Anotācija

Publiskais sektors – pašvaldības vai to izveidotas iestādes, to publiski atvasinātas kapitālsabiedrības u.tml. iestādes līdzīgi privātajam sektoram saskaras ar pieaugošiem izdevumiem (piemēram, saistītā ar augstām EURIBOR procentu likmēm). Turklāt to darbības apmēru būtiski ietekmē ierobežotais budžeta resurss. 
Lai pašvaldību teritorijās attīstītu projektus, kas paredz, piemēram, jaunu infrastruktūras izbūvi, labiekārtošanu un tādējādi veicinātu kopējo ekonomisko aktivitāti, ir nepieciešami papildus finanšu līdzekļi arī publiskajā sektorā. To ieņēmumi ir cieši saistīti ar iedzīvotāju skaitu - Latvijas reģionos īpaši aktuāla ir depopulācijas problēma. Iedzīvotāju skaita samazinājums tieši ietekmē pašvaldību finanšu iespējas, jo sarūk ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Liela daļa budžeta līdzekļu tiek novirzīta dažādu funkciju izpildei kā izglītība, sociālā aprūpe un komunālie pakalpojumi, kas būtiski ierobežo pašvaldību spēju ieguldīt līdzekļus infrastruktūras projektu īstenošanā.
Savukārt privātajā sektorā tiek nodrošinātas dažādas finanšu instrumentu programmas apgrozāmajiem līdzekļiem un ieguldījumiem ar akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – Altum) starpniecību. To ietvaros komersantiem 2024./2025.gadā ir pieejamas Altum aizdevumu portfelī iekļauto darījumu procentu likmes subsīdijas. 
Līdz ar to nepieciešams domāt par publiskajā sektorā ieviešamajiem atbalsta instrumentiem, kas veicina izdevumu samazināšanu. Ar Noteikumu projektu plānoto atbalstu plānots sekmēt Latvijas ekonomikas attīstību. Turklāt paredzētais atbalsts ir vērtējams kā fiskāli neitrāls pasākums, jo paredz tiešā mērā atbalstīt pašvaldību teritorijās tādu ieguldījumu attīstīšanu, kas saistīti ar kopējās nozīmes labumu gūšanu, piemēram, attīstot pašvaldību teritorijās esošo infrastruktūru, dažādu publisko objektu attīstību, kas ilgtermiņā nodrošina labākus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un sabiedrības ikdienai. Ekonomiskās aktivitātes īstenošana ļauj pašvaldībās arī piesaistīt lielākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetam (darbaspēka nodokļi, PVN u.c.) ilgtermiņā.

Noteikumu projekts paredz ieviest stratēģisku atbalsta instrumentu, kas paredz nodrošināt finansējuma pieejamību pašvaldību teritorijās esošajiem projektiem, lai nodrošinātu ekonomisko aktivitāti un attīstību tās teritorijā, tāpat arī pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta grantu konkursiem, lai stimulētu uzņēmējdarbības attīstību. 

Kopsavilkums
Likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” Ekonomikas ministrijas budžetā ir paredzēts finansējums 2025.gadam 3 milj. euro apmērā pašvaldību ekonomiskās attīstības atbalstam. 
Ar Noteikumu projektu paredzēts sniegt atbalstu noteiktam publiskā sektora lokam, lai veicinātu vietējo uzņēmējdarbību un pašvaldību ekonomisko attīstību, atbalstot jaunu komersantu dibināšanu, esošo komersantu attīstību un darba vietu radīšanu pašvaldībās, tādējādi veicinot investīciju piesaisti un eksporta veicināšanu reģionos.
Projekta, par kuru plānots saņemt atbalstu šī Noteikumu projekta ietvaros, īstenošana var būt uzsākta ne ātrāk kā 2025. gada 1. janvārī un tas uz projekta iesniegšanas dienu vēl atrodas īstenošanā. Projekts tiek uzskatīts par uzsāktu, ja ir noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu vai darbu izpildi. Tāpat projekts tiek uzskatīts par vēl esošu īstenošanā, ja tas nav nodots ekspluatācijā, nodots citām uzraugošajām iestādēm vai turpinās vēl projekta ietvaros paredzētās darbības. 
Projektu iesniegumu vērtēšanu veiks Aģentūra, ievērojot atklāta konkursa principus. Ņemot vērā ierobežoto valsts budžeta apmēru, projekti atbalsta saņemšanai tiks kārtoti prioritārā secībā, vērtējot plānotā privātā investīciju apmēra attiecību pret publiskā finansējuma apmēru (t.i., privātā līdzdalība uz vienu publiskā atbalsta vienību). Priekšroka tiks dota projektiem ar augstāku privātās investīcijas īpatsvaru. Tāpat tiks ņemts vērā, ka tiek atbalstīts vismaz divi projektu iesniedzēji no katra pieteiktā reģiona, kā arī novērtējumā tiks vērtēti sociāli-ekonomiskie kritēriji: ierobežoti finanšu resursi, demogrāfiskais potenciāls un bezdarba līmenis.

Atbalsta apmērs un tā piešķiršanas kārtība un kritēriji
Atbalstam pieejamais finansējums ir 3 000 000 euro. Atbalsta intensitāte ir līdz 100% no attiecināmajām izmaksām, taču kopējā piešķirtā atbalsta summa vienam projekta iesnieguma iesniedzējam, neatkarīgi no iesniegto projektu vai tajos iekļauto objektu skaita, nepārsniedz 200 000 euro.
Atbalsta intensitāti aprēķina šādi, izmantojot RAIM aprēķinu 2023. gadā (aprēķinos neietver Rīgas statistisko reģionu un tos novadus, kuri robežojas ar Krieviju vai Baltkrieviju):
1. vispirms sarindo augšupejošā secībā (novadi un valstspilsētas kopā) ieturētā IIN summu (pēc darba ņēmēja deklarētās adreses) uz 1 iedzīvotāju (EUR);
2. ar  matemātisku formulu izrēķina iztrūkumu pret lielāko summu no ieturētā IIN (pēc darba ņēmēja deklarētās adreses) uz vienu iedzīvotāju (EUR). Piemēram, Krāslavas novadam ir 515 EUR (zemākais rādītājs), Saulkrastu novadam 1327 EUR (augstākais rādītājs). Formula: (1-(Rēzeknes novada rādītājs/Saulkrastu novada rādītāju))+1.
3. ar matemātisku formulu aprēķina intensitāti (formula): iztrūkums/iztrūkumu, kas ir lielākais no ranžējuma (konstants skaitlis) * lielākā iespējamā intensitāte (85% (0,85)) * 100.
Maksimālā atbalsta intensitāte ir 85% (arī, ja pēc formulas sanāk augstāk). 
Dati pieejami: https://raim.gov.lv/query-selection/result?item%5B%5D=199.

Intensitāti 100% apmērā piemēro tiem atbalsta saņēmējiem, kuru tranzīta nozari ietekmējusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, ja uzglabāšanas un transporta palīgdarbības nozares uzņēmumu apgrozījuma novadu un lielāko pilsētu griezumā 2021. gadā bija vismaz 100 milj. euro un 2024. gadā salīdzinot ar 2021. gadu ir apgrozījuma kritums novadu un lielāko pilsētu griezumā vismaz par 35%.
Atbalsta saņēmēju mērķauditorija (jeb projektu iesniedzēji) - pašvaldība, pašvaldības kapitālsabiedrība, privāta kapitālsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus vai kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, vai kurā vairāku pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 procentus, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde vai ostas pārvalde.
Atbalsts nav pieejams projektiem, kas tiek īstenoti Rīgas statistiskajā reģionā (Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads un Siguldas novads). 

Atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831), vai kā atbalstu, kas nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Atbalsts šo noteikumu ietvaros nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, ja projekta iesniedzējam atbalsts paredzēts darbībām, kas nav saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu.

Būtiski ņemt vērā, ka nesaimnieciskās darbības pamatā ir nosacījums, ka plānotais ieguldījums tiks izmantots sabiedriskā labuma gūšanai, t.i., veiktais ieguldījums ir pieejams pašvaldību teritorijās esošajiem iedzīvotājiem un to var izmantot arī privātais sektors.
Nesaimnieciskās darbības projektu, piemēri:
1)    pašvaldība īsteno projektu, kas paredz publiskā ceļu izbūvi. Attiecīgi šis projekts sniedz ieguldījumu gan komersantiem kā pievedcelš, gan arī iedzīvotājiem, kuri pārvietojas pa šo ceļu uz darbu, ārsta apmeklējumu utt. 
2)    stāvvietu izbūve un attīstība, kas ir visiem pieejama infrastruktūra un bez maksas, un nav uzskatāma par mērķorientētu konkrētiem uzņēmumiem, nerada komercdarbības atbalsta risku – uzlabo dzīvojamā fonda vidi sabiedrībai kopumā un arī piekļuvi pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, ēdināšanas uzņēmumiem, automātiskajām automazgātuvēm, piegādes punktiem), gan rada iespējas jaunu, mobilu pakalpojumu sniegšanai, piemēram, pārtikas furgoniem, sezonālajiem tirdzniecības kioskiem u.c.

Attiecīgi līdz ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka atbalstu var sniegt saimnieciska rakstura projektiem, piemērojot de minimis atbalstu vai arī atbalstu, kas nav komercdarbības atbalsts nesaimnieciska rakstura projektiem.

Attiecināmās darbības un  izmaksas - Noteikumu projekts nosaka, ka atbalsta attiecināmās darbības ir projekta iesniedzēja uzņēmējdarbības atbalsta konkursa īstenošana (izmaksas granta nodrošināšanai komersantiem biznesa attīstības projektu (piemēram, prototipēšanas izmaksas, iekārtu un aprīkojuma iegādes izmaksas, dažādiem ar uzņēmējdarbību saistīto pakalpojumu izmaksas vai citas izmaksas) va daudzdzīvokļu māju būvniecības projektu līdzfinansēšanai (piemēram, tehniskās priekšizpētes izmaksas, būvniecības izmaksas vai citas ar daudzdzīvokļu māju būvniecību saistītas izmaksas) līdzfinansēšanai), uz uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstību vērstas darbības (inženierkonsultanta, būvprojekta izstrādes, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, autoceļu un ielu būvdarbu izmaksas, kā arī inženiertīklu pieslēgumu ierīkošanas izmaksas).
 
Uzņēmējdarbības atbalsta konkursa īstenošanu nodrošina atbalsta saņēmējs, attiecīgi piešķirot saņemto atbalstu kā grantu komersantu projektu līdzfinansēšanai, nodrošinot komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanu. 
Uzņēmējdarbības atbalsta konkursu īstenošana notiks atbilstoši atbalsta saņēmēja pieņemtajiem uzņēmējdarbības atbalsta konkursu nolikumiem, t.sk. respektējot tajos noteiktās attiecināmās darbības un izmaksas, kā arī ievērojot atbilstošu komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu.  

Lai piešķirtu atbalstu šo noteikumu atbalsta programmas ietvaros tiek vērtēti projekta iesnieguma atbilstības un kvalitātes kritēriji.

Aģentūra projekta iesniedzējus vērtē pēc šādiem atbilstības kritērijiem:
1. projekta iesniegums ir iesniegts noteiktajā termiņā;
2. projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta, un to ir parakstījusi projekta iesnieguma iesniedzēja amatpersona vai pilnvarota persona;
3. projekta iesniegumam pievienoti visi nepieciešamie dokumenti;
4. projekts paredz nodrošināt ekonomisko attīstību, t.sk., komersanta saimnieciskās darbības attīstību pašvaldības teritorijā;
5. ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831, projekta iesniegums atbilst visiem minētās regulas nosacījumiem;
6. projekta iesnieguma iesniedzējs ir pašvaldība, pašvaldības kapitālsabiedrība, privāta kapitālsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus vai kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, vai kurā vairāku pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 procentus, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde vai ostas pārvalde;
7. ja atbalstu saņem pašvaldības kapitālsabiedrība, tai saskaņā ar tiesas spriedumu nav pasludināts maksātnespējas process, nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process (ja attiecināms);
8. projekta īstenošana ir uzsākta ne ātrāk kā 2025. gada 1. janvārī un tas uz projekta iesniegšanas brīdi vēl atrodas īstenošanā.

Aģentūra projekta iesniegumus vērtē pēc šādiem kvalitātes kritērijiem, kas tiks izvērtēti pašvaldības ietvaros, kurā tiks realizēts projekts:
1. plānotā privātā investīciju apmērs pret publiskā finansējuma atbalsta apmēru;
2. sociālekonomiskie rādītāji:
2.1. ierobežoti finanšu resursi ekonomiskai attīstībai 2023. gadā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz 1000 km2 teritorijas);
2.2. ierobežoti cilvēkresursi ekonomiskai attīstībai 2024. (iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma);
2.3. attīstības potenciāls ar augošu dzimstību 2024. gadā (dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem);
2.4. ekonomiskie izaicinājumi 2024. gadā (bezdarba līmenis %).

Tiem projekta iesniedzēji, kuri nav pašvaldības, kvalitātes kritēriji (sociālekonomiskie rādītāji) tiks vērtēti pašvaldību kontekstā. Piemēram, ja projekta iesniegumu iesniedz Valmieras novada kapitālsabiedrība SIA “Valmieras ūdens”, projekta iesniedzējas kvalitātes kritērijus, kas ir sociālekonomiskie rādītāji, vērtē Valmieras novada pašvaldības ietvaros.

Piešķirto  de minimis atbalstu var apvienot ar citu de minimis atbalstu un ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts ar citiem komercdarbības atbalstu regulējumiem, tai skaitā par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, līdz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus. Projekta iesniedzējs iesniedz kopā ar projekta iesniegumu visu informāciju par plānoto un piešķirto komercdarbības atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti. 

Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831, tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:
 * Aģentūra, pirms de minimis atbalsta piešķiršanas projekta iesniedzējam, pārbauda, vai plānotā de minimis atbalsta summa, kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu, viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī.
 * Ja projekta iesniedzējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas šo noteikumu projekta ietvaros uzskatāmas par neatbalstāmajām darbībām vai nozarēm, projekta iesniedzējs  nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu.
* Šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, līdz Komisijas regulas Nr.2023/2831 3.panta 2.punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citiem komercdarbības atbalsta regulējumiem, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta komercdarbības atbalsta programmā, ad-hoc lēmumā vai Eiropas Komisijas lēmumā. De minimis atbalstu ar citu de minimis atbalstu par vienām un tām pašām izmaksām var apvienot, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100%. Projekta iesniedzējs iesniedz kopā ar projekta iesniegumu visu informāciju par plānoto un piešķirto komercdarbības atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti.
* Aģentūra atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, tai skaitā nodrošina piešķirtā atbalsta uzskaiti un informācijas glabāšanu 10 gadus no dienas, kad atbilstoši šiem noteikumiem ir piešķirts pēdējais atbalsts, kā arī pēc pieprasījuma iesniedz šo informāciju Eiropas Komisijā.
* Atbalsta saņēmējs nodrošina ar atbalsta sniegšanu saistītās dokumentācijas un informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas.
* Atbalsts tiek piešķirts ar Aģentūras lēmumu par atbalsta piešķiršanu un ir uzskatāms par atbalstu atbalsta saņēmējam, ievērojot šo noteikumu 6. punktā minētos nosacījumus. Lēmuma par atbalsta piešķiršanu pieņemšanas diena ir uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi .

Atbalsta programmas īstenošanas nosacījumi un kārtība

Aģentūra ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šī Noteikumu projekta spēkā stāšanās izstrādā un apstiprina konkursa nolikumu, kurā tiek noteikts projekta iesniegumu atlases laiks, un izsludina atklāto projektu iesniegumu atlasi valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv (turpmāk – business.gov.lv). 
Projektu iesniegšana notiek tikai business.gov.lv, ievērojot Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumu Nr.857 “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums” 3.5., un 5.1 punktā noteikto, t.i., Aģentūras viens no uzdevumiem ir īstenot pasākumus saskaņā ar valsts atbalsta programmām un minēto uzdevumu izpildei izmanto informācijas sistēmu "Valsts platforma biznesa attīstībai" (www.business.gov.lv) un ir tās pārzinis. Projekta iesnieguma veidlapa tiks automātiski ģenerēta platformā business.gov.lv, kur tā būs attiecīgi projekta iesniedzējam jāaizpilda.

Papildus informācijas aprites nodrošināšanai, projekta iesniedzējiem tiks organizēts informatīvs seminārs un būs pieejama informācija Aģentūras tīmekļa vietnē jau pirms projektu atlases.

Lai pieteiktos atbalstam projekta iesniedzējs iesniedz šādu dokumentāciju:

1. informāciju par nepieciešamo atbalsta veidu un apmēru;
2. projekta iesniedzēja informāciju, kas skaidro ieguldījumus un to ietekmi uz pašvaldības vietējās ekonomikas attīstību un pašvaldības apliecinājums par tā plānotā projekta nozīmīgumu pašvaldības vietējās ekonomikas attīstībā un pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai programmu mērķu sasniegšanā;
3. ja projekts ir īstenots, informāciju par faktiski veiktajiem maksājumiem saskaņā šo noteikumu ar 6. punktā minētajām darbībām un izmaksām un pamatojošo dokumentāciju, tai skaitā iepirkuma dokumentāciju;
4. avansa maksājuma pieprasījumu saskaņā ar šo noteikumu 6. punktā minētajām darbībām un izmaksām, un dokumentāciju, kas pamato avansa maksājuma nepieciešamību, ja attiecināms;
5. informācija par privāto līdzfinansējuma (ieguldījuma) apmēru;
6. projekta aprakstu, kas ietver plānotā projekta izdevumu pozīcijas euro izteiksmē;
7. de minimis atbalsta sistēmā aizpildītu veidlapu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību vai pieteikumā norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru, ja projekta iesniedzējs pretendē uz atbalstu saskaņā Komisijas regulu Nr. 2023/2831;
8. pašvaldības kapitālsabiedrība apliecinājumu, ja attiecināms, ka tā neatbilst maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.

Viens projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus, ievērojot, ka netiek pārsniegts kopējais finansējuma apmērs vienam projekta iesniedzējam (200 000 EUR). Ir pieļaujams, ka vienā projekta iesniegumā tiek ietverti divi objekti, ievērojot atbalsta saņemšanas nosacījumus. 

Atbalsta programmas uzdevums ir stimulēt investīciju ieplūdi tajos reģionos, kuros ir konstatēti būtiski ekonomiski vai demogrāfiski izaicinājumi, t.sk. zema fiskālā kapacitāte, augsts bezdarba līmenis vai nelabvēlīgas sabiedrības novecošanās tendences. Šo iemeslu dēļ atbalsta programma vērsta uz mērķtiecīgu resursu novirzīšanu mazāk attīstītajām teritorijām, kur investīciju piesaiste var dot vislielāko ietekmi. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz noteiktus  projektu iesniegumu atlases kritērijus un attiecīgu ranžēšanu.

Projekta iesniegumu un  projekta iesnieguma iesniedzēju vērtē:
1)    atbilstoši atbilstības vērtēšanas kritērijiem, lai pārbaudītu, vai  projekta iesnieguma iesniedzējs un  projekta iesniegums atbilst noteiktajām prasībām un ir virzāms kvalitātes kritēriju pārbaudei;
2)    atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, lai izvērtētu projekta iesnieguma kvalitāti saistībā ar atbalsta programmas mērķi.

Aģentūra projektu iesniegumus atbilstoši iegūtajam kvalitātes kritēriju vērtējumam, kas tiks izvērtēti pašvaldības ietvaros, kurā tiks realizēts projekts, sarindo šādā kārtībā:
1. vispirms Aģentūra sarindo tos pēc plānotā privātā investīciju apmēra pret publiskā finansējuma apmēru. Projekti tiek sakārtoti rindā, vispirms dodot priekšroku projektiem ar augstāko plānotā privātā investīciju apmēra pret publiskā finansējuma apmēru;
2. secīgi rindas secība tiek mainīta, ņemot vērā šādus nosacījumus:
2.1. vismaz vienu sociālekonomisko rādītāju, ņemot vērā statistikas datus:
2.1.1. ranžējumā tiek dota prioritāte tiem projektu iesniegumiem kuros identificēti ierobežoti finanšu resursi ekonomiskai attīstībai 2023. gadā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz 1000 km2 teritorijas**);
2.1.2. ranžējumā tiek dota prioritāte tiem projektu iesniegumiem, kuros identificēti ierobežoti cilvēkresursi ekonomiskai attīstībai 2024. gadā (iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma**);
2.1.3. ranžējumā tiek dota prioritāte tiem projektu iesniegumiem, kuros identificēts augstāks attīstības potenciāls ar augošu dzimstību 2024. gadā (lielāks dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem**);
2.1.4. ranžējumā tiek dota prioritāte tiem projektu iesniegumiem, kuros identificēti lielāki ekonomiskie izaicinājumi 2024. gadā (lielāks bezdarba līmenis %**);
2.2. nodrošinot atbalstu atbilstoši šo noteikumu 2.1. apakšpunkta nosacījumiem, tiek ievērots ka atbalstu saņem vismaz viena pašvaldība katrā reģionā pēc vismaz viena rādītāja, un secīgi pārējie prioritārie projekti tiek skatīti rindas kārtībā pēc privāto investīciju rādītāja, skatot visus plānošanas reģionus jeb Latviju kopā.
Aģentūra atbalsta vismaz vienu projekta iesniedzēju pašvaldības ietvarā pēc katra no sociālekonomiskajiem rādītājiem, tie var būt četri projekta iesniedzēji katrs pēc sava sociālekonomiskā rādītāja, vai arī viens projekta iesniedzējs, ja tas atbilst visiem sociālekonomisko rādītāju kritērijiem. 

* Aģentūra vērtē tos reģionu projektu iesniegums, no kuriem tie ir saņemti. 
**Datus skatīt https://raim.gov.lv Aprēķinos izmantot vienu ciparu aiz komata.

Ar Noteikumu projektu paredzēts, ka ar publiskajām investīcijām tiek identificēts tas finansējuma apmērs, ko piešķīrusi valsts vai pašvaldība, t.sk., ES fondu finansējums, savukārt ar privātajām investīcijām – privātā sektora plānotie ieguldījumi (pašu līdzekļi) gan projektu ietvaros, gan ārpus tā. Piemēram, kā publiskā ieguldījuma finansējums var būt pašvaldības finansējums ceļa izbūvei, savukārt privātās investīcijas – objektā pie publiska pašvaldību ceļa posma komersantu potenciālie privātie ieguldījumi (bez publiskā finansējuma (valsts, pašvaldības, ES fondu) daļas), piemēram, komersanta īpašumā esošajās ražošanas infrastruktūrā vai iekārtās.
Metodoloģiskie apsvērumi projektu iesniegumu ranžēšanai paredzēti atrunāt Aģentūras izstrādātajā projektu iesniegumu atlases nolikumā, kas būs publicēts business.gov.lv.

Atbalsta piešķiršana

Noteikumu projekts paredz, ka Aģentūra viena mēneša laikā no projekta iesniegumu atlases kārtas noslēgšanās izvērtē iesniegtos projekta iesniegumus, un pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atbalstu. 
Atbalsts tiek piešķirts ar Aģentūras lēmumu par atbalsta piešķiršanu un ir uzskatāms par atbalstu atbalsta saņēmējam. Lēmuma par atbalsta piešķiršanu pieņemšanas diena ir uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.

Šo noteikumu ietvaros paredzētais atbalsts tiek piešķirts kā vienreizējs maksājums projekta iesniedzēja norādītajā, atbalsta saņemšanai atvērtajā nodalītajā maksājumu kontā, aptverot visu atbalsta summu. Šāda pieeja samazina administratīvo slogu un atvieglo budžeta plānošanu gan Aģentūrai, gan atbalsta saņēmējiem. 

Aģentūra lēmumu pieņem līdz 2025. gada 14. novembrim.

Atbalsta atgūšanas nosacījumi:
1)    ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr.2023/2831 nosacījumi, de minimis atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt Aģentūrai projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem;
2)    ja ar komercdarbības atbalsta sniegšanu nesaistīts projekts projekta dzīves ciklā kļūst par projektu, kuram sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, atbalsta saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā Aģentūrai nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

MK Noteikumu projekts nosaka, ka Aģentūra nodrošina projektu uzraudzību, lai projekta dzīves ciklā atbalsts ar komercdarbības atbalstu nesaistītam projektam nekļūst par tādu atbalstu, kas  būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Attiecīgi arī atbalsta saņēmējam visā projekta dzīves ciklā ir pienākums informēt Aģentūru, ja ar komercdarbības atbalsta sniegšanu nesaistīts projekts projekta dzīves ciklā kļūst par projektu, kuram sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

Atbalsta uzskaite 

Atbalsta saņēmējs nodrošina ar atbalsta sniegšanu saistītās dokumentācijas un informācijas pieejamību 10 gadus:
* grāmatvedības uzskaites dokumenti, kas apliecina saņemtā atbalsta uzskaiti un izlietojumu, tostarp rēķini, maksājumu uzdevumi, bankas izraksti;
* dokumenti, kas apliecina projekta īstenošanas gaitu un sasniegtos rezultātus (piemēram, līgumi ar piegādātājiem, akti par piegādēm un darbu izpildi, pieņemšanas-nodošanas akti);
* atbalsta piešķiršanas, pārbaudes un uzraudzības dokumenti, tostarp atbalsta piešķiršanas lēmumi, pieteikuma dokumentācija, vēstules, atskaites un saziņa ar atbildīgo iestādi;
Aģentūra, saņemot atbalsta saņēmēja atskaiti ar apliecinošajiem dokumentiem par saņemtā atbalsta izlietojumu, veic atbalsta izmantošanas pārbaudi. Aģentūra pēc pamatojošo dokumentu izskatīšanas, pieņem lēmumu par piešķirtā atbalsta izlietojumu. Gadījumā, ja tiek identificēti pārkāpumi, Aģentūra veic atbalsta atgūšanu, ievērojot Noteikumu projekta V nodaļā minēto kārtību.