Anotācija (ex-ante)

Projekts paredz saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu un 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "a" apakšpunktu atļaut ēku (būvju) īpašniekam atsavināt nekustamo īpašumu "Mazezeri" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 012 0321) – valsts meža zemi (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 012 0317) - 1, 3 ha platībā - Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, kas nepieciešama uz zemes vienības esošā būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai.

Vispārējā kārtība

Nekustamais īpašuma "Mazezeri", Ģibuļu pagastā, Talsu novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Ģibuļu pagasta  zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000762716, lēmuma datums: 06.11.2023.
Nekustamais īpašums ir izveidots, veicot valsts nekustamā īpašuma “Valsts mežs “Ģibuļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 001 0041) -  Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, sadales, veidojot patstāvīgu nekustamo īpašumu uz zemes vienības esošo būvju uzturēšanai.

Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 1.3 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 012 0317), lietošanas mērķis: 0101- zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība 1.3000 ha platībā.

Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Meža likuma 3.panta pirmā daļa noteic, kāda zeme ir šā likuma objekts. Saskaņā ar Meža likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktu Meža likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Atbilstoši NĪVKIS zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība 0.9000 ha; zemes zem ēkām platība 0.4000 ha.

Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmajā daļā ietverto valsts meža zemes definīciju Nekustamais īpašums ir valsts meža zeme visā tā platībā (1.3 ha platībā), ko pamato Valsts vēstures arhīva 11.12.2008. izziņas (Nr. 5-JP-7302/1; Nr. 5-JP-7302/2; Nr. 5-JP-7302/3; Nr. 5-JP-7302/12) par vēsturisko piederību Meža departamentam uz 1939. gadu.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir noteikts 1444 euro, tajā skaitā zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta  356 euro, līdz ar to zemes vienībā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 1088 euro.

Vienlaikus saskaņā ar Valsts meža dienesta vēstulē Nr.VMD11-2/177 sniegto informāciju, Nekustamā īpašuma sastāvā reģistrētās mežaudzes vērtība uz 06.02.2024. noteikta 1093 euro.

Zemes vienībai NĪVKIS noteiktie apgrūtinājumi:
- no 100 līdz 1000 hektāriem lielas dabiskas ūdenstilpes vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos 1.3000 ha;
-  tauvas joslas teritorija gar ezeru 0.1900 ha;
-zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0.0100 ha;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0.0100 ha.

Zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000762716 atzīmes veidā ierakstīti apgrūtinājums, kas sakrīt ar NĪVKIS reģistrētajiem šādiem apgrūtinājumiem:
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0.0100 ha;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0.0100 ha.

Talsu novada pašvaldība ar 21.02.2024. vēstuli Nr. TNPCP/24/12-12/503/N informē, ka:
 - saskaņā ar Ministru kabineta 06.07.2021. noteikumu Nr. 465 “Noteikumi par degradēto teritoriju un augsnes degradācijas novērtēšanu, degradācijas kritērijiem un to klasifikāciju” 7.punktu, informācija par augsnes degradācijas veidiem – piesārņojums ar smagajiem metāliem un piesārņojums ar pesticīdiem un noturīgiem organiskiem piesārņotājiem – tiek iegūta no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” datubāzes piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra (turpmāk – Reģistrs). Saskaņā ar Reģistrā pieejamo informāciju, Nekustamais īpašums neatrodas piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā;
- saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu ar grozījumiem (Talsu novada domes 2022. gada 28. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 14 “Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) Nekustamais īpašums neatrodas degradētā teritorijā;
- saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu ar grozījumiem (Talsu novada domes 2022. gada 28. aprīļa saistošie noteikumi Nr.14 “Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem”) zemes vienība atrodas - - funkcionālajā zonā: Mežu teritorija (M) un  Lauksaimniecības teritorija (L);
- uz Nekustamā īpašuma atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi;
- Nekustamajam īpašuma piekļuve nav nodrošināta. Piekļuves jautājums risināms civiltiesiskā ceļā.
Nekustamajam īpašumam piekļuvi var nodrošināt no valsts galvenā autoceļa A10 “Rīga – Ventspils” pa dabā esošu ceļu caur valsts nekustamā īpašuma “Valsts mežs Ģibuļi” sastāvā esošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 012 0316 ) un caur valsts nekustamā īpašuma "Stacija Spāre"  sastāvā esošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 012 0158), nodibinot ceļa servitūtu.

Saskaņā ar Meža likuma 5.pantā noteikto, fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Lai saskaņotu pārvietošanos pa blakus esošām zemes vienībām, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var vērsties Valsts meža dienestā vai pašvaldībā ar lūgumu sniegt zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi). Valsts meža dienests vai pašvaldība sniedz to rīcībā esošo kontaktinformāciju, kuru zemes vienības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sniedzis minētajām institūcijām, saņemot citu pakalpojumu.

Uz zemes vienības atrodas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Ezītis ražo" (reģistrācijas numurs 50203039231)  piederošs būvju nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 512 0008) kas ierakstīts Ģibuļu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000536775, lēmuma datums:16.12.2021. Būvju nekustamais īpašums sastāv no būves (būves kadastra apzīmējums 8854 012 0204 001)- “vasaras māja” ar kopējo platību 121.8 m² un būves (būves kadastra apzīmējums 8854 012 0204 002) – “sadzīves ēka” ar kopējo platību 84.5 m².

Saskaņā ar NĪVKIS esošo informāciju minēto būvju ekspluatācija uzsākta 1960.gadā.
Līdz ar to uz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Ezītis ražo"  īpašumā esošajām būvēm ir attiecināms likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punkts, kas paredz, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (01.09.1992.), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai.

Pamatojoties uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38.panta pirmo un otro daļu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Ezītis ražo" ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz Nekustamo īpašumu (zemesgabalu) un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu.
Atbilstoši Zemkopības ministrijas 26.01.2024. vēstulē Nr.3.4-11e/180/2024 sniegtajai informācijai, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”,  pamatojoties uz Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 9. punktu 2022. gada martā nosūtīja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Ezītis ražo" maksāšanas paziņojumu par apbūvēta zemesgabala nomu.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ezītis ražo" 21.03.2022. ir iesniegusi valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu (reģistrēts VNĪ lietvedībā  21.03.2022.  ar Nr. S/4076).

Zemkopības ministrija saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.¹ pantu ar 26.01.2024. vēstuli Nr.3.4-11e/180/2024  iesniegusi VNĪ Nekustamā īpašuma atsavināšanai nepieciešamos dokumentus.

Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt  zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ezītis ražo" atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, kuras var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo Atsavināšanas likumā  4. panta ceturtās daļas 3.punkts attiecas uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) ietvaros veidotām tiesiskām attiecībām.  
Ievērojot iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā ir piemērojama arī Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtā daļa, kas paredz, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas būves, var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būves īpašniekam.

Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunkts nosaka, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, lauku apvidos — zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0.5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0.5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.


Nekustamā īpašuma funkcionāli nepieciešamās zemes platība tika noteikta ņemot vērā šādus faktiskos un juridisko aspektus:

1) Normatīvajā regulējumā nav skaidri definēts kā lauku teritorijās nosakāma funkcionāli nepieciešamās platība. Jēdziens “funkcionālā nepieciešamība” Meža likumā tiek lietots likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izpratnē (sk. Meža likuma 22.04.2021. grozījumu, kas stājās spēkā 20.05.2021. Anotācijā). Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta pirmā daļa reglamentē privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, paredzot, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējams. Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala kritēriji noteikti 28.panta otrajā daļā, paredzot, ka jāņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumi, it sevišķi:
1) esošā apbūve;
2) apbūves parametri;
3) pagalmu plānošanas noteikumi;
4) transporta infrastruktūras, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu pieejamība u.c.;
5) pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas iespēja zemes gabala īpašniekam izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim. 28. panta trešā daļa paredz, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai iestāde, kas īsteno valsts dzīvojamo māju privatizāciju.

Kritēriji būvju funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai ir ietverti Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, kas paredz, ka funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi. Nosakot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību, ņem vērā apbūves blīvumu un brīvās zaļās teritorijas rādītāju. Vienlaikus  jāņem vērā, ka minētos tiesību aktus viennozīmīgi nevar piemērot visos gadījumos lauku teritorijās;

2) nosakot būvju īpašumam funkcionāli nepieciešamo platību, tika vērtēti visi teritorijas plānojumā noteiktie parametri un argumenti (apbūves blīvumus, brīvā zaļā teritorija, labiekārtojums, automašīnu novietnes, ugunsdrošības prasību nodrošināšana (vienota piebrauktuve būvēm, ar apgriešanās laukumu un piekļuvi ūdenstilpnei), inženierkomunikāciju esamība un iespējamā to attīstība atsavināmajā teritorijā, ievērojot vides un vides pieejamības prasības, piekļuves iespējas), Aizsargjoslu un Zvejniecības likumā noteiktie apgrūtinājumi un ierobežojumi saimnieciskajai darbībai (t.sk. mežsaimnieciskai darbībai) un ezera piekrastes publiskuma nodrošināšanai (t.sk. tauvas josla). Papildus minētajiem, tika ņemti vērā Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” ietvertās normas;

3) izvērtējuma brīdī (akciju sabiedrības “Latvijas valsts mezī”20. 05.2022 vēstule Zemkopības ministrijai Nr. 4.1-2_03wc_101_22_384 ar priekšlikumu noteikt funkcionāli nepieciešamo platību būvju īpašuma uzturēšanai ~1,31 ha platībā) spēkā esošais funkcionālais zonējums bija “Publiskās apbūves teritorija” (P1), kur galvenā izmantošana paredzēta tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvei, plānojot atbilstošu infrastruktūru. Perspektīvās tūrisma un atpūtas iestāžu apbūves teritorijas noteiktas teritorijās, kas robežojas ar dabas pamatnes un apbūves teritorijām un ir tiešā ūdeņu tuvumā. Papildizmantošana šajās teritorijās- ir atļauta sporta būvju apbūve, tirdzniecības/pakalpojumu objektu apbūve un dzīvojamā apbūve – brīvi stāvošas individuālas dzīvojamās mājas. “Publiskās apbūves teritorija” (P1) teritorijas plānojumā noteikta, ņemot vērā pēctecības principu un ainavisko vērtību, lai sekmētu iedzīvotāju atpūtas iespējas, kā arī ar tūrismu saistītu uzņēmējdarbības attīstību, kur nav atļauts veikt mežsaimniecisko darbību. Savukārt, šobrīd atbilstoši spēkā esošajam Talsu novada teritorijas plānojumam, zemes vienības noteiktais funkcionālais zonējums – Lauksaimniecības teritorija (L), kur minimālā atdalāmā zemes vienība lauku teritorijās ir 2 ha;

4) atbilstoši zemes vienības situācijas plānam, meža platība izvietojas starp Gulbju ezeru un esošo apbūvi apmēram 30 m platā un 185 m joslā, t.sk. tauvas josla 10 m un visā platībā ūdensobjekta aizsargjosla;

5) uz Nekustamā īpašuma atrodas divas būves, būves tips 12120101 – “Atpūtas būve”. Būves izvietotas atstatus un veido vienotu būvju īpašumu, kam nepieciešams nodrošināt vienotu platību apsaimniekošanai. Vēsturiski atsavināmā zemes vienība ir apsaimniekota kā vienota publiski izmantojama teritorija.

Ņemot vērā iepriekš sniegto izvērtējumu par funkcionāli nepieciešamās zemes platības noteikšanu, kā arī to, ka Nekustamais īpašums jau ir atdalīts no valsts nekustamā īpašumu “Valsts mežs Ģibuļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 001 0041) - Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, nodalot funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu uz zemes vienības esošo būvju uzturēšanai, pamatojoties uz Talsu novada pašvaldības 09.11.2022. lēmumu Nr. TNPCA/22/4.5/173/ZIPUA “Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu nekustamā īpašuma “Valsts mežs Ģibuļi”, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā”, kā arī ievērojot to, ka Nekustamais īpašums visā tā platībā ir uzskatāma par valsts meža zemi, ir iestājušies Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteiktie nosacījumi, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju būvju uzturēšanai nepieciešamās valsts meža zemes atsavināšanai 1.3 ha platībā.

Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētā zeme privatizējama Privatizācijas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Privatizācijas pabeigšanas likums nosaka valstij vai pašvaldībai piederoša zemesgabala atsavināšanas jomā termiņu līdz kuram persona var iesniegt atsavināšanas ierosinājumu, lai kā maksāšanas līdzekli par atsavināmo apbūvētu zemesgabalu varētu izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus un šis termiņš likumā ir definēts kā pabeigšanas datums (31.08.2006.). Ievērojot to, ka atsavināšanas ierosinājums no apbūves īpašnieka par Nekustamā īpašuma atsavināšanu ir saņemts 21.03.2022., kas ir pēc likumā noteiktā pabeigšanas datuma – 31.08.2006., Nekustamais īpašums atsavināms saskaņā ar Atsavināšanas likumu.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta trešo daļu lēmumu par valsts īpašumā esoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai, par kuru Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi atsavināšanas ierosinājumu, pieņem VNĪ. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5.panta trešajai daļai, VNĪ nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tā kā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums par to, ka Nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, apbūvēto zemes vienību var nodot atsavināšanai Atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ izņemot šā panta 1.¹, 1.² un 1.³ daļā minētos gadījumus.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Minēta panta otrā daļa paredz, ka šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme. Ievērojot minēto, Nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta nosacījumiem.

Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
 

Nē

Neattiecas

Būvju nekustamā īpašuma īpašnieks - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas iegādāties valsts Nekustamo īpašumu.

Nē

Nē

Nē

-