Anotācija (ex-ante)

Viens no Latvijas attīstību bremzējošiem faktoriem ir nepietiekamais zinātnisko darbinieku skaits, kas ir tiešā veidā saistīts arī ar doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaita dinamiku. Šo rādītāju nepalielinot, netiks nodrošināti būtiski cilvēkresursi Latvijas tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotas vērtības produktiem un pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijai (RIS3).
Mazā doktoru skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar nodrošināt akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni, kā arī nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo cilvēkresursu bāzi inovācijām.
Lai gan Latvijā pētniecībā nodarbināto skaitam pēdējo piecu gadu laikā ir vērojama augšupejoša tendence[1], tas joprojām ir kritiski zems (gan kopskaitā, gan īpatsvarā valsts kopējā darbaspēka struktūrā), sasniedzot tikai ~50% no ES vidējā rādītāja. Zinātnisko darbinieku (PLE) īpatsvars (%) kopējā nodarbināto skaitā Latvijā 2021. gadā veidoja 0,79%, kamēr vidēji ES tas bija 1,5%[2]. Tas, pirmkārt, ir būtisks šķērslis Latvijas konkurētspējai un dalībai ES inovāciju procesos un programmās, otrkārt, tas kavē jaunu zināšanu radīšanu, tālāknodošanu un inovāciju attīstību Latvijā. Lai uzņēmumi, ieviešot inovatīvus risinājumus, radītu jaunus augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, tiem ir nepieciešami cilvēkresursi ar atbilstošas kapacitātes pētniecības un inovāciju spējām.
Saskaņā ar Latvijas Statistikas pārvaldes datiem Latvijā kopējais cilvēku skaits ar doktora grādu laika posmā no 2019. – 2021. gadam ir samazinājies no 7765 uz 7717 cilvēkiem, tas ir par 0,6 procentiem (kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā šajā laika posmā ir samazinājies par vienu procentu), bet 2022. gadā tas ir nostabilizējies un pat nedaudz palielinājies (par sešām personām). Vienlaikus pozitīvu tendenci uzrāda arī sieviešu skaita īpatsvars kopējā doktora grādu ieguvēju skaitā. Ja līdz 2021. gadam tas veidoja 51 procentu, tad 2022. gadā tie ir 52 procenti[3]

Lai gan doktorantu skaits Latvijā ir atbilstošs pētniecības jomas kapacitātei un doktorantu skaita ziņā 2020. gadā (doktorantu skaits uz 10 000 iedzīvotāju) uz ES valstu kopējā fona Latvija ir netālu no vidējā līmeņa (Latvijā 10,8, bet ES vidēji 14,5), vienlaikus doktora grāda ieguvēju skaita ziņā (doktora grāda ieguvēju skaits uz 10 000 iedzīvotāju) augstā doktorantu atbiruma dēļ Latvija ir pēdējā vietā ES (Latvijā 0,6, bet ES vidēji 2)[4].
Būtisks iemesls doktorantu lielajam "atbirumam" ir doktoranta zemais ienākumu apmērs – stipendija 113,83 euro mēnesī, kas negatīvi ietekmē gan laiku, ko doktorants var veltīt studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī doktoru skaitu un secīgi – augstākās izglītības un zinātnes sektora akadēmiskā personāla un zinātnisko darbinieku atjaunotni. Niecīgais doktoranta stipendijas apmērs vai tās neesamība neļauj doktorantiem un grāda pretendentiem pilnībā koncentrēties uz doktorantūras studiju programmas apgūšanu un promocijas darba izstrādi, jo viņiem ir paralēli jāstrādā citur, lai segtu savus izdevumus. Līdz ar to nozīmīgs nosacījums zinātnisko darbinieku skaita pieaugumam, ir doktorantu finansiālais atbalsts.

2023. gada nogalē noslēgsies ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda atbalsts doktorantiem, kas tiek īstenots 8.2.2. SAM trešās kārtas ietvaros un kura mērķis bija aprobēt jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa ieviešanu, paredzot no projekta finansēt doktorantu atalgojumu un izdevumus pētniecībai, noslēdzot ar doktorantu darba līgumu. 8.2.2. SAM trešās kārtas projektu īstenošana ir devusi pozitīvu rezultātu, par ko liecina fakts, ka pēdējo trīs gadu laikā doktorantūras studiju programmu absolventu skaits ir būtiski palielinājies (no 120 absolventiem 2020. gadā uz 183 absolventiem 2022. gadā, tas ir, palielinājies par 48%).[5] Arī interese par studijām doktorantūrā ir ievērojami pieaugusi (no 548 imatrikulētajiem 2020. gadā uz 727 imatrikulētajiem 2022. gadā, tas ir, palielinājies par 33 %)[6]. Vienlaikus arī doktora grādu ieguvušo skaits (aizstāvēto promocijas darbu skaits) šajā laika posmā ir būtiski palielinājies (no 105 doktora grāda ieguvējiem 2020. gadā uz 142 doktora grādu ieguvējiem 2022. gadā, tas ir, palielinājies par 35 %)[7].

Lai nodrošinātu tālāku atbalstu doktorantiem, tādējādi stiprinot tautsaimniecības izaugsmei un transformācijai nepieciešamo pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kapacitāti, ir nepieciešams 2024. gadā uzsākt 1.1.1.8. pasākuma "Doktorantūras granti" īstenošanu.


[1] Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem visos sektoros pētniecības un attīstības darbos nodarbināto zinātnisko darbinieku skaits (PLE izteiksmē) ir 5 378 2017.gadā, 5 806 2018.gadā, 5 924 2019.gadā, 6 559 2020.gadā un 7 054 2021.gadā (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__ZP__ZPR/ZPR020/table/tableViewLayout1/).

[2] https://ec.europa.eu/eurostat/data/database

[3] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IZ__IZI/IZT010/table/tableViewLayout1/

[4] https://ec.europa.eu/eurostat/data/database

[5] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA040/table/tableViewLayout1/

[6] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA040/table/tableViewLayout1/

[7]  VIIS dati

Lai Latvijā būtu ilgtspējīga uz pievienoto vērtību virzīta ekonomika, tad tai jābūt zināšanās balstītai, proti, tai jābalstās uz zinātniskiem pētījumiem, kas notiek akadēmiskā vidē un uzņēmumos.
Lai to veicinātu un risinātu iepriekš minētās problēmas, tiks īstenots 1.1.1.8. pasākums, kura mērķis ir stiprināt tautsaimniecības izaugsmei un transformācijai nepieciešamo pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kapacitāti viedās specializācijas jomās.
Tā īstenošana sekmēs lielāka doktora grāda ieguvēju skaita ar atbilstošām zināšanām, prasmēm un kompetenci sagatavošanu, kā arī pētniecībā iesaistītā personāla kapacitātes pieaugumu, lai īstenotu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā ietverto koncepciju un nodrošinātu tajā definēto specializācijas jomu attīstību.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.8. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.
1.1.1.8. pasākuma īstenošanas rezultātā tiks atbalstīti projekti, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanā un specializācijas jomu attīstībā: zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Uz doktorantūras grantu varēs pretendēt tādi sociālo un humanitāro jomu doktoranti, kuru promocijas darbu tēmas ir starpdisciplināras un sniedz ieguldījumu RIS3 specializācijas jomu attīstībā.

1.1.1.8. pasākuma mērķa grupa ir doktoranti, tas ir, doktora studiju programmās studējošie un zinātnes doktora grāda pretendenti (doktoranti, kas sekmīgi pabeiguši doktora studiju programmu).   

1.1.1.8. pasākumam plānotais kopējais finansējums ir 19 140 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 3 018 862 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 16 269 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 2 566 033 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 871 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 452 829 euro).

Pasākuma īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 16 121 138 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 13 702 967 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējumu – 2 418 171 euro apmērā, bet kuru atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt līdz 1.1.1.8. pasākumam plānoto kopējā attiecināmā finansējuma apmēram.

1.1.1.8. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzams uzraudzības rādītājs (rezultāta rādītājs) – atbalstītajās struktūrās (finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri) izveidotās pētniecības darbvietas – 66 pilna laika slodzes ekvivalents[1].

Vienlaikus plānoti arī divi nacionālie rādītāji, par kura izpildi finansējuma saņēmējs uzkrās informāciju – doktorantu skaits, kas saņēmuši Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu studiju vai zinātniski pētnieciskajam darbam finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera institūcijā, – 264, kā arī un doktorantūras granta saņēmēju skaits, kas ir ieguvuši zinātnes doktora grādu, īpatsvars, – 25 procenti.

1.1.1.8. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta iesniedzēji ir:

1. Daugavpils Universitāte;
2. Latvijas Kultūras akadēmija, kas projektu īsteno ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju kā projekta sadarbības partneriem;
3. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte;
4. Latvijas Universitāte, kas projektu īsteno ar Banku augstskolu kā projekta sadarbības partneri;
5. Rīgas Stradiņa universitāte, kas projektu īsteno ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju kā projekta sadarbības partneri;
6. Rīgas Tehniskā universitāte, kas projektu īsteno ar Liepājas Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju kā projekta sadarbības partneriem;
7. Ventspils Augstskola, kas projektu īsteno ar Vidzemes Augstskolu kā projekta sadarbības partneri.

Noteikumu projektā noteikto projekta iesniedzēju un to “definēto” sadarbības partneru izvēle balstās uz sekojošiem principiem.
1. Tā kā 1.1.1.8. pasākuma mērķis ir stiprināt pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kapacitāti, galvenais izvēles kritērijs ir augstākās izglītības institūcijas zinātniski pētnieciskā kapacitāte, kuras rādītājs ir saņemtais vērtējums 2019. gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā (turpmāk – ZISI). Projekta iesniedzēji var būt tikai tās institūcijas, kas ZISI vērtējumā ir saņēmušas vērtējumu vismaz 3, bet pārējās institūcijas, kas saņēmušas zemāku vērtējumu, var iesaistīties kā sadarbības partneri, ja laika posmā no 2020.-2022. gadam tajās vismaz viena persona ir ieguvusi doktora grādu[2] un par to ir panākta vienošanās.

2. Tā kā tuvāko gadu laikā plānota vairāku augstskolu reorganizācija[3], nododot tās zinātņu universitātēm, noteikumu projekts paredz, ka šīm augstskolām būs iespējams saņemt atbalstu kā attiecīgo zinātņu universitāšu sadarbības partneriem. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka sadarbības līgumā par projekta īstenošanu tiek iekļauts nosacījums, ka sadarbības partneriem nodotās ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un saistības netiek nodotas citai personai, izņemot gadījumus, kad sadarbības partnera reorganizācijas rezultātā tā tiesības un saistības tiek nodotas finansējuma saņēmējam.

3. Ņemot vērā, ka daļai augstskolu aprēķinātais finansējums doktorantūras grantiem ir relatīvi neliels, lai racionālāk izmantotu pasākuma finansējumu un nesadrumstalotu pasākumu vairākos mazos projektos, kur katram būtu jāsedz projekta vadības izmaksas, netiešās izmaksas, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas, šādas augstskolas īstenos kopīgus projektus, kurā minētās izmaksas segs projekta iesniedzējs. Līdz ar to ir paredzēts, ka Ventspils augstskola projektu īstenos kopīgi ar Vidzemes augstskolu, bet Latvijas Kultūras akadēmija kopīgi ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, līdzīgi, kā tas bija 8.2.2. SAM trešās kārtas projektā.  

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs izstrādā sadarbības kārtību ar projekta sadarbības partneriem, kas regulē vienotu kārtību starp projekta iesniedzēju un sadarbības partneriem projekta īstenošanā. Sadarbības kārtībā ir jābūt iekļautiem sadarbības principiem, sadarbības partneriem izvirzītajiem kritērijiem, pušu tiesībām un pienākumiem, savstarpējo norēķinu kārtībai u.c. Ņemot vērā, ka sadarbības kārtība ir projekta iesniedzēja iekšējais normatīvais akts, tai ir jābūt pieejamai potenciālajiem sadarbības partneriem. Sadarbības kārtība projekta potenciālam partnerim ir informējošs dokuments, lai būtu skaidri nosacījumi dalībai projektā. Tā palīdz potenciālajam sadarbības partnerim pieņemt lēmumu par iesaisti projektā.

Lai nodrošinātu konceptuālajā ziņojumā noteikto prasību kvalitatīvām doktorantūras studijām, kas balstās uz plašu partnerību ar zinātniskajām institūcijām, ņemot vērā projektam plānotā finansējuma apjomu, noteikumu projekts paredz, ka Latvijas Universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei kā finansējuma saņēmējiem papildus noteikumu projektā katram projekta iesniedzējam definētajiem sadarbības partneriem, ir jāpiesaista vismaz trīs sadarbības partneri, kas nodrošina doktoranta iesaisti studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā. Savukārt pārējiem finansējuma saņēmējiem papildus noteikumu projektā katram finansējuma saņēmējam definētajiem sadarbības partneriem (ja attiecināms), ir jāpiesaista vismaz viens sadarbības partneris, kas  nodrošina doktoranta iesaisti studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā.
Papildu sadarbības partneri sniedz apliecinājumu par gatavību iesaistīties projekta īstenošanā.

Ņemot vērā to, ka doktorantūras grantu konkursi tiks izsludināti atkārtoti visa projekta īstenošanas laikā un pretendentu pētnieciskā darba tēmas var būt ļoti dažādas, jaunu sadarbības partneru piesaiste var turpināties visa projekta īstenošanas laikā, ja doktorantūras grantu ieguvušais doktorants izsaka vēlmi veikt studiju vai zinātniski pētniecisko darbu kādā konkrētā organizācijā, kas atbilst sadarbības kārtībā noteiktajiem kritērijiem, un šī organizācija piekrīt sadarbības nosacījumiem.
Noteikumu projekts paredz, ka ar noteikumu projektā definētajiem projekta sadarbības partneriem sadarbības līgums par projekta kopīgu īstenošanu tiek noslēgts pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, savukārt ar pārējiem sadarbības partneriem tas tiek noslēgts pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi.

Projektos paredzēta sadarbība ar tādām zinātniskajām institūcijām, kurām ir nepieciešamā infrastruktūra un zinātniskais personāls, kas var nodrošināt doktoranta promocijas darbam nepieciešamo atbalstu.

Katram projekta iesniedzējam plānotais kopējais attiecināmais finansējums noteikts, pamatojoties uz augstskolas pētniecisko kapacitāti, ņemot vērā saņemto zinātnes bāzes finansējumu 2023. gadā, kā arī izstāvēto doktora darbu skaitu laika posmā no 2020. – 2022. gadam. Atbilstoši plānotajam finansējumam tiek noteikti katrā projektā sasniedzamie rezultāta rādītāji (detalizētāku finansējuma un rezultātu aprēķinu sk. anotācijas pielikumā).

1.1.1.8. pasākuma projektu finansējums un sasniedzamie rādītāji
 

Nr.p.k.	Projekta iesniedzējs	Plānotais kopējais attiecināmais finansējums, EUR	Nacionālais rādītājs – doktorantu skaits, kas saņēmuši ERAF atbalstu	Rezultāta rādītājs – izveidotās pētniecības darba vietas, PLE
1.	Daugavpils Universitāte	870 000	12	3
2.	Latvijas Kultūras akadēmija	435 000	6	1,5
3.	Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte	1 667 500	23	5,75
4.	Latvijas Universitāte	6 597 500	91	22,75
5.	Rīgas Stradiņa universitāte	2 827 500	39	9,75
6.	Rīgas Tehniskā universitāte	6 380 000	88	22
7.	Ventspils Augstskola	362 500	5	1,25
	Kopā	19 140 000	264	66

Rezultāta rādītājs, kā arī nacionālais rādītājs ir jāsasniedz arī par projekta pieejamo finansējumu, piemēram, attiecīgi plānojot īsāku doktorantūras granta saņemšanas periodu.

Lai veicinātu ZTAIP27 noteiktā rādītāja "Jauno doktora grādu ieguvēju īpatsvars (%) no 25-34 gadus veciem iedzīvotājiem" izpildi, noteikumu projekts paredz, ka vismaz 25 procentiem no doktorantūras granta saņēmējiem līdz projekta beigām ir jāiegūst zinātnes doktora grāds. 

Noteikumu projekts paredz šādas atbalstāmās darbības:
1) doktorantu iesaiste studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā augstākās izglītības institūcijā vai projekta sadarbības partnera organizācijā vismaz 12 mēnešus projekta ietvaros, nepārsniedzot 50 procentus no pilnas darba slodzes (mēnesī);
2) projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana;
3) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

Ar 1.1.1.8. pasākuma atbalstu tiek paredzēta iespēja doktorantiem, tai skaitā doktora grāda pretendentiem, konkursa kārtībā iegūt doktorantūras grantus – divdaļīgu finansējumu atalgojumam par studiju vai zinātnisko darbu finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera organizācijā un pētniecības veikšanai, kas saistīta ar promocijas darba izstrādi (turpmāk – doktorantūras grants). Noteikumi paredz, ka doktoranta iesaisti studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā jānodrošina vismaz 12 mēnešus, projekta ietvaros nepārsniedzot 50 procentus no pilnas darba slodzes mēnesī. Vienu daļu doktorantūras granta veido doktoranta atalgojums, kura apmērs tiek plānots un izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienas vienības izmaksu metodikai, kas saskaņota ar Vadošo iestādi[4], un tas paredzēts doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta iesaistei studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā augstākās izglītības institūcijā vai tās partnerorganizācijā, kur tiek izstrādāts promocijas darbs vai tā daļa. Doktorantam paredzētais atalgojums iekļauj visus nodokļus, tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī sociālās garantijas. Otru daļu doktorantūras granta veido finansējums pētniecības veikšanai, kas ietver pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību aizsardzības un ārpakalpojumu izmaksas, mācību izmaksas un tīklošanas pasākumu izmaksas, tai skaitā komandējumus, konferenču dalības maksas un iesaistes izmaksas informatīvajos pasākumos. Kopējais finansējums pētniecības izmaksu segšanai tiek plānots un izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienas vienības izmaksu metodikai, kas saskaņota ar Vadošo iestādi[5].

Tā kā doktorantūras granti veido tikai daļu no doktoranta nodarbinātības pētniecībā un attīstībā, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējiem ir jānodrošina  doktorantiem papildu darba slodzi vismaz 25 procentus no pilnas darba slodzes (vidēji atbalsta sniegšanas periodā). To var nodrošināt gan pie finansējuma saņēmēja, gan pie sadarbības partnera, neatkarīgi no atbalstāmās darbības īstenošanas vietas. Papildu darba slodzes ietvaros doktorants tiek iesaistīts pētnieciskajos projektos, tai skaitā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos, Valsts Pētījumu programmu projektos, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi", kā arī citos pētniecības projektos, kur finansējuma saņēmēji vai sadarbības partneri ir augstskolas, piemēram Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – Atveseļošanas fonds) 5.1.r. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai" projektos. Tā kā pētniecības projektu sākumu/noslēgumu ne vienmēr iespējams sasaistīt ar doktoranta iesaistes laiku projektā, papildu slodzes ietvaros doktorants var būt nodarbināts citā ar doktorantūras studijām saistītā darbā.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēji organizē atklātu konkursu doktorantiem finansējuma saņemšanai, paredzot, ka atlasi organizē atbilstoši nolikumam, kurš saskaņots ar visu doktora studiju programmu īstenošanā iesaistīto pušu pārstāvniecību, tai skaitā augstskolas, projekta sadarbības partneru un zinātnisko institūciju pārstāvniecību. Tas tiek izstrādāts, konsultējoties ar finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru studentus pārstāvošām organizācijām.
Finansējuma saņēmējs un projekta sadarbības partneris vienojas par to, vai abām pusēm būs vienots doktorantūras grantu pretendentu atlases nolikums un vienots konkurss, kurā var piedalīties abu pušu doktoranti, paredzot noteiktu doktorantūras grantu kvotu sadarbības partnerim, vai arī katrai pusei būs savs atlases nolikums un atsevišķs doktorantūras grantu konkurss.

Projekta iesniegumam ir jābūt pievienotam līguma projektam ar doktorantūras granta saņēmēju, kurā atrunāti vismaz šādi jautājumi: līguma priekšmets, pušu tiesības un pienākumi, paredzēta doktoranta iesaiste zinātnes komunikācijas pasākumos, noteikts plānoto zinātnisko publikāciju skaits un atrunāts doktora disertācijas izstrādes progresa uzraudzības mehānisms, līguma laušanas nosacījumi, līguma pagarināšanas nosacījumi, tai skaitā gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ doktorantam nav iespējas izpildīt līguma nosacījumus tā sākotnēji paredzētajā termiņā. Līguma projektā ir jāparedz nosacījums, ka, abpusēji vienojoties, doktorantūras granta līguma termiņš var tikt pagarināts uz laiku, kas nepārsniedz 1.1.1.8. pasākuma īstenošanas noteikumos noteikto pasākuma īstenošanas beigu termiņu, ja doktorantam būs ilgstoša pārejoša darbnespēja, doktorants atradīsies grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, doktorants atradīsies bērna kopšanas vai paternitātes atvaļinājumā (doktorantūras granta līguma laikā doktorantam attiecīgi var tikt piešķirts akadēmiskais atvaļinājums).  
Ja doktorants objektīvu apstākļu dēļ ir pārtraucis darbu projektā, neizpildot noteikumu projektā paredzēto nosacījumu par nodarbinātību vismaz 12 mēnešu apjomā, vai arī kopējais faktiskās nodarbinātības laiks projektā (ja ir bijuši doktoranta iesaistes pārtraukumi un līgums ir pagarināts vienu vai vairākas reizes) nav sasniedzis 12 mēnešus, bet ir sasniegti uz to brīdi doktoranta plānotie uzdevumi un rezultāti, doktorantūras granta izmaksas ir attiecināmas.
Iepriekš minētie nosacījumi doktorantūras granta līguma termiņa pagarināšanai vienādi attiecināmi gan uz sievietēm, gan vīriešiem doktorantiem.

Projekta sadarbības partneris projektā īsteno doktorantu iesaisti studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā vismaz 12 mēnešus, projekta ietvaros nepārsniedzot 50 procentus no pilnas darba slodzes un nodrošina doktorantiem atlīdzību par studiju vai zinātniski pētnieciskā darba veikšanu un pētniecības izmaksas, atbilstoši projekta iesniedzēja izstrādātajai sadarbības kārtībai ar projekta sadarbības partneriem un saskaņā ar projekta iesniedzēja noslēgto sadarbības līgumu ar projekta sadarbības partneri. Projekta iesniedzējs un projekta sadarbības partneris sadarbības līgumā ar projekta sadarbības partneri var vienoties par atsevišķu administratīvo izmaksu segšanu no projekta iesniedzēja puses, tai skaitā paredzot iespēju sadarbības partnera personālu iesaistīt projektā kā projekta īstenošanas personālu.

Noteikumu projekts nosaka, ka pasākuma rezultāta rādītājs ir atbalstītajās struktūrās (finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera organizācijās) izveidotās pētniecības darba vietas pilna laika ekvivalenta izteiksmē. Izveidotā pētniecības darba vieta nozīmē to, ka ir noslēgts jauns darba līgums par doktoranta nodarbinātību pētnieka, zinātniskā asistenta vai zinātnes tehniskā personāla amatā. 
Rādītājs tiek uzskatīts par izpildītu, ja ar pētnieku noslēgts darba līgums par nodarbinātību projekta ietvaros izveidotajā darba vietā (tiek pārbaudīts pie maksājuma pieprasījuma) un izveidotā darba vieta tiek saglabāta vismaz vienu gadu pēc atbalsta saņemšanas beigām (to apliecina fakts, ka noslēgtais darba līgums paredz nodarbinātības termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu pēc doktoranta granta līguma termiņa beigām). Līdz ar to pēc doktorantūras granta līguma termiņa beigām finansējuma saņēmējam vai attiecīgajam sadarbības partnerim, pie kura projekta laikā ir izveidota jaunā amata vieta, ir jānodrošina tās saglabāšana un finansēšana no pašu līdzekļiem vismaz vienu gadu, tai skaitā iespēju robežās finansējot arī pētniecības izmaksas.

Ņemot vērā to, ka 1.1.1.8. pasākuma ietvaros atbalsts plānots doktorantu iesaistei studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā, rezultāta rādītājs – izveidotās pētniecības darba vietas ir jāskata kontekstā ar īstenotajām reformām augstākās izglītības un zinātnes jomā, tai skaitā ar jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu[6]. Jaunā akadēmiskās karjeras ietvara mērķis ir veicināt augstākās izglītības un zinātnes jomas sadarbību, tostarp atvieglot akadēmiskā personāla mobilitāti starp abām jomām, uzlabojot šo jomu darbības rezultātus. Jauno ietvaru plānots ieviest kā augstskolās, tā arī zinātniskajos institūtos, un tas attiecas gan uz akadēmisko personālu pašreizējā normatīvā regulējuma izpratnē, gan arī uz darbiniekiem, kas iesaistīti vai līdzdarbojas studiju un pētniecības darbā (akadēmiskajā darbā). Jaunais akadēmiskās karjeras modelis paredz jaunus akadēmiskā personāla darba slodzes veidošanas principus, tai skaitā studiju un pētniecības darba vienotību un līdzsvarošanu augstskolās. Tas paredz, ka akadēmiskā personāla slodzē tiek iekļauti visi tie pienākumi, ko akadēmiskais personāls veic (gan studiju, gan pētniecības darbs, gan citu pienākumu veikšana). Tā rezultātā personālam nebūs jāslēdz atsevišķi darba līgumi par akadēmisko darbu un par pētniecisko darbu, bet visi pienākumi būs ietverti vienā amata aprakstā[7]. Līdz ar to pēc jaunā akadēmiskā karjeras modeļa ieviešanas normatīvā regulējuma stāšanās spēkā projektā atbalstītajam doktorantam varēs izveidot gan pētnieka, zinātniskā asistenta, gan lektora vai asistenta amata vietu, lai tas būtu attiecināms uz rezultāta rādītāju. Uz rezultāta rādītāju ir attiecināma arī atbalstītajam doktorantam izveidotā zinātnes tehniskā personāla amata vieta.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās ir iekļautas:
1) projekta vadības un projekta īstenošanas personāla izmaksas, nodrošinot, ka projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku; 
2) jaunu darba vietu aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, vai gadījumos, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam. Savukārt daļlaika izmaksu attiecināmības principa gadījumā tiek ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret kopējo īstenošanas ilgumu. Vienlaikus tiks vērtēts aprīkojuma iegādes samērīgums attiecībā uz darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips;
3) iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021-2027 īstenošanai";
4) transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai";
5) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas; 
6) pakalpojumu izmaksas projekta vadības nodrošināšanai (gadījumos, ja projekta vadība tiek nodrošināta kā ārpakalpojums), kā arī komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai;
7) atlīdzība doktorantam par studiju vai zinātniski pētnieciskā darba veikšanu atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai un vadošās iestādes saskaņotai vienas vienības izmaksu metodikai;
8) pētniecības izmaksas doktorantam pētniecības īstenošanai, tai skaitā pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību aizsardzības un ārpakalpojumu izmaksas, mācību izmaksas un tīklošanas pasākumu izmaksas, tai skaitā komandējumi, konferenču dalības maksa un iesaistes izmaksas informatīvajos pasākumos, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai un vadošās iestādes saskaņotai vienas vienības izmaksu metodikai.

Minētās vienas vienības izmaksu metodikas tiks apstiprinātas līdz projektu iesniegumu atlases uzsākšanai. Gadījumā, ja līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai vienas vienības izmaksu metodikas nebūs apstiprinātas, projektu iesniegumu atlasē netiks veikta doktoranta atlīdzības izmaksu un pētniecības izmaksu apmēra pamatotības analīze. 
Doktoranta atlīdzības izmaksas un pētniecības izmaksas ir granta divas daļas, kas ir ciešā sinerģijā un papildina viena otru. Tikai abu izmaksu kopums nodrošina doktorantam motivāciju piedalīties grantu konkursā, lai varētu pilnvērtīgi pievērsties pētnieciskajam darbam, kas saistīts ar promocijas darba tēmu. Ar atlīdzības izmaksām tiek nodrošināts atalgojums doktorantam par viņa veikto darbu, bet pētniecības izmaksas nodrošina nepieciešamos resursus, lai šo darbu varētu kvalitatīvi veikt - materiāls ko pētīt, ar ko pētīt, reprezentēt rezultātus utt.

Noteikumu projektā sākotnēji netiek paredzēts, ka projekta vadības un īstenošanas personālam tiek piemērota vienotā personāla atlīdzības likme līdz 20 % saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060  55. panta 1. punktu. Izvērtējot iespējas noteikt un piemērot vienoto personāla atlīdzības likmi, IZM ir secinājusi, ka šobrīd nav objektīvu vēsturisko datu, lai noteiktu konkrētu pamatotu vienoto atlīdzības likmi. Šādus datus varētu iegūt projektu īstenošanas laikā, apkopojot informāciju par faktiskajām projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām. Līdz ar to indikatīvi pēc 2026. gada, kad tiks iegūti aktuālākie dati no īstenotajiem projektiem, IZM izvērtēs iespēju piemērot pasākumam vienoto personāla atlīdzības likmi. Līdz vienotās personāla atlīdzības likmes noteikšanai personāla izmaksu attiecināšanai tiks izmantotas personāla atlīdzības faktiskās izmaksas.

Noteikumu projekta paredz, ka projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma pamata.

Noteikumu projekts paredz, ka 1.1.1.8. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas ne ātrāk kā no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas. Sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne ātrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

Ņemot vērā to, ka finansējuma saņēmēji ir valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiska personas, kas vienlaikus īsteno vairākus projektus, finansējuma saņēmēja rīcībā ne vienmēr ir brīvi naudas līdzekļi projekta darbību īstenošanai, tāpēc ir jābūt iespējai saņemt avansu, lai nodrošinātu finanšu plūsmu projektā paredzēto darbību īstenošanai. Noteikumu projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Vienlaikus avansa maksājuma un starpposmu maksājumu summa var būt 100 procenti no projektam piešķirtā kopējā finansējuma saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 17. punktā ietverto regulējumu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 7. pantu un 78. pantu šie finansējuma saņēmēji ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. Tās īsteno projektu tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. To darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, augstskolu satversmes un citi normatīvie akti. Augstskolu likumā ir noteikti augstskolu uzdevumi, kas tai skaitā paredz, ka augstskolas rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošina viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos. Augstskolu mērķi un pamatdarbības virzieni ir noteikti katras augstskolas satversmē. Šāds regulējums ir noteikts, lai valsts dibinātās augstskolas varētu nodrošināt nepārtrauktu finanšu plūsmu un mazinātu finanšu riskus, ņemot vērā to, ka laika posmā no 2023.-2027. gadam tās vienlaikus īstenos vairākus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektus.
Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības iestāde var pieņemt lēmumu par nākamā avansa piešķiršanu pēc tam, kad iepriekšējais avansa maksājums ir apgūts pilnā apmērā.

Noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KP VIS) uzkrāt informāciju par RIS3 rādītājiem katrā no RIS3 jomām sadalījumā pa labuma guvēju veidiem (ar labuma guvējiem domāti iesaistītie jaunie zinātnieki, doktoranti un doktora grāda pretendenti), tai skaitā informāciju, kas attiecas uz atbalstu saņēmušajiem doktorantiem kā zinātnisko personālu un zinātnes tehnisko personālu (skaits un PLE), informāciju par publikācijām, kuru izstrādē ar projekta atbalstu doktorants ir piedalījies un kas publicētas Web of Science un SCOPUS datubāzē iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kā arī informāciju par pētniecības un attīstības izdevumu apjomu – publisko finansējumu (euro).

Sadarbības iestāde finansējuma saņēmēja norādīto informāciju par zinātniskajiem rakstiem pieņem zināšanai un tai nav pienākums Web of Science un SCOPUS datubāzē iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos iekļautos zinātniskos rakstus  pārbaudīt un pārliecināties par to atbilstību katra doktoranta pētniecības darbam, atbildību par sniegto informāciju uzņemas finansējuma saņēmējs.

Noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums uzkrāt datus arī par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju “Sieviešu skaits atbalsta saņēmēju vidū”.
Nacionālos rādītājus, rezultāta rādītāju, RIS3 rādītājus un horizontālā principa rādītāju finansējuma saņēmējs ievada KP VIS, iesniedzot maksājuma pieprasījumu.

Noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējam projekta īstenošanas laikā ir jāuzkrāj dati par atbalstu saņēmušajiem doktorantiem, viņu promocijas darba tematiku (jomu) un laika posmu, kurā saņemts atbalsts. Lai nodrošinātu iespēju izvērtēt projekta ietekmi uz pētniecības attīstību raksturojošiem rādītājiem, tai skaitā ietekmi uz ZTAIP27 rādītājiem un RIS3 specializācijas jomu attīstību, finansējuma saņēmējam projekta īstenošanas laikā ir pienākums uzkrāt informāciju par projekta laikā atbalstīto doktorantu aizstāvētajiem promocijas darbiem, to sadalījumu pa RIS3 specializācijas jomām, gadu, kurā promocijas darbs aizstāvēts, promocijas darba autora dzimšanas gadu (lai novērtētu ietekmi uz ZTAIP27 rādītāju "Jauno doktora grādu ieguvēju īpatsvars (%) no 25-34 gadus veciem iedzīvotājiem". Minēto informāciju,  kas tiks izmantota nozares vajadzībām, finansējuma saņēmējs uzkrāj savas augstskolas informācijas sistēmā un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pēc tās pieprasījuma, un tā tiks izmantota nozares vajadzībām.

Noteikumu projekts paredz, ka pasākuma ietvaros īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. 
Ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts ir tāds projekts, kuru īsteno Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas statusam, kā arī īsteno atbalstāmās darbības, kurām nav saimnieciska rakstura, tas ir:
1) publiska  izglītība, kuras mērķis ir vairot un uzlabot cilvēkresursu prasmes, un kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un kas galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta;
2) neatkarīga pētniecība un izstrāde ar mērķi gūt vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp īstenota kopīga pētniecība un izstrāde, pētniecības organizācijai iesaistoties efektīvā sadarbībā;
3) pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;
4) zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības, ja:
 - zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības veic pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitas uzņēmums (tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums un kura atbilst pētniecības organizācijas statusam), pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām vai pētniecības organizācija ar trešajām pusēm, atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem;
 - visa peļņa no šādas darbības tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas pamatdarbībā.

Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri īstenos projektā atbalstāmās darbības, negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. Tie īstenos projektus ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības (tikai finansējuma saņēmējam) un īstenošanas personāls, tam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs un projekta sadarbības partneris projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja un projekta sadarbības partnera finanšu plūsmām.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim ir jānodrošina atsevišķa ar saimniecisko darbību nesaistīto darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite, kā arī minēto darījumu finanšu plūsmu nodalīšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskata sagatavošanas kārtību.

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts paredz publisko iepirkumu veikšanu, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim ir pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu (iekšējo kārtību), ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismiem.
Finansējuma saņēmēja un projekta sadarbības partnera iestādē izveidojamā kontroles sistēma aptver Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK), likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Komisijas paziņojuma Nr. C/2021/2119 Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu 2021/C 121/01 un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" prasības:
- preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus;
- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei.
Papildus projekta iesniedzēja un sadarbības partnera organizācijās ir ieviests ētikas kodekss un procedūras disciplināratbildības piemērošanai,  kā arī ir izveidots ziņošanas mehānisms kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvu/kriminālatbildību un izveidota trauksmes celšanas sistēma.

1.1.1.8. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta  sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda 8.2.2. SAM trešo kārtu, jo to īstenošana nepārklāsies laika ietvarā, kā arī demarkācija tiks nodrošināta arī saturiskā ziņā, tā kā 8.2.2. SAM trešās kārtas mērķis bija doktorantu iesaiste akadēmiskajā darbā, tādējādi stiprinot un atjaunojot akadēmisko personālu, bet 1.1.1.8. pasākumā atbalsts doktorantiem ir mērķēts uz zinātniskā personāla kapacitātes stiprināšanu un jaunu pētnieku amata vietu izveidošanu. Atbalsts doktorantiem 8.2.2. SAM ietvaros pieejams bijis jau no 2018. gada, līdz ar to liela daļa doktorantu, kas saņēmuši atbalstu šī SAM ietvaros, ir pabeiguši savas studijas un ieguvuši doktora grādu. Vienlaikus atsevišķos gadījumos ir pieļaujams, ka uz atbalstu 1.1.1.8. pasākuma ietvaros pretendē doktorants, kas saņēmis atbalstu 8.2.2. SAM trešās kārtas projektā (piemēram, doktorantūras 1. kursa students, kurš atbalstu saņēmis 12 mēnešus, vienlaikus ir izpildījis visas līgumā par doktorantūras granta saņemšanu iekļautās saistības, un 1.1.1.8. pasākuma projekta uzsākšanas laikā viņš ir 3. kursa students vai doktora grāda pretendents). Finansējuma saņēmējiem ir jānodrošina dubultā finansējuma riska novēršanu, nosakot skaidrus nosacījumus atbalsta pretendentiem, lai 1.1.1.8. pasākumā netiktu finansētas vienas un tās pašas darbības vai iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda projektā neizpildītās saistības.

Ņemot vērā to, ka atbalsts doktorantiem ir paredzēts arī Atveseļošanas fonda 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti” (turpmāk – 5.2.1.1.i otrā kārta) ietvaros, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs novērš dubultā finansējuma risku un nodrošina demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem, kā arī valsts budžeta finansējumu doktorantu atalgojumam. Tā kā 5.2.1.1.i otrā kārta ir vērsta uz augstākās izglītības institūciju  stratēģiskās specializācijas jomu attīstīšanu, kā arī doktorantu atbalstu varēs saņemt arī tikai akadēmiskā darba veikšana, savukārt 1.1.1.8. pasākums ir vērsts uz Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas prioritāro jomu attīstību un pētnieciskā darba kapacitātes stiprināšanu (slodzē obligāti iekļaujama pētnieciskā darba komponente), tiks nodrošināta to saturiskā nepārklāšanās. Vienlaikus 5.2.1.1.i. otrās kārtas projektus īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam, līdz ar to ir paredzēts īsāks doktorantu atbalsta periods.
Līdz ar to doktorantam ir iespējas secīgi saņemt atbalstu 1.1.1.8. pasākumā pēc dalības 8.2.2. SAM trešās kārtas projektā vai 5.2.1.1.i. otrās kārtas projektā (nav iespējas saņemt to vienlaicīgi), ja līgumā ar doktorantu iekļautie uzdevumi atšķiras (atbalsts netiek sniegts par vieniem un tiem pašiem darbiem), kā arī ir izpildītas iepriekšējo projektu saistības.
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par dubultā finansējuma riska novēršanu, izstrādājot skaidrus nosacījumus grantu pretendentu atlases nolikumos. Jau projektu iesniegumu vērtēšanas procesā tiks izvērtēti projekta iesniedzēja nosacījumi doktorantūras grantu pretendentu atlases nolikumos, t.sk. saistībā ar ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu demarkāciju un dubultā finansēšanas risku novēršanu, rezultātu ilgtspēju un ar to saistītajām saistībām grantu saņēmējiem.

Noteikumu projektā izvirzīto prasību neievērošana (tai skaitā prasība par sadarbības partneru piesaisti, papildu slodzes nodrošināšanu doktorantam vismaz 25 procentu apmērā, doktora grāda ieguvēju īpatsvars vismaz 25 procentu apmērā no grantu saņēmušajiem) var ietekmēt finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera augstskolai piešķirtā valsts budžeta finansējuma apjomu, šādu nosacījumu iekļaujot Līgumā par speciālistu sagatavošanu un zinātniskās darbības attīstības nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem.

Noteikumu projekta izstrādes procesā tika iesaistīta biedrība "Latvijas Universitāšu asociācija", tai skaitā tās pārstāvji piedalījās atbildīgās iestādes organizētajā sanāksmē par 1.1.1.8. pasākuma ieviešanas nosacījumiem, kā arī sniedza atzinumu par noteikumu projekta saskaņošanas ietvaros. Ņemot vērā 1.1.1.8. pasākuma specifiku, plašāka biedrību, nodibinājumu, nevalstisko organizāciju iesaiste noteikumu projekta izstrādē nebija nepieciešama (nebija lietderīga).

1.1.1.8. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana". Savukārt 1.1.1.8. pasākumam nav ietekmes uz  horizontālajiem principiem "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Nenodarīt būtisku kaitējumu". 

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam, 1.1.1.8. pasākuma ERAF investīcijām piemēroti sekojoši intervences kodi:
1) 11. intervences kods "Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana" (ERAF finansējums 8 134 500 euro);
2) 12. intervences kods "Publisko pētniecības centru, augstākās izglītības un kompetences centru pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte (ERAF finansējums 8 134 500 euro).


[1] Rādītājs tiek mērīts kā vidējais gada pilna laika ekvivalents (PLE), kas aprēķināts saskaņā ar metodoloģiju, kas sniegta OECD Frascati rokasgrāmatā 2015. Rādītājā netiek ieskaitītas vakantās pētniecības un izstrādes amata vietas, kā arī pētniecības un attīstības palīgpersonāls (t.i., amati, kas nav tieši iesaistīti pētniecības un attīstības darbībās). Pētniecības un izstrādes personāla ikgadējais pilnslodzes ekvivalents ir definēts kā attiecība starp darba stundām, kas faktiski pavadītas pētniecībai un attīstībai kalendārajā gadā, dalītas ar kopējo stundu skaitu, ko persona vai grupa parasti nostrādāja tajā pašā periodā.

[2] ZISI vērtējumā no valsts augstskolām zemāku vērtējumu par 3 ieguva Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija un Latvijas Jūras akadēmija (LJA), vienlaikus tajās laika posmā no 2020.-2022. gadam vismaz viena persona ir ieguvusi doktora grādu (izņemot LJA, kura jau ir integrēta Rīgas Tehniskajā universitātē). No privātpersonu dibinātajām augstskolām, kas īsteno doktorantūras studijas, ZIZI vērtējumā Transporta un sakaru institūts (TSI) ieguva vērtējumu 3, bet Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA (RISEBA) ieguva vērtējumu 1, vienlaikus RISEBA laika posmā no 2020.-2022.gadam neviena persona nav ieguvusi doktora grādu. Līdz ar to vienīgā privātā augstskola, kas atbilstu minētajam kritērijam, ir TSI, vienlaikus 1.1.1.8. pasākuma noteikumu projekts nosaka, ka tiek īstenoti tikai ar saimniecisku darbību nesaistīti projekti un komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta. 1.1.1.8. pasākuma ietvaros nav paredzēts atbalstīt projektus, kas neatbilst noteikumu projekta 2.2. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem (neatbilst kritērijiem pētniecības organizācijas pamatdarbībai, kurai nav saimnieciska rakstura). 

[3] 2022. gada 13. decembra MK rīkojums Nr. 903 "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizāciju", kas paredz tās reorganizāciju ar 2026. gada 1. janvāri; 2023. gada 23. maija MK rīkojums Nr. 297 "Par Rēzeknes Tehnoloģu akadēmijas reorganizāciju", kas paredz tās reorganizāciju ar 2025. gada 1.aprīli; 2023. gada 23. maija MK rīkojums Nr. 308 "Par Banku augstskolas reorganizāciju", kas paredz tās reorganizāciju ar 2025. gada 31. augustu; 2023. gada 9. augusta MK rīkojums Nr. 482 "Par Liepājas Universitātes reorganizāciju", kas paredz tās reorganizāciju ar 2024. gada 1. martu.

[4] Vienas vienības izmaksu metodiku doktoranta atlīdzības izmaksu segšanai plānots izstrādāt, pamatojoties uz Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Darba programmas 2023.-2024.gadam (Eiropas Komisijas 2022. gada 6. decembra Lēmums C(2022)7550)” Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās programmas "Doktorantūras tīkli" noteiktajai atlīdzības vienas vienības izmaksu standarta likmei (3400 euro/mēnesī x teritoriālais koeficients 76% x 0,5 slodze = 1292 euro/mēnesī).  

[5] Vienas vienības izmaksu metodiku doktoranta pētniecības izmaksu segšanai plānots izstrādāt, pamatojoties uz Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Darba programmas 2023.-2024.gadam (Eiropas Komisijas 2022. gada 6. decembra Lēmums C(2022)7550) "Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās programmas "Pēcdoktorantūras stipendijas" noteiktajai pētniecības vienas vienības izmaksu standarta likmei (1000 euro/mēnesī x 0,5 slodze = 500 euro/ mēnesī).

[6] Konceptuālo ziņojumu "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā" plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā šī gada oktobrī.

[7] Saskaņā ar jauno akadēmiskās karjeras modeli plānots pāriet uz Darba likumam atbilstošu regulējumu un attiecībā uz akadēmiskā personāla slodzes uzskaiti ieviest pilna laika ekvivalentu (PLE), kas savukārt ļaus akadēmiskā personāla slodzi salīdzināt ar citos sektoros nodarbināto slodzi.