22-TA-466: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Maksātnespējas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā” (turpmāk – Likumprojekts) ir izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojuma Nr. 210 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” uzdevuma Nr. 027 pasākumam 27.3. Likumprojekts veicinās finanšu sektora konkurētspēju un sekmēs īstenot Finanšu sektora attīstības plānā 1.2.11. punktā ietverto pasākumu – pilnveidot vērtspapīrošanas regulējumu, ņemot vērā Latvijas kapitāla tirgus specifiku.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Vērtspapīrošanas likums”, kura normas nepieciešams saskaņot ar Maksātnespējas likuma normām.
Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likums stājas spēkā vienlaikus ar Vērtspapīrošanas likumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Vērtspapīrošana ir darījums (shēma), kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai, dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru parādu kopumu (piemēram, aizdevumus mājokļa iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa kredītus, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādus), tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem. Aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus aizdevumus un tos sagrupē pa dažādām riska kategorijām, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem, tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nebūtu iespējams. Peļņu ieguldītājiem rada pamatā esošo aizdevumu naudas plūsmas.
Eiropas Savienībā 2018. gadā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Minēto tiesisko ietvaru veido divas regulas:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2017/2402);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2401, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (turpmāk – Regula Nr. 2017/2401).
Ar minēto tiesisko ietvaru ir:
Ieviesta vērtspapīrošanas definīcija un vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (turpmāk – VPS) vērtspapīrošanas jēdziens, nosakot detalizētus kritērijus, kuriem jāatbilst darījumam, lai to apzīmētu kā VPS vērtspapīrošanu.
Ieviešot jauno kvalitātes marķējumu “VPS” vērtspapīrošana, tirgū ir ienākušas jaunas puses, jo īpaši VPS vērtspapīrošanas trešo pušu verificētāji, kas pārbauda, vai iniciatori atbilst visiem VPS kritērijiem, un repozitoriji, kas apkopo visus datus un dokumentāciju par darījumiem, lai nodrošinātu, ka visa informācija ir centralizēta, pieejama un pārredzama ieguldītājiem.
Uzraudzības jomā ir noteiks, ka valsts līmenī dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentās iestādes VPS kritēriju īpašai uzraudzībai un atļauju izsniegšanai trešajām pusēm, kas pārbauda atbilstību VPS prasībām. Kompetentajām iestādēm ir arī cieši jāsadarbojas ar Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI). Uzraudzības jomā ir izveidota īpaša Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja.
Minētās regulas paredz pilnvarojumus (piemēram, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (turpmāk – EVTI), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde) (EBI)) izstrādāt tehniskos standartus, vadlīnijas un ziņojumus, bet Eiropas Komisijai pieņemt deleģētās un īstenošanas regulas.
Latvijā līdz šim nav zināms neviens vērtspapīrošanas gadījums. Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banka (turpmāk – ERAB) savā 2019. gada 7. februāra pētījumā Finanšu ministrijai ir norādījusi, ka Latvijai saskata vērtspapīrošanas potenciālu: bankām kā aktīvus izmatot tos, kas nekvalificējas segto obligāciju seguma portfelim, kā arī tādus aktīvus, kuru vērtspapīrošana ļautu mazināt slogu kapitālam. Tāpat ERAB redz potenciālu citiem aizdevējiem, kas nav bankas.
Eiropas Savienībā 2018. gadā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Minēto tiesisko ietvaru veido divas regulas:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2017/2402);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2401, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (turpmāk – Regula Nr. 2017/2401).
Ar minēto tiesisko ietvaru ir:
Ieviesta vērtspapīrošanas definīcija un vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (turpmāk – VPS) vērtspapīrošanas jēdziens, nosakot detalizētus kritērijus, kuriem jāatbilst darījumam, lai to apzīmētu kā VPS vērtspapīrošanu.
Ieviešot jauno kvalitātes marķējumu “VPS” vērtspapīrošana, tirgū ir ienākušas jaunas puses, jo īpaši VPS vērtspapīrošanas trešo pušu verificētāji, kas pārbauda, vai iniciatori atbilst visiem VPS kritērijiem, un repozitoriji, kas apkopo visus datus un dokumentāciju par darījumiem, lai nodrošinātu, ka visa informācija ir centralizēta, pieejama un pārredzama ieguldītājiem.
Uzraudzības jomā ir noteiks, ka valsts līmenī dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentās iestādes VPS kritēriju īpašai uzraudzībai un atļauju izsniegšanai trešajām pusēm, kas pārbauda atbilstību VPS prasībām. Kompetentajām iestādēm ir arī cieši jāsadarbojas ar Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI). Uzraudzības jomā ir izveidota īpaša Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja.
Minētās regulas paredz pilnvarojumus (piemēram, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (turpmāk – EVTI), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde) (EBI)) izstrādāt tehniskos standartus, vadlīnijas un ziņojumus, bet Eiropas Komisijai pieņemt deleģētās un īstenošanas regulas.
Latvijā līdz šim nav zināms neviens vērtspapīrošanas gadījums. Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banka (turpmāk – ERAB) savā 2019. gada 7. februāra pētījumā Finanšu ministrijai ir norādījusi, ka Latvijai saskata vērtspapīrošanas potenciālu: bankām kā aktīvus izmatot tos, kas nekvalificējas segto obligāciju seguma portfelim, kā arī tādus aktīvus, kuru vērtspapīrošana ļautu mazināt slogu kapitālam. Tāpat ERAB redz potenciālu citiem aizdevējiem, kas nav bankas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vērtspapīrošanas darījumā viena no iesaistītajām pusēm ir īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, proti, emitents (vērtspapīrošanas sabiedrība), kas nav iniciators vai sponsors, un kura ir izveidota, lai veiktu vērtspapīrošanas darījumus, kuras darbības aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai, kuras struktūra ir paredzēta, lai emitenta pienākumus nošķirtu no iniciatora pienākumiem.
Praksē vērtspapīrošanas sabiedrība parasti tiek izveidota jurisdikcijās, kurās tiesiskais regulējums efektīvi nodrošina tā saucamo maksātnespējas attālinātību (angļu valodā - insolvency/bankrupcy remotness). Ar maksātnespējas attālinātību saprot tādu pasākumu kopumu, kas preventīvi ļauj nodrošināties pret pašas vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespēju un vienlaikus arī nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību gadījumos, kad maksātnespējīgs kļūst iniciators, paredzot atkāpes no vispārējā maksātnespējas regulējuma, tostarp, aizliedzot maksātnespējas procesa administratoram pārskatīt (vienpusēji atkāpties vai prasības ceļā lūgt atzīt darījumu par spēkā neesošu) iepriekš noslēgtos līgumus ar vērtspapīrošanas sabiedrību. Šobrīd Latvijā nav iespējams nodrošināt Regulas Nr. 2017/2402 20. panta 1. punktā noteikto par prasībām attiecībā uz VSP vērtspapīrošanu, ka pārdevēja maksātnespējas gadījumā uz īpašumtiesību nodošanu vērtspapīrošanas sabiedrībai neattiecina stingrus atgūšanas noteikumus (piemēram, noteikumi, saskaņā ar kuriem pārdevēja likvidators pamatā esošo riska darījumu pārdošanu var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties vienīgi uz to, ka tā tika noslēgta konkrētā laikposmā pirms pārdevēja atzīšanas par maksātnespējīgu). Minētais regulējums maksātnespējas jomā neveicina Latvijas kā labvēlīgas jurisdikcijas izvēli attiecībā uz vērtspapīrošanas sabiedrību dibināšanas vietu, jo aktīvu pārdošanas (piemēram, cesijas ceļā) darījumu ir iespējams noteiktos gadījumos pārskatīt ar atpakaļejošu spēku. Līdz ar to netiek nodrošināta efektīva vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu aizsardzība pret iniciatora kreditoru prasījumiem.
Praksē vērtspapīrošanas sabiedrība parasti tiek izveidota jurisdikcijās, kurās tiesiskais regulējums efektīvi nodrošina tā saucamo maksātnespējas attālinātību (angļu valodā - insolvency/bankrupcy remotness). Ar maksātnespējas attālinātību saprot tādu pasākumu kopumu, kas preventīvi ļauj nodrošināties pret pašas vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespēju un vienlaikus arī nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību gadījumos, kad maksātnespējīgs kļūst iniciators, paredzot atkāpes no vispārējā maksātnespējas regulējuma, tostarp, aizliedzot maksātnespējas procesa administratoram pārskatīt (vienpusēji atkāpties vai prasības ceļā lūgt atzīt darījumu par spēkā neesošu) iepriekš noslēgtos līgumus ar vērtspapīrošanas sabiedrību. Šobrīd Latvijā nav iespējams nodrošināt Regulas Nr. 2017/2402 20. panta 1. punktā noteikto par prasībām attiecībā uz VSP vērtspapīrošanu, ka pārdevēja maksātnespējas gadījumā uz īpašumtiesību nodošanu vērtspapīrošanas sabiedrībai neattiecina stingrus atgūšanas noteikumus (piemēram, noteikumi, saskaņā ar kuriem pārdevēja likvidators pamatā esošo riska darījumu pārdošanu var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties vienīgi uz to, ka tā tika noslēgta konkrētā laikposmā pirms pārdevēja atzīšanas par maksātnespējīgu). Minētais regulējums maksātnespējas jomā neveicina Latvijas kā labvēlīgas jurisdikcijas izvēli attiecībā uz vērtspapīrošanas sabiedrību dibināšanas vietu, jo aktīvu pārdošanas (piemēram, cesijas ceļā) darījumu ir iespējams noteiktos gadījumos pārskatīt ar atpakaļejošu spēku. Līdz ar to netiek nodrošināta efektīva vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu aizsardzība pret iniciatora kreditoru prasījumiem.
Risinājuma apraksts
Risinājums paredzēts likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un, lai tas būtu efektīvi piemērojams, nepieciešams saskaņot likumprojekta “Vērtspapīrošanas likums” normas ar Maksātnespējas likuma normām, paredzot grozījumus 2. pantā par likuma darbības jomu.
Problēmas apraksts
Likumprojekts „Vērtspapīrošanas likums” piemērojams attiecībā uz tādu vērtspapīrošanu, kas definēta Regulas Nr. 2017/2402 2. panta pirmajā daļā. Proti, vērtspapīrošanas darījumā (shēmā) ar riska darījumu vai riska darījumu portfeli saistītais kredītrisks tiek sadalīts vairākos laidienos un laidienu pakārtotība nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas pastāvēšanas laikā.
Likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums” paredz atkāpes no vispārējā maksātnespējas regulējuma jautājumā par vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, ņemot vērā vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos paredzēto kārtību par laidienu pakārtotību, pēc kuras nosaka zaudējumu sadali vērtspapīrošanas darījuma (shēmas) pastāvēšanas laikā. Piemēram, pirmās kārtas zaudējumu laidiens ir pirmais laidiens, kam jāuzņemas vērtspapīroto riska darījumu radītie zaudējumi un kurš līdz ar to nodrošina aizsardzību otrajam zaudējumu laidienam un citiem augstākas kārtas laidieniem.
Lai tiktu nodrošināta vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas īstenošana, ir nepieciešamas atkāpes no visu kreditoru vienlīdzības principa. Atbilstoši likumprojektā “Vērtspapaīrošanas likums” paredzētajam vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā ieguldītāju prasījumi tiek apmierināti ievērojot vērtspapīrošanas pozīciju laidienu prioritātes secību konkrētajā vērtspapīrošanas programmā. Vienas vērtspapīrošanas pozīcijas laidiena ieguldītāju prasījumi ir savstarpēji vienas kārtas prasījumi. Savukārt attiecībā uz citiem kreditoriem, kas nav ieguldītāji, likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums” paredz, ka viņu prasījumi tiek apmierināti ievērojot vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumus, tostarp noteikumus, kas nosaka, kādā kārtā savstarpēji tiek apmierināti ieguldītāju un kreditoru, kas nav ieguldītāji, prasījumi konkrētajā vērtspapīrošanas programmā. Tādējādi ieguldītāju un citu kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība pēc būtības ir nevis likumiski noteikta, bet gan līgumiski regulēta.
Likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums” paredz atkāpes no vispārējā maksātnespējas regulējuma jautājumā par vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, ņemot vērā vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos paredzēto kārtību par laidienu pakārtotību, pēc kuras nosaka zaudējumu sadali vērtspapīrošanas darījuma (shēmas) pastāvēšanas laikā. Piemēram, pirmās kārtas zaudējumu laidiens ir pirmais laidiens, kam jāuzņemas vērtspapīroto riska darījumu radītie zaudējumi un kurš līdz ar to nodrošina aizsardzību otrajam zaudējumu laidienam un citiem augstākas kārtas laidieniem.
Lai tiktu nodrošināta vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas īstenošana, ir nepieciešamas atkāpes no visu kreditoru vienlīdzības principa. Atbilstoši likumprojektā “Vērtspapaīrošanas likums” paredzētajam vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā ieguldītāju prasījumi tiek apmierināti ievērojot vērtspapīrošanas pozīciju laidienu prioritātes secību konkrētajā vērtspapīrošanas programmā. Vienas vērtspapīrošanas pozīcijas laidiena ieguldītāju prasījumi ir savstarpēji vienas kārtas prasījumi. Savukārt attiecībā uz citiem kreditoriem, kas nav ieguldītāji, likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums” paredz, ka viņu prasījumi tiek apmierināti ievērojot vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumus, tostarp noteikumus, kas nosaka, kādā kārtā savstarpēji tiek apmierināti ieguldītāju un kreditoru, kas nav ieguldītāji, prasījumi konkrētajā vērtspapīrošanas programmā. Tādējādi ieguldītāju un citu kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība pēc būtības ir nevis likumiski noteikta, bet gan līgumiski regulēta.
Risinājuma apraksts
Risinājums paredzēts likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un, lai tas būtu efektīvi piemērojams, nepieciešams saskaņot likumprojekta “Vērtspapīrošanas likums” normas ar Maksātnespējas likuma normām, paredzot grozījumus 2. pantā par likuma darbības jomu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Tika vērtēta iespēja likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē regulēt tikai jautājumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu regulas Nr. 2017/2402 tiešo piemērojamību, proti, tikai uzraudzības un atbildības jomu. Taču secināts, ka šāds risinājums nenodrošinās vērtspapīrošanas darījumu veicināšanu Latvijā, ja vienlaikus netiks arī regulēti jautājumi par vērtspapīrošanas sabiedrības Latvijā dibināšanu, darbību un darbības izbeigšanu, kā arī aktīvu, kurus vērtspapīrošanā iesaistītais iniciators atsavinājis vai nodevis vērtspapīrošanas sabiedrībai, aizsardzību pret iniciatora kreditoru prasījumiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas 2019. gada 7. februāra pētījums “Ievads segto obligāciju un vērtspapīrošanas juridiskajam un normatīvajam ietvaram Latvijā” (“Introduction of a covered bond and securitisation legal and regulatory framework in Latvia”).
Apraksts
Pētījumu sagatavojuši Eiropas Savienības Strukturālo reformu atbalsta programmas īstenošanā iesaistītie ZAB “Sorainen” un Richard Kemmish Consulting Limited.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ieguldītāji un citi kreditori iniciatora un vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas procesā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru fizisko vai juridisko personu, kas ir iniciatora kreditori, jo tiesiskais regulējums paredz aizliegumu iniciatora maksātnespējas procesā apstrīdēt vai prasīt atzīt par spēkā neesošiem ar vērtspapīrošanas sabiedrību noslēgtos darījumus. Tādējādi tiek ietekmēta iniciatora kreditoru iespēja saņemt sava prasījuma apmierinājumu pilnā apmērā.
Tāpat likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru, tostarp, ieguldītājus, jo tiesiskais regulējums paredz to, ka kreditoru apmierināšanas kārtība tiek noteikta vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos, proti, tā ir līgumiski, nevis likumiski noteikta.
Tāpat likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru, tostarp, ieguldītājus, jo tiesiskais regulējums paredz to, ka kreditoru apmierināšanas kārtība tiek noteikta vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos, proti, tā ir līgumiski, nevis likumiski noteikta.
Juridiskās personas
- Ieguldītāji un citi kreditori iniciatora un vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas procesā.
Ietekmes apraksts
Likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru fizisko vai juridisko personu, kas ir iniciatora kreditori, jo tiesiskais regulējums paredz aizliegumu iniciatora maksātnespējas procesā apstrīdēt vai prasīt atzīt par spēkā neesošiem ar vērtspapīrošanas sabiedrību noslēgtos darījumus. Tādējādi tiek ietekmēta iniciatora kreditoru iespēja saņemt sava prasījuma apmierinājumu pilnā apmērā.
Tāpat likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru, jo tiesiskais regulējums paredz to, ka kreditoru apmierināšanas kārtība tiek noteikta vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos, proti, tā ir līgumiski, nevis likumiski noteikta.
Tāpat likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru, jo tiesiskais regulējums paredz to, ka kreditoru apmierināšanas kārtība tiek noteikta vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos, proti, tā ir līgumiski, nevis likumiski noteikta.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Vērtspapīrošana ir netiešs mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas instruments, kas atvieglo finansējuma piesaistīšanu.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Vērtspapīrošanas likums" (22-TA-439)
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (22-TA-464)
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Likumprojekts "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (22-TA-467)
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Likumprojekts "Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā" (22-TA-468)
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32017R2402
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012
Apraksts
Likumprojekts nodrošina Regulas Nr. 2017/2402 20. panta 1. punktā noteikto nosacījumu izpildi, proti, VSP vērtspapīrošanā pārdevēja maksātnespējas gadījumā uz īpašumtiesību nodošanu vērtspapīrošanas sabiedrībai neattiecina stingrus atgūšanas noteikumus.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu un kapitāla tirgus komisijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Finanšu nozares asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Komentāri, iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”. Ieinteresētajām personām ir tiesības izteikt viedokli un sniegt rakstiskus priekšlikumus.
Finanšu ministrijas tīmekļvietnē 2020. gada 6. oktobrī ievietota uzziņa par likumprojektu “Vērtspapīrošanas un segto obligāciju likumprojekts”: https://www.fm.gov.lv/lv/uzzina-par-likumprojektu-vertspapirosanas-un-segto-obligaciju-likums.
Finanšu ministrijas tīmekļvietnē 2020. gada 6. oktobrī ievietota uzziņa par likumprojektu “Vērtspapīrošanas un segto obligāciju likumprojekts”: https://www.fm.gov.lv/lv/uzzina-par-likumprojektu-vertspapirosanas-un-segto-obligaciju-likums.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi