Anotācija

Arvien pieaugošā starptautiskā konkurence augstākajā izglītībā (konkurence par studentu), tehnoloģiju, tai skaitā mākslīgā intelekta, straujā attīstība, uzsāktās reformas augstākajā izglītībā (cikliskā institucionālā akreditācija, akadēmiskās karjeras modelis, augstskolu konsolidācija, pāreja uz augstskolu institucionālo finansējumu, tālākizglītības attīstība (mikrokvalifikācijas)), ir izaicinājumi, kas prasa atbilstošus risinājumus.
Latvijas augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju raksturo vairāki rādītāji, tai skaitā Latvijas augstskolu vieta prestižākajos globālajos universitāšu reitingos, ārvalstu studējošo skaita izmaiņas, studējošo atbiruma izmaiņas, darba devēju apmierinātība ar augstskolu absolventiem, studējošo atsauksmes par studiju procesu, u.c.
2024. gada globālajos universitāšu reitingos (Times Higher Education, QS World  University Rankings, Šanhajas Academic Ranking of World Universities (ARWU))[1], joprojām neviena no Latvijas universitātēm nav iekļuvusi šo reitingu TOP 500. Lai arī augstskolas atrašanās šo reitingu TOP 500 nav pašmērķis, taču tas būtu nepārprotams indikators tam, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā darbojas izcilas uz zinātni un inovācijām orientētas augstākās izglītības iestādes, kas kalpo par pamatu Latvijas ekonomiskajai izaugsmei.
Viena no negatīvajām tendencēm ir tā, ka Latvijas sekmīgākie un labākie vidusskolu absolventi arvien vairāk izvēlas studijas ārvalstu augstskolās, mūsu augstskolām trūkst izcilības. Šobrīd zaudējam arī konkurencē par kvalitatīvākiem ārvalstu studentiem, kā arī ir nepietiekams kvalitatīva ārvalstu un vietējā akadēmiskā personāla skaits.
Latvijā būtiska problēma ir lielais studentu atbirums – bakalaura studijas pabeidz mazāk par pusi (48%) no studentiem, kas tās uzsākuši, un tas ir zemākais rādītājs starp OECD valstīm, par kurām pieejami šādi dati[2]. Tas negatīvi ietekmē arī absolventu skaitu.
Lai arī studējošo atbirumu ietekmē daudzi faktori, tomēr viens no nozīmīgākajiem ir studējošā iespēja apvienot darbu ar studijām, iespēja vismaz daļēji studēt attālināti sev izdevīgā vietā un laikā, pielāgot studiju procesu savām individuālajām vajadzībām.
4.2.2.11. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts ir viena no iespējām, kā samazināt studējošo atbirumu un paaugstināt Latvijas augstskolu starptautisko konkurētspēju.

Pasaules izglītības vides globalizācija, studentu mācīšanās vēlmes, tehnoloģiju piedāvātās izglītības iespējas un rīki, kā arī reģionu, valstu un izglītības institūciju savstarpēja sacensība par labākajām izglītības sistēmām Latvijai neļauj palikt iepakaļ. Izglītības jomā digitālai transformācijai (digitālo tehnoloģiju visaptveroša integrācija visos izglītības sistēmu, procesu un mācību metožu aspektos un atbilstoša šo sistēmu, procesu un metožu izmaiņa ar mērķi uzlabot mācību pieredzi, paaugstināt izglītības rezultātus un palielināt izglītības iestāžu darbības efektivitāti.) saskaņoti jānotiek visus līmeņos un ņemot vērā reģionālās (t.i. Eiropas savienības un Baltijas jūras reģiona valstu) iniciatīvas.

Papildu sistēmiskajiem atbalsta pasākumiem digitālo risinājumu attīstībai, tai skaitā e-pakalpojumiem augstākajā izglītībā, kas tiks nodrošināti saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam plānoto (vienotā pieteikšanās platforma studijām Latvijas un ārvalstu reflektantiem, izglītības diplomu reģistra attīstīšana un elektroniska diploma izstrāde, e-studentu kartes ieviešana u.c.), augstskolām ir nepieciešami arī citi centralizēti ieviešami digitālie risinājumi.

Viena no problēmām ir nacionāla līmeņa studiju vadības sistēmas trūkums, kas nodrošinātu studentu iekšzemes un ārējo mobilitāti, mikrokvalifikāciju apliecinājumu izsniegšanu, digitālo izglītības dokumentu apriti, studējošo vēsturisko datu izmantošanu, kā arī kalpotu izglītības politikas un cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas pasākumu plānošanai un īstenošanai.
 Šobrīd Latvijas augstskolas lieto iekšēji izstrādātas studiju vadības sistēmas, kuru bāzes funkcionalitāte ir vērsta uz studentu grupu apmācību visas programmas garumā. Latvijas Universitātes izstrādāto sistēmu LUIS/LAIS koplieto vairākas augstskolas. Sistēmas tikai atsevišķos gadījumos lieto starptautiski pieņemtus datu apmaiņas standartus (piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte lieto EMREX) un nodrošina mūsdienu studiju procesam nepieciešamos atbalsta pakalpojumus, tādus kā studējošo progresa automātiskā uzraudzība, atbalsta pakalpojumu vadīšana, adaptīvā programmu vadība (ieskaitot atgriešanās studijās pēc pārtraukuma), starpinstitūciju mobilitāte, tālākizglītības un mikrokvalifikāciju uzskaite. Daļa šo pakalpojumu balstās uz efektīvu studentu iepriekšējo sasniegumu informācijas izmantošanu, plānojot (ieskaitot ar mākslīgo intelektu) tālāko mācību procesu gan vienas institūcijas iekšienē, gan starpinstitūcijām. Tieši nacionāla līmeņa sistēmu savietošana un informācijas apmaiņa, nodrošina studentiem ērtu sava mācību ceļa izvēli, un līdz ar to mazāku atbirumu un lielāku iespēju pabeigt studiju programmu pēc pārtraukuma. Tādēļ nepieciešams veidot modernu studiju vadības sistēmu, kā vienotu, saskaņotu nacionālo sistēmu un augstskolu institucionālo sistēmu kā vienotu koplietošanas risinājumu, kurš atbalsta institūciju individuālās studiju pārvaldības vajadzības, tajā pašā laikā nodrošinot studentiem augstāka līmeņa pakalpojumu grozu. Vienotais nacionālais pakalpojums nodrošinās arī studējošo vēsturisko sasniegumu datu izmantošanu izglītības politikas, tālākizglītības un cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas pasākumu plānošanai un  īstenošanai.

Vairākas Latvijas augstākās izglītības iestādes ir norādījušas, ka viena no iespējām, lai būtiski uzlabotu studējošo iespējas, mobilitāti un paaugstinātu studijas pabeigušo īpatsvaru, ir vienots un standartizēts kursu reģistrs (studiju un mācību kursu reģistrs).  
Šobrīd studējošajiem nav iespējas vienotā koplietojamu datu platformā iegūt informāciju par visu augstskolu izglītības pakalpojumu piedāvājumiem (studiju kursi, tālākizglītības kursi), lai studējošais varētu pieteikties un apgūt citas augstskolas piedāvāto studiju kursu, tādā veidā nodrošinot mācības bez "institucionālām" robežām.
Vienota kursu reģistra izveide veicinātu mikrokvalifikāciju attīstību, kas atbilstu Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) īstenotajām reformām augstākajā izglītībā (saskaņā ar IZM konceptuālā ziņojuma "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu"[3] projektu mikrokvalifikācijas ir jauna pieeja mūžizglītības piedāvājumā, kā ietvaros varēs veidot elastīgu un darba tirgum piemērotu izglītības piedāvājumu). Tā izveide ļautu augstskolām attīstīt un dažādot studiju piedāvājumu dažādām izglītojamo grupām, atbilstoši katra individuālajām vajadzībām un izvēlētajai karjerai, kā arī uzlabotu Latvijas augstskolu konkurētspēju.

Augstskolās ir vērojama fragmentēta digitālo un bibliotēku resursu pārvaldība.
Esošās bibliotēku vadības sistēmas pārsvarā vērstas uz drukāto resursu pārvaldību. Savukārt digitālie resursi ir dažādās datu bāzēs un rīkos. Efektīvam, produktīvam un pilnvērtīgam studiju procesam trūkst vienotas informācijas resursu pārvaldības, kas ietvertu gan drukātos, gan datu bāzes, gan dažādus digitālos rīkus, digitālos resursus u.c., nodrošinātu to integrāciju mācību procesā caur mācību un studiju vadības sistēmām. Tāpat šo resursu efektīvu izmantošanu kavē analītikas iespēju trūkums, tās nav integrētas ar augstskolu resursu pārvaldības sistēmām. Novecojušie risinājumi neļauj augstskolām pilnvērtīgi sadarboties to rīcībā esošo informācijas resursu pilnvērtīgā izmantošanā. Tādēļ nepieciešams vienots risinājums, kas vērsts uz bibliotēku operāciju efektīvu pārvaldīšanu.

Augstskolās nepilnīgi ir izmantota iespēja uzlabot studiju procesa kvalitāti ar regulāru, pastāvīgu un savlaicīgu studējošo, mācībspēku un citu iesaistīto pušu viedokļu apzināšanu, lai operatīvi reaģētu uz trūkumiem un nepilnībām un tās novērstu. Pasniedzēju, personāla, studentu un kursu novērtēšanas sistēmas ir nozīmīgi rīki nepārtrauktai kvalitātes uzlabošanai augstākās izglītības iestādēs. Tās nodrošina, ka mācību metodes un kursu saturs atbilst studentu vajadzībām un izglītības standartiem, apkopojot un analizējot atsauksmes, kas palīdz identificēt nepieciešamos uzlabojumus un virzīt stratēģiskas izmaiņas. Lai arī šobrīd visās Latvijas augstskolās ir ieviestas studējošo aptaujas, lai iegūtu atgriezenisko saiti par studiju procesa kvalitāti, tai skaitā novērtētu akadēmisko personālu un studējošo viedokļu apzināšana ir viena no iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas prasībām, vienlaikus pieredze liecina, ka joprojām trūkst efektīvas atgriezeniskās saites no studentiem, ir nepietiekama pasniedzēju darbības izvērtēšana, ir zema studentu iesaiste, kā arī vērojams atgriezeniskās saites pārredzamības trūkums.
Šobrīd nav iespējams arī veikt vienotu, visaptverošu Latvijas studējošo aptauju.
Līdz ar to ir nepieciešams centralizēti ieviešams risinājums, izveidojot un attīstot attiecīgu novērtēšanas platformu.

Viena no studiju plāna īstenošanas sastāvdaļām, it īpaši profesionālajās studiju programmās, ir studējošo praktisko iemaņu un reālā darba pieredzes apgūšana, tai skaitā prakses. Šobrīd Latvijā nav centralizētas sistēmas, kas nodrošinātu iespēju studentiem atrast atbilstošas prakses vietas un darba devējiem atrast praktikantus, jo informācija ir izkaisīta dažādās platformās vai pieejama tikai konkrētās institūcijās. Tāpat nepilnīgi ir attīstīta prakšu vadība. Prakšu koordinēšana un administrēšana bez integrētas sistēmas ir laikietilpīga, prasa daudz manuāla darba un var radīt kļūdas. Bez centralizētas sistēmas ir grūti apkopot un analizēt datus par prakšu norisi, studentu sniegumu un darba devēju atsauksmēm, kā arī ir grūtības nodrošināt, ka studentu prakses atbilst viņu akadēmiskajiem mērķiem un karjeras plāniem. Studentu pieredzi un mācību rezultātus negatīvi ietekmē saziņas trūkums starp augstskolām, studentiem un darba devējiem.
Bez sistematizētas prakšu rezultātu pārskatīšanas un atsauksmju mehānisma ir apgrūtinoši nodrošināt prakšu kvalitāti un atbilstību standartiem. Līdz ar to ir nepieciešams ieviest centralizētu sistēmu, kas vienoti nodrošinātu pieeju prakšu vietu meklēšanai, pieteikšanai un pārvaldībai gan studentiem, augstskolām, darba devējiem.

Šobrīd augstskolās aktuāla problēma saistībā ar pētniecības atbilstību personas datu aizsardzības regulējumu ir personas datu apstrādes piekrišanas pārvaldība studējošo pētniecības aktivitātēs (it īpaši veselības un sociālās aprūpes jomās, kurās ir īpaši sensitīvi personas dati). Līdz ar to visām augstskolām ir nepieciešama koplietošanas sistēma, kas nodrošinātu personas datu aizsardzību pētniecībā atbilstību VDAR (Vispārīgā datu aizsardzības regula), kā arī personas datu apstrādes piekrišanas pārvaldību un datu izmantošanas pārredzamību.

[1] https://www.topuniversities.com/university-rankings; https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings; http://www.shanghairanking.com/
[2]OECD dati (https://www.oecd-ilibrary.org/sites/90f24437-en/index.html?itemId=/content/component/90f24437-en)
[3] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/b2e1cf29-2f60-43f8-b4d7-64e5151b547c

4.2.2.11.pasākuma investīcijas studiju procesa digitalizācijai ir plānotas digitālo risinājumu, tai skaitā koplietošanas risinājumu, ieviešanai augstākajā izglītībā, tehnoloģiju ieviešanai un attīstībai studiju procesā, jo īpaši mācīšanas un mācīšanās procesa digitalizācijā un studentcentrēta mācību procesa nodrošināšanā, studiju satura digitalizācijai un digitālo kompetenču, tai skaitā  pedagoģiski digitālo kompetenču, attīstībā, lai nodrošinātu Eiropas augstākās izglītības telpā konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu, ņemot vērā digitālo transformāciju.

4.2.2.11. pasākums ir vērsts uz NAP2027 noteikto politikas mērķu sasniegšanu.[1]

4.2.2.11. pasākums ir vērsts arī uz IAP2027 noteikto mērķi: "Mūsdienīgs,  kvalitatīvs un uz  darba  tirgū  augsti  novērtētu  prasmju attīstīšanu orientēts  izglītības  piedāvājums" un veicinās vairāku IAP2027 indikatoru mērķa vērtības sasniegšanu, tai skaitā "Augstākās izglītības absolventu nodarbinātība 0 līdz 3 profesiju pamatgrupā (vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti)”, salīdzinot ar kopējo augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto skaitu" mērķa vērtības sasniegšanu (bāze 2018. gadā – 78 %, mērķis 2027. gadā – 80 %), "Iedzīvotāji, kas pabeiguši vidusskolu un turpina izglītību augstākās izglītības iestādēs un koledžās" mērķa vērtības sasniegšanu (bāze 2018. gadā – 68%, mērķis 2029. gadā – 73%), kā arī "Augstākās izglītības programmās uzņemto un absolvējušo skaita attiecība" mērķa vērtības sasniegšanu (bāze 2018. gadā – 44%, mērķis 2029. gadā – 60%).

4.2.2.11. pasākums atbilst arī DTP2027 noteiktajiem mērķiem.[2]
4.2.2.11. pasākums veicinās augstskolu digitālo transformāciju un vienmērīgu virzību uz Digitālās izglītības rīcības plāna 2021.– 2027. gadam "Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam" 1. stratēģisko prioritāti "Augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstības veicināšana"[3], kā arī uz 2. stratēģisko prioritāti "Nostiprināt digitālās prasmes un kompetences, kas nepieciešamas digitalizācijas īstenošanai".

Izmantojot digitalizācijas kā globāla procesa radītos izaicinājumus un iespējas, studiju procesa digitalizācijas rezultātā tiks veicināta augstākās izglītības pieejamība un stimulēts elastīgāks un studentcentrēts izglītības process, tiks piesaistīts plašāks studējošo loks, tai skaitā paplašinātas pieaugušo izglītības iespējas. Savukārt akadēmiskā personāla pedagoģiski digitālo kompetenču attīstība ir priekšnosacījums kvalitatīva studiju procesa organizēšanai tehnoloģiju bagātinātā studiju vidē. Digitālā transformācija izglītībā ir neizbēgams pārmaiņu process, kas pieprasa mainīt saturu, metodes, studiju procesa organizatoriskās formas. Tieši digitālo risinājumu ieviešana studiju procesā ir noteicošais faktors attālināto studiju iespēju nodrošināšanā, un tas noteiks Latvijas augstskolu izredzes globālās konkurences apstākļos. Pasākuma rezultātā gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālie studētgribētāji būs ieinteresēti (motivēti) izvēlēties Latvijas augstskolas kā studiju vietu.

4.2.2.11. pasākuma investīcijas studiju procesa digitalizācijai veicinās:
1) studentcentrētu pieeju studiju procesā (tā ir pieeja, kas ņem vērā katra studenta atšķirīgās vajadzības, intereses un vēlmes, lai mācību process būtu pēc iespējas piemērotāks katram; būtiska studentcentrētas izglītības daļa ir iespējas studentiem pašiem ietekmēt savu studiju saturu, pasniegšanas metodes un pārbaudījumu metodes, tādā veidā students pats kļūst daļēji atbildīgs ne tikai par to, ko iemācās pats, bet arī to, ko spēj iegūt no mācībspēkiem studiju procesa gaitā);
2) personalizētas studijas (dažādas studiju formas, individuālais studiju plāns, informatīvs un materiāls atbalsts, digitalizēts studiju process; elastīgs piedāvājums, kas reaģē uz dažādu izglītojamo vajadzībām);
3) augstākās izglītības pieejamību (ikvienam iespēja studēt neatkarīgi no vietas un laika, vienlīdzīga piekļuve izglītība arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām),
4) sadarbību, tai skaitā globālo sadarbību.

4.2.2.11. pasākuma mērķis ir augstskolās ieviest digitālos risinājumus, tai skaitā koplietošanas risinājumus, studentcentrēta studiju procesa nodrošināšanai un studiju kvalitātes uzlabošanai.

Sagaidāms, ka 4.2.2.11. pasākuma īstenošanas rezultātā uzlabosies augstākās izglītības kvalitāte un starptautiskā konkurētspēja, par ko liecinās studējošo atbiruma samazināšanās un attiecīgi arī augstskolu absolventu skaita pieaugums (paaugstināsies studijas pabeigušo īpatsvars), ārvalstu (ES valstu) studējošo skaita pieaugums, ko nodrošinās gan elastīgāks studiju process, gan plašāka pieejamība augstākās izglītības pakalpojumiem. Vienlaikus uzlabosies gan darba devēju, gan studējošo apmierinātība ar studiju kvalitāti.

4.2.2.11. pasākuma mērķa grupa ir augstskolas, studējošie, akadēmiskais personāls, administratīvais personāls un biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs", kas pasākuma otrās kārtas ietvaros būs projekta īstenotājs.
Noteikumu projekts paredz, ka noteikumu izpratnē administratīvais personāls ir studiju prorektori, studiju programmu vadītāji, digitalizācijas aģenti, digitalizācijas procesus veicinošais atbalsta personāls u.c. personāls, izņemot akadēmisko personālu, kas tiešā veidā ir saistīts ar studiju organizēšanu, pārvaldīšanu un uzraudzību un ietekmē augstskolas virzību uz digitālo transformāciju.

Noteikumu projekts paredz, ka pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 5;
2) rezultāta rādītājs – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 5.
Iepriekš minētie rādītāji ir sasniedzami pasākuma pirmās kārtas ietvaros. Plānots, ka pirmās kārtas ietvaros tiks īstenoti vismaz pieci projekti, kur finansējuma saņēmējas būs augstskolas, kas saņems ESF Plus atbalstu studiju procesa uzlabošanai, kā rezultātā tiks uzlabota studiju kvalitāte, efektivitāte un atbilstība darba tirgum.
3) nacionālais rādītājs – studējošo īpatsvars, kas ir apmierināti ar augstskolas digitālā satura un digitālo pakalpojumu kvalitāti, – vismaz 60 procenti.
Plānots, ka pirmais šī rādītāja mērījums tiks veikts 2027. gadā, izmantojot pasākuma otrās kārtas projektā izveidoto vienoto studiju procesa novērtēšanas sistēmu.

4.2.2.11. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 33 438 762 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 28 422 947 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 5 015 815 euro.
Maksimālais attiecināmais ESF Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
Pasākuma ietvaros ESF Plus finansējumu piešķir granta veidā.
4.2.2.11. pasākumu plānots īstenot divās projektu iesniegumu atlases kārtās.

Pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi

4.2.2.11. pasākuma pirmā kārta (turpmāk – pirmā kārta) tiks īstenota atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
Projekta iesniedzēji pirmās kārtas ietvaros būs augstskolas (valsts vai privātpersonu dibinātas), kas projekta īstenošanā var piesaistīt sadarbības partnerus – citas augstskolas,  zinātniskās institūcijas, privātās vai publiskās organizācijas. Augstskolas struktūrvienību – augstskolu, tai skaitā Banku augstskolu, kas par Latvijas Universitātes struktūrvienību kļūs  ar 2025. gada 1. aprīli[4], kā arī Rēzeknes Tehnoloģu akadēmiju, kas par Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienību kļūs ar 2025. gada 31. augustu[5], vai augstskolas aģentūru – koledžu nevar piesaistīt kā projekta sadarbības partneri, vienlaikus projekta iesniedzējs var paredzēt, ka projektā ieviestie risinājumi tiks izmantoti arī augstskolas struktūrvienībā un koledžā.
Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības partneri var būt arī privātās vai publiskās organizācijas, tai skaitā uzņēmumi. Uzņēmumiem pozitīvais ieguvums no šādas sadarbības būtu tas, ka tie iegūtu labāk sagatavotus speciālistus, līdz ar to mazāk būtu jāinvestē to apmācībā, uzsākot darbu konkrētajā uzņēmumā. Līdz ar to uzņēmumi kā sadarbības partneri ir ieinteresēti veltīt savu laiku un cilvēkresursus, nodrošinot savu ekspertīzi digitālo risinājumu ieviešanai un satura radīšanai, par to saņemot tādu atlīdzību, kas sedz faktiskās izmaksas.
Pieredze rāda, ka progresīvākie uzņēmumi publisko iepirkumu konkursos nepiedalās, tāpēc partnerība ir vienīgais veids, kā projektā piesaistīt nepieciešamos cilvēkresursus, kas nodrošinātu atbilstošas kvalitātes ekspertīzi.

Pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais publiskais attiecināmais finansējums ir 10 000 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 8 500 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 500 000 euro.

Maksimālais attiecināmais ESF Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

Ja 4.2.2.11. pasākuma pirmajā kārtā projekta iesniedzējs ir privāto tiesību juridiskā persona, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu nodrošina no projekta iesniedzēja privātā finansējuma (projekta iesniedzēja rīcībā esošie līdzekļi, kredītresursi vai citi finanšu resursi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldības galvojums, vai valsts vai pašvaldības kredīts ar atvieglotiem nosacījumiem).

Noteikumu projekts paredz, ka projekta minimālais kopējais attiecināmais finansējums ir 300 000 euro. Ņemot vērā to, ka potenciālajiem projekta iesniedzējiem ir ļoti atšķirīgs studējošo skaits (no 300 – 15 000 studentiem), vienlaikus projekta finansējums būtu sasaistāms ar studējošo skaitu, noteikumu projekts paredz, ka maksimālais projekta kopējais attiecināmais finansējums ir atkarīgs no projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) kopējā studējošo skaita:
2 500 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera augstskolā kopējais studējošo skaits pārsniedz 10 000;
1 000 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera augstskolā kopējais studējošo skaits ir no 5 000 līdz 10 000 (ieskaitot);
700 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera augstskolā kopējais studējošo skaits ir no 1000 līdz 5 000 (ieskaitot);
500 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera augstskolā kopējais studējošo skaits ir mazāks par 1 000.

Šobrīd viens no aktuālākajiem skatījumiem un piedāvājumiem augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas attīstībā ir Augstākās izglītības etalonmodelis (Higher Education References Model - HERM) [https://caudit.edu.au/communities/caudit-higher-education-reference-models/], kas palīdz augstskolām sakārtot savus biznesa procesus saistībā ar virzību uz digitālo transformāciju.
HERM ir Eiropas (EUNIS), Lielbritānijas (UCISA) un ASV (EDUCAUSE) vadošo izglītības tehnoloģiju asociāciju izstrādāta strukturēta sistēma/pieeja/ietvars/struktūra informācijas tehnoloģiju attīstīšanai, plānošanai, ieviešanai un pārvaldībai augstākās izglītības institūcijās. Modelis balstās uz organizācijas struktūras, procesu, tehnoloģiju un datu integrāciju un saskaņošanu ar mērķi paaugstināt institūcijas darba efektivitāti. HERM modelis atbilst TOGAF (Open grupas informācijas sistēmu ietvaram) ietvaram, kuru Viedās Administrācijas un Reģionālās Attīstības ministrija (VARAM) lieto Latvijas informācijas sistēmu plānošanai. Līdz ar to HERM ietvara lietošana veicinās labāku izglītības un zinātnes nozares iekļaušanos nacionālajā informācijas telpas arhitektūrā. 

HERM ietver trīs blokus:
1) augstākās izglītības biznesa iespēju modelis (Higher Education Business Capability Model) – tās ir digitalizācijas iespējas – vajadzības, kuras ir jānodrošina modernai augstskolai; saskaņā ar šo modeli studiju procesā jeb mācīšanas un mācīšanās jomā 4.2.2.11. pasākuma pirmās kārtas projektos pamatā būtu potenciāli jānosedz šādi bloki: mācību programmas vadība (curriculum management), mācību programmas nodrošināšana (curriculum delivery), studentu vērtēšana (student assement).
2) lietojumprogrammu etalonmodelis (Higher Education Application Reference Model) – parāda, konkrētos risinājumus, kas var šīs digitalizācijas vajadzības nosegt – kādas ir iespējamās programmu licences t.tml.;
3) datu etalonmodelis (Higher Education Data Reference Model) – norāda, kādi ir nepieciešamie dati, lai digitalizācijas risinājumi strādātu un tiktu nodrošinātas biznesa vajadzības.

HERM pielietošana institucionālā vidē:
- veicina procesu, tehnoloģiju un organizācijas struktūru saskaņošanu ar institūcijas stratēģiskajiem mērķiem;
- vienkāršo darbības un samazina dublēšanos, izmantojot standartizētus procesus un integrētas sistēmas;
- uzlabo izglītības un administratīvo pakalpojumu kvalitāti, izmantojot labākās prakses un nepārtrauktu uzlabošanu;
- nodrošina struktūru datu vadītai lēmumu pieņemšanai un stratēģiskai plānošanai;
- palīdz iestādēm ievērot regulatīvās prasības un akreditācijas standartus.

HERM izmantošana digitālajā transformācijā:
- palīdz strukturēti novērtēt pašreizējos procesus, sistēmas un struktūras, lai identificētu trūkumus un uzlabošanas jomas (novērtēšana);
- palīdz izstrādāt ceļa karti katrai funkcijai, ieskaitot termiņus, resursu sadali un galvenos posmus (plānošana);
- palīdz uzlabojumus ieviest fokusēti, sākot ar prioritārajām jomām un pakāpeniski paplašinot uz citām iestādes daļām (izpilde);
- palīdz pastāvīgi uzraudzīt progresu un veikt pielāgojumus, pamatojoties uz atsauksmēm un mainīgajām vajadzībām (uzraudzība).
Mācīšanās un mācību sistēmas (izmantojot HERM metodoloģiju) nodrošina studentu mācību un ar to saistīto procesu plānošanu, vadību un kontroli. Augstākās izglītības institūcijas šiem darbiem lieto daudz un dažādus risinājumus, taču pamatā tie strukturējas ap trīs procesiem – klasiskā studentu informācijas sistēma, mācīšanās vadības sistēmas (Moodle - Latvijā visplašāk lietotā sistēma) un studentu attiecību pārvaldības sistēma.

4.2.2.11. pasākuma pirmās kārtas atbalstāmās darbības ir plānotas atbilstoši HERM biznesa iespēju modelim.

Pirmajā kārtā plānotās atbalstāmās darbības

1. Digitālo tehnoloģisko risinājumu, tai skaitā koplietošanas risinājumu, ieviešana studentcentrēta mācību procesa nodrošināšanai.
Minētā atbalstāmā darbība paredz:
- mācību vadības sistēmu (e-studiju vides) modernizāciju, adaptīvās mācību pārvaldības sistēmas ieviešanu un pilnveidi;
- studiju programmu vadības, tai skaitā plānošanas, izstrādes un pilnveides, sistēmu attīstību;
- studējošo mācību rezultātu novērtēšanas, tai skaitā attālināto pārbaudījumu novērtēšanas, tehnoloģiju ieviešanu.
- mākslīgā intelekta risinājumu integrāciju studiju procesā, virtuālās studiju vides attīstību;
- datu analītikas, tai skaitā mācību analītikas risinājumu ieviešanu un attīstību;
- digitālo risinājumu ieviešanai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu, tai skaitā tehniskā aprīkojuma iegādi, kas saistīts ar programmatūru, datu glabāšanas iekārtām un sistēmām; esošo datu centru datu masīvu papildināšanu un esošo datu masīvu veiktspējas palielināšanu; iegādātā tehniskā aprīkojuma uzstādīšanu, konfigurēšanu, pielāgošanu, testēšanu un apkalpojošā personāla instruktāžu; tehniskā aprīkojuma iepirkumu dokumentācijas sagatavošanu un iepirkumu nodrošināšanu.

2. Studiju satura digitalizācija, tai skaitā studiju satura un metodikas izstrāde mācīšanas un mācīšanās procesiem dažādās pieejās un veidos (tīmekļa bagātinātā, kombinētā, tostarp apvērstā, hibrīdā, hibrīdfleksiblā, kā arī attālinātā un tiešsaistes mācīšanās, tālmācība).

3. Akadēmiskā personāla digitālo kompetenču, tai skaitā pedagoģiski digitālo kompetenču paaugstināšana, kas saistīta ar projektā plānoto darbību un pasākumu ieviešanu.
Minētā atbalstāmā darbība paredz:
- mācību pasākumu īstenošanu, tai skaitā kursus un seminārus, docētāju digitālo kompetenču, tai skaitā pedagoģiski digitālo kompetenču, paaugstināšanai;
- konsultatīvu atbalstu docētājiem jauno digitālo risinājumu, tai skaitā tehnoloģisko risinājumu ieviešanai;
- pieredzes apmaiņas pasākumus, tai skaitā progresīvāko ārvalstu augstskolu pieredzes pārņemšanas pasākumus.
Lai projektu īstenošana dotu labākos rezultātus un būtu efektīva, būtiski ir plānot iepriekš minētās projekta darbības tā, lai būtu nodrošināta integrēta pieeja, tas ir, projekta darbības būtu savstarpēji saistītas. Piemēram, viens no veidiem, kā  projektā pilnveidot akadēmiskā personāla digitālās kompetences ir mācību organizēšana tādā veidā,  ka ar izcila mentora, tai skaitā ārvalstu, atbalstu docētājs projektā digitalizē savu studiju kursu, kas tiek piedāvāts kā atvērtais tiešsaistes kurss (MOOC), kā arī attiecīgu metodiku, vienlaikus pilnveidojot savas pedagoģiski digitālās kompetences. Viena no noteikumu projektā izvirzītajām prasībām tehniskā aprīkojuma iegādei, nosaka to, ka tam jābūt tieši saistītam ar projektā ieviestajiem digitāliem risinājumiem, tai skaitā studiju satura digitalizēšanu.

4. Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

5. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.
Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās ir iekļautas šādas izmaksas.
1. Projekta vadības un projekta īstenošanas personāla izmaksas, nodrošinot, ka projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku. Projekta ietvaros plānoto darbību īstenošanai projekta iesniedzējs var piesaistīt atbilstošu ekspertu, speciālistu, konsultantu, tai skaitā ārvalstu, klāstu, lai varētu izmantot to dažādās zināšanas un pieredzi, izstrādājot, vai pārņemot jau gatavus digitālos tehnoloģiskos risinājumus, nodrošinot studiju satura digitalizāciju, nodrošinot akadēmiskā personāla digitālo kompetenču paaugstināšanu un sniedzot tam konsultatīvu atbalstu. Projektā kā īstenošanas personālu var piesaistīt ārvalstu ekspertus un konsultantus, tādā veidā iegūstot arī plašāku skatījumu uz augstākās izglītības digitālo transformāciju un konkrēto digitalizācijas risinājumu ieviešanu. Tā kā projektā var paredzēt arī tehniskā aprīkojuma iegādi, kā īstenošanas personālu var piesaistīt arī iepirkumu speciālistu. Projekta vadības un īstenošanas personālu var piesaisīt gan uz darba līguma pamata, gan uz uzņēmuma līguma pamata.

2. Jaunu darba vietu aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, vai gadījumos, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam. Savukārt daļlaika izmaksu attiecināmības principa gadījumā tiek ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret kopējo īstenošanas ilgumu. Vienlaikus tiks vērtēts aprīkojuma iegādes samērīgums attiecībā uz darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips.

3. Iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021-2027 īstenošanai"; transporta izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam  īstenošanai";  transportlīdzekļu noma projekta īstenošanas un vadības personālam.
Šāds regulējums noteikts, ņemot vērā to, ka 4.2.2.11. pasākuma īstenošanai projekta iesniedzējs var piesaistīta sadarbības partnerus, līdz ar to ir jāparedz iespēja projekta vadības personālam un projekta īstenošanas personālam segt iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas uz attiecīgajām partnerinstitūcijām.

4. Ārvalstu komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadītājam un īstenošanas personālam, lai gūtu pozitīvo pieredzi studiju procesa digitalizācijas jomā ārvalstu augstskolās, kā arī finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera akadēmiskajam personālam, lai piedalītos pieredzes apmaiņas pasākumos ārvalstu augstskolās, uzlabojot savas digitālās kompetences. Minētās izmaksas ir attiecināmas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumu, ja tie ir pamatoti un saistīti ar projekta īstenošanu.

5. Pakalpojumu un piegādes izmaksas, tai skaitā mākoņpakalpojumu izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar digitālo tehnoloģisko risinājumu izstrādi, iegādi un ieviešanu,  ja to nodrošina  ārpakalpojumu sniedzējs.
Ja pakalpojuma sniedzējs ir fiziska persona un tā nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona, attiecināmas ir arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

6. Tehniskā aprīkojuma un inventāra iegādes izmaksas, ja to iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzēto digitālo tehnoloģisko risinājumu ieviešanai un studiju satura digitalizācijai. Ņemot vērā 4.2.2.11. pasākuma finansējuma avotu (ESF Plus), un akcents tajā ir likts uz saturiskajiem risinājumiem, vienlaikus tas ir nesaraujami saistīts ar digitālajām tehnoloģijām un IT risinājumu ieviešanu. Līdz ar to noteikumu projekts paredz arī attiecīga tehniskā aprīkojuma iegādes izmaksas, lai nodrošinātu bāzi, kas nepieciešama projektā radīto digitālo risinājumu ieviešanai un digitālā satura apgūšanai. Noteikumu projekts paredz, ka šīs izmaksas nepārsniedz desmit procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

7. Licenču iegādes izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu iegādes izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz projekta īstenošanas laiku.

8. Projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

Noteikumu projekts paredz, ka 4.2.2.11. pasākuma finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, savukārt sadarbības partnerim – pēc sadarbības līguma noslēgšanas.

Ņemot vērā to, ka finansējuma saņēmēji var būt valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiska personas, kas vienlaikus īsteno vairākus projektus, finansējuma saņēmēja rīcībā ne vienmēr ir brīvi naudas līdzekļi projekta darbību īstenošanai, tāpēc ir jābūt iespējai saņemt avansu, lai nodrošinātu finanšu plūsmu projektā paredzēto darbību īstenošanai. Noteikumu projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru. Valsts augstskolām maksimālais avansa apjoms nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Vienlaikus avansa maksājuma un starpposmu maksājumu summa var būt 100 procenti no projektam piešķirtā kopējā finansējuma saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 17. punktā ietverto regulējumu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 7. pantu un 78. pantu šie finansējuma saņēmēji ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. Tās īsteno projektu tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. To darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, augstskolu satversmes un citi normatīvie akti. Augstskolu likumā ir noteikti augstskolu uzdevumi, kas tai skaitā paredz, ka augstskolas rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošina viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos. Augstskolu mērķi un pamatdarbības virzieni ir noteikti katras augstskolas satversmē. Šāds regulējums ir noteikts, lai valsts dibinātās augstskolas varētu nodrošināt nepārtrauktu finanšu plūsmu un mazinātu finanšu riskus, ņemot vērā to, ka laika posmā no 2023.-2027. gadam tās vienlaikus īstenos vairākus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektus.
Finansējuma saņēmējam, kas ir privātpersonu dibināta augstskola, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 90 procenti no projektā paredzētā ESF Plus finansējuma.

Noteikumu projekts paredz, ka pirmajā kārtā finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj dati par nacionālajiem rādītājiem:
1) studējošo, kas turpina studijas nākamajā semestrī, īpatsvars pret kopējo studējošo skaitu procentos (turpmāk – studiju turpināšanas rādītājs);
2) akadēmiskā personāla skaitu, kas pilnveidojis digitālās kompetences, tai skaitā pedagoģiski digitālās kompetences;
3) piešķirto mikrokvalifikāciju skaits (izsniegto sertifikātu vai apliecību skaits).

Ievērojot to, ka studējošo atbirums ir problēma un tā rādītājs ir ar negatīvu ievirzi, kā arī tā aprēķināšanai nav viennozīmīgas metodikas un tā noteikšana paredz plašas interpretācijas iespējas, kā nacionālais rādītājs pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir noteikts līdzīgs rādītājs, bet ar pozitīvu ievirzi – studējošo, kas turpina studijas nākamajā semestrī, īpatsvars pret kopējo studējošo skaitu.

Tā kā projekta ietvaros paredzētie studiju procesa digitalizācijas pasākumi var ietekmēt gan visus augstskolas studējošos, gan arī tikai kādu daļu (konkrētu studiju programmu vai studiju virzienu studentus), arī rādītāja vērtības noteikšanā finansējuma saņēmējs izvēlas atbilstošo pieeju un rādītāja vērtību var noteikt tikai attiecībā uz noteiktu studējošo daļu.

Studiju turpināšanas rādītāju projekta iesniedzējs nosaka pirms projekta uzsākšanas, norādot to projekta iesniegumā kā bāzes rādītāju (iekļaujot arī informāciju par sadarbības partneri). Savukārt projekta beigās, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu, finansējuma saņēmējam jānorāda informācija par minētā rādītāja aktuālo vērtību. Tā kā 4.2.2.11. pasākuma mērķis ir ar studiju procesa digitalizācijas pasākumiem uzlabot studiju kvalitāti, minētā rādītāja vērtībai projekta noslēguma posmā būtu jāuzrāda pozitīva dinamika.

Attiecībā uz nacionālo rādītāju – akadēmiskā personāla skaitu, kas pilnveidojis digitālās kompetences, tai skaitā pedagoģiski digitālās kompetences, kā arī nacionālo rādītāju – piešķirto mikrokvalifikāciju skaitu, finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj dati Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot starpposma maksājumu pieprasījumu, vienlaikus iekļaujot tajā arī informāciju par sadarbības partneriem (ja attiecināms). 

Noteikumu projekts paredz, ka pasākuma pirmās kārtas ietvaros īsteno projektu, kas nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.

Attiecībā uz sadarbības partneri – augstskolu attiecināmi tie paši nosacījumi kā uz projekta iesniedzējiem, savukārt attiecībā uz sadarbības partneri – zinātnisko institūciju, citu publisko vai privāto organizāciju, paredzēts, ka tās pamatā projektos iesaistīsies ar to cilvēkresursiem (ekspertīzi, zināšanām) kā projekta īstenošanas personālu, personālam sedzot faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas, piemēram, atlīdzības izmaksas atbilstoši tirgus līmenim, komandējumu un darba braucienu izmaksas. Līdz ar to sadarbības partneriem – uzņēmumiem, zinātniskajām institūcijām, citām publiskajām vai privātajām organizācijām – netiek radītas ekonomiskās priekšrocības, un attiecīgi to līmenī netiek konstatēta komercdarbības atbalsta sniegšana.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta ietvaros plānotajām atbalstāmajām darbībām nodrošina sinerģiju, papildinātību un nepārklāšanos ar citām augstskolas studiju digitalizācijas iniciatīvu un e-risinājumu ieviešanas atbalsta programmām.
         
Ņemot vērā to, ka pirmajā kārtā ir plānota atklāta projektu iesniegumu atlase, kurā projekti būs atšķirīgi gan saturiskajā, gan finansējuma apjoma ziņā (no 0,3 milj. – 2,5 milj. euro), kur ievērojamu daļu no izmaksām veidos programmatūras un licences, nav identificētas tādas izmaksas, kuru vienkāršākai uzskaitei būtu lietderīgi izstrādāt tādu vienkāršoto izmaksu metodiku, kas neierobežos projektu mērķu un rezultātu sasniegšanu.

Otrās kārtas īstenošanas nosacījumi

4.2.2.11. pasākuma otrā kārta (turpmāk – otrā kārta) tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Otrajā kārtā projekta iesniedzējs ir biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" (turpmāk – VPC), kas pilda pārvaldes uzdevumu izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus.
VPC līdzdibinātāji ir visas zinātnes universitātes, (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte), kas pārstāv vairāk nekā 80% Latvijas pētniecības resursu. Saskaņā ar statūtiem VPC uzdevums ir veicināt Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestāžu attīstību un starptautisko konkurētspēju, integrējot, attīstot un sniedzot kvalitatīvus koplietošanas informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. VPC ir jānodrošina valsts finansēti pamatpakalpojumi visām pētniecības iestādēm, kā arī jāparedz iespēja organizācijas darbībā iesaistīt citas pētniecības iestādes.  

VPC ir atbilstošas organizatoriskas un tehniskas kompetences, cieša sadarbība ar zinātnes universitātēm un nepieciešamā pieredze otrās kārtas projekta īstenošanai, un nevienai citai biedrībai nav deleģēti pārvaldes uzdevumi izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus.
Lai arī augstskolas dažādas atbalsta sistēmas studiju procesa digitalizācijai var iegādāties un ieviest individuāli, tomēr tikai vienots sistēmu iepirkums un funkciju centralizēšana dos iespēju optimizēt kopējās izmaksas augstākās izglītības sektorā.  
Eiropas vadošo valstu prakse rāda, ka ir efektīvi, ja šādi procesi (sistēmu ieviešana) tiek nacionāli koordinēti, jo tas veicina ne tikai resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī institūciju sistēmu standartos balstītu integrāciju, kas nodrošina labāku studentu mobilitāti un pieredzi un efektīvāku mācībspēku darbu. Vēl vairāk, pieaugot mākslīgā intelekta lomai izglītības procesā, ir svarīgi sistēmiski veicināt institucionālo zinātprasmi, iespēju pieejamību un izmantošanu, kā arī izmantošanas labo praksi (gan tehniskajā, gan institucionālajā līmenī). Vienlaikus viens no otrās kārtas mērķiem ir nodrošināt Latvijas augstākās izglītības ekosistēmas gatavību mākslīgā intelekta pielietošanai mācību procesa administrēšanā un veicināt tā lietošanu.

Noteikumu projektā noteiktie un uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi zināmie sadarbības partneri ir zinātnes universitātes – Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (turpmāk – "definētie" sadarbības partneri), kas kopā ar konsolidētajām un 2025. gadā vēl konsolidējamām augstskolām pārstāv lielāko daļu jeb 72% Latvijas studentu. Tā kā minētās universitātes ir VPC līdzdibinātāji un pastāvīgie sadarbības partneri, to iesaiste projektā ir pamatota un lietderīga. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai var piesaistīt arī citus sadarbības partnerus – augstskolas, kuru atlasi veic atbilstoši projekta iesniedzēja izstrādātiem un līdz projekta iesnieguma iesniegšanai sadarbības iestādē ar IZM saskaņotiem atlases nosacījumiem un kārtībai.
Sadarbības partnerim ir jābūt līdzatbildīgam par projekta rezultātiem, jābūt ieinteresētam un gatavam veikt nepieciešamās organizatoriskās izmaiņas un mainīt biznesa procesus, nodrošināt pilnīgu attiecīgās funkcijas digitalizāciju, kā arī pašam uzturēt projektā ieviestās sistēmas pēc projekta beigām. VPC ir jāvienojas ar katru sadarbības partneri par to, kuru projekta darbību īstenošanā tas piedalīsies un kuras atbalsta sistēmas vai risinājumus ieviesīs. Ņemot vērā to, ka projekta budžets ir ierobežots, bet katra nākamā partnera iesaiste ir saistīta ar papildu izmaksām, nav iespējams projektā iesaistīt visas Latvijas augstskolas, tādēļ to atlase notiks saskaņā ar VPC izstrādātajiem atlases nosacījumiem un kritērijiem (atlases nosacījumus izstrādā un saskaņo ar IZM pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē, bet atlasi veic pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi).
Noteikumu projekts paredz, ka ar "definētajiem" sadarbības partneriem VPC slēdz sadarbības līgumu pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi, savukārt ar pārējiem sadarbības partneriem to slēdz pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi. Sadarbības līgumā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Otrajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 23 438 762 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 19 922 947 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 525 815 euro.
Maksimālais attiecināmais ESF Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

Otrajā kārtā plānotās atbalstāmās darbības

1. Projekta sadarbības partneru atlases nosacījumu un kārtības izstrāde, sadarbības partneru atlase.
Minētā darbība tiks uzsākta pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē, bet pabeigta pēc līguma noslēgšanas ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu.

2. Vienotas studiju vadības sistēmas izveide un ieviešana nacionālajā un institucionālajā līmenī.
Mūsdienu studiju vadības sistēmu bāzes funkcionalitāte, izmantojot HERM modeļa definīcijas, iever: programmu plānošanu, akreditēšanu un izmaiņu vadību; studentu piesaistīšanu, reģistrēšanu augstskolā, studiju programmā un uz studiju kursiem; studenta mācību un finanšu "konta" uzturēšanu;  programmas īstenošanas plānošanu un studiju kursu grafiku sastādīšanu; studentu vērtējumu uzskaiti un studiju progresa uzraudzību (gan semestra beigās, gan mācību laikā); studenta iepriekšējo sasniegumu atzīšanu un pielīdzināšanu; iegūto zināšanu salīdzināšanu ar akreditētās programmas prasībām pirms diploma izsniegšanas. Papildus studiju "dzīves cikla" funkcionalitātei modernās studiju vadības sistēmas uztur arī vienotus (VDAR prasībām atbilstošus) horizontālos pakalpojumus – komunikāciju risinājumu visiem studiju procesa posmiem un ar visām ieinteresētajām pusēm – studentiem, finansētājiem, darba devējiem utt.; un studentu neakadēmisko pakalpojumu (atbalsts speciālām vajadzībām; karjeras konsultācijas, sūdzību pārvaldība, utt.) uzskaiti un vadību.

Lai arī  esošās Latvijas augstskolu izmantotās sistēmas tehniski nodrošina daļu no bāzes funkcionalitātes, pēdējo gadu laikā pasaulē jaunradītās iespējas (piemēram, mākslīgā intelekta analizēts studenta progress un nebeigšanas risku analīze; regulāra studiju darbu un termiņu komunikācija – mudināšana (angliski "nudging"); pašapkalpošanās portāls un tā mobilā pieejamība) ir pierādījušas spēju uzlabot studentu sekmes un samazināt atbirumu. Taču to ieviešana prasa plašu studiju procesa datu savākšanu un standartizāciju, iekšējo procesu pārskatīšanu un studentu sasniegumu datu digitalizāciju, tā lai tie būtu digitāli pārbaudāmi, apliecināmi un interpretējami. Lai sistēmas efektīvi strādātu un dotu atdevi pēc iespējas ātrāk, ir jādigitalizē un jāapliecina ne tikai jaunie dati, bet arī iespēju robežās iepriekšējo periodu dati (vismaz tie, kas ir digitālā formā).

Lai celtu nacionālās augstākās izglītības sistēmas konkurētspēju, virkne pasaules valstu piedalās savu augstskolu studiju vadības sistēmu attīstībā. Šāda pieeja ļauj:
- efektivizēt administratīvos procesus (gan augstskolu, gan valsts pusē), nodrošinot integrāciju vai nedublējot valsts monitoringa un plānošanas sistēmas (programmu ārējo standartu vadība, akreditācijas procesa organizācija, Eiropas vārteja, datu nodošana digitālajiem makiem un valsts arhīviem);
- samazināt drošības riskus, jo var labāk nodrošināt valsts līmeņa studentu datu aizsardzību;
- palielināt starpinstitūciju studentu mobilitāti, jo vienotās valsts sistēma nodrošina datu mobilitāti (ar studenta piekrišanu) starp institūcijām;
- optimizēt augstskolu sistēmas sarežģītību, jo daļa no sistēmas funkcionalitātes tiek nodrošināta centralizēti.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros plānots piedāvāt jauktu risinājumu, kurā valsts vienoto funkcionalitāti nodrošina finansējuma saņēmējs VPC, savukārt augstskolas uztur (optimālajā scenārijā no viena piegādātāja) savas studiju vadības sistēmas konfigurācijas atbilstoši savām vajadzībām un darba specifikai. Pasākuma projekta ietvaros, bez vides izveidošanas jauno datu apstrādei, ir paredzēta arī institūciju iepriekšējo datu sakārtošana un digitālā apliecināšana, lai tos varētu ievietot Prasmju datu telpā un izmantot studentu digitālajiem makiem, tālākizglītības un augstskolas studiju turpināšanas plānošanai utt.  

Piedāvātā risinājuma ieviešanas ieguvumi:
- modernu studiju procesa administrācijas nodrošināšana, kas ļaus uzlabot absolvēšanas procentu;
- augstskolu efektīvāka piedalīšanas tālākizglītības programmās un iegūtu sasniegumu ieskaitīšana grāda programmās;
- optimālāka finanšu un tehnoloģisko resursu izmantošana, nodalot standartizēto funkcionalitāti vienotajā valsts risinājumā;
- plašāka augtākās izglītības sasniegumu (ne tikai programmu beigušo un diplomu saņēmušo) izmantošana izglītības politikas un tālāk izglītības instrumentu plānošanai;
- sistēmu funkcionalitāte un datu integrācija atbilstoši Eiropas savienības prasībām un vadlīnijām, kā arī jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem;
- Latvijas studējošo datu noturība un centralizēta pieejamība ārkārtas situācijās.
Plānots, ka līdz 2029. gada beigām visas valsts augstskolas izmantos vienoto studiju vadības sistēmu.

3. Vienota studiju un mācību kursu reģistra izveide un attīstība efektīvākai un vienotai augstskolu mācību pakalpojumu (kursu) pārvaldībai, mācību pakalpojumu dažādošanai un studiju procesa elastības uzlabošanai, tai skaitā mūžizglītības piedāvājuma nodrošināšanai.
Minētā atbalstāmā darbība paredz:
- mācību pakalpojumu un kursu reģistrācijas, koplietošanas un integrācijas labāko prakšu apkopošanu, Latvijas apstākļiem atbilstošo risinājumu izvēli;
- vienota studiju un mācību kursu reģistra koplietošanas un sadarbības organizatorisko risinājumu izstrādi, tai skaitā izmantojamo tehnoloģisko un datu struktūru standartu atlasi, izstrādi vai pielāgošanu, sadarbības procedūru un nosacījumu izstrādi, koplietošanas un sadarbības organizatorisko pasākumu ieviešanu partnerinstitūcijās;
- vienotā studiju un mācību kursu reģistra izveides risinājumu iepirkšanu, konfigurēšanu un adaptāciju;
augstskolu kā mācību pakalpojumu sniedzēju datu pārneses konfigurēšanu un saskaņošanu ar vienoto studiju un mācību kursu reģistru;
- vienotā studiju un mācību kursu reģistra datu glabāšanas infrastruktūras izveidi;
- vienotā studiju un mācību kursu reģistra attīstību un uzturēšanu;
- vienotā studiju un mācību kursu reģistra integrācija un integrācijas risinājumu izstrāde datu apmaiņai vienotu datu izmantošanai pieaugušo izglītībā (projekta ietvaros ir paredzēts izstrādāt integrācijas risinājumus apmaiņai ar citām informācijas sistēmām, lai nodrošinātu vienotu datu apmaiņu, tai skaitā arī par pieaugušo izglītības datiem).

Vienota studiju un mācību kursu reģistra izveide veicinās studentcentrētu izglītības procesu (studentiem būs iespēja ērtā veidā izvēlēties un pieteikties sev interesējošu studiju kursu apguvei citā augstskolā), veicinās mikrokvalifikāciju un mūžizglītības attīstību, kas ir viens no augstskolu uzdevumiem, kā arī veicinās augstskolu savstarpējo sadarbību.

4. Vienoto atbalsta sistēmu izstrāde un ieviešana augstskolu studiju procesa digitalizācijai, kas paredz četru sistēmu (platformu) ieviešanu.
Pirmā sistēma ir integrētās augstskolu digitālo resursu un bibliotēku vadības sistēma dažādu informācijas resursu efektīvai izmantošanai un pārvaldībai. Bibliotēkas vadības sistēma – bibliotēkas operāciju efektīva pārvaldīšana, papildus tradicionālajām funkcijām (kas jau ir esošajās sistēmās) iekļauta digitālo resursu pārvaldīšana, integrācija ar citām bibliotēku sistēmām, ar augstskolas mācīšanās vadības sistēmām, tā paredz iespēju veikt analītiku un sagatavot atskaites. Vienota sistēma ļaus uzlabot augstskolu sadarbību un resursu koplietošanu.
Tās ieviešanas ieguvumi:
- tā dos iespēju augstskolām pārvaldīt gan fiziskās, gan elektroniskās kolekcijas no vienas platformas, kas ievērojami atvieglo resursu meklēšanu, katalogizēšanu un pārvaldību;
- automatizētas funkcijas ļaus bibliotēkām efektīvāk pārvaldīt piekļuvi abonētiem elektroniskajiem resursiem, nodrošinot lietotājiem nepārtrauktu piekļuvi svarīgiem informācijas avotiem;
- tā dos iespēju automatizēt daudzus bibliotēkas darbību aspektus, piemēram, iegādi, abonementu pārvaldību un citus administratīvos uzdevumus, samazinot manuālu darbu un palielinot produktivitāti;
- tā nodrošinās plašas analītiskās iespējas, kas ļauj bibliotēkām izsekot resursu izmantošanai, lietotāju uzvedībai un citiem svarīgiem rādītājiem;
- tā nodrošinās vienotu meklēšanas interfeisu, kas atvieglo resursu atklāšanu un pieejamību visiem lietotājiem;
- tā nodrošinās efektīvāku resursu izmantošanu un pārvaldību, kas ļauj institūcijām samazināt izmaksas un veicināt ilgtspējīgu attīstību.
Šīs platformas lietotāji un ieguvēji no sistēmas ieviešanas būs studenti un akadēmiskais personāls, bibliotēku darbinieki, bibliotēku vadība, mācību prorektora departaments.

Finansējuma saņēmējs šīs darbības ietvaros veiks attiecīgu IKT risinājuma iepirkumu, nodrošinās  sistēmas ieviešanas koordināciju un atbalstu augstskolām, īstenos regulāru monitoringu, veiks snieguma vērtēšanu un ziņojuma sagatavošanu. No projekta paredzēts finansēt sistēmas ieviešanu un uzturēšanu (licences) četrās zinātņu universitātēs. Projekta izmaksās nozīmīgu daļu sastādīs integrētās digitālo un bibliotēkas resursu pārvaldības ieviešana – gan risinājuma integrācija ar mācību un studiju vadības, resursu pārvaldības sistēmām, gan digitālo resursu pārvaldības un izmantošanas procesu izstrāde un ieviešana, gan resursu sagatavošana un pārnese.

Otrā sistēma ir studiju procesa novērtēšanas sistēma (platforma), tai skaitā novērtējuma anketu satura veidošana, nodrošinot savlaicīgu atgriezenisko saiti studiju procesa un kvalitātes nepārtrauktai uzlabošanai;
Novērtēšanas platforma – pasniedzēju, personāla, studentu un kursu novērtēšanas sistēma, kas apkopo datus (t.sk. atsauksmes), lai uzlabotu mācību kvalitāti un efektivitāti. Būtiska sistēmas ieviešanas aktivitāte ir novērtēšanas principu un satura izstrāde, kas var būt specifiska augstskolai vai struktūrvienībai.

Finansējuma saņēmējs šīs darbības ietvaros veiks attiecīgās sistēmas (IKT risinājuma) iepirkumu, nodrošinās sistēmas ieviešanas procesu (veiks platformas konfigurāciju un pielāgošanu; lietotāju un pārvaldītāju apmācību), nodrošinās novērtēšanas anketas vispārējā satura izstrādi, pārbaudi un pielāgošanu, koordinēs sadarbību starp augstskolām, nodrošinās sistēmas regulāru uzraudzību, sistēmas atjaunināšanu un pilnveidošanu.

Šīs platformas lietotāji un ieguvēji no sistēmas ieviešanas būs studenti un akadēmiskais personāls, augstskolas administrācija, atbalsta un tehniskais personāls, izglītības politikas veidotāji.

Trešā sistēma ir vienotā studējošo prakses pārvaldības sistēma (platforma), kas nodrošinās vienotu pieeju augstskolu studējošajiem prakšu meklēšanai, pieteikšanai un pārvaldībai.

Vienotā studējošo prakses pārvaldības platforma – centralizēta sistēma, kas nodrošina praktisko mācību un prakses pārvaldības digitalizāciju, t.sk. ikdienas darbību reģistrēšanu, snieguma novērtēšanu, komunikāciju starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem un praktikantiem.
Tās ieviešanas ieguvumi:
- vienota platforma nodrošina centralizētu datu bāzi ar prakses iespējām, kas pieejama visiem iesaistītajiem, atvieglojot prakses vietu meklēšanu un pieteikšanos;
- automatizētas funkcijas, piemēram, pieteikumu apstrāde, prakses saskaņošana un dokumentu pārvaldība, samazina administratīvo slogu un palielina procesa efektivitāti;
- platforma nodrošinās vienotus saziņas kanālus, palielinot pārredzamību un uzlabojot informācijas plūsmu starp visām pusēm;
- sistēma nodrošinās analītiskas funkcijas un ziņojumu sagatavošanu, kas ļauj augstskolām un darba devējiem efektīvi izvērtēt un uzlabot prakšu programmas;
- tiks nodrošinātas detalizēti saskaņotas prakses vietas ar studentu izglītības programmām un specializācijām, nodrošinot mērķtiecīgāku un vērtīgāku mācību pieredzi;
- tiks nepārtraukti uzraudzīta un uzlabota prakšu kvalitāte, nodrošinot atgriezenisko saiti no studentiem un darba devējiem;
- sistēma ne tikai samazinās papīra darbu nepieciešamību, bet arī uzlabos praktikantu progresa uzraudzības un vērtēšanas procesu.
Šī sistēma būs kā tehniskais risinājums nacionālās studentu aptaujas veikšanai. 
Šīs platformas lietotāji un ieguvēji no sistēmas ieviešanas būs studenti un akadēmiskais personāls (prakšu vadītāji), augstskolas administrācija, IT personāls, darba devēji, izglītības politikas veidotāji.

Ceturtā sistēma ir personas datu izmantošanas piekrišanas pārvaldības sistēma, kas nepieciešama studējošo pētījumu veikšanai, nodrošinot skaidru un pārredzamu informāciju par datu apstrādes procesiem, veicinot dalībnieku informētību.

Personas datu izmantošanas informētā piekrišanas sistēma – vada personu piekrišanu (piekrišana, atteikšanās, izmaiņas) datu izmantošanai pētniecības projektos (t.sk. atbilstoši VDAR, arī sensitīviem – veselības un sociālajiem datiem).
Tās ieviešanas ieguvumi:
- sistēma nodrošinās, ka visi pētniecības dalībnieku dati tiek apstrādāti, ievērojot stingrus privātuma un drošības standartus, kas ir būtiski, veicot pētījumus, kuros tiek izmantoti sensitīvi un personiski dati;
- tā palīdzēs augstskolām un pētniekiem ievērot datu aizsardzības likumdošanu, tostarp VDAR, kas prasa augstu caurskatāmību un lietotāju piekrišanu datu izmantošanai pētniecībā;
- sistēma dos iespēju pētniekiem viegli pārvaldīt pētījuma dalībnieku piekrišanu, nodrošinot, ka dalībnieki jebkurā brīdī var piekrist vai atsaukt savu piekrišanu datu izmantošanai, tādējādi uzlabojot pētniecības ētiku un dalībnieku uzticību;
- sistēma nodrošinās skaidru un pārredzamu informāciju par datu apstrādes procesiem, veicinot dalībnieku informētību un samazinot potenciālos nesaprašanas gadījumus; pētniecības kontekstā ļoti svarīgi ir nodrošināt, ka dalībnieki precīzi zina, kā un kādiem mērķiem viņu dati tiks izmantoti.
Šīs sistēmas lietotāji un ieguvēji no sistēmas ieviešanas būs studenti, pētnieki, datu pārvaldnieki un administrācija, augstskolu ētikas komisijas, u.c. Tas ļaus plašāk izmantot personas datus atbilstoši VDAR, kā arī uzlabotā pārvaldība un kontrole motivēs privātpersonas ļaut savus datus izmantot pētniecībai.

Iepriekš minēto sistēmu un risinājumu ieviešana ietver arī ar to izveidi un ieviešanu saistīto prasību un biznesa procesu analīzi un izstrādi, tehnisko standartu, datu struktūru, procedūru un nosacījumu, pārvaldības risinājumu izstrādi un ieviešanu, tai skaitā labāko prakšu analīzi, sistēmu arhitektūras/integrācijas risinājumu izveidi, sistēmu izstrādi vai iegādi, pielāgošanu katra sadarbības partnera vajadzībām, biznesa procesu maiņu saistībā ar digitalizāciju (iekšējās procedūras), datu sagatavošanu, pārnešanu un pārvaldību, sistēmu integrāciju, augstskolu sadarbības procedūru izveidi digitalizēto pakalpojumu sniegšanai, sistēmu lietotāju un apkalpojošā personāla apmācību.

Zinātnes universitātes un pārējie sadarbības partneri (augstskolas) otrās kārtas projektā pilotēs (aprobēs) ieviestās vienotās atbalsta sistēmas studiju procesa digitalizācijai, tās pielāgojot un ieviešot atbilstošas procedūras. Pārējām Latvijas augstskolām, kas nav projekta sadarbības partneri, būs iespējas izmantot  projektā ieviestās sistēmas, nepieciešamības gadījumā iegādājoties attiecīgās licences.

5. Ar studiju procesu saistītā augstskolas administratīvā personāla (studiju prorektori, studiju programmu vadītāji, digitalizācijas aģenti, digitalizācijas procesus veicinošais atbalsta personāls) kompetenču pilnveide digitālās transformācijas jomā, ieskaitot pedagoģiski digitālās kompetences un tādas kompetences, kas nepieciešamas digitālo tehnoloģiju atbalstīta studiju procesa un mācību pakalpojumu izveidošanai, organizēšanai, pārvaldīšanai, uzraudzībai un izvērtēšanai, tajā skaitā pieredzes apmaiņas pasākumi ar ārvalstu augstskolām
Ja 4.2.2.11. pasākuma pirmajā kārtā ir paredzēts atbalsts akadēmiskā personāla digitālo, tai skaitā pedagoģiski digitālo kompetenču, pilnveidei, lai sekmīgi ieviestu digitālos risinājumus studiju procesā, tad otrajā kārtā atbalsts paredzēts augstskolu administratīvajam personālam, kas tiešā veidā ir saistīts ar studiju organizēšanu, pārvaldīšanu un uzraudzību un no kura ir atkarīgs, cik veiksmīgi tiek īstenota digitālā transformācija visas augstskolas līmenī. Pozitīvu pienesumu augstskolu administratīvā personāla digitālo kompetenču pilnveidē dos citu valstu augstskolu progresīvās pieredzes pārņemšana, kā arī izcilu ārvalstu ekspertu vadītas mācības.

6. Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

7. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.
Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās ir iekļautas šādas izmaksas.
1. Projekta vadības personāla izmaksas un projekta īstenošanas personāla, tai skaitā ekspertu, speciālistu, konsultantu, tostarp ārvalstu, izmaksas, izņemot virsstundas,  nodrošinot, ka projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku.
Projekta vadības un īstenošanas personālu var piesaisīt gan uz darba līguma pamata, gan uz uzņēmuma līguma pamata.
2. Jaunradītu darba vietu aprīkojuma izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāls ir nodarbināts saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.
3. Iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai"; transporta izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai"; transportlīdzekļu noma projekta īstenošanas un vadības personālam. Šāds regulējums noteikts, ņemot vērā to, ka otrās kārtas īstenošanai projekta iesniedzējs piesaista sadarbības partnerus, līdz ar to ir jāparedz iespēja projekta vadības personālam un projekta īstenošanas personālam segt iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas uz attiecīgajām partnerinstitūcijām.
4. Ārvalstu komandējumu izmaksas projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam, lai iepazītos ar citu valstu augstskolu pieredzi studiju procesa digitalizācijas jomā, iepazītos ar studiju procesa atbalsta sistēmu (platformu) izstrādātāju pieredzi, kā arī ārvalstu komandējumu izmaksas augstskolu administratīvajam personālam, lai pārņemtu ārvalstu augstskolu pozitīvo pieredzi un pilnveidotu savas digitālās kompetences. Minētās izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir skaidri saistāmas ar projekta rezultāta sasniegšanu;
5. Ar apmācību, semināru, diskusiju un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, tai skaitā telpu īres izmaksas (ja projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja vai projekta sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses), izdales materiālu nodrošinājuma izmaksas u.c. izmaksas, kas saistītas ar mācību un pieredzes apmaiņas pasākumiem.
6. Pakalpojumu un piegādes izmaksas, kas saistītas ar vienotās studiju vadības sistēmas izveidi, ar vienotā studiju un mācību kursu reģistra izveidi, ar atbalsta sistēmu risinājumu izstrādi vai iegādi, kā arī ar mācību nodrošināšanu augstskolu administratīvajam personālam, ja minētās darbības veic ārpakalpojumu sniedzējs.  
7. Licenču iegādes izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu iegādes izmaksas vienotās studiju vadības sistēmas, vienotā studiju un mācību kursu reģistra, kā arī vienoto atbalsta sistēmu risinājumu nodrošināšanai.
8. Projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas.
Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no noteikumu spēkā stāšanās dienas, lai savlaicīgi uzsāktu īstenot darbības, kas saistītas ar sadarbības partneru atlasi, ar studiju un mācību kursu reģistra izveidi, kā arī sekmētu ES fondu pasākumu ieviešanas n+3 principa izpildi.
Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līguma ar finansējuma saņēmēju noslēgšanas, vienlaikus “definētajam” sadarbības partnerim tās ir attiecināmas ne ātrāk kā no dienas, kad noslēgts līgums ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu.
Sadarbības partnerim ir attiecināmas personāla izmaksas, pakalpojumu un piegādes izmaksas, licenču iegādes izmaksas.

Noteikumu projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru. Maksimālais avansa apmērs nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Vienlaikus finansējuma saņēmējam kā biedrībai, kas veic valsts pārvaldes uzdevumu, avansa maksājuma un starpposmu maksājumu summa var būt 95 procenti no projektam piešķirtā kopējā finansējuma saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.– 2027. gada plānošanas periodā" 18. punktā ietverto regulējumu. Tas nodrošinās nepārtrauktu finanšu plūsmu projekta īstenošanas laikā.

Noteikumu projekts paredz, ka otrajā kārtā finansējuma saņēmējam līdz 2029. gada 31. decembrim Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmā ir jāuzkrāj dati par nacionālajiem rādītājiem:
1) augstskolu skaits, kuras izmanto vienoto studiju vadības sistēmu;
2) augstskolu skaits, kurās ir ieviesta integrētā digitālo resursu un bibliotēkas vadības sistēma;
3) augstskolu skaits, kurās ir ieviesta studiju procesa novērtēšanas sistēma;
4) augstskolu skaits, kurās ir ieviesta studējošo prakses pārvaldības sistēma;
5) augstskolu skaits, kurās ir ieviesta personas datu izmantošanas piekrišanas pārvaldības sistēma;
6) ar studiju procesu saistītā augstskolu administratīvā personāla skaits, kas pilnveidojis kompetences augstskolas digitālās transformācijas jomā.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka otrajā kārtā līdz 2025. gada 31. decembrim ir sasniedzams nacionālais rādītājs – izveidots vienots studiju un mācību kursu reģistrs.
Pēc 2025. gada 31. decembra projektā turpināsies darbi pie kursu reģistra adaptācijas un attīstības.

Noteikumu projekts paredz, ka otrajā kārtā tiek īstenots projekts, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu.  
Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2. pantam, biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Publiskas vai privātas personas kapitālsabiedrības šajā jomā nedarbojas, nevienai citai biedrībai nav deleģēti pārvaldes uzdevumi izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus.
Projekta līdzekļi tiks ieguldīti ar nekomerciāliem mērķiem saistītās darbībās.
Finansējuma saņēmējs īstenos projektā atbalstāmās darbības, negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. Tas īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, tam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas.
Noteikumu projekts nosaka, ka atbalsts sadarbības partneriem nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Sadarbības partnerim nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Lai neradītu situāciju, ka sadarbības partnerim tiek sniegts komercdarbības atbalsts, projekta iesnieguma sagatavošanas procesā VPC būtu jāpārliecinās, ka attiecīgās augstskolas iesaiste projektā nav saistīta ar komercdarbības atbalsta sniegšanu, tas ir, attiecībā uz to neizpildās vismaz viena no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm. Tā kā nevienai Latvijas augstskolai šobrīd nav ietekmes uz ES iekšējo tirgu (sk. informāciju anotācijas sadaļā "Latvijas augstākās izglītības sistēmas un augstskolu ietekme uz konkurenci ES iekšējā tirgū"), līdz ar to attiecībā uz augstskolām kā sadarbības partneriem nav konstatējama komercdarbības atbalsta sniegšana, un finansējuma saņēmējam papildu izvērtējums par katru projektā iesaistīto augstskolu nav jāveic.

Pirmās un otrās kārtas īstenošanas nosacījumi

Finansējuma saņēmējs pirmās un otrās kārtas projektu īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim ir jānodrošina atsevišķa ar saimniecisko darbību nesaistīto darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite, kā arī minēto darījumu finanšu plūsmu nodalīšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskata sagatavošanas kārtību.

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts paredz publisko iepirkumu veikšanu, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim ir pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu (iekšējo kārtību), ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismiem.

Finansējuma saņēmēja un projekta sadarbības partnera iestādē izveidojamā kontroles sistēma aptver Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK), likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Komisijas paziņojuma Nr. C/2021/2119 Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu 2021/C 121/01 un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" prasības:
- preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus;
- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei.
Papildus projekta iesniedzēja un sadarbības partnera organizācijās ir ieviests ētikas kodekss un procedūras disciplināratbildības piemērošanai,  kā arī ir izveidots ziņošanas mehānisms kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvu/kriminālatbildību un izveidota trauksmes celšanas sistēma.

Latvijas augstākās izglītības sistēmas un augstskolu ietekme uz konkurenci ES iekšējā tirgū

Tā kā pirmās kārtas ietvaros finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri ir augstskolas, bet otrās kārtas ietvaros sadarbības partneri ir augstskolas, IZM ir izvērtējusi Latvijas augstākās izglītības sistēmas ietekmi uz konkurenci ES iekšējā tirgū. Tā rezultātā IZM ir secinājusi, ka Latvijas augstākās izglītības institūciju sniegtajiem izglītības pakalpojumiem ir vietējs raksturs.
IZM ir noteikusi, ka augstskolas ietekmes uz ES iekšējo tirgu vērtēšanai izmanto trīs pazīmes, kurām izpildoties (visām pazīmēm), augstskolai ir ietekme uz ES iekšējo tirgu: (1) studējošo skaits no citām ES valstīm pārsniedz 15 procentus no kopējā attiecīgajā augstskolā studējošo skaita, (2) dominējošā studiju valoda ir angļu valoda, (3) augstskola ierindojas pasaules universitāšu reitinga TOP 500).
Analizējot statistikas datus par augstākās izglītības institūcijām, IZM ir secinājusi, ka tajās ārvalstu studējošo īpatsvars (neskaitot apmaiņas programmu studentus) pēdējos trīs pārskata gados vidēji ir 13,4% (2021. gadā – 12,7 %, 2022. gadā – 13,4 %, 2023. gadā – 14,1%)[7], kas nepārsniedz 15 % robežu un tādējādi uzskatāms, ka kopumā atbalstam augstākajai izglītībai ir vienīgi vietēja mēroga ietekme saskaņā ar Eiropas Komisijas dokumenta “Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu”[8] 196. un 197. punktu.
Latvijas augstākās izglītības sistēmas vietējo mērogu pamato arī Latvijas augstākās izglītības institūciju vieta pasaules augstskolu reitingos. Šobrīd trīs ietekmīgākie universitāšu reitingi ir "QS World University Rankings"[9], "Times Higher Education World University Rankings"[10], kā arī Šanhajas ARWU (The Academic Ranking of World Universities)[11] reitings. "QS World University Rankings" tiek veidots kopš 2004. gada, vadoties pēc vairākiem indikatoriem: pasaules mēroga reputācijas, augstskolu mācībspēku un darba devēju aptauju rezultātiem, citējamības, pasniedzēju un studentu skaita attiecības, kā arī ārvalstu studentu un mācībspēku īpatsvara. "QS World University Rankings" 2024. gada reitingā ir iekļuvušas trīs Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte, kas ierindojas 751.–760. vietā, Latvijas Universitāte, kas ierindojas 801.–850. vietā un Rīgas Stradiņa universitāte, kas ierindojas 901.– 950. vietā.
Savukārt "Times Higher Education World University Rankings" 2024. gada reitingā Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte ierindojas 1001. –1200. vietā, bet Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ierindojas augstskolu grupā, kas dala 1501.+ vietu, bet Šanhajas ARWU reitingā nav atrodama neviena no Latvijas augstskolām. Tātad, neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi pasaules ietekmīgāko pasaules universitāšu reitingu TOP 500.
Attiecībā uz mācību valodu Valsts izglītības informācijas sistēmas dati rāda, ka 2023./2024. ak. gada sākumā kopumā Latvijas augstskolās dominējošā studiju valoda ir latviešu valoda (77% studējošo studiju programmas apgūst latviešu valodā).
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā ir vietēja ietekme, augstskolu sniegtie izglītības pakalpojumi neietekmē tirdzniecību un neizkropļo konkurenci ES iekšējā tirgū, kā rezultātā atbalsts 4.2.2.11. pasākuma ietvaros nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Tā kā komercdarbības atbalsta pazīmes ir jāizvērtē arī katras augstskolas līmenī, projektu iesnieguma sagatavošanas procesā pirmās un otrās kārtas projekta iesniedzējam būtu jāizvērtē katras projektā iesaistītās augstskolas atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 4. pazīmei[12].
Ņemot vērā to, ka neviena no Latvijas augstskolām nav iekļuvušas 2024. gada pasaules universitāšu reitinga TOP 500, ir pamats uzskatīt, ka nevienai Latvijas augstskolai šobrīd nav ietekmes uz ES iekšējo tirgu.

4.2.2.11. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta  sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar sekojošiem atbalsta instrumentiem:
1) ES fondu 14-20 prioritārā virziena "Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF) 14.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē (ESF)" 14.1.1.1. pasākumu "Digitalizācijas iniciatīvas studiju kvalitātes pilnveidei";

2) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otro kārtu "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti";  

3) ES fondu 21-27 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.8. pasākumu "Augstskolu studiju vides modernizācija".
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta ietvaros plānotajām atbalstāmajām darbībām nodrošina sinerģiju, papildinātību un nepārklāšanos ar citām augstskolas studiju digitalizācijas iniciatīvu un e-risinājumu ieviešanas atbalsta programmām.
Lai nodrošinātu 4.2.2.11. pasākuma nepārklāšanos ar citām atbalsta programmām un izslēgtu dubultā finansējuma risku projektos, viens no projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem nosaka, ka pirmās kārtas projekta iesniegumā projekta iesniedzējam būs jāpievieno detalizēta informācija par citu pasākumu projektos īstenotajām darbībām studiju digitalizācijas, tai skaitā e-risinājumu ieviešanas jomā, pamatojot, ka pirmās kārtas projektā netiks finansētas vienas un tās pašas darbības (attiecas arī uz sadarbības partneri).

4) Otrās kārtas projektā tiks nodrošina sinerģija ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.4.i. investīciju "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" (turpmāk – IMK). IMK projekta ietvaros  līdz 2026. gada 31. maijam plānots attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu pieeju, kas stiprina indivīda mācību ceļu īstenošanu, pārvaldību un informācijas par mācīšanas rezultātiem uzglabāšanu, kā arī sekmēt pieaugušo dalību izglītībā. Tai skaitā attīstīt atbilstošu digitālo vidi IMK pieejas aprobēšanai un turpmākai funkcionēšanai – Prasmju pārvaldības platformu, kas ļaus pilnvērtīgi pārvadīt personu mācību tiesības un rezultātus, nodrošināt IMK un mācību procesu administrēšanu un veikt IMK pieejas aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi. Ņemot vērā, ka pieaugušo izglītība tiek īstenota arī augstākās izglītības ietvaros, līdz ar to būtiski nodrošināt, ka izstrādāto IT risinājumu ietvaros tiek nodrošināta datu apmaiņa un uzkrāšana neatkarīgi no izglītības pakāpes. Līdz ar to pārliecinoties, ka indivīda dati ir vienuviet un piekļuve pieaugušo izglītības piedāvājumam, kā arī informācijas uzkrāšanai par sasniedzamajiem rezultātiem tiek izmantotas vienotas datu struktūras.
Otrās kārtas ietvaros izstrādātais vienotais studiju un mācību kursu reģistrs ļaus augstskolām sniegt plašāku mācību pakalpojumu piedāvājumu, t.sk. mikrokvalifikāciju apguvei, dažāda veida pieaugušo izglītībā. Vienotais reģistrs būs izmantojams dažādu nozaru cilvēkkapitāla attīstības, kvalifikācijas un kompetenču paaugstināšanas, pārkvalifikācijas u.c. mācību aktivitāšu atbalsta instrumentos.

5) Otrās kārtas projektā tiks nodrošina sinerģija un demarkācija ar ES fondu 21-27 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākumu “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram”, kura ietvaros ir plānot izveidot  Vienoto elektronisko izglītības datu telpu informācijas pārvaldībai, t.sk. vienotā uzņemšana augstākajā izglītībā” (turpmāk – Vienotā datu telpa). Vienotā datu telpa dos iespēju attīstīt jaunus e-pakalpojumus. Tā nodrošinās nepieciešamo standartizāciju un datu pieejamību integrācijai ar Eiropas sistēmām un atbilstību regulām. Vienotajā datu telpā tiks uzkrāti arī dati no otrās kārtas projektā ieviestajām sistēmām: studiju vadības sistēmas, studiju procesa novērtēšanas sistēmas, vienotās studējošo prakses pārvaldības sistēmas, personas datu izmantošanas piekrišanas pārvaldības sistēmas, vienotā studiju un mācību kursu reģistra. Vienotās datu telpas modulis – uzņemšanas sistēma augstākajā izglītībā nodrošinās digitālo izglītības dokumentu apstrādi un nodošanu studiju vadības sistēmai. Vienotās datu telpas projektu īstenos VPC.

6) Otrās kārtas projektā tiks nodrošina sinerģija un demarkācija ar "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekts "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs", kur otrās kārtas ietvaros izveidotā vienotā studiju vadības sistēma nodrošinās funkcionalitāti digitālā diploma saņemšanai, interpretācijai un izsniegšanai.

7) Otrās kārtas projektā tiks nodrošina sinerģija un demarkācija ar ES fondu 21-27 4.2.2.9. pasākuma Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" pirmos kārtu, kuras ietvaros izveidotais Kvalifikācijas līmeņu  un to raksturojošo izglītības kopuma katalogs nodrošinās nepieciešamo informāciju studiju vadības sistēmai, lai piešķirtu studentiem diplomus.

4.2.2.11. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana".
Noteikumu projekts paredz, ka KPVIS finansējuma saņēmējam saņēmējam jāuzkrāj dati par vismaz vienu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk- HP VINPI) rādītāju (piemēram,"“Konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par  tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem", "Mediju kampaņu, semināru, konferenču  un komunikācijas pasākumu skaits, kuros  sabiedrības informēšanai tika nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ieraksti)"). Projekta iesniedzējs var izvēlēties arī citu HP VINPI rādītāju, kas ir definēts KPVIS vai pievienot jaunu HP VINPI rādītāju, kas atbilst projekta saturam un ir sasniedzams ar projekta darbībām;

Savukārt 4.2.2.11. pasākumam nav ietekmes uz horizontālajiem principiem "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Nenodarīt būtisku kaitējumu". 
Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam, 4.2.2.11. pasākuma ESF Plus investīcijām tiek piemērots 150. intervences kods "Atbalsts augstākajai izglītībai (izņemot infrastruktūru)".


[1] 4.2.2.11. pasākuma mērķis atbilst Latvijas Nacionālo attīstības plāna 2021.–2027.gadam (NAP2027) prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virzienam "Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība" un nodrošinās virzību uz mērķi "Izglītības kvalitāte uzņēmējdarbībā un dzīvē izmantojamu zināšanu un prasmju ieguvei ikvienam valsts iedzīvotājam", kā arī veicinās NAP2027 indikatora "Vidējās un augstākās izglītības iestāžu nesenu (pirms viena-trim gadiem) absolventu (20–34 gadu vecumā) nodarbinātības līmenis", kā arī indikatora  "16–74 gadus vecu personu īpatsvars, kurām ir pamata un augstākas digitālās prasmes" mērķa vērtības sasniegšanu.

[2] 4.2.2.11. pasākums atbilst DTP2027 4.1. attīstības jomas "Digitālās prasmes un izglītība" 4.1.1. rīcības virzienam "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība izglītības procesā" un  4.1.2. rīcības virzienam "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība no pamatprasmēm līdz augsta līmeņa prasmēm". Līdz ar to 4.2.2.11. pasākums sekmēs DTP2027 noteikto politikas mērķi: "Ir nodrošināta iespēja pastāvīgi un pēc individualizēta pieprasījuma apgūt digitālās prasmes ikdienai, nodarbinātībai, tostarp darbam IKT specialitātēs un palielinot tajās nodarbināto sieviešu skaitu, uzņēmējdarbībai, zinātnei un izpētei, lai virzītos uz tādu sabiedrību, kas balsta savu labklājību digitālo tehnoloģiju iespēju efektīvā izmantošanā un radošā attīstībā". Vienlaikus 4.2.2.11. pasākums atbilst DTP2027 4.4. attīstības jomas "Tautsaimniecības (t. sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija"” 4.4.13. rīcības virzienam "Izglītības procesu digitalizācija" un tas sekmēs DPT2027 noteikto mērķi: "Tautsaimniecības digitālās transformācijas ietvaros, izmantojot digitālo tehnoloģiju radītās iespējas, ir veiktas sabiedrības un valsts pārvaldes attīstības plānošanas izmaiņas, pakalpojumu pārveide, sabiedrības un valsts pārvaldes kultūras izmaiņas, procesu un to tehnoloģiskā nodrošinājuma pārveide, radot pamatu dzīves kvalitātes paaugstināšanai un valsts un tautsaimniecības konkurētspējas celšanai" 4.2.2.11. pasākums veicinās DTD2027 noteiktā politikas rezultāta "Palielināts IKT speciālistu kopumā un IKT speciālistu - sieviešu skaits" mērķa vērtības sasniegšanu.

[3] Digitālās izglītības rīcības plāns (2021–2027) ir atjaunināta Eiropas Savienības (ES) politikas iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmu ilgtspējīgu un efektīvu pielāgošanu digitālajam laikmetam. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam "Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam"" (Briselē, 30.9.2020.COM(2020) 624 final)

[4] https://likumi.lv/ta/id/342091-par-banku-augstskolas-reorganizaciju

[5] https://likumi.lv/ta/id/342094-par-rezeknes-tehnologiju-akademijas-reorganizaciju

[6] https://caudit.edu.au/communities/caudit-higher-education-reference-models/

[7] CSP dati, pieejami Pārskati par Latvijas augstāko izglītību, pieejami: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA050/.

[8] http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016XC0719(05)&from=EN

[9] https://www.topuniversities.com/university-rankings

[10] https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings

[11] http://www.shanghairanking.com/

[12] 4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. (https://likumi.lv/ta/id/267199-komercdarbibas-atbalsta-kontroles-likums)