Anotācija (ex-ante)

Projekts sagatavots, lai atzītu par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 41 33. §) "Informatīvais ziņojums "Par komersantu juridisko adrešu regulējumu"" 4. punktā ietverto uzdevumu (turpmāk – MK dotais uzdevums) attiecībā uz grozījumu izstrādi Šķīrējtiesu likumā.

Vispārējā kārtība

Informējam, ka 2021. gada 6. jūlijā ir pieņemts likums "Grozījumi Komerclikumā", kas noteic, ka juridiskā adrese ir komercreģistrā ierakstītā adrese un paredz aizstāt nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu juridiskās adreses reģistrācijai ar pieteikuma iesniedzēja apliecinājumu par to, ka komersantam ir tiesības reģistrēt juridisko adresi konkrētajā adresē un ka komersants attiecīgajā adresē ir arī sasniedzams. Šādi grozījumi tika izstrādāti, lai aizsargātu nekustamā īpašuma īpašniekus no negodprātīgiem komersantiem, kuri Uzņēmumu reģistrā reģistrē savu juridisko adresi bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas tiem piederošajā nekustamajā īpašumā. Turklāt paši komersanti reģistrētajā juridiskajā adresē nemaz neatrodas un nav sasniedzami. Vēršam uzmanību, ka Komerclikuma regulējums neparedz pienākumu komersantiem atrasties reģistrētajā juridiskajā adresē, bet tiem minētajā adresē ir jānodrošina korespondences saņemšana. Līdz ar to, informējam, ka MK dotais uzdevums daļā par grozījumu izstrādi Komerclikumā, aizstājot nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu juridiskās adreses reģistrācijai ar pieteikuma iesniedzēja apliecinājumu un paredzot, ka juridiskā adrese ir komercreģistrā ierakstītā adrese, ir izpildīts.

Savukārt, par nepieciešamību izstrādāt grozījumus Šķīrējtiesu likumā informējam, ka atbilstoši Šķīrējtiesu likuma 4. panta trešajai un ceturtajai daļai, nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana ir nepieciešama šķīrējtiesas atrašanās vietas reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā. Proti, Šķīrējtiesu likuma regulējums paredz pienākumu šķīrējtiesai faktiski arī atrasties tai reģistrētajā adresē. To apliecina arī Šķīrējtiesu likuma 4. panta pirmā daļa, kas noteic pienākumu šķīrējtiesas dibinātājam šķīrējtiesai nodrošināt šķīrējtiesas darbībai piemērotas telpas un apmeklētāju pieņemšanai nepieciešamo personālu. Līdz ar to, atšķirībā no Komerclikuma regulējuma, kur komersantam nav pienākums atrasties reģistrētajā juridiskajā adresē, taču ir jānodrošina korespondences saņemšana tajā, Šķīrējtiesu likums paredz pienākumu šķīrējtiesai faktiski atrasties konkrētajā adresē un tajā veikt savu darbību.

Nē

-