Anotācija (ex-ante)

Atvieglotās kārtības likuma anotācijā norādīts: "Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" 76. punktā noteikts, ja saskaņā ar paredzētās darbības jomu reglamentējošo likumu paredzēto darbību akceptē Ministru kabinets, tad dokumenti ir iesniedzami Ekonomikas ministrijā". Ņemot vērā, ka šobrīd enerģētikas jomas atbildīgā ministrija ir KEM, pamatojoties uz Paredzētās darbības Ierosinātājas 2025. gada 31. oktobra iesnieguma Nr. V-25/K2V/33 pamata, KEM ir sagatavojusi Rīkojuma projektu un tā anotāciju, kas tiek virzīts Ministru kabinetam paredzētās darbības akceptēšanai.

Paredzētās darbības un tās plānotās teritorijas apraksts

Paredzētās darbības plānotā īstenošanas vieta saskaņā ar Atzinumu un IVN ziņojumu: Dienvidkurzemes novada Sakas pagasts un Kuldīgas novada Alsungas pagasts. Paredzētās darbības izpētes teritorijā ietilpstošo zemes vienību kadastra numuri un kadastra apzīmējumi ir atbilstoši Atzinuma 2. punktam. 

Atbilstoši Kompetentās institūcijas nosacījumiem Paredzētā darbība ietver ne vairāk kā 46 vēja elektrostacijas (turpmāk - VES) un saistītās infrastruktūras būvniecību (sākotnējā projekta iecere paredzēja 61 VES uzstādīšanu. Uzsākot ainavas, biotopu, augu un ornitoloģisko izpēti, kā arī uzklausot sabiedrības viedokli, vairākas zemes vienības no projekta izslēgtas (IVN ziņojuma 2.1. un 2.1.1. tabulas) un samazināts plānotais VES skaits līdz šobrīd plānotajām 46 VES), veicot novērtējumu divām VES izvietojuma alternatīvām. A alternatīva paredz 46 VES būvniecību ekonomiski un tehnoloģiski izdevīgākajā izvietojumā, bet B alternatīva – 46 VES būvniecību izvietojumā, kas mazina meža biotopa fragmentāciju šobrīd mežsaimnieciski izmantotos mežos, samazinot no jauna izbūvējamu pievedceļu garumu, kā arī pārplānojot atsevišķu VES izbūves vietas, lai saglabātu vitālākās aizsargājamu augu dzīvotnes (IVN ziņojuma 3.2.1. tabula, 3.2.1. attēls un 3.2.2. attēls). VES paredzēts izvietot teritorijās, kuru pašreizējā izmantošana ir meža zemes.

Darbības vietā plānots uzstādīt jaunākās paaudzes VES (IVN ziņojuma 3.1.1. tabula), kuru nominālā ražošanas jauda atkarībā no vērtētā modeļa ir 6,2–7,0 MW. Kopējais vēja parkā saražotās enerģijas apjoms atkarībā no izvēlētā VES modeļa būs robežās no 901 100 līdz 1 038 200 MWh/gadā. Kopējais faktiskais vēja parkā saražotās enerģijas apjoms būs atkarīgs gan no izvēlētā modeļa, gan katras VES darba laika (ņemot vērā stacijas apturēšanas laiku mirgošanas efekta, putnu aizsardzības un citu ietekmju samazināšanas nolūkā). Teorētiski sasniedzamais maksimālais vienas VES saražotais daudzums ir līdz 22 569 MWh gadā (IVN ziņojuma 3.1. nodaļa).

Maksimālais VES augstums, neatkarīgi no izvēlētā modeļa un realizējamās novietojuma alternatīvas, nebūs lielāks par 250 metriem, plānotais VES masta augstums nepārsniegs 168,5 metrus.

Ņemot vērā VES straujo attīstību, kā arī laika noilgumu starp plānošanas procesu un VES parka būvniecību, IVN procesa ietvaros nav izvēlēts viens konkrēts VES modelis, bet ir salīdzināti vairāki modeļi (IVN ziņojuma 3.1.1. tabula), lai identificētu optimālākos iespējamos risinājumus un definētu obligātās prasības (rotora diametrs, stacijas augstums, nepieciešamie tehniskie rādītāji), kam jāatbilst vai kas ir ierobežojošas konkrētajā VES parkā.

Paredzētās darbības teritorijai tuvākās apdzīvotās vietas ir Saka, kas atrodas aptuveni 1,7 kilometru attālumā, Pāvilosta, kas atrodas aptuveni 2,5 kilometru attālumā un Ziemupe, kas atrodas aptuveni 4,9 kilometru attālumā no vēja parka teritorijas. 

IVN ziņojumā noteikti attālumi no 79 tuvākajām dzīvojamajām ēkām līdz Paredzētās darbības teritorijai. Attālumā mazākā par 900 metriem līdz tuvākajai VES, atrodas dzīvojamās mājas "Graudiņi" (889 metri), "Novadi" (884,6 metri) un "Sunkuri" (886,3 metri). 

Piekļuvi Paredzētajai darbībai būvniecības un ekspluatācijas laikā plānots nodrošināt, izmantojot valsts reģionālo autoceļu P111 Ventspils (Leči) - Grobiņa, pašvaldības autoceļu “Akmensraga ceļš”, darbības vietu šķērsojošās dabiskās brauktuves, kas tiks pārbūvētas, un jaunizbūvētus pievedceļus.

Pāvilostas novada teritorijas plānojumā Paredzētās darbības izpētes teritorijai plānotā (atļautā) izmantošana ir noteikta kā Mežu teritorija. VES parka infrastruktūra tiks izvietota zemes vienībās, kuru lietošanas mērķis ir noteikts Mežu teritorijas.  Atsevišķām zemes vienību daļām ir noteikta funkcionālā zona Lauku zemes un Ūdeņu teritorijas.

Atbilstoši Alsungas novada teritorijas plānojumam transformatora apakšstacijas izbūve pieslēgumam Kuldīgas novada Alsungas pagastā tiks veikta teritorijā, kuras primārais pielietojums ir Lauksaimniecības zeme.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 161. punktu, VES, kuru jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā, lauksaimniecības teritorijā un mežu teritorijā atbilstoši IVN nosacījumiem. Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 4. pants noteic, ka ir atļauts izvietot VES ārpus pilsētām un ciemiem vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajā rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā, lauksaimniecības teritorijā, uz mežu zemēm, ievērojot, ka attālums no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežai ir vismaz 800 metri.

Kā tas norādīts Senāta praksē, paredzētās darbības akcepts neaptver vērtējumu par tādiem apstākļiem, kas attiecas uz turpmākiem procesiem, tostarp plānotās būvniecības atbilstību vai neatbilstību Aizsargjoslu likumā un teritorijas plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām, kas vērtējams būvatļaujas izdošanas procesā (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 7. maija spriedumu lietā Nr. SKA-356/2018 (A420168915), 10. punktu). Arī tiesību doktrīnā uzsvērts, ka teritorijas plānošana ir pašvaldības autonomā funkcija, kurā pašvaldībai pieder zināmas monopoltiesības (sk. Čepāne I., Statkus S. Pašvaldības teritorijas plānojums kā nekustamā īpašuma tiesību aprobežojums. Jurista Vārds, 25.01.2005., Nr. 3 (358)). Ministru kabinets nekonstatē acīmredzamas paredzētās darbības pretrunas ar teritorijas plānošanas dokumentiem vai citiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Tomēr, kā tas atzīts Senāta praksē un tiesību doktrīnā, detalizētu šo apstākļu izvērtējumu savas autonomās kompetences ietvaros veiks attiecīgā pašvaldība, lemjot par būvatļaujas izdošanu paredzētās darbības īstenošanai.

Atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” izstrādātajai dokumentācijai Paredzētās darbības vietā un tai piegulošajā teritorijā neatrodas neviens ūdens ieguves urbums un neviena pazemes ūdens atradne. IVN ziņojumā secināts, ka nav prognozējama jebkāda VES būvniecības un ekspluatācijas ietekme uz pazemes ūdens resursiem vai to kvalitāti.

Saskaņā ar IVN ziņojuma 4.4. nodaļā ietverto informāciju, ka Paredzētās darbības izpētes teritorijā neatrodas valsts vai vietējas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (turpmāk – ĪADT) un mikroliegumi. VES parka apkārtnē (līdz 3 kilometru rādiusā) tuvākās ĪADT, kam noteikts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) (turpmāk – Natura 2000 teritorija) statuss, ir Grīņu dabas rezervāts, dabas liegums “Ziemupe”, dabas liegums “Sakas grīņi”, dabas liegums “Pāvilostas pelēkā kāpa”, aizsargājamā jūras teritorija “Akmensrags”, kā arī aizsargājama teritorija, kas nav iekļauta Natura 2000 teritoriju tīklā, – dabas parks “Upesmuižas parks”. Elektropārvades kabeļu trases apkārtnē atrodas Natura 2000 teritorija – dabas liegums “Alsungas meži” un dabas liegums “Užavas augštece”, kā arī aizsargājamā dabas teritorija, kas nav iekļauta Natura 2000 teritoriju tīklā, - aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Baltijas ledus ezera krasta valnis pie Rīvas”, dabas liegums “Pelēkās kāpas” un dabas liegums “Priekškāpu biotopu komplekss”. Elektropārvades kabeļu trases tiešā tuvumā atrodas divi mikroliegumi, kas izveidoti mazā ērgļa aizsardzībai, taču elektropārvades kabeļu trase neskar šos mikroliegumus. Nav konstatēta negatīva ietekme uz dižkokiem vai potenciāliem dižkokiem. Dabas liegums “Sakas grīņi” un dabas liegums “Pāvilostas pelēkā kāpa” atrodas 2,4 – 3 kilometru attālumā no Paredzētās darbības teritorijas (tuvākās VES) un IVN ziņojumā secināts, ka Paredzētās darbības īstenošana šādā attālumā nevar ietekmēt dabas liegumos esošos aizsargājamos biotopus un augu sugas, kā aizsardzībai šīs ĪADT izveidotas. Ornitologu novērtējums liecina, ka Paredzētās darbības teritorija neatrodas tiešā tuvumā teritorijai, kur novērota putnu sugu koncentrācija, vai putnu migrācijas ceļā. Līdz ar to IVN ziņojumā netiek prognozēta negatīva Paredzētās darbības īstenošanas ietekme uz dabas vērtībām vai likumsakarībām un mijiedarbībām, kas nosaka to pastāvēšanu. Ziņojumā nav konstatēta būtiska ietekme uz ĪADT, mikroliegumiem vai dabas pieminekļiem. 

Paredzētās darbības iespējamās ietekmes uz īpaši aizsargājamiem augiem un biotopiem novērtējumu veikuši sertificēti sugu un biotopu eksperti. Paredzētās darbības iespējamās ietekmes uz savvaļas putnu populācijām izvērtējumu veikuši sertificēti eksperti - ornitologi. Paredzētās darbības iespējamās ietekmes uz sikspārņu faunu novērtējumu veicis sertificēts eksperts sikspārņu un to dzīvotņu jomā.

Biedrība “Baltijas Vides Forums” projekta “Baltijas Sea2Land" ietvaros veica piekrastes ainavu telpu novērtēšanu. Saskaņā ar šo novērtējumu Paredzētā darbība tiek plānota Ziemupes–Saraiķu meža ainavu telpā, kuras kā ainavas rakstura kopējais vērtējums ir zemāks par vidējo un tā unikalitāte novērtēta kā zema. IVN ziņojumā iekļauto ainavu novērtējumu veikusi ainavu arhitekte.

Atbilstoši Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes informācijas sistēmā “Mantojums” pieejamajai informācijai, Paredzētās darbības teritorijā nav valsts aizsargātu kultūras pieminekļu. Paredzētās darbības vietai tuvākie valsts, novada un vietējas nozīmes vēstures un kultūras pieminekļi atrodas Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā. Atbilstoši Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinumam norādāms, ka paredzētās darbības akceptēšanas gadījumā jāievēro IVN ietvaros noteiktie ekspertu ieteikumi un nosacījumi negatīvās ietekmes uz kultūras mantojumu mazināšanai, tai skaitā attiecībā uz potenciāli jaunatklātām kultūrvēsturiski nozīmīgām liecībām būvniecības darbu laikā.

IVN ziņojumā secināts, ka Paredzētās darbības vietā vai tās tiešā tuvumā neatrodas piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas. Tuvākā potenciāli piesārņotā vieta reģistrēta 600 metru attālumā no projektējamās apakšstacijas teritorijas Alsungas pagastā. Saskaņā ar IVN ziņojumu paredzētās darbības teritorija neskars šo potenciāli piesārņoto vietu. Sakas pagastā un Alsungas pagastā nav izvietoti paaugstinātas bīstamības objekti, kas atbilst Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 46 “Paaugstinātas bīstamības objektu saraksts”.

Atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” izstrādātajai dokumentācijai par plūdu riskiem – “Plūdu riska informācijas sistēma” un “Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāns 2022. – 2027. gadam” – Paredzētās darbības teritorija neatrodas nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijā.

IVN procesa hronoloģisks apraksts

- 2021. gada 29. oktobrī Paredzētās darbības Ierosinātājs iesniedza iesniegumu Vides pārraudzības valsts birojā, kas uz to brīdi pildīja IVN jomas Kompetentās institūcijas funkcijas, pirms IVN uzsākšanas;
- 2021. gada 30. novembrī Vides pārraudzības valsts birojs pieņēma lēmumu Nr. 5-02/34 “par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”;
- no 2022. gada 23. marta līdz 2022. gada 13. aprīlim norisinājās Paredzētās darbības IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana;
- 2022. gada 6. maijā Vides pārraudzības valsts birojs izsniedza IVN programmu Nr. 5-03/14/2022  “ietekmes uz vidi novērtējumam Pāvilostas vēja elektrostaciju parka būvniecībai un elektropārvades pieslēguma izveidei Dienvidkurzemes novadā”;
- 2023. gada 13. martā Vides pārraudzības valsts birojs pieņēma lēmumu Nr. 5-02-1/2/2023 “Par grozījumiem 2021. gada 30. novembra Lēmumā Nr. 5-02/34 “par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu” un sabiedrības informēšanas pasākumiem”;
- no 2023. gada 23. novembra līdz 2023. gada 14. decembrim norisinājās Paredzētās darbības IVN atkārtota sākotnējā sabiedriskā apspriešana;
- no 2024. gada 10. janvāra līdz 10. februārim norisinājās Paredzētās darbības IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana Kuldīgas novadā, savukārt no 2024. gada 22. janvāra līdz 22. februārim norisinājās Paredzētās darbības IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana Dienvidkurzemes novadā;
- 2024. gada 27. maijā Vides pārraudzības valsts birojā iesniegts Paredzētās darbības IVN ziņojums un uzsākta tā izvērtēšana;
- 2024. gada 27. maijā Vides pārraudzības valsts birojā iesniegts Paredzētās darbības IVN ziņojums un uzsākta tā izvērtēšana;
- 2024. gada 16. septembrī Vides pārraudzības valsts birojs pieņēma lēmumu Nr. 5-02-1/43/2024 “par grozījumiem 2021. gada 30. novembra Lēmumā Nr. 5-02/34 “par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu” un sabiedrības informēšanas pasākumiem”;
- 2024. gada 16. septembrī Vides pārraudzības valsts birojs pieņēma lēmumu Nr. 5-02-1/44/2024 par grozījumiem 2022. gada 6. maija izsniegtajā Programmā Nr. 5-03/14/2022.;
- 2024. gada 17. septembrī Vides pārraudzības valsts birojs nodeva Paredzētās darbības IVN ziņojumu Ierosinātājam pārstrādāšanai;
- no 2025. gada 20. jūnija līdz 20. jūlijam norisinājās Paredzētās darbības pārstrādātā IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana;
- 2025. gada 12. augustā Ierosinātājs iesniedza Kompetentajā institūcijā pārstrādāto Paredzētās darbības IVN ziņojumu;
- 2025. gada 30. septembrī Kompetentā institūcija sniedza Atzinumu Nr. 10.7/9/2025 “par vēja parka K2 Ventum būvniecības Dienvidkurzemes novadā un elektropārvades pieslēguma izveides Dienvidkurzemes novadā un Kuldīgas novadā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu”. 

Paredzētās darbības IVN programma

Kopsavilkums par IVN programmā ietvertajām sadaļām un prasībām ietekmes uz vidi vērtēšanai:
Vispārējo prasību detalizācijas pakāpe IVN ziņojuma sagatavošanai (sniedzamās  informācijas detalizācijas pakāpe);
- Institūcijas un organizācijas, ar kurām nepieciešams konsultēties vai kurām iesniedzams IVN ziņojums. Noteiktās institūcijas, ar kurām jākonsultējas: Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk - DAP), Valsts meža dienests, akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls", valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra", sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Elektroniskie sakari", valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas valsts ceļi", Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Aizsardzības ministrija un nepieciešamības gadījumā citas institūcijas un komersanti;
- Prasības novērtēšanas un pētījumu kopumam, kas jāietver IVN ziņojumā, t.sk.:
- Paredzētās darbības vietas un paredzētās darbības raksturojums;
- Vides stāvokļa novērtējums Paredzētās darbības vietā un tās apkārtnē;
- Paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi un tās novērtējums, ņemot vērā, ka katrs no ietekmju veidiem apsver gan tiešos, gan netiešos, sekundāros, savstarpējos un summāros, pārrobežu u.c. ietekmes aspektus;
- Izvēlētās alternatīvas pamatojums, ņemot vērā ietekmes uz vidi salīdzinājumu;
- Izmantotās novērtēšanas metodes;
- Prasības negatīvo ietekmju uz vidi novēršanas, nepieļaušanas vai samazināšanas pasākumu novērtēšanai, Paredzētās darbības limitējošo un ierobežojošo faktoru analīzei;
- Prasības monitoringam;
- Prasības sabiedriskajai apspriešanai un informācijas publiskošanai.

IVN ziņojums

IVN ziņojumu ir izstrādājusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību "K2 projekts". IVN ziņojumā ir sniegta detalizēta informācija par Paredzēto darbību un alternatīvajiem risinājumiem, kā arī sniegta informācija par gaidāmajām ietekmēm. Sniegti priekšlikumi ietekmes novēršanai vai mazināšanai.

IVN procesa ietvaros tieši ietekme uz augiem un biotopiem ir identificēta kā viens no būtiskākajiem vides aspektiem, ņemot vērā konkrētās teritorijas dabas vērtības. Uzsākot IVN procesu sākotnējais VES skaits Paredzētās darbības ietvaros bija lielāks, taču tas tika samazināts, ņemot vērā konstatējumu par tādām ietekmēm, kuras nav iespējams novērst, pietiekami mazināt vai atbilstoši kompensēt ar pieejamiem rīkiem. IVN ietvaros vērtētas alternatīvas, kas analizē divus dažādus VES un iekšējo brauktuvju izvietojuma un piebraukšanas iespēju scenārijus. Alternatīva ar 46 VES būvniecību mazina meža biotopa fragmentāciju šobrīd mežsaimnieciski izmantotos mežos, samazinot no jauna izbūvējamu pievedceļu garumu, kā arī pārplānojot atsevišķu VES izbūves vietas, lai saglabātu vitālākās aizsargājamu augu dzīvotnes. Novērtēts, ka izvēlētās alternatīvas gadījumā jāatmežo par 8 hektāriem mazāka teritorija un nepieciešams izbūvēt par 17,2 kilometriem mazāk jaunu ceļu. Citi vides aspekti izvērtētajās alternatīvās ir līdzīgi vai pat identiski.

Atzinums par IVN ziņojumu

2025. gada 30. septembrī Kompetentā institūcija sniedza Atzinumu, kas pieejams Kompetentās institūcijas tīmekļvietnē. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu (IVN likuma 20. panta vienpadsmitā daļa), atzinums ir spēkā trīs gadus. Ja šajā laikā netiek pieņemts Paredzētās darbības akcepts, veicams jauns IVN.

Ministru kabinetam, pieņemot rīkojumu par Paredzētās darbības akceptu, ir citstarp jāpārliecinās, vai ir ievērots piesardzības princips, kas atvasināms no Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkta. Atbilstoši tiesību doktrīnā paustajām atziņām piesardzības principam ir divi galvenie aspekti: 1) pienākums pierādīt, ka plānotā darbība neradīs negatīvas sekas, kas ir jāpierāda pusei, kura plāno veikt attiecīgo darbību; 2) pienākums veikt novērtējumu “tiktāl, cik tas praktiski iespējams”, izmantojot tehnoloģijas un metodes, kas vispilnīgāk atklāj plānotās darbības iespējamās sekas (sk. Kipāne A. Piesardzības princips vides tiesībās: starp zinātnisko nenoteiktību un ētisko atbildību. Jurista Vārds, 10.03.2026., Nr. 3 (1421), 100.-106. lpp.). Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka piesardzības princips ir būtiska Satversmes 115. panta sastāvdaļa, kas prasa savlaicīgi identificēt un novērst potenciālos riskus videi, pat ja pastāv zinātniska nenoteiktība, un integrēt šo izvērtējumu lēmuma pieņemšanas procesā. Tas ietver arī sabiedrības informēšanu un līdzdalību, nodrošinot preventīvu rīcību, alternatīvu izvērtēšanu un ilgtermiņa aizsardzību sabiedrības veselībai un ekosistēmām (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra spriedumu lietā Nr. 2007-11-03, secinājumu daļa).

Ilgtspējīgā attīstība prasa līdzsvarot ekonomiskās, sociālās un vides intereses tā, lai nākamajām paaudzēm tiktu nodrošinātas iespējas dzīvot labvēlīgā vidē. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķi un Eiropas Savienības Zaļā vienošanās paredz politikas virzienus, kas balstās piesardzībā, jo īpaši klimata pārmaiņu un dabas daudzveidības aizsardzības jomās.

Paredzētās darbības īstenošanas iespējamās sekas atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20. pantam izvērtē kompetentā institūcija (šobrīd – Valsts vides dienests) un atkarībā no izvērtējuma rezultāta, nosūta ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības (likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20. panta ceturtā daļa) vai sniedz ierosinātājam atzinumu, nepieciešamības gadījumā norādot nosacījumus, ar kādiem Paredzētā darbība ir īstenojama (likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20. panta desmitā daļa).

Izvērtējot IVN ziņojumu un ievērojot piesardzības principu kompetentā institūcija ar Atzinumu ir secinājusi, ka Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums kopumā ir veikts atbilstoši normatīvos aktos noteiktajam un ievērojot kompetentās institūcijas izsniegto programmu. Kompetentās institūcijas Atzinumā Paredzētās darbības īstenošana ir iespējama izbūvējot ne vairāk kā 46 VES, ievērojot Ziņojumā vērtēto B izvietojuma alternatīvu, vienlaikus nodrošinot, ka izpildās pārējie Atzinumā izvirzītie nosacījumi (sk. Atzinuma 81. lapaspuses 2. rindkopu).

Sagatavojot Atzinumu, Kompetentā institūcija vērtējusi IVN ziņojumu un ar to saistīto dokumentāciju, sabiedriskās apspriešanas ietvaros sniegtos viedokļus, t.sk. visu institūciju sniegtos viedokļus, kā arī Dienvidkurzemes un Kuldīgas novada pašvaldību viedokļus. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemti un vērtēti šādu institūciju viedokļi: valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi”, Veselības inspekcija, Satiksmes ministrija, Valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, DAP, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, Valsts vides dienests, akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”, valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari”, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Atzinumā Kompetentā institūcija papildus normatīvajos aktos jau noteiktām prasībām un IVN ziņojumā jau paredzētajiem pasākumiem iekļāvusi obligātos nosacījumus, kuri jāievēro Paredzētās darbības īstenošanas laikā Paredzētās darbības akcepta gadījumā. Paredzētā darbība pieļaujama tikai nodrošinot IVN ziņojumā novērtēto vai labāku vides sniegumu.

Ņemot vērā, ka izbūvējamo VES skaits, to precīzs novietojums, uzstādāmais modelis un konstrukcija tiks noteikta būvprojekta izstrādes stadijā, izmaiņas risinājumos, kas IVN ziņojuma gaitā nav novērtēti vai pārsniedz IVN ziņojumā novērtētos lielumus, izvērtējamas būvprojektam pievienojot atkārtotu saistīto vides aspektu novērtējumu, kas apliecina Paredzētās darbības atbilstību ārējo normatīvo aktu prasībām un Atzinumā izvirzītajiem nosacījumiem. Pamatojoties uz būvprojektam pievienotajiem dokumentiem, Valsts vides dienests veic šādu izmaiņu būtiskuma novērtējumu un saskaņo izmaiņas būvprojekta risinājumos, ja šīs izmaiņas būtiski neietekmē izvērtējuma rezultātu, vai piemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu saskaņā ar IVN likuma 3.² panta pirmās daļas 3. punktu. Veicot būtiskuma novērtējumu, izmaiņas būvprojekta risinājumos saskaņojamas arī ar DAP. Kompetentā institūcija (Atzinuma 6.10. apakšpunktā) kā būtiskākos ar Paredzētās darbības īstenošanu saistītus ietekmes uz vidi aspektus identificējusi:
- Būvniecības vietas izvēles ierobežojumi; 
- Ar būvniecību saistītie ietekmes aspekti;
- Ar Paredzēto darbību saistītās vizuālās pārmaiņas, to ietekme uz ainavu un kultūras mantojumu;
- Drošība un vides risku pārvaldība;
- Troksnis un vibrācijas;
- Mirgošanas efekts un apēnojums; 
- Elektromagnētiskā lauka ietekme un vēja parka ietekme uz sakaru iekārtām un gaisa satiksmi;
- Ietekme uz dabas vērtībām.

Ievērojot visu iepriekš minēto, Ministru kabinets uzskata, ka no Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkta atvasināmais piesardzības princips konkrētā procesa ietvaros ir pienācīgā kārtā ievērots. Savukārt detalizēta informācija par nosacījumiem, kas jāievēro Paredzētās darbības īstenošanas gadījumā, ietverti Atzinumā.

Akcepta lēmuma pārsūdzēšana

Administratīvā procesa likuma 188. panta otrā daļa noteic, ka pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu, spēkā esamību, atzīšanu par prettiesisku vai par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, gadījumā, ja augstākas iestādes nav, var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Tādējādi, ievērojot minēto un pārliecinoties, ka indivīda tiesības administratīvā procesa ietvaros netiek pārkāptas un ierobežotas, Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzēts, ka to, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Piezīme: Paredzētās darbības akcepts, ja tāds tiks pieņemts, nerada tiesisku paļāvību uz to, ka tiks rīkotas apbūves tiesību izsoles, tai skaitā attiecībā uz Zemkopības ministrijas valdījumā esošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 6486 013 0093.