Anotācija (ex-ante)

MK noteikumi Nr.10 paredz piešķirt de minimis atbalstu gala labuma guvējiem saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 1407/2013), Eiropas Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu ES Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) un Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu ES Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013).

2023. gada noslēgumā ar Komisijas 2023. gada 4. oktobra Regulu (ES) Nr. 2023/2391, ar ko attiecībā uz de minimis atbalstu zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un tirdzniecībai groza Regulas (ES) Nr. 717/2014, (ES) Nr. 1407/2013, (ES) Nr. 1408/2013 un (ES) Nr. 360/2012 un attiecībā uz vienam vienotam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopējo summu, tā piemērošanas periodu un citiem jautājumiem groza Regulu (ES) Nr. 717/2014 veikti grozījumi Komisijas regulā Nr. 717/2014, kas stājusies spēkā ar 2023. gada 25. oktobri, un apstiprināta jaunā Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris) (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 2023/2831), kas stājusies spēkā ar 2024. gada 1. janvāri. Attiecīgi nepieciešamas izmaiņas de minimis atbalsta saņemšanas nosacījumos 2.2.1.2.i. investīcijā.

1. Veiktas izmaiņas, ņemot vērā jauno de minimis regulējumu

Ar Noteikumu projektu ir veiktas izmaiņas de minimis atbalsta saņemšanā saistībā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 stāšanos spēkā. Salīdzinoši ar iepriekšējo regulējumu atbalsta programmas ietvaros de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi nemainās, galvenās izmaiņas skar de minimis atbalsta kopsummu, kas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktu var sasniegt 300 000 euro apmēru, vienlaikus ievērojot, ka plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trīs gados no atbalsta piešķiršanas dienas saņemto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Proti, ar trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums.

Vienlaikus no MK noteikumiem Nr.10 svītrota atsauce uz Komisijas regulu Nr. 717/2014 sakarā ar to, ka ar 2023. gada 25. oktobri stājusies spēkā Komisijas 2023. gada 4. oktobra Regula (ES) 2023/2391, ar ko attiecībā uz de minimis atbalstu zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un tirdzniecībai groza Regulas (ES) Nr. 717/2014, (ES) Nr. 1407/2013, (ES) Nr. 1408/2013 un (ES) Nr. 360/2012 un attiecībā uz vienam vienotam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopējo summu, tā piemērošanas periodu un citiem jautājumiem groza Regulu (ES) Nr. 717/2014. Atbilstoši izdarītajiem grozījumiem turpmāk saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014  de minimis atbalstu paredz tikai primārai zvejniecībai un akvakultūrai, kā arī palielina vienam vienotam uzņēmumam trīs fiskālo gadu periodā piešķirtā de minimis atbalsta kopējo summu līdz 40 000 euro ar noteikumu, ka dalībvalsts ir izveidojusi valsts centrālo reģistru. Atbilstoši ir precizēts Komisijas regulas Nr. 717/2014 piemērošanas periods, aizdevumu un garantiju piešķiršanas nosacījumi, kā arī precizēts dalībvalstīm noteiktais maksimālais atbalsta apmērs triju fiskālo gadu periodā. Attiecīgi Komisijas regulai Nr. 2023/2391 no 2023. gada 25. oktobra līdz 2023. gada 31. decembrim de minimis atbalsts zvejniecības un akvakultūras produktu apstrādei ir piešķirams saskaņā ar Regulu Nr. 1407/2013, bet no 2024. gada 1. janvāra – saskaņā ar Regulu Nr. 2023/2831.

Ņemot vērā, ka Komisijas regulas Nr.2023/2831 noteiktā de minimis atbalsta apjoma aprēķināšanas metode saskaņā ar Komisijas regulas Nr.2023/2831 3. panta 2.punktu atšķiras no Komisijas regulas Nr.1408/2013 paredzētā, tiek veikti precizējumi MK noteikumu Nr.10 81.1. apakšpunktā, dzēšot atsauci uz Komisijas regulas Nr.2023/2831 3. panta 2.punktu un attiecīgo nosacījumu ietverot 81.1.¹ apakšpunktā piedāvātajā redakcijā. Vienlaikus ar Noteikumu projektu MK noteikumu Nr. 10 90. punktā tiek papildināta prasība attiecībā uz informācijas sniegšanu gadījumos, kad to pieprasa Eiropas Komisija, lai novērtētu, vai Komisijas regulas Nr.2023/2831 nosacījumi ir izpildīti, un jo īpaši informāciju par uzņēmuma saņemto de minimis atbalsta kopsummu šīs regulas un citu de minimis regulu nozīmē. Saistībā ar to, ka Eiropas Komisija var pieprasīt informāciju saistībā ar nelikumīga un nesaderīga komercdarbības atbalsta atgūšanu, saskaņā ar Komisijas regulas Nr.2023/2831 6. panta 7. punktu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un gala labuma guvējam ir jāuzglabā arī informācija, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr.2023/2831 6. panta 1. punktā ietverto informācijas apjomu, proti, nepieciešams uzglabāt arī līgumus, vienošanās, projekta pieteikumus un citu projekta īstenošanas pamatojošo informāciju.

2. Precizēts atbalsta maksimālais slieksnis vienam komersantam

Lai atvieglotu administratīvo slogu gala labuma guvējam un nodrošinātu atvieglotus nosacījumus komercdarbības atbalsta saņemšanai gala labuma guvējam, vienlaikus nodrošinot visas atbilstības pārbaudes, ar Noteikumu projektu tiek noteikts, ka gala labuma guvējs, kas pretendē uz atbalsta saņemšanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, vienlaikus var iesniegt vienu vai vairākus atbalsta pieteikumus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, lai pretendētu uz granta līdz 9999 euro un granta līdz 100 000 euro saņemšanu viena investīciju projekta ietvaros.

Līdz ar atbalsta sliekšņa paaugstināšanu gala labuma guvējam būs iespējams īstenot lielāku investīciju projektus vai, ja tas jau ir iesniedzis projekta pieteikumu investīciju projekta īstenošanai vai to jau īsteno, būs iespējams iesniegt jaunu projekta pieteikumu un veikt papildu ieguldījumus savu komercdarbības procesu digitalizēšanai. Ar noteikumu projektu tiek skaidrāk noteikts, ka gala labuma guvējs var vienlaicīgi īstenot vairākus investīciju projektus, vienlaikus nepārsniedzot 9999 euro un 100 000 euro viena investīciju projekta ietvaros un ievērojot publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu prasības.
Pēc grozījumiem MK noteikumu Nr. 10 27.punktā tas vairs nebūs attiecināms tikai uz sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem, bet gan uz visiem noteikumos regulētajiem gala labuma guvējiem, kas potenciāli var būt arī pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma (PIL) izpratnē. Jāņem vērā, ka, lai arī granta apmērs ir noteikts 9999 euro viena investīciju projekta ietvaros, kas nesasniedz PIL piemērošanas slieksni, pasūtītājiem, slēdzot iepirkuma līgumus, ir būtiski nodrošināt paredzamās līgumcenas noteikšanas principu ievērošanu un atbilstošu iepirkumu plānošanu kopumā. Proti, jāņem vērā, ka vienāda vai līdzīga rakstura preču vai pakalpojumu iepirkumi var būt apvienojami un to paredzamā līgumcena nosakāma kopā - līdz ar to pasūtītājam jebkurā gadījumā jāvērtē, vai noteiktā laika periodā tam nav plānoti citi līdzīga rakstura iepirkumi (arī citu finansējuma avotu ietvarā) un vai tādējādi līgumcena nav nosakāma kopā. Ja plānotā līgumcena pārsniedz 9999 euro, pasūtītājam ir jāpiemēro PIL un nav iespējama pakalpojuma sniedzēja izvēle no noteikumu 40.punktā minētā kataloga.

Ņemot vērā, ka 2.2.1.2.i. investīcijas laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir konstatējusi, ka gala labuma guvēji pārsvarā vēlas saņemt atbalstu saskaņā ar de minimis nosacījumiem, lai nodrošinātu gala labuma guvēja projekta pieteikuma ātrāku izvērtēšanu, no MK noteikumiem Nr. 10 tiek svītrota prasība prioritāri vērtēt gala labuma guvēja atbilstību Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), nosacījumiem. Tādējādi gala labuma guvējam pašam būs iespējams izvēlēties, kāda veida atbalstu tas vēlas saņemt, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra varēs veikt projekta pieteikuma atbilstības izvērtējumu saskaņā ar vienu no normatīvajiem regulējumiem.
Vienlaikus gala labuma guvējam ir jāievēro prasība, ka, lai saņemtu atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, investīciju projekta darbības nevar būt uzsāktas pirms projekta pieteikuma iesniegšanas. Ja darbības pie projekta ir uzsāktas pirms pieteikuma iesniegšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, tad projekts ir noraidāms. Lai novērstu situāciju, kad projekta pieteikums ir iesniegts de minimis atbalsta saņemšanai, bet izvērtēšanas laikā tiek konstatēts, ka de minimis atbalsta apjoms ir izsmelts, tādējādi tas vairs nevar pretendēt uz atbalsta saņemšanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, jo projekta darbības jau ir uzsāktas, gala labuma guvējam pirms projekta pieteikuma iesniegšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā atbalsta saņemšanai saskaņā ar de minimis ir jāpārliecinās par pieejamā de minimis apjoma atlikumu. Gala labuma guvējs projekta pieteikumā norāda, ar kuru Eiropas Komisijas regulējumu, proti, Komisijas regulu Nr. 651/2014 vai Komisijas regulu Nr. 2023/2831, vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013, tas vēlas saņemt atbalstu, nepieciešamības gadījumā pirms projekta pieteikuma iesniegšanas konsultējoties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Minētās izmaiņas veicinās kopējo gala labuma guvēja izvērtēšanas laika samazināšanos un komersants vairāku atbalsta pieteikumu vietā varēs iesniegt un īstenot vienu investīciju projektu par lielāku finansējumu. Noteikumu projektam nav negatīvas ietekmes uz jau līdz šim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras iesniegtajiem un izvērtētajiem projekta pieteikumiem un gala labuma guvējiem jau piešķirto atbalstu 2.2.1.2.i. investīcijas ietvaros.

Vienlaikus, izvērtējot nepieciešamā risinājuma finansiālo ieguvumu un atbalsta saņemšanai veicamo darbību laika, t.i. laiku, kas nepieciešams, lai no Eiropas digitālās inovācijas centra saņemtu otrreizējo digitālā brieduma testu un atzinumu, samērīgumu, ar Noteikumu projektu tiek nodrošināta iespēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai grantu gala labuma guvējam piešķirt bez Eiropas digitālās inovācijas centra atzinuma iesniegšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, kas šādā gadījumā veic sākotnējā un otrreizējā digitālā brieduma testa izvērtējumu, nosakot, vai pēc investīcijas īstenošanas gala labuma guvēja komercdarbības notikusi digitālā transformācija. Vienlaikus, lai pārliecinātos par risinājuma iegādi un atbilstību investīciju projektam, nepieciešamības gadījumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir tiesības gala labuma guvējam pēc investīciju projekta īstenošanas lūgt iesniegt Eiropas digitālās inovācijas centra izstrādāto atzinumu vai citus pamatojošos dokumentus.

Vienlaikus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai noteikts par pienākumu nodrošināt savstarpēju informācijas apmaiņu ar Eiropas digitālās inovācijas centru par gala labuma guvēja atbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, lai atvieglotu gala labuma guvēju pieteikumu atbilstības pārbaudi gan 2.2.1.2.i. investīcijā, gan 2.2.1.1.i. investīcijā “Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei”.

Ņemot vērā gala labuma guvēju lielo interesi par granta līdz 9999 euro saņemšanu, ar Noteikumu projektu tiek noteikts, ka turpmāk visiem gala labuma guvējiem, proti, arī biedrībām un nodibinājumiem un lielajiem komersantiem, līdzīgi kā līdz šim sīkajiem (mikro), mazajiem komersantiem, būs iespējams saņemt grantu līdz 9999 euro.

3. Papildināta atbalstāmā darbība - jaunu digitālu risinājumu izstrāde

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu digitalizācijas procesu iespējamību, ar Noteikumu projektu noteikts, ka 2.2.1.2.i. investīcijas ietvaros var izstrādāt jaunus digitālus risinājumus, attiecīgi papildinātas arī MK noteikumu Nr.10 18.2.1. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas gala labuma guvējam.

Jaunu digitālu risinājumu izstrāde nodrošinātu iespēju izmantot ne vien jau tirgū esoša, bet arī izveidot jauna risinājuma vai pakalpojuma, kuru investīciju projekta ietvaros būtu iespējams ieviest komercdarbībā, tādējādi veicinot gala labuma kopējo digitalizācijas līmeņa paaugstināšanos. Minētās izmaiņas saistītas ar gala labuma guvēju izrādīto interesi attiecībā uz izstrādes un prototipēšanas atbalsta līdz 20 000 euro apmērā pieejamību gala labuma guvējiem, jo šāds atbalsts ir būtisks ieguldījums digitālajā transformācijā un inovācijās, kā arī veicinās gala labuma guvēju interesi par pieejamo atbalstu. Vēršam uzmanību, ka prototipēšanas izmaksas neatbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 2. panta 49. punktā ietvertajai sākotnējo ieguldījumu definīcijai un tajā ietvertajiem nosacījumiem, kas ir jānodrošina, piešķirot atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta nosacījumiem. Līdz ar to MK noteikumu Nr.10 16.9.¹ apakšpunktā ietvertās izmaksas nevar tikt klasificētas kā ieguldījums materiālajos vai nemateriālajos aktīvos atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantā minētajam. Ņemot vērā, ka prototipēšanas izmaksas var tikt segtas saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831, pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās kopsavilkuma informāciju par grozījumiem attiecīgajā atbalsta programmā SANI2 sistēmā sniegt nav nepieciešams.

Līdz ar atbalstāmo darbību saraksta papildināšanu tiek sagaidīta vēl lielāka interese par 2.2.1.2.i. investīciju un līdz ar to arī intensīvāka pieejamā atbalsta finansējuma investēšana gala labuma guvēju komercdarbības procesos. Jaunu digitālu risinājumu izstrāde 2.2.1.2.i. investīcijā kā atbalstāmā darbība ietver sākotnējās idejas un prototipa izvērtējumu. Galvenais uzsvars ir iekšējo procesu digitalizēšanu, to šīs investīcijas ietvaros ir iespējams veikt divos veidos:
gala labuma guvējam ir iespējams prototipēt risinājumu sev, pēc tam ārpus investīcijas to varēs komercializēt;
prototipēšanu var iepirkt kā ārpakalpojumu, bet gala labuma guvējam kā pasūtītājam tas ir jāievieš savā komercdarbībā.
Izvēloties 2.2.1.2.i. investīcijas ietvaros īstenot prototipēšanas darbības gala labuma guvējam jāuzņemas risks situācijā, kad prototipa ideja vai izvērtējums nav veiksmīgs vai nav pamatojami ieguvumi uzņēmuma komercdarbības procesu digitalizācijā, tādējādi radušās izmaksas nebūtu attiecināmas. Jaunu digitālu risinājumu izstrāde digitalizācijas programmā skatāma vairākos līmeņos:
1. Gala labuma guvējs veic prototipēšanu – tā rezultātā prototipētais risinājums strādā, sniedz ieguldījumu gala labuma guvēja procesu digitalizācijā (redzams uzlabojums otrreizējā digitālajā brieduma testā, atzinums nav obligāts);
2. Gala labuma guvēja prototipa ideja vai tā izvērtēšana nav veiksmīga, bet ir daļēji ieguvumi – pēc otrreizējā digitālā brieduma testa nav redzams uzlabojums, bet Eiropas digitālās inovācijas centra atzinumā var sniegt izvērtējumu par investīciju projekta laikā gūtajiem ieguvumiem;
3. Gala labuma guvējs izstrādā prototipu, bet tas ir neveiksmīgs – uzlabojums otrreizējā digitālā brieduma testā nav redzams, atzinumā nav pamatojams un tādējādi gala labuma guvējam nav attiecināmas izmaksas.

Vienlaikus tiek veiktas izmaiņas arī attiecībā uz Atveseļošanas fonda neattiecināmajām izmaksām – precizēts MK noteikumu Nr.10 22.3. apakšpunkts, nosakot, ka nav attiecināmas kravu iekraušanas, izkraušanas, celšanas, pārvadāšanas un glabāšanas izmaksas. Tādējādi 2.2.1.2.i. investīcijas ietvaros tiek novērsts ierobežojums uz glabāšanas iekārtas iegādes izmaksām.

Ar Noteikumu projektu tiesiskās skaidrības nolūkos VI sadaļā noteikts, ka gala labuma guvējs de minimis atbalsta ietvaros var attiecināt iekārtu nomas izmaksas.

4. Paplašināta gala labuma guvēja definīcija

Ar Noteikumu projektu precizēts, ka atbalstu var saņemt gala labuma guvēji, kas reģistrēti ne tikai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, bet arī Komercreģistrā un atbilst citiem MK noteikumu Nr.10 nosacījumiem. Vienlaikus skaidrāk noteikta prasība attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem, t.i., precizējot, ka uz atbalsta saņemšanu var pretendēt biedrības un nodibinājumi, kas apvieno vismaz trīs komersantus vai pārstāv to intereses.

5. Citi tehniski precizējumi:

5.1. precizēta Eiropas digitālās inovācijas centra atzinuma definīcija – ņemot vērā ar Noteikumu projektā precizēto atbalsta saņemšanas kārtību, paredzēts, ka gala labuma guvējs var saņemt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras izsniegto grantu arī bez atzinuma saņemšanas no Eiropas digitālās inovācijas centra. Tādējādi, lai gala labuma guvējs varētu saņemt grantu 2.2.1.2.i. investīcijas ietvaros, tam pēc investīciju projekta īstenošanas būs obligāti nepieciešams veikt otrreizējā digitālā brieduma testu, pēc kura tiks novērtēta digitālā brieduma paaugstināšanās. Savukārt atzinumu par gala labuma guvēju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra varēs lūgt izsniegt Eiropas digitālās inovācijas centram, ja tikai pēc gala labuma guvēja otrreizējā digitālā brieduma testa nebūs iespējams novērtēt digitalizācijas izaugsmi;

5.2. precizēts, ka otrreizējo digitālā brieduma testu gala labuma guvējs var veikt patstāvīgi vai sadarbībā Eiropas digitālās inovācijas centru;

5.3. precizēti 2.2.1.2.i. investīcijas rādītāji, lai nodrošinātu to redakcijas atbilstību grozījumiem Atveseļošanas fonda darbības kārtībā un Padomes īstenošanas lēmumā (CID) par Atveseļošanas fonda plāna grozījumu apstiprināšanu, kas tika apstiprināti 2023. gada 8. decembrī. Ar terminu “vienība” saprotami 2.2.1.2.i. investīcijas ietvaros atbalstu saņēmušie gala labuma guvēji.
Ņemot vērā to, ka 2.2.1.2.i. investīcijas īstenošanas laikā ir veiktas izmaiņas Atveseļošanas fonda plānā un Darbības kārtībā attiecībā uz sasniedzamajiem rādītājiem, tad 45. mērķrādītāja sasniegšana līdz 2024.gada 30. jūnijam var nebūt sasniegta. MK noteikumu Nr. 10 7.1.1. apakšpunktā noteikto mērķi finansējuma saņēmējs var sasniegt līdz 2024.gada 31.decembrim, ievadot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā informāciju par atbalstītajiem uzņēmumiem;

5.4. aizstāti vārdi “maksājuma pieprasījums” ar “progresa pārskats”, nodrošinot sasaisti ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā lietoto terminoloģiju;

5.5. svītrots MK noteikumu Nr.10 33. punkts – minētā norma pēc būtības neietver gala labuma guvēja investīciju projekta un 2.2.1.2.i. investīcijas īstenošanai nozīmīgu prasību;

5.6. noteikts termiņš gadījumiem, kad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nenoraida gala labuma guvēja projekta pieteikumu- t.i., to nenoraida, ja  no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams:
     1) tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar MK noteikumu Nr.10 34.4.1. (noziedzīgi nodarījumi) vai 34.4.2.1. apakšpunktā (vaina vai sods noteiktos pārkāpumos par personu nodarbināšanu) minētiem pārkāpumiem, līdz projekta pieteikuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;
     2) tiesas spriedums vai citas institūcijas pieņemts lēmums saistībā ar MK  noteikumu Nr.10 34.4.2.2. vai 34.4.3. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta pieteikuma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši;

5.7. svītrots MK noteikumu Nr.10 42. punkts, lai līdz 2.2.1.2.i. investīcijas īstenošanas beigām, t.i. 2026. gada 30. jūnijam, gala labuma guvējs varētu iesniegt pieteikumu un pabeigt vairākus projektus, tādējādi nodrošinot komercdarbības procesu digitālo transformāciju dažādās jomās, vienlaikus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai izvērtējot dubultfinansējuma risku;

5.8. precizēta MK noteikumu Nr. 10 redakcija, svītrojot normu, ka Latvijas Investīciju un attīstību aģentūra var saņemt avansa maksājumu – saskaņā ar to, ka Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu 68. punkta 34. atsauce nosaka, ka ja finansējuma saņēmēji ir valsts pārvaldes iestādes, tām avansa maksājumi netiek plānoti, jo tām ir iespējams saņemt priekšfinansējumu, pieprasot to no valsts budžeta. Tādējādi noteikumos nav nepieciešams paredzēt  nosacījumus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras priekšfinansējuma vai avansa saņemšanai;

5.9. tehniski precizētas atsauces 2.2.1.2.i. investīcijas ietvaros, ka atbilstība, attiecībā uz MK noteikumu Nr.10 60., 79. punktuā un 79.4. apakšpunktuā noteiktajam, vērtējama gan attiecībā uz gala labuma guvēja pamatdarbības veidu, gan investīciju projektā paredzētajām darbībām, lai novērstu interpretācijas iespējas attiecībā uz atbilstības pārbaudes veikšanu gala labuma guvējam;

5.10. MK noteikumi Nr. 10 papildināti ar normu, kas nosaka, ka par gala labuma guvēja investīciju projekta īstenošanas brīdi uzskatāms brīdis, kad gala labuma guvēja iegādātais risinājums ir ieviests komercdarbībā vai uzstādīts projekta īstenošanas vietā. Vienlaikus, ja investīciju projektā programmatūras izmantošanai paredzēts iegādāties arī iekārtas, tad to uzstādīšana bez īpašumtiesību nodošanas ārpus projekta īstenošanas vietas ir atbalstāma, piemēram, gadījumos, kad uzņēmums vēlas digitalizēt savus procesus, lai nav nepieciešama klātbūtne katrā objektā, kurā ir uzstādīta tam piederoša iekārta, lai veiktu rādījumu uzskaiti;

5.11. precizēts MK noteikumu Nr.10 41. punkts, lai skaidrāk noteiktu, ka gala labuma guvējs investīciju projekta ietvaros var attiecināt konsultāciju izmaksas no attiecināmo izmaksu kopējās summas, nepārsniedzot attiecināmo izmaksu daļu, kas paredzēta pašu risinājumu, aparatūras, sensoru, iekārtu, programmatūras un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras iegādei, izstrādei, prototipēšanai, uzstādīšanai un pielāgošanai, tai skaitā licences iegādei;

5.12. precizēti MK noteikumu Nr.10 60. un 60.¹ punkta apakšpunkti attiecībā uz principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” prasībām, nodrošinot vienotas prasības visās Atveseļošanas fonda investīcijās saskaņā ar Eiropas Komisijas norādījumiem. Minētie precizējumi paredz kārtību, kas neatļauj saņemt atbalstu gala labuma guvējiem, kam vienlaikus izsniegtas atļaujas noteikto darbību veikšanai. Vienlaikus saskaņā ar Eiropas Komisijas norādījumiem MK noteikumu Nr. 10 60.11 apakšpunktā privātpersonu tiesību nodrošināšanai un interpretācijas iespēju mazināšanai norādīta sasaiste ar Eiropas Komisijas paziņojuma “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu” (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2021. gada 18. februāris, Nr. C 58/1) III pielikuma nosacījumiem attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp tā pakārtotu izmantošanu, izņemot projektiem elektroenerģijas vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi;

5.13. svītrots MK noteikumu Nr.10 67. un 85. punkts par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi gala labuma guvējam, to apvienojot MK noteikumu Nr.10 38.¹ punktā, lai novērstu normu dublēšanos;

5.14. papildināts izslēgšanas kritēriju saraksts, nosakot, ka, ja gala labuma guvējs pretendē uz atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, tam veicama atbilstības pārbaude saskaņā ar MK noteikumu Nr. 10, vai uz gala labuma guvēju neattiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums 34.4.1.9. apakšpunktu, proti, vai uz gala labuma guvēju neattiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums.

Ņemot vērā, ka līdz ar noteikuma projekta spēkā stāšanos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra var saņemt straujāku izskatāmo pieteikumu un maksājuma pieprasījuma pieplūdumu, lai turpinātu nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu izvērtēšanu pieaugošajam pieteikumu skaitam, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra var palielināt esošo amata vietu skaitu 2.2.1.2.i. investīcijas ietvaros uz noteiktu laiku no 9 uz 15 amata vietām esošā budžeta ietvaros, kas minēts MK noteikumu Nr. 10 32. punktā.

Noteikumu projektā iekļautie grozījumi ir attiecināmi uz visu 2.2.1.2.i. investīciju un ir uzskatāmi par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un gala labuma guvējiem neitrāliem vai labvēlīgiem, proti, Noteikumu projekts precīzāk izskaidro valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumus, nodrošina iespēju gala labuma guvējiem atvieglotā procesā saņemt atbalstu un sniegt iespēju gala labuma guvējiem veikt lielākus ieguldījumus savas komercdarbības digitalizēšanā. Grozījumi neietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vai gala labuma guvēju projektu iesniegumu atlasi.

Pēc Noteikumu projekta stāšanās spēkā plānots informēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par veiktajiem grozījumiem un par nepieciešamību veikt grozījumus starp Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru noslēgtajā vienošanās. Noteikumu projekts ir nosūtīts saskaņošanai un izvērtēšanai Eiropas Komisijai – ja uz noteikumu projekta virzīšanas uz Ministru kabinetu apstiprināšanai brīdi vai pēc tā Eiropas Komisijai būs radušies kādi būtiski ierosinājumi un noteikumu projektu būs nepieciešams precizēt, Ekonomikas ministrija atkārtoti virzīs MK noteikumu Nr. 10 grozījumus.