22-TA-1376: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 "Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts pamatojoties uz Saeimā 2022.gada 3.martā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas nodokļa likumā (turpmāk – likums).
Saskaņā ar minētajiem grozījumiem likumā ir nepieciešams ietvert Ministru kabineta 2017.gada 24.janvāra noteikumos Nr.52 "Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība" (turpmāk - Ministru kabineta 2017.gada 24.janvāra noteikumi Nr.52) nosacījumu, kas paredz, ka no elektroenerģijas nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kas tiešā veidā ir izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai.
Saskaņā ar minētajiem grozījumiem likumā ir nepieciešams ietvert Ministru kabineta 2017.gada 24.janvāra noteikumos Nr.52 "Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība" (turpmāk - Ministru kabineta 2017.gada 24.janvāra noteikumi Nr.52) nosacījumu, kas paredz, ka no elektroenerģijas nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kas tiešā veidā ir izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ņemot vērā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā, Ministru kabineta noteikumu projekts paredz noteikt, ka no elektroenerģijas nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kas tiešā veidā ir izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Saeimā 2022.gada 3.martā pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā stāsies spēkā 01.01.2023.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Ministru kabineta 2017.gada 24.janvāra noteikumi Nr.52 neparedz iespēju komersantiem piemērot elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, kas tiešā veidā ir izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, kā arī neparedz nodokļa atbrīvojuma piemērošanas kārtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams Ministru kabineta 2017.gada 24.janvāra noteikumos Nr.52 veikt šādus precizējumus:
1) izteikt jaunā redakcijā 1.1.apakšpunktu, lai ietvertu tajā elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma nosacījumu par elektroenerģiju, kas tiešā veidā būs izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai;
2) papildināt ar 4.1 punktu, kas paredz, ka elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, kas tiešā veidā tiks izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai būs iespējams piemērot, ja komersants nodrošinās minētās elektroenerģijas atsevišķu uzskaiti;
3) papildināt ar 6.1 punktu, kas paredz, ja Valsts ieņēmumu dienests konstatēs neatbilstību starp elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas nodokļa deklarācijā norādīto elektroenerģijas daudzumu, kas izlietots atbilstoši likuma 6.panta otrās daļas 5.punktā minētiem mērķiem ar faktiski izlietotās elektroenerģijas daudzumu, par aprēķinātās nodokļa starpības samaksu ir atbildīgs elektroenerģijas ražotājs.
1) izteikt jaunā redakcijā 1.1.apakšpunktu, lai ietvertu tajā elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma nosacījumu par elektroenerģiju, kas tiešā veidā būs izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai;
2) papildināt ar 4.1 punktu, kas paredz, ka elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, kas tiešā veidā tiks izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai būs iespējams piemērot, ja komersants nodrošinās minētās elektroenerģijas atsevišķu uzskaiti;
3) papildināt ar 6.1 punktu, kas paredz, ja Valsts ieņēmumu dienests konstatēs neatbilstību starp elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas nodokļa deklarācijā norādīto elektroenerģijas daudzumu, kas izlietots atbilstoši likuma 6.panta otrās daļas 5.punktā minētiem mērķiem ar faktiski izlietotās elektroenerģijas daudzumu, par aprēķinātās nodokļa starpības samaksu ir atbildīgs elektroenerģijas ražotājs.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā Ministru kabineta 2017.gada 24.janvāra noteikumu Nr.52 1.1.apakšpunktu, papildināt noteikumus ar 4.1 un 6.1punktu, kā arī noteikt, ka noteikumi stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvo risinājumu nav.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Nodokļu maksātāji, kas veic elektroenerģijas ražošanu, un autonomie elektroenerģijas ražotāji, kas neatbilst likuma 2.panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz elektroenerģijas ražotājiem un autonomiem elektroenerģijas ražotājiem, kas neatbilst likuma 2.panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
Ņemot vērā veiktos grozījumus MK noteikumos Nr.52 elektroenerģijas ražotājiem, lai piemērotu elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, kas tiešā veidā tiks izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, būs nepieciešams veikt minētās elektroenerģijas atsevišķu uzskaiti nosakot konkrēti izlietotās elektroenerģijas daudzumu.
Šajā gadījumā, ja tiks konstatēta neatbilstība starp elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas nodokļa deklarācijā norādīto elektroenerģijas daudzumu, kas būs izlietota minētam mērķiem ar faktiski izlietotās elektroenerģijas daudzumu, elektroenerģijas ražotājam būs jānomaksā valsts budžetā aprēķinātā elektroenerģijas nodokļa starpība. Valsts ieņēmumu dienests neatbilstību konstatēšanas gadījumā nepieciešamo informāciju no nodokļu maksātāja pieprasīs atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 11.punktam.
Pašlaik praksē elektroenerģijas ražotāji elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, kā arī, piemēram, pašā vajadzībām nepieciešamo elektroenerģiju (tajā skaitā administrācijas ēkām) var saražot paši vai piegādāt to no elektroenerģijas tirgotāja. Gadījumā, ja elektroenerģijas ražotāji, elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai vai citām nepieciešamām vajadzībām (tajā skaitā ar elektroenerģijas nodokli apliekamo elektroenerģiju) izmanto piegādāto elektroenerģiju no elektroenerģijas tirgotāja, tad par elektroenerģijas izmantošanas mērķiem ražotājs informē tirgotāju.
Ņemot vērā veiktos grozījumus MK noteikumos Nr.52 elektroenerģijas ražotājiem, lai piemērotu elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, kas tiešā veidā tiks izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, būs nepieciešams veikt minētās elektroenerģijas atsevišķu uzskaiti nosakot konkrēti izlietotās elektroenerģijas daudzumu.
Šajā gadījumā, ja tiks konstatēta neatbilstība starp elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas nodokļa deklarācijā norādīto elektroenerģijas daudzumu, kas būs izlietota minētam mērķiem ar faktiski izlietotās elektroenerģijas daudzumu, elektroenerģijas ražotājam būs jānomaksā valsts budžetā aprēķinātā elektroenerģijas nodokļa starpība. Valsts ieņēmumu dienests neatbilstību konstatēšanas gadījumā nepieciešamo informāciju no nodokļu maksātāja pieprasīs atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 11.punktam.
Pašlaik praksē elektroenerģijas ražotāji elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, kā arī, piemēram, pašā vajadzībām nepieciešamo elektroenerģiju (tajā skaitā administrācijas ēkām) var saražot paši vai piegādāt to no elektroenerģijas tirgotāja. Gadījumā, ja elektroenerģijas ražotāji, elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai vai citām nepieciešamām vajadzībām (tajā skaitā ar elektroenerģijas nodokli apliekamo elektroenerģiju) izmanto piegādāto elektroenerģiju no elektroenerģijas tirgotāja, tad par elektroenerģijas izmantošanas mērķiem ražotājs informē tirgotāju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” izstrādes gaitā. Likumprojekts 2020.gada 29.jūlijā tika nosūtīts saskaņošanai un viedokļa sniegšanai Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijai (LAEF), Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai(LTRK). Tāpat atzinumu par likumprojektu sniedza AS "Latvenergo". LAEF un AS "Latvenergo" sniegtie iebildumi tika ņemti vērā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi