23-TA-2885: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Saullēkti -1" Aizkrauklē, Aizkraukles novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 37.panta pirmās daļas 4.punkts, 44.panta astotās daļas 1.punkts.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustama īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustama īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot par brīvu cenu valsts nekustamo īpašumu, kurš ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, ievērojot to, ka tas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais rīkojuma projekts "Par valsts nekustamā īpašuma “Saullēkti 1”, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā, pārdošanu" (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz atļaut VNĪ pārdot par brīvu cenu valsts nekustamo īpašumu “Saullēkti 1” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3244 006 0241) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0241) 1.0700 ha platībā - Aizkrauklē, Aizkraukles novadā ( turpmāk – valsts zemes vienība).
Īpašuma tiesības nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000202236, lēmuma datums: 05.07.2022.
Valsts zemes vienība ir neapbūvēta un nav iznomāta.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. – 30190 euro; noteikts galvenais lietošanas mērķis - vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve, kods 0701. Valsts zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 1,0600 ha, tai skaitā aramzemes platība – 1,0600 ha no tām meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 1,0600 ha; zemes zem ceļiem platība 0,0100 ha.
Saskaņā ar ierakstiem NĪVKIS valsts zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās, platība 0.0100 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0.0010 ha;
- ceļa servitūta teritorija, platība 0.0020 ha;
- ceļa servitūta teritorija, platība 0.0020 ha.
Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000202236 ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi atzīmes veidā:
Atzīme - servitūts - tiesība uz braucamo ceļu par labu nekustamajam īpašumam ar kadastra Nr.3244 006 0237, platība 0.002 ha;
Atzīme - servitūts - tiesība uz braucamo ceļu par labu nekustamajam īpašumam ar kadastra Nr.3244 006 0076, platība 0.002 ha.
Nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Aizkraukles novada pašvaldība ar 2022.gada 15.jūnija vēstuli Nr. 5.10/N/22/1240 informējusi, ka saskaņā ar Aizkraukles novada teritorijas plānojumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (tuprmāk – TIAN), nekustamais īpašums atrodas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā. Atbilstoši TIAN Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas galvenā izmantošana: dzīvojamā apbūve un teritorijas izmantošana ir rindu māju apbūve un daudzdzīvokļu māju apbūve. Papildizmantošana:
publiskā ārtelpa: labiekārtota publiskā ārtelpa; publiskā ārtelpa (bez labiekārtojuma). Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana: biroju ēku apbūve; tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve; izglītības un zinātnes iestāžu apbūve; veselības aizsardzības iestāžu apbūve – ārstu prakses; sociālās aprūpes iestāžu apbūve; sporta būvju apbūve.
Pašvaldība minētajā vēstulē sniedz informāciju, ka:
- valsts zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- valsts zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu;
- valsts zemes vienībai ir piekļuve pa servitūta ceļu.
Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 8.1 pantā noteiktajam, pašvaldības nozīmes ielas statusu pašvaldība var piešķirt ar atsevišķu administratīvo aktu. Konkrētajā gadījumā Aizkraukles novada pašvaldība ) turpmāk – pašvaldība) nav izmantojusi tai minētajā normā noteiktās tiesības pieņemt lēmumu par pašvaldības nozīmes statusa piešķiršanu “servitūta” ceļam.
Ar 2023.gada 14.jūnija vēstuli Nr.5.10/N/25/1190 Aizkraukles novada pašvaldība atkārtoti apstiprināja, ka saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Aizkraukles novada teritorijas plānojumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, nekustamais īpašums atrodas Aizkraukles pilsētas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā, kurš ir apdzīvots un apbūvēts. Piekļuve visām mājsaimniecībām, tai skaitā īpašumam “Saullēkti 1”, notiek pa servitūta ceļu (izveidojies vēsturiski, turpmāk - ceļš), kas atzīmes veidā ierakstīts zemesgrāmatā.
Pašreiz izstrādes procesā atrodas jaunais Aizkraukles novada teritorijas plānojums, kurā ir iekļauts jautājums par ielas statusa noteikšanu esošajam ceļam. Sazinoties telefoniski ar Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvi, saņemts arī skaidrojums, ka nav zināms termiņš, kādā Aizkraukles novada teritorijas plānojums varētu tikt izstrādāts un pieņemts.
Papildus Aizkraukles novada pašvaldība minētajā vēstulē precizē 2022.gada 15.jūnija vēstulē Nr. 5.10/N/22/1240 norādīto:
“Nekustamais īpašums “Saullēkti 1”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, atrodas Aizkraukles pilsētas teritorijā (2017.gadā tika mainītas Aizkraukles pilsētas un Aizkraukles pagasta robežas), bez adreses, ar nosaukumu”.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta a) apakšpunktā jēdziena “starpgabals” skaidrojumam - zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai.
Likuma “Par autoceļiem” 6.1 panta pirmā daļa noteic, ka ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna, savukārt otrā daļa noteic, ka servitūtus nodibina Civillikumā noteiktā kārtībā.
Saskaņā ar Cvillikuma 1130. pantā doto servitūta definīciju, izriet, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.
Civillikuma 1231.pants nosaka – servitūtus nodibina ar likumu, ar tiesas spriedumu, ar līgumu vai testamentu.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1235.pantu, no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 17.panta 1.punkta “a” apakšpunktu servitūtam kā apgrūtinājumam jābūt ierakstītam kalpojošā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā kā apgrūtinājumam.
Senāta Civillietu departaments 22.12.2022. spriedumā Lieta Nr. C73532619, SKC-131/2022 norādījis: “Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Tādēļ pareizs ir tiesas secinājums, ka zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka. Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.”
Ņemot vērā, ka servitūta ceļš nokļūšanai uz un no valsts zemes vienības ir reģistrēts zemesgrāmatā atzīmes veidā, tas neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanas faktu un nav uzskatāms kā piekļuves nodrošinājums valsts zemes vienībai.
Ņemot vērā minēto, VNĪ ar 07.05.2024. vēstulēm Nr. 2/9-3/3516, Nr.2/9-3/3515, un 2/9-3/3514 ir aicinājusi nekustamo īpašumu Jaunceltnes ielā 22, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā (kadastra numurs 3201 001 0367) nekustamā īpašuma Nomales ielā 20, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā, (kadastra numurs 3201 001 0050) un nekustamā īpašuma “Gala Ķēpēni: (kadastra Nr.32440060023) Aizkrauklē, Aizkraukles novadā, īpašniekus noslēgt ceļa servitūta līgumus, lai nodrošinātu piekļuvi nekustamam īpašumam (turpmāk – Nekustamais īpašums), kadastra numurs 32440060241. Neviens no minēto nekustamo īpašumu īpašniekiem nav sniedzis piekrišanu aicinājumam noslēgt ceļa servitūta līgumu.
Ņemot vērā, ka vienošanās ceļā nodibināt ceļa servitūtus nav izdevies, VNĪ ir izvērtējusi ceļa servitūtu nodibināšanu tiesvedības ceļā. Tiesvedības izdevumi prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā ir 70 euro, turklāt šāda veida tiesvedības parasti ilgst vismaz 3 gadus. Kā arī papildus valstij rastos katra servitūta dibināšanas izdevumi, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, tai skaitā plāna izgatavošana, uzmērīšana (200-300 euro par katru servitūtu), zemesgrāmatas kancelejas nodeva par servitūtu ierakstīšanu gan kalpojošo, gan valdošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā (kopā 27 euro par katru servitūtu), kalpojošo zemes vienību īpašnieku izdevumi par notāra pakalpojumiem (aptuveni 50 euro par katru servitūtu).
Vienlaikus valstij tiesvedības procesa laikā būtu jāturpina uzturēt Nekustamo īpašumu (2024.gadā teritorijas pļaušanas ar traktoru izmaksas vasaras sezonā ir 12840 euro).
Ņemot vērā minēto, konkrētajā gadījumā vēršanās tiesā par ceļa servitūtu nodibināšanu gan laika, gan administratīvo resursu dēļ nav uzskatāma par lietderīgāko rīcību, ņemot vērā Nekustamā īpašuma novērtējumu kadastrā (30190 euro), kas ir ievērojami zemāks par kopējiem potenciālajiem izdevumiem, kas valstij rastos, dibinot servitūtu tiesvedības ceļā un šajā periodā īpašumu pārvaldot (kopā 3 gadu periodā 40761 euro). Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā noteikts publiskas personas pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tai skaitā rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Līdz ar to Nekustamā īpašuma pārdošana par brīvu cenu (kas nav zemāka par nosacīto cenu) konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par lietderīgāko un finansiāli izdevīgāko rīcību, savukārt tiesvedības uzsākšana servitūta dibināšanai būtu pretrunā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto.
Tā kā konkrētajā gadījumā Nekustamā īpašuma un tam kalpojošo nekustamo īpašumu zemesgrāmatās nav nodibināti ceļa servitūti, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, un, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā valstij noteikto pienākumu rīkoties lietderīgi ar finanšu līdzekļiem un mantu, tad šajā gadījumā Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punkta “a” apakšpunktā minēto kritēriju –neiespējamību publiskas personas piederošam zemes gabalam nodibināt pieslēgumu koplietošanas ielai, līdz ar to Atsavināšanas likuma izpratnē minētā neiespējamība ir tulkojama ar pamatojumu par nelietderīgu publiskas personas finanšu līdzekļu izlietojumu.
Ņemot vērā minēto, Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam) un tādējādi izpildās viens no Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punkta “a” apakšpunktā minētajiem kritērijiem un Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par starpgabalu, kas virzāma pārdošanai par brīvu cenu.
Ņemot vērā minēto, Zemes vienības atrašanās vietu un atļauto izmantošanu un to, ka Zemes vienība nav piemērota un nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, ka nav iespējams prognozēt servitūta dibināšanai nepieciešamā saskaņošanas procesa ne termiņu, ne pozitīvu rezultātu, kā arī to, ka nav iespējams prognozēt termiņu kādā stātos spēkā jaunais teritorijas plānojums un vai plānotais ielas statuss esošajam servitūta ceļam jaunajā teritorijās plānojumā tiktu noteikts, uzturēt un apsaimniekot lauksaimniecības zemi saglabājot to valsts īpašumā līdz tiktu nodibināts pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam) nav uzskatāma par ekonomiski lietderīgāko rīcību ar Zemes vienību.
Ievērojot iepriekš minēto, tā kā rīkojuma projektā atsavināšanai virzītajai zemes vienībai atbilstoši Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta a) apakšpunktā noteiktajam nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam), rīkojuma projekts paredz atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot Zemes vienību kā starpgabalu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktu un 44.panta astotās daļas 1.punktu par brīvu cenu.
Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktā noteiktie nosacījumi noteic ka zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, valsts nekustamajam īpašumam piegulošās zemes vienības:
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0023) – “Gala Ķepēni”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.109;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0081) – “Sudrabi”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000542814;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0092) – “Visdari”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000542815;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0219) – “Māras 1”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000152025;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0237) – “Saullēkti”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieki fiziskas personas, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000197557;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0199) – “Māras”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 00000138992;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0275) – “Atmodas”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.218;
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka VNĪ rīcībā nav informācijas, ka tas būtu nepieciešams citu valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, un to, ka nekustamais īpašums nav perspektīvs VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, optimālākais risinājums turpmākai rīcībai ir virzīt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanai.
Īpašuma tiesības nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000202236, lēmuma datums: 05.07.2022.
Valsts zemes vienība ir neapbūvēta un nav iznomāta.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. – 30190 euro; noteikts galvenais lietošanas mērķis - vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve, kods 0701. Valsts zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 1,0600 ha, tai skaitā aramzemes platība – 1,0600 ha no tām meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 1,0600 ha; zemes zem ceļiem platība 0,0100 ha.
Saskaņā ar ierakstiem NĪVKIS valsts zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās, platība 0.0100 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0.0010 ha;
- ceļa servitūta teritorija, platība 0.0020 ha;
- ceļa servitūta teritorija, platība 0.0020 ha.
Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000202236 ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi atzīmes veidā:
Atzīme - servitūts - tiesība uz braucamo ceļu par labu nekustamajam īpašumam ar kadastra Nr.3244 006 0237, platība 0.002 ha;
Atzīme - servitūts - tiesība uz braucamo ceļu par labu nekustamajam īpašumam ar kadastra Nr.3244 006 0076, platība 0.002 ha.
Nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Aizkraukles novada pašvaldība ar 2022.gada 15.jūnija vēstuli Nr. 5.10/N/22/1240 informējusi, ka saskaņā ar Aizkraukles novada teritorijas plānojumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (tuprmāk – TIAN), nekustamais īpašums atrodas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā. Atbilstoši TIAN Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas galvenā izmantošana: dzīvojamā apbūve un teritorijas izmantošana ir rindu māju apbūve un daudzdzīvokļu māju apbūve. Papildizmantošana:
publiskā ārtelpa: labiekārtota publiskā ārtelpa; publiskā ārtelpa (bez labiekārtojuma). Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana: biroju ēku apbūve; tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve; izglītības un zinātnes iestāžu apbūve; veselības aizsardzības iestāžu apbūve – ārstu prakses; sociālās aprūpes iestāžu apbūve; sporta būvju apbūve.
Pašvaldība minētajā vēstulē sniedz informāciju, ka:
- valsts zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- valsts zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu;
- valsts zemes vienībai ir piekļuve pa servitūta ceļu.
Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 8.1 pantā noteiktajam, pašvaldības nozīmes ielas statusu pašvaldība var piešķirt ar atsevišķu administratīvo aktu. Konkrētajā gadījumā Aizkraukles novada pašvaldība ) turpmāk – pašvaldība) nav izmantojusi tai minētajā normā noteiktās tiesības pieņemt lēmumu par pašvaldības nozīmes statusa piešķiršanu “servitūta” ceļam.
Ar 2023.gada 14.jūnija vēstuli Nr.5.10/N/25/1190 Aizkraukles novada pašvaldība atkārtoti apstiprināja, ka saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Aizkraukles novada teritorijas plānojumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, nekustamais īpašums atrodas Aizkraukles pilsētas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā, kurš ir apdzīvots un apbūvēts. Piekļuve visām mājsaimniecībām, tai skaitā īpašumam “Saullēkti 1”, notiek pa servitūta ceļu (izveidojies vēsturiski, turpmāk - ceļš), kas atzīmes veidā ierakstīts zemesgrāmatā.
Pašreiz izstrādes procesā atrodas jaunais Aizkraukles novada teritorijas plānojums, kurā ir iekļauts jautājums par ielas statusa noteikšanu esošajam ceļam. Sazinoties telefoniski ar Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvi, saņemts arī skaidrojums, ka nav zināms termiņš, kādā Aizkraukles novada teritorijas plānojums varētu tikt izstrādāts un pieņemts.
Papildus Aizkraukles novada pašvaldība minētajā vēstulē precizē 2022.gada 15.jūnija vēstulē Nr. 5.10/N/22/1240 norādīto:
“Nekustamais īpašums “Saullēkti 1”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, atrodas Aizkraukles pilsētas teritorijā (2017.gadā tika mainītas Aizkraukles pilsētas un Aizkraukles pagasta robežas), bez adreses, ar nosaukumu”.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta a) apakšpunktā jēdziena “starpgabals” skaidrojumam - zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai.
Likuma “Par autoceļiem” 6.1 panta pirmā daļa noteic, ka ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna, savukārt otrā daļa noteic, ka servitūtus nodibina Civillikumā noteiktā kārtībā.
Saskaņā ar Cvillikuma 1130. pantā doto servitūta definīciju, izriet, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.
Civillikuma 1231.pants nosaka – servitūtus nodibina ar likumu, ar tiesas spriedumu, ar līgumu vai testamentu.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1235.pantu, no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 17.panta 1.punkta “a” apakšpunktu servitūtam kā apgrūtinājumam jābūt ierakstītam kalpojošā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā kā apgrūtinājumam.
Senāta Civillietu departaments 22.12.2022. spriedumā Lieta Nr. C73532619, SKC-131/2022 norādījis: “Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Tādēļ pareizs ir tiesas secinājums, ka zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka. Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.”
Ņemot vērā, ka servitūta ceļš nokļūšanai uz un no valsts zemes vienības ir reģistrēts zemesgrāmatā atzīmes veidā, tas neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanas faktu un nav uzskatāms kā piekļuves nodrošinājums valsts zemes vienībai.
Ņemot vērā minēto, VNĪ ar 07.05.2024. vēstulēm Nr. 2/9-3/3516, Nr.2/9-3/3515, un 2/9-3/3514 ir aicinājusi nekustamo īpašumu Jaunceltnes ielā 22, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā (kadastra numurs 3201 001 0367) nekustamā īpašuma Nomales ielā 20, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā, (kadastra numurs 3201 001 0050) un nekustamā īpašuma “Gala Ķēpēni: (kadastra Nr.32440060023) Aizkrauklē, Aizkraukles novadā, īpašniekus noslēgt ceļa servitūta līgumus, lai nodrošinātu piekļuvi nekustamam īpašumam (turpmāk – Nekustamais īpašums), kadastra numurs 32440060241. Neviens no minēto nekustamo īpašumu īpašniekiem nav sniedzis piekrišanu aicinājumam noslēgt ceļa servitūta līgumu.
Ņemot vērā, ka vienošanās ceļā nodibināt ceļa servitūtus nav izdevies, VNĪ ir izvērtējusi ceļa servitūtu nodibināšanu tiesvedības ceļā. Tiesvedības izdevumi prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā ir 70 euro, turklāt šāda veida tiesvedības parasti ilgst vismaz 3 gadus. Kā arī papildus valstij rastos katra servitūta dibināšanas izdevumi, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, tai skaitā plāna izgatavošana, uzmērīšana (200-300 euro par katru servitūtu), zemesgrāmatas kancelejas nodeva par servitūtu ierakstīšanu gan kalpojošo, gan valdošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā (kopā 27 euro par katru servitūtu), kalpojošo zemes vienību īpašnieku izdevumi par notāra pakalpojumiem (aptuveni 50 euro par katru servitūtu).
Vienlaikus valstij tiesvedības procesa laikā būtu jāturpina uzturēt Nekustamo īpašumu (2024.gadā teritorijas pļaušanas ar traktoru izmaksas vasaras sezonā ir 12840 euro).
Ņemot vērā minēto, konkrētajā gadījumā vēršanās tiesā par ceļa servitūtu nodibināšanu gan laika, gan administratīvo resursu dēļ nav uzskatāma par lietderīgāko rīcību, ņemot vērā Nekustamā īpašuma novērtējumu kadastrā (30190 euro), kas ir ievērojami zemāks par kopējiem potenciālajiem izdevumiem, kas valstij rastos, dibinot servitūtu tiesvedības ceļā un šajā periodā īpašumu pārvaldot (kopā 3 gadu periodā 40761 euro). Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā noteikts publiskas personas pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tai skaitā rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Līdz ar to Nekustamā īpašuma pārdošana par brīvu cenu (kas nav zemāka par nosacīto cenu) konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par lietderīgāko un finansiāli izdevīgāko rīcību, savukārt tiesvedības uzsākšana servitūta dibināšanai būtu pretrunā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto.
Tā kā konkrētajā gadījumā Nekustamā īpašuma un tam kalpojošo nekustamo īpašumu zemesgrāmatās nav nodibināti ceļa servitūti, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, un, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā valstij noteikto pienākumu rīkoties lietderīgi ar finanšu līdzekļiem un mantu, tad šajā gadījumā Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punkta “a” apakšpunktā minēto kritēriju –neiespējamību publiskas personas piederošam zemes gabalam nodibināt pieslēgumu koplietošanas ielai, līdz ar to Atsavināšanas likuma izpratnē minētā neiespējamība ir tulkojama ar pamatojumu par nelietderīgu publiskas personas finanšu līdzekļu izlietojumu.
Ņemot vērā minēto, Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam) un tādējādi izpildās viens no Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punkta “a” apakšpunktā minētajiem kritērijiem un Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par starpgabalu, kas virzāma pārdošanai par brīvu cenu.
Ņemot vērā minēto, Zemes vienības atrašanās vietu un atļauto izmantošanu un to, ka Zemes vienība nav piemērota un nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, ka nav iespējams prognozēt servitūta dibināšanai nepieciešamā saskaņošanas procesa ne termiņu, ne pozitīvu rezultātu, kā arī to, ka nav iespējams prognozēt termiņu kādā stātos spēkā jaunais teritorijas plānojums un vai plānotais ielas statuss esošajam servitūta ceļam jaunajā teritorijās plānojumā tiktu noteikts, uzturēt un apsaimniekot lauksaimniecības zemi saglabājot to valsts īpašumā līdz tiktu nodibināts pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam) nav uzskatāma par ekonomiski lietderīgāko rīcību ar Zemes vienību.
Ievērojot iepriekš minēto, tā kā rīkojuma projektā atsavināšanai virzītajai zemes vienībai atbilstoši Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta a) apakšpunktā noteiktajam nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam), rīkojuma projekts paredz atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot Zemes vienību kā starpgabalu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktu un 44.panta astotās daļas 1.punktu par brīvu cenu.
Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktā noteiktie nosacījumi noteic ka zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, valsts nekustamajam īpašumam piegulošās zemes vienības:
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0023) – “Gala Ķepēni”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.109;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0081) – “Sudrabi”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000542814;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0092) – “Visdari”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000542815;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0219) – “Māras 1”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000152025;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0237) – “Saullēkti”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieki fiziskas personas, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000197557;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0199) – “Māras”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 00000138992;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3244 006 0275) – “Atmodas”, Aizkraukle, Aizkraukles novads, īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.218;
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka VNĪ rīcībā nav informācijas, ka tas būtu nepieciešams citu valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, un to, ka nekustamais īpašums nav perspektīvs VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, optimālākais risinājums turpmākai rīcībai ir virzīt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā “Pašreizējā situācija”.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot Nekustamo īpašumu par brīvu cenu, kas vienāda ar nosacīto cenu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktu un 44.panta astotās daļas 1.punktu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam paredzēts, ka izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot Nekustamo īpašumu par brīvu cenu, kas vienāda ar nosacīto cenu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktu un 44.panta astotās daļas 1.punktu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam paredzēts, ka izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma piegulošo zemes vienību īpašnieki, ja minētajām personām piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un ja tās vēlas iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma piegulošo zemes vienību īpašnieki, ja minētajām personām piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un ja tās vēlas iegādāties Nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja valsts nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024.gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Tiesību akta projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”).
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi