Anotācija

Visā Noteikumu Nr. 821 tekstā par atļauju izsniegšanas un atcelšanas procesu atbildīgā iestāde ir Būvniecības valsts kontroles birojs, Elektroenerģijas tirgus likuma aktuālā redakcija noteic, ka atļauju izsniedzēja ir Enerģētikas un vides aģentūra. Savukārt Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojums Nr. 533 "Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam" paredz, ka Valsts vides dienests  ar 2025. gada 1. oktobri pārņem Enerģētikas un vides aģentūras funkcijas, pārvaldes uzdevumus, tiesības, saistības, prasības, mantas, personāla, finanšu līdzekļus, lietvedību un arhīvu. 

Enerģētikas un vides aģentūra, kurai nodota Būvniecības valsts kontroles biroja atļauju izsniegšanas un atcelšanas kompetence, ar 2025. gada 1. oktobri tiek pievienota Valsts vides dienestam, līdz ar to Noteikumos Nr. 821 nepieciešami tehniskie grozījumi.
Ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 533 "Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam" Enerģētikas un vides aģentūra, kas izsniedza atļaujas, tiek likvidēta, tad ar noteikumu projektu turpmāko tehnisko grozījumu novēršanai norādīta atbildīgā iestāde atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 22. pantam.

Ar Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem uzkrātuve definēta kā autonoma iekārta, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā, tādējādi tā vairs nav vērtējama kā elektroenerģijas ražošanas iekārta, bet tās ieviešanai tāpat kā elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai ir jāsaņem atbildīgās iestādes atļauja, līdz ar  to Noteikumos Nr. 821 nepieciešami tehniski grozījumi, attiecinot to prasības arī uz uzkrātuves ieviešanu.

Noteikumu projektā veikti tehniskie grozījumi, precizējot  Noteikumu Nr. 821 nosaukumu un atsevišķi izdalot atļaujas uzkrātuves ieviešanai izsniegšanas, pārreģistrēšanas un atcelšanas procesu, kas ir tāds pats kā elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai, izņemot prasības attiecībā uz dažādu ražošanas iekārtas veidu jaudas proporciju, kas uz uzkrātuvi nav attiecināmi, kā tas izriet no Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem. Noteikta arī 5% atkāpe no jaudu proporcijas, kas skaidrojams ar tehniskajiem iestatījumiem iekārtās un to pieļaujamību, lai netiktu ietekmēta elektroenerģijas sistēmas darbība.

Izsniedzot atļaujas, ir būtiski gūt pārliecību, ka atļaujas turētājs atļaujā norādītajā īpašumā rīkojas uz tiesiska pamata. Tomēr, kā konstatēts praksē, bieži vien apbūves tiesību nav nepieciešams nostiprināt zemesgrāmatā, jo elektroenerģijas ražošanas iekārtu, piemēram, saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai uzkrātuves ieviešana neprasa apbūves tiesības nostiprināšanu, kā arī ostu tiesiskais regulējums paredz speciālu regulējumu, kad apbūves tiesība nav nepieciešama, jo zemesgrāmatā ir nostiprināta nomas tiesība.

Iesniedzēju tiesisko interešu nodrošināšanai, kā arī administratīvā sloga mazināšanai (nomas tiesības aizstāšanai zemesgrāmatā ar apbūves tiesību) noteikumu projektā noteikts, ka iesniedzēja tiesību rīkoties iesniegumā atļaujas saņemšanai iekļautajos nekustamajos īpašumos apliecinās ne tikai apbūves tiesība, bet arī citas zemesgrāmatā nostiprinātas lietošanas tiesības, kas ļauj iesniedzējam rīkoties nekustamajā īpašumā un nodrošina publisku ticamību un caurspīdīgumu. Jebkura lietošanas tiesība ir nostiprināma uz termiņu, kas nav īsāks par izsniegtajā atļaujā noteikto darbību īstenošanas termiņu. 

Ņemot vērā, ka valsts pārvalde mazina administratīvo slogu komersantiem un vienkāršo administratīvo procesu, nepieciešams minimizēt iesniedzamo dokumentu skaitu, kas nepieciešams atļaujas saņemšanai, jo nav racionāli prasīt dokumentus, par kuriem atbildīgā iestāde var gūt pārliecību pati.

Par atļauju izsniegšanas un atcelšanas procesu atbildīgā iestāde var pati gūt pārliecību par drošības naudas iemaksu, līdz ar to ar noteikumu projektu vairs netiek prasīts iesniegumam atļaujas saņemšanai pievienot maksājuma attaisnojuma dokumenta kopiju. Kā arī noteikumu projektā svītrots Noteikumu Nr. 821 2. pielikums par elektroenerģijas ražošanas iekārtu tehniskajiem rādītājiem, jo atļaujas turētājam ir jāvadās no sistēmas operatora tehniskajām prasībām, kas tiek izsniegtas, pamatojoties uz atļauju, līdz ar to tehniskie rādītāji var mainīties, bet atļaujas saņemšanai atbildīgajai iestādei jāgūst tikai vispārējs ieskats par ieviešamo iekārtu (atsevišķas iekārtas) jaudu, kopējo iecerēto jaudu un iekārtu izvietojumu nekustamajos īpašumos, tādēļ 1. pielikums, to papildinot, izteikts jaunā redakcijā.
Ar noteikumu projektu tāpat grozīta prasība iesniegt maksājuma attaisnojuma dokumenta kopiju par drošības naudu, ko iemaksājusi persona, uz kuru iecerēts pārreģistrēt atļauju. Iesniegumā par pārreģistrēšanu tiks ietverta informācija par personas, uz kuru iecerēts pārreģistrēt atļauju, veikto drošības naudas maksājumu (maksātājs, summa, datums), atbildīgā iestāde pārbaudīs maksājuma veikšanas faktu un pārreģistrēs atļauju.
Informācija par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu, kas kopumā pārsniedz 150 euro vai informācija par saimnieciskās darbības izbeigšanu ir publiski pieejama, tādējādi šādu informāciju atbildīgā iestāde iegūs no Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzes. 

Hibrīdatļaujas turētāju projektu īstenošanai praksē racionālu apsvērumu dēļ ir iespējami dažādi tehniskie risinājumi, tie ir pakļauti investīciju pieejamības riskam, līdz ar to hibrīdatļaujā noteiktās iekārtu jaudas proporcijas precīza ievērošana rada nesamērīgus sarežģījumus no komersantiem neatkarīgu iemeslu dēļ un risku, ka ieviestās elektroenerģijas ražošanas iekārtas un uzkrātuve netiek pieslēgta sistēmai.

Noteikumu projektā noteikts, ka ieviestās jaudas proporcijas novirze no hibrīdatļaujā noteiktās elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijas var būt ne vairāk par 5% – tehniski pieļaujamā atkāpe, kas nerada ietekmi uz elektroenerģijas sistēmu. Šis apsvērums elektroenerģijas sistēmas operatoram ir būtisks attiecībā uz elektroenerģijas sistēmas attīstības, lai nodrošinātu jaunu pieslēgumu ierīkošanu. Proti, ieviesto iekārtu jaudas proporcijas lielākas atkāpes gadījumā sistēmas operatora pieņēmumi par elektroenerģijas ražošanas profiliem un aprēķini par brīvo jaudu var izrādīties kļūdaini, jo izbūvēto iekārtu kopuma elektroenerģijas ražošanas profils var būtiski atšķirties no rezervētās jaudas profila, un tas var apdraudēt sistēmas drošu darbību.
Nosacījums par jaudas proporciju nav attiecināms uz uzkrātuvi, jo atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem tā nav elektroenerģijas ražošanas iekārta un, ņemto vērā cenas veidošanās principus elektroenerģijas tirgu,  tās darbība ir paredzēta pretēji elektroenerģijas ražošanas iekārtu darbībai (elektroenerģijas ievadīšana sistēmā jāveic, kad elektroenerģijas ražošanas iekārtas nedarbojas), līdz ar to uzkrātuve nerada nevēlamu ietekmi uz elektroenerģijas sistēmu, bet, ja tas noteikt, sistēmas operators var ierobežot tai pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanu.
Tāpat noteikumu projektā precizēts, ka proporcijas izpilde nav attiecināma uz pievienoto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu gadījumā, ja sākotnējā atļaujā noteiktais elektroenerģijas ražošanas iekārtas veids tiek ieviests pilnā jaudas apmērā vai ja
viens no hibrīdatļaujā, kas izsniegta vienlaicīgi vairāku elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu ieviešanai, noteiktajiem elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidiem tiek ieviests pilnā jaudas apmērā. Minētais nosacījums nav attiecināms uz tām hibrīdatļaujām, kuras izsniegtas, aizstājot sākotnējo atļauju.
Noteikumu Nr. 821 regulējums ir vērsts uz to, lai nepieļautu sākotnējā atļaujā noteiktā elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida aizstāšanu ar elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras ieviešanai jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, tādējādi novēršot nevienlīdzību starp šādu iekārtu ieviesējiem. Projekta īstenošanas laikā hibrīdatļaujas turētāja plāni var mainīties, bet savas sākotnējās ieceres (sākotnējo atļauju) viņš ir godprātīgi īstenojis, tādējādi hibrīdatļaujā noteiktā proporcija starp dažādo iekārtu veidu jaudām nav vērā ņemama un pievienotais elektroenerģijas ražošanas iekārtas veids var tikt ieviests ar mazāku jaudu.
Jaudas proporcijas atkāpe attiecināma uz ikvienu atļaujas turētāju, kam ir spēkā esoša hibrīdatļauja.

Noteikumos Nr. 821 ir kļūdaini noteikts, ka mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa beigām atļaujas turētājam ir tiesības lūgt pagarināt šo termiņu, tādējādi nodrošinot atļaujas turētājam faktiski tikai vienu dienu termiņa pagarinājuma lūgšanai. Šāds noteikums ir nesamērīgs un neatbilst administratīvā procesa labajai praksei.

Noteikumu projektā atļaujas pagarināšanas termiņš precizēts no “mēnesi pirms” uz “ne vēlāk kā mēnesi pirms”. Tas nozīmē, ka atļauju iespējams pagarināt nevis konkrētā dienā, bet jebkurā laikā līdz konkrētai diena. Termiņš “ne vēlāk kā mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa beigām” noteikts, lai atbildīgā iestāde Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā var pieņemt lēmumu par termiņa pagarināšanu un starp atļauju un lēmumu par termiņa pagarināšanu nerodas tiesiskā nestabilitāte.