Anotācija

Projekts izstrādāts, ievērojot Valsts robežsardzes likuma 5. panta trešajā daļā ietverto deleģējumu.

01.07.2025.

Projekta spēkā stāšanās termiņš noteikts atbilstoši 2024. gada 14. novembrī pieņemto grozījumu Valsts robežsardzes likumā, kuros ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, spēkā stāšanās laikam.

Ar grozījumu Valsts robežsardzes likuma 5. pantā Valsts robežsardzei tiks noteikta iespēja, pildot Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9. un 11. punktā minētos uzdevumus, izmantot tehniskos līdzekļus ne tikai Latvijas Republikas valsts robežas likuma (turpmāk – Robežas likums) 29. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, kā tas bijis līdz šim, tādējādi aptverot būtiski plašāku Valsts robežsardzei noteikto uzdevumu apjomu, kuru izpildē Valsts robežsardzei tiks noteiktas tiesības izmantot tehniskos līdzekļus un veikt novērošanu, lai atklātu, novērstu vai pārtrauktu likumpārkāpumus, apsargātu un uzraudzītu tās lietošanā esošos objektus tai skaitā ēkas, telpas, teritorijas un infrastruktūras objektus, kā arī aizturētās personas.

Ievērojot Robežas likuma 29. panta pirmajā daļā noteikto, ka Valsts robežsardze savu funkciju nodrošināšanai izmanto robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamos tehniskos līdzekļus un dienesta suņus, kā arī Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumos Nr. 79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" noteikto, ka Valsts robežsardze savu uzdevumu izpildē konkrētās vietās un zonās veic tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu – uzstādīšanu, noteikumos nepieciešams noteikt, ka arī ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, nodarbinātības, izceļošanas un tranzīta uzraudzības jeb imigrācijas kontroles ietvaros Valsts robežsardze izmantos tehniskos līdzekļus.  

Ar jēdzienu "tehniskais līdzeklis" saprotams tāds priekšmets, rīks, instruments, ierīce, aparāts, iekārta vai komplekss, kā arī pārvietošanās līdzeklis, ar ko veic konkrētu darbību vai, kas nepieciešams kādā procesā konkrēta uzdevuma izpildei. Savukārt ar "novērošanu" saprotama darbība, kuru veic cilvēks vai tehniskais līdzeklis. Novērošanas procesā var tikt apstrādāta vizuāla, video un audio formāta informācija.

Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka lai nodrošinātu funkciju izpildi, Valsts robežsardze:
1) veic robežkontroli, nodrošina un kontrolē valsts robežas, valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas, pierobežas joslas un robežšķērsošanas vietu režīma ievērošanu;
2) apsargā valsts robežu, valsts robežas drošības nodrošināšanai nepieciešamās būves (tostarp nostiprinājuma būves) un elementus;
3) novērš mēģinājumus nelikumīgi mainīt valsts robežas atrašanās vietu apvidū;
4) sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pierobežā novērš Latvijas Republikas teritorijas apdraudējumu;
5) novēro valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu;
6) kontrolē, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, izceļošanu un tranzītu;
7) novērš personu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, kā arī preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām;
8) nodrošina valsts robežas uzturēšanu, kā arī valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu;
9) atbilstoši kompetencei noregulē ar valsts robežas režīma pārkāpšanu saistītos incidentus,
kā arī pilda citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas tiešā veidā saistīti ar iespējama pārkāpuma vai cita veida apdraudējuma novēršanu.
Minēto uzdevumu izpildē Valsts robežsardze nozīmīgu ieguvumu gūst, izmantojot novērošanas tehniskos līdzekļus.

Valsts robežsardzes personāls, kas īsteno apsargājamo objektu apsardzi – lai novērstu likumpārkāpumus apsargājamā objektā un novērstu apsargājamā objekta apdraudējumu, kā arī Valsts robežsardzes amatpersonas, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus, piemērotu un izpildītu kriminālsodus un administratīvos sodus, kā arī veiktu citas procesuālās darbības, veic novērošanu un tās rezultātā iegūto personu datu apstrādi atbilstoši likumam “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” (turpmāk – Likums). 

Ministru kabineta 2024. gada 20. decembra rīkojumā Nr. 1220 "Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2024.–2027. gadam" noteikts, ka Baltkrievijas Republikas režīma īstenotās migrantu instrumentalizācijas ietekmē pēdējos gados būtiski pieaudzis nelikumīgās migrācijas spiediens uz Latvijas Republikas ārējās sauszemes robežas un būtiski palielinājies nelikumīgi ieceļojošo ārzemnieku skaits, vienlaikus arī patvēruma pieprasījumu skaitam ir pieaugoša tendence kopumā.
Šobrīd Valsts robežsardzes pārraudzībā ir divi aizturēto ārzemnieku izmitināšanas slēgtā tipa centri – Daugavpilī un Muceniekos, kuros tiek izmitināti aizturētie ārzemnieki, uz kuriem attiecas izraidīšanas procedūra, vai aizturētie patvēruma meklētāji (pašreizēja centru kapacitāte ir 84 personas katrā centrā, kopā 168). 
Pieaugošā migrācijas spiediena rezultātā un vērtējot ārzemnieku plūsmas raksturojumu (ir pietiekami liels ārzemnieku īpatsvars, kuri mēģina izvairīties no atgriešanas, nesadarbojas ar valsts iestādēm atgriešanas vai patvēruma procesu ietvarā, vai mēģina ļaunprātīgi izmantot patvēruma procesu, tajā skaitā mēģinot izceļot no Latvijas Republikas, nesagaidot gala lēmumu patvēruma lietā) būtiski nodrošināt šo personu drošību un uzraudzību, uzturoties šajos centros.

Novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, nepieciešams veikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, nodarbinātības, izceļošanas un tranzīta nosacījumu kontroles nodrošināšanai, lai novērstu nelegālās imigrācijas riskus, pamatojoties uz Robežas likuma 6. panta otrajā daļā, 8. panta pirmajā daļā, 10. panta ceturtajā daļā, Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 6. punktā un Imigrācijas likuma 3. pantā noteiktām prasībām. Kā minēts 2024. gada 14. novembrī pieņemtā grozījuma Valsts robežsardzes likumā sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā), piemēram, gadījumi, kad persona tiek aizturēta, video un skaņas ieraksts var būt nozīmīgs, lai izvairītos arī no ārzemnieku tiesību aizskārumiem cilvēktiesību aspektā, ievērojot to, ka pastāv atšķirīgas saziņas valodas, bet Valsts robežsardze veic tai noteiktās procedūras un pēctecīgi nepieciešamības gadījumos iespējams neskaidrības operatīvi noskaidrot un risināt. Ar tehnisko līdzekli fiksēts ieraksts varēs kalpot kā pierādījums gadījumos, kad ir izdarīts administratīvs pārkāpums, noziedzīgs nodarījums vai tā mēģinājums.
Tehniskā līdzekļa lietošana kalpos arī kā preventīvs risinājums Valsts robežsardzes amatpersonu korupcijas risku nepieļaušanai, kā arī palielināsies Valsts robežsardzes spējas nekavējoties reaģēt un pieņemt stratēģiski svarīgus lēmumus. Neveicot novērošanu, šādu un līdzīgu darbību izpilde var būt novēlota un neefektīva.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk - Robežu kodekss) 13. panta 1. punktā noteikts, ka robežuzraudzības galvenais mērķis ir nepieļaut neatļautu robežas šķērsošanu, apkarot pārrobežu noziedzību un veikt pasākumus pret personām, kas robežu šķērsojušas nelikumīgi. Robežu kodeksa 13. panta 4. punktā noteikts, ka uzraudzību var veikt, arī izmantojot tehniskus līdzekļus, tostarp elektroniskus līdzekļus.

Robežas likuma 29. panta pirmajā daļā noteikts, ka savu funkciju nodrošināšanai Valsts robežsardze izmanto robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamos tehniskos līdzekļus. Robežas likuma 29. panta trešajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā novērošanā iegūstamā informācija ir iegūstama, glabājama un izmantojama.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 47. apsvērumā un 6. panta 3. punktā noteikto, proti, personas datu apstrādes juridiskais pamats un izpildāmais uzdevums publiskām iestādēm ar likumu ir jānosaka likumdevējam.

Datu apstrāde nepieciešama, izpildot Eiropas Savienības tiesību aktos Valsts robežsardzei noteikto pienākumu, nolūkā sasniegt Robežu kodeksā, Valsts robežsardzes likumā, Robežas likumā noteiktos mērķus. Šie mērķi ir šādi: novērst nelegālo migrāciju, noteikt robežapsardzības sistēmu, kā arī nodrošināt valsts robežas neaizskaramību uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā, tostarp, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, ievērojot Likuma 5. pantā noteikto, veicot personas datu apstrādi minētā Likuma 2. pantā noteiktiem mērķiem. Apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko Valsts robežsardze un citas tiesībaizsardzības vai valsts drošības iestādes veic sabiedrības interesēs, valsts drošības nolūkos un īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.

Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas 2020. gada 29. janvāra Pamatnostādņu 3/2019 par personas datu apstrādi, izmantojot videoierīces (turpmāk - Pamatnostādnes) 110. punktā minēts, ka datu aizsardzības tiesību aktos pastāv prasība, ka datu subjektiem jābūt informētiem par faktu, ka notiek videonovērošana. Viņi būtu jāinformē par novērotajām vietām.
Pamatnostādņu 113. punktā noteikts, ka informatīvā zīme būtu jāizvieto tā, lai datu subjekts pirms ienākšanas novērotajā zonā varētu viegli atpazīt novērošanas apstākļus (aptuveni acu līmenī). Nav nepieciešams atklāt kameru atrašanās vietu, ja vien nav šaubu par to, kuras zonas tiek novērotas, un ja ir nepārprotami precizēts novērošanas konteksts.

Fizisko personu datu apstrādes likuma 36. panta trešajā daļā noteikts, ka, ja pārzinis izmanto informatīvo zīmi, lai informētu datu subjektus par videonovērošanu, minētajā zīmē norāda vismaz pārziņa nosaukumu, kontaktinformāciju, datu apstrādes mērķi, kā arī iekļauj norādi par iespēju iegūt citu Datu regulas 13. pantā norādīto informāciju.

Datu regulas 13. panta 1. punktā ir noteikts, ka, ja datu subjekta personas datus vāc no datu subjekta, pārzinis personas datu iegūšanas laikā datu subjektam sniedz informāciju par veikto novērošanu.
Datu regulas 13. panta 4. punktā ir noteikts, ka šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro, ja un ciktāl datu subjekta rīcībā jau ir attiecīgā informācija.
Datu regulas 23. panta 1. punktā ir noteikts, ka saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami datu pārzinim vai apstrādātājam, ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot to pienākumu un tiesību darbības jomu, kas paredzēti 12.–22. pantā un 34. pantā, kā arī 5. pantā, ciktāl tā noteikumi atbilst 12.–22. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem. Minētais ir pieļaujams, ja ar šādu ierobežojumu tiek ievērota pamattiesību un pamatbrīvību būtība un tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs, lai garantētu uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas – pat, ja tikai epizodiski – ir saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu Datu regulas 23. panta 1. punkta a) līdz e) un g) apakšpunktā minētajos gadījumos.

Ievērojot, ka personas datu un īpašu kategoriju personas datu apstrāde ir veicama atbilstoši Datu regulas 5. pantā noteiktajiem personas datu apstrādes principiem un tā ir likumīga gadījumā, ja pastāv kāds no Datu regulas 6. un 9. pantā noteiktajiem personas datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem.
Datu regulas 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā noteikts, ka datu apstrāde ir likumīga, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras; kā arī, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu.
Datu regulas 9. panta 2. punkta g) apakšpunktā noteikts, ka datu apstrāde ir atļauta, ja tā ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz Eiropas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgas izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai.
Savukārt, ja datu apstrāde tiek veikta Likuma 2. pantā noteiktiem mērķiem (piemēram, pārkāpumu, kur procesa virzītājs ir Valsts robežsardze kā kompetentā iestāde, novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai), personas datu apstrāde ir uzskatāma par likumīgu tikai tiktāl, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama tā uzdevuma izpildei, kuru kompetentā iestāde veic šā likuma 2. pantā minētajos nolūkos un kurš ir noteikts ar kompetentās iestādes darbību regulējošu ārējo normatīvo aktu. Atbilstoši Likuma 8. pantam, īpašu kategoriju datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja šāda apstrāde ir noteikta attiecīgā likumā vai ir absolūti nepieciešama un ja uz šādu apstrādi attiecas datu subjekta tiesību garantijas un ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) personas datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu būtiskas datu subjekta vai citas fiziskās personas intereses;
2) tiek apstrādāti tādi personas dati, kurus datu subjekts pats ir publiskojis.
Lai izvērtētu minēto datu apstrādi, Valsts robežsardzē veikts gan Sabiedrības interešu izvērtējums jeb balansa tests, gan novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību jeb NIDA.

Apzinoties fizisko personu datu aizsardzības būtiskumu, taču ņemot vērā, ka personas datu apstrādi šajā gadījumā nepieciešams veikt sabiedrības interesēs, plānotais regulējums uzskatāms par samērīgu sasniedzamajam mērķim.
Jāņem vērā, ka saskaņā ar jau spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto, fizisko personu datu apstrāde tiek veikta Līguma par Eiropas Savienības darbību, Robežu kodeksā, likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”, Imigrācijas likumā, Robežas likumā un Valsts robežsardzes likumā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanai, vienlaikus ievērojot Datu regulā noteikto.

Nē

-