aktivitātēm:  
1) atbilstoši Meliorācijas likumam:
 - meliorācija — zemes uzlabošanas pasākumu kopums, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un konkrētā teritorijā maina grunts hidroloģiskos apstākļus, kā arī nodrošina infrastruktūras un teritoriju aizsardzību pret applūšanu;
 - meliorācijas sistēma — meliorācijas kadastrā reģistrēts būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai noteiktā platībā;
pašvaldības meliorācijas sistēma — pašvaldībai piederoša meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina pašvaldība;
 - pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma — koplietošanas meliorācijas sistēma, kas būtiski ietekmē ūdens režīmu pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves teritorijās, lauksaimniecības un mežu teritorijās, infrastruktūras objektos (ielās, ceļos, ūdenssaimniecības objektos, pašvaldības polderos), kas tiek pieņemts ar pašvaldības lēmumu saskaņā Meliorācijas likuma 22.2 pantu;
2) atbilstoši LBN 224-15:
 - drenu sistēma (drenāža) jēdziens tiek skaidrots, kā hidrauliski saistītu un pakārtotu drenu kopums, kas uztver un novada augsnes vai filtrācijas ūdeņus atklātā gultnē caur vienu izteku;
 - polderis – nosusināta platība, kas norobežota no uzplūstošiem ūdeņiem, bet ūdens noteci no aizsargātās platības novada sūknējot;
3) atbilstoši LBN 223-15:
 -  lietusūdens kanalizācijas sistēma šo noteikumu projekta ietvaros tiek definēta kā vaļējās, gan slēgtās kanalizācijas sistēmās, tai skaitā ņemot vērā "škirtsistēmas kanalizācijas" jēdziena definējumu.

Abās projekta aktivitāšu grupās tiek veikti iepirkumi saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu iepirkumu vai iepirkuma procedūru.

Lai projektu īstenošana sniegtu maksimālo efektivitāti attiecībā uz ieguldīto līdzfinansējumu, tiek noteikti sekojoši sasniedzamie projekta rādītāji, kuri ir norādīti šo noteikuma iesnieguma veidlapas 37. punktā un sniegti papildu skaidrojumi un aprēķinu formulas.
1) projekta ilgtspēja (amortizācijas periods) –  infrastruktūras un iegādes projekta īstenotie rezultāti nodrošina vismaz piecu gadu amortizācijas periodu, vai arī lielāku periodu līdz 10 un vairāk gadiem un ir saistīts ar sniegot informāciju veidlapas 3.9. punktā “Projekta ilgtspējas novērtējums”.
2) projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums  - ietver pēc iespējas plašāku pašvaldības iedzīvotāju skaitu uz plānoto aptverto platību (ha) projekta īstenošanas ietvaros, kuri pakļauti plūdu riskiem, un kas atbilst novadu pašvaldībās vismaz 40% un valstspilsētu pašvaldībās 20% no kopējā iedzīvotāju skaita;
3) projekta īstenošanas vietu tvērums –  nodrošina vismaz divu un vairāku novadu pilsētu un ciemu iekļaušanu no kopējā novadu pilsētas un ciemu skaita (neattiecās uz valstspilsētas pašvaldībām);
4) kopējais gada nokrišņu daudzums normas periodā pret gadsimta beigām pie projekta iesniedzēja izvēlētās nokrišņu nākotnes vērtības pašvaldībā – raksturo projekta īstenošanas rezultātā uzbūvētās, uzlabotās vai atjaunotās  infrastruktūras kapacitātes pieaugumu plūdu riska mazināšanā un novēršanā.
Šo noteikumu projekta 3.7.apakšpunkta 4. punktā tiek norādīta palielinājuma starpība, norādot milimetros (mm). Projekta iesniedzējs novērtē īstenotā projekta sasniegto rādītāju, ņemot par pamatu  Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk - LVĢMC) Klimata portālā pašvaldību klimatiskā raksturojuma nokrišņu riska klases pieņemtos un prognožu radītājus. Projekta iesniedzējs izvēlas augšminētos/zemāk LVĢMC norādītos radītājus, ņemot vērā plānotos infrastruktūras projekta aktivitāšu rezultātus.  Kopējais gada nokrišņu daudzums normas periodā pret gadsimta beigām pie projekta iesniedzēja izvēlētās nokrišņu nākotnes vērtības pašvaldībā. Rādītājs tiks izmantots, lai noteiktu un novērtētu šo noteikumu projekta 7.1.(20.1.) apakšpunkta aktivitātes projekta priekšmeta plānoto rezultātu un plānoto uzlabojumu, ņemot vērā plānotos tehniskos parametrus infrastruktūras būvniecībā, pārbūvē un atjaunošanā.

Iepriekš minētie sasniedzamie rādītāji tiks izmantoti kvalitatīvā projektu pieteikumu vērtēšanā.

Atbilstoši šo noteikumu projekta 20.2. apakšpunkta minētām aktivitātēm, iegādes projekta ietvaros saskaņā ar šo noteikumu projekta 22.3. apakšpunktā minētām attiecināmām aktivitātēm un izmaksām tiek iegādāta iekārta, tehnika un/vai tehnoloģijas, kas nodrošina plūdu izraisīto seku novēršanu,  brīdināšanu (ja attiecināms) , kas ietver visu pašvaldības administratīvo teritoriju un visus pašvaldības iedzīvotājus. Papildus, iegādāto iekārtu, tehniku un/vai tehnoloģiju nedrīkst izmantot saimnieciskās darbības nolūkos piecu  gadu monitoringa periodā. Šo noteikumu projekta 23.9 un 23.10. apakšpunktā ir minētas citas attiecināmās izmaksas.

Konkursa ietvaros publicitātes pasākumu, kas noteikta šo noteikumu 22. un 23. punktos, īstenošana ir obligāta. Informāciju par plānotajiem publicitātes pasākumiem projekta īstenotājs sniedz projekta iesniegumā noteikumu projekta iesnieguma veidlapas 1. pielikuma 5.sadaļā, kur vienlaikus ir iespējams īstenot papildus publicitātes pasākumus, izmaksas sedzot no saviem līdzekļiem. Par papildus publicitātes pasākumiem var uzskatīt informatīvus pasākumus, kuru ietvaros projekta īstenotājs sniedz informāciju par projekta īstenošanu, sasniegtajiem rezultātiem un finansējuma avotu, informācijas sniegšanu citos plašsaziņas līdzekļos pēc projekta īstenotāja ieskatiem, papildus informācijas publicēšanai presē, bukletu un brošūru sagatavošanu, kas atspoguļo projekta īstenošanas rezultātā sasniegto u.c.

Attiecināmo izmaksu uzskaiti projekta iesniedzējs nodrošina iesnieguma veidlapas 1. pielikuma 6. sadaļā.

Papildu attiecināmo izmaksu uzskatei šo noteikumu projekta IV. nodaļas 24., 25., 26. un 27. punktā  tiek sniegti papildu nosacījumi attiecināmām izmaksām, un 28. punktā tiek uzskaitīti gadījumi, kuros izmaksas ir neattiecināmas projektu konkursa ietvaros.
  
Finansējuma saņēmējs nodrošina īstenotā projekta rezultātu uzturēšanu un lietošanu atbilstoši projekta mērķim vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas (turpmāk – monitoringa periods). Nav pieļaujama izveidotās, pārbūvētās vai atjaunotās infrastruktūras demontāža un iegādātās iekārtas, tehnikas vai tehnoloģiju pārdošana vai izmantošana komercdarbības nolūkiem, un tiek noteikts šo noteikumu 29. punktā. Pēcprojekta uzturēšanas pasākumi vismaz piecu gadu periodā tiek uzskaitīti iesnieguma veidlapas 1. pielikuma 3.9. apakšpunktā.

Šo noteikumu V. nodaļa sniedz informāciju par valsts atbalsta vai komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistītiem nosacījumiem.

Projektu konkursa ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts, kura attiecināmās izmaksas atbilst šo noteikumu 22.1.  un 22.2. apakšpunktā minētajām izmaksām, tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā, kas atbilst pamatlīdzekļu amortizācijas periodam, pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV. vai V. nodaļu.

Projekta konkursa ietvaros komercdarbības atbalstu sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām, uz kura pamata tika piešķirts komercdarbības atbalsts, tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar šajos noteikumos noteiktajām komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasībām vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.

Ja projektā tiek iekļautas darbības, kas ir saistītas ar sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu, projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par noteikumu projekta 18.6. apakšpunktā minētās atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.

Ja projekta īstenošanas laikā tiek veiktas darbības, kuras var veidot neto ieņēmumus, projekta iesniedzējs pirms pēdējā maksājuma pieprasījuma sagatavošanas iesniedz Vides investīciju fondā aktualizētu projekta finanšu analīzi tajā norādot projekta īstenošanas laikā gūtos neto ieņēmumus un atbilstoši aprēķinātajiem neto ieņēmumiem tiek samazināts projekta finanšu instrumenta finansējums.

Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam kā grūtībās nonākušam uzņēmumam komercdarbības atbalsts netiek piešķirts, ja tas atbilst vismaz vienai no Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187), 2. panta 18. punktā paredzētajām pazīmēm.

Ar šo noteikumu projekta VI. un VII. nodaļu tiek noteikta konkursa izsludināšanas kārtība, kā arī nosacījumi projekta iesnieguma saturam un iesniegšanai. Lai projekta iesniedzējam tiktu sniegts pietiekams laika periods kvalitatīvai projekta iesnieguma sagatavošanai, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir noteikts vismaz četri mēneši pēc konkursa izsludināšanas. Lai veicinātu elektronisko dokumentu apriti, projekta iesniegums, kas ietver aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (noteikumu projekta 1. pielikums), kā arī papildus iesniedzamos dokumentus, kas noteikti noteikumu projektā, tiek iesniegts tikai elektroniska dokumenta veidā, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Šo noteikumu projekta VIII. nodaļā  tiek skaidroti nosacījumi projektu iesniegumu vērtēšanai un lēmumu pieņemšanai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu. Projektu iesniegumu izskatīšanai un vērtēšanai tiks izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kas iesniegtos projektu iesniegumus vērtēs ne ilgāk kā trīs mēnešus, balstoties uz noteikumu projekta 2. un 3. pielikumā noteiktajiem administratīvajiem un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti viens Vides investīciju pārstāvis, divi Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji, viens Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros projektu iesniedzējs ir pašvaldība.

Projekta iesnieguma vērtēšana atbilstoši noteikumu projekta 3. pielikumā noteiktajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem tiek veikta tikai tad, ja ir atbilstība noteikumu projekta 2. pielikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tādēļ, ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem noteikumu projekta 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, var aicināt projekta iesniegumu precizēt. Projekta iesniedzējam jāņem vērā, ka projekta iesnieguma precizēšanas laikā projekta iesniedzējs nedrīkst palielināt finanšu instrumenta ietvaros pieprasītā finansējuma summu. Pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds paziņo projekta iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

Noteikumu projekta 48.9. apakšpunktā punktā tiek norādīts, ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, Vides investīciju fonds, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dodot projekta iesniegumam ar augstāku vērtību  rādītājā “Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums” (šo noteikumu 1. pielikuma 3.7. tabulas 2. punkts) un šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētās aktivitātes projekta iesniegumam ar augstāku vērtību rādītājā “Projekta īstenošanas vietu tvērums” (šo noteikumu 20.2. apakšpunkta 1. pielikuma 3.7. tabulas 3. punkts). 

Noteikumu 50. punktā tiek norādīts, ka vērtēšanas komisija projektu iesniegumu vērtēšanas laikā, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietu, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes.

Noteikumu projekta IX. un X. nodaļa nosaka projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumus. Noteikumu projekts paredz, ka pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu saņemšanas, projekta iesniedzējs noslēdz projekta līgumu ar Vides investīciju fondu 30 kalendāra dienu laikā. Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Pēc projekta līguma noslēgšanas ir iespējams tajā izdarīt grozījumus, iesniedzot Vides investīciju fondā pieprasījumu, taču grozījumu veikšana projekta līgumā nedrīkst pasliktināt projekta līgumā norādīto.

Projekta dzīves cikls ir periods, kas definē laiku no projekta darbību uzsākšanas līdz pēc projekta noslēguma laika posmiem atkarībā no ieviestā aktivitātes veida, kas tiek pārskatīts šo noteikumu projekta 71. punktā, piemēram, vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, vai vismaz 10 gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, ja projektā paredzēti būvdarbi, vai arī laika posms, ko ir noteikusi pašvaldība, kuras teritorijā tiek īstenots projekts, un kas pārsniedz šo noteikumu projekta 71.1. un 71.2. apakšpunktā minēto laikposmu.

Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība tiek atrunāta noteikumu projekta XI. nodaļā. Šo noteikumu noteiktajā apmērā ir pieejams avansa maksājums, viens vai vairāki starpposma maksājumi, kā arī noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, maksājumus var saņemt pie noteiktu nosacījumu izpildes, savukārt ministrija veic maksājumu piecu darbdienu laikā pēc Vides investīciju fonda pozitīva atzinuma.

Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība  atrunāta noteikumu projekta XII. nodaļā. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, ministrija aptur finansējuma saņēmējam pieejamos maksājumus līdz dienai, kad Vides investīciju fonds informē ministriju, ka finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā ir izpildījis attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, kuri tiek atspoguļoti iesniegtajos monitoringa pārskatos. 

Noteikumu projekta XIII. nodaļa nosaka projektu īstenošanas kontroles un audita nosacījumus, kā rezultātā finansējuma saņēmējam ir jānodrošina pieeja ar projektu saistītajiem dokumentiem, ēkai, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi, kā arī nepieciešamo dokumentu izraksti un kopijas. Ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņš ir noteikts 10 gadi pēc projekta īstenošanas beigu termiņa, un tos uzglabā Vides investīciju fonds, ministrija, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs noslēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, ar trešajām personām saprotot pakalpojumu sniedzējus un komersantus, kuri atklātas, pārredzamas, nediskriminējošas un konkurenci nodrošinošas konkursa procedūras ietvaros ieguvuši tiesības īstenot noteiktos darbus projekta iesniegumā norādīto aktivitāšu īstenošanai.

Vides  investīciju fondam ir tiesības projekta īstenošanas laikā, kā arī projekta dzīves cikla laikā  piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa pārbaudīt projekta pārskatos un projekta līgumā sniegto informāciju, apsekojot projekta īstenošanas vietu.

Vides investīciju fonds nodrošina konkursa ietvaros īstenoto projektu uzraudzību visā to dzīves cikla laikā, kontrolējot, lai konkursa ietvaros veiktās investīcijas saglabā savu nesaimniecisko raksturu arī pēc monitoringa perioda, kā arī to atbilstību šo noteikumu projekta 84. apakšpunktā noteiktajam.

Konkursa ietvaros uzstādīto tehnoloģisko iekārtu amortizācijas periods tiek noteikts 10 gadi atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" 2. pielikumā noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam tehnoloģiskām iekārtām un mašīnām.

Šo noteikumu projekta XIV. nodaļā tiek atrunāti projektu konkursa īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas nosacījumi, kuras ietvaros Vides investīciju fonds katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo konkursa uzraudzības pasākumu plānu kārtējam gadam, tiek sniegts īstenošanas uzraudzības skaidrojums un definēts kādus ar projektu īstenošanu saistītus dokumentus  ministrija un Vides investīciju fonds nodrošina audita veicējiem. 

Noteikumu projekta prasībās un attiecināmās izmaksās netiek iekļautas darbības, kas saistītas ar horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", ņemot vērā, ka EKII atbalsta ietvaros tiek piemēroti elastības principi, kas saistīti ar EKII atbalsta programmas finansējuma avotu, kas ir Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 33.00.00. "Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti" apakšprogrammā 33.02.00. "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti". Kā rezultāta netiek uzliktas papildu prasības projekta iesniedzējiem, kuras ir noteiktas ES atbalsta programmu ietvaros, bet gan tiek veidotas nacionālā līmenī, kurā tiek piemēroti Latvijā apstiprināti normatīvie akti.