Anotācija (ex-ante)

Valsts sekretāru 2020.gada 17.decembra sanāksmē tika izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvā ziņojuma projekts "Par Latvijas kontaktpunkta terorismā cietušajiem noteikšanu". Minētajā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka Eiropas Savienības Padome jau 2018. gadā aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis nominēt valsts kontaktpunktu, kas atbild par informācijas sniegšanu par pieejamā atbalsta, palīdzības, aizsardzības un kompensācijas sistēmām cietušajiem, lai nodrošinātu ātru informācijas apmaiņu terora akta gadījumā. Ņemot vērā to, kā ir attīstījušies terorisma draudi un terorisma pārrobežu raksturs, Eiropas Komisija un Vācijas prezidentūra gan Krimināltiesiskās sadarbības darba grupas cietušo tiesībās, gan Sadarbībai krimināllietās izveidotajā policijas un tiesu iestāžu koordinācijas komitejas darba grupas sanāksmēs ir aktualizējusi jautājumu par vienota kontaktpunkta nepieciešamību dalībvalstīs.
2020.gada beigās Tieslietu ministrija iniciēja diskusiju ar Iekšlietu ministrijas, Valsts drošības dienesta, Ārlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra, Ģenerālprokuratūras un Juridiskās palīdzības administrācijas pārstāvjiem, lai vienotos par Latvijas kontaktpunkta terorismā cietušajiem noteikšanu.
Minētās diskusijas rezultātā tika panākta vienošanās, ka Valsts drošības dienests būtu nosakāms par Latvijas kontaktpunktu terorismā cietušajiem, kas nodrošina operacionālu cietušo datu apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem un informācijas sniegšanu terorismā cietušajiem par tiem pienākošos atbalstu. Tas tika atspoguļots Valsts sekretāru 2020.gada 17.decembra sanāksmes protokolā Nr. 50 (38.§, 1.punkts).
Savukārt atbilstoši minētā protokola 38.paragrāfa 4.punktam Iekšlietu ministrijai ir jāizstrādā Ministru kabineta instrukcija par kārtību, kādā sniedz atbalstu terora aktā cietušajiem.

 

1. Instrukcijas projekts paredz noteikt kārtību, kādā Valsts drošības dienests kā Latvijas kontaktpunkts terorismā cietušajiem sniedz informāciju par pieejamo atbalstu Latvijas Republikas teritorijā vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā notikušajā terora aktā cietušajiem.
Atbilstoši instrukcijas projektam, ja terora akts ir noticis Latvijas Republikas teritorijā un par to ir uzsākts kriminālprocess, Valsts drošības dienests papildus Kriminālprocesa likumā paredzētās informācijas sniegšanai sniedz informāciju terora aktā cietušajiem par:
- pieejamo bezmaksas informatīvo tālruni 116006, pa kuru var saņemt emocionālo, psiholoģisko atbalstu un informāciju par tiesībām kriminālprocesā, tiesībām uz kaitējuma atlīdzību un valsts kompensāciju;
- tīmekļa vietni www.cietušajiem.lv.
Valsts drošības dienests atbilstoši Kriminālprocesa likuma 387. panta otrajai daļai kā kriminālprocesa virzītājs būs kompetentā iestāde, kas reaģēs uz terora aktu un atbilstoši Kriminālprocesa likuma uzsāks kriminālprocesu, savukārt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 96. panta pirmo daļu atzīs personas par cietušajiem.
Valsts drošības dienests kā procesa virzītājam atbilstoši Kriminālprocesa likuma 97.1 pantam jau ir uzlikts pienākums cietušajam (tai skaitā arī terorismā cietušajiem) sniegt atbalstu un informāciju par pieejamiem atbalsta dienestiem, līdz ar to instrukcijas projektā ir paredzēts, ka Valsts drošības dienests informēs cietušo par bezmaksas informatīvo tālruni 116006, pa kuru var saņemt emocionālo, psiholoģisko atbalstu un informāciju par tiesībām kriminālprocesā, kā arī tīmekļa vietni www.cietušajiem.lv.
Kopš 2016. gada 1.janvāra darbojas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006. Tā mērķis ir sniegt bezmaksas psiholoģisko, emocionālo un informatīvo palīdzību personām, kuras cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem. Tālruni apkalpo Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” darbinieki uz deleģējuma līguma pamata un sadarbībā ar Juridiskās palīdzības administrāciju.
Kā norādīts tīmekļa vietnē www.cietušajiem.lv., tajā pieejama informācija var palīdzēt cietušajiem justies pārliecinātāk un drošāk saskarsmē ar personām, institūcijām un organizācijām, ar kurām, iespējams, būs jāsastopas personai kā cietušajam vai lieciniekam. Tīmekļa vietnē ir sniegta informācija par institūcijām un organizācijām kurās cietušais var gūt atbalstu, neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma veida un izdarīšanas laika, kā arī no tā, vai ir paziņojis par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

2. Instrukcijas projekts nosaka, ka, ja terora akts ir noticis citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā un Valsts drošības dienesta rīcībā ir nonākusi informācija par Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ir cietuši vai gājuši bojā minētajā terora aktā, šādu informāciju nodod Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam. 
Ārlietu ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.237 "Ārlietu ministrijas nolikums" 4.4. apakšpunktam veic konsulārās funkcijas valstī un ārvalstīs. Saskaņā ar Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 6. pantu konsulārā palīdzība tiek sniegta valstspiederīgajam, kurš atrodas ārkārtas situācijā ārvalstī, ja viņam ir neatliekami nepieciešams atbalsts un nav iespējas saņemt citu palīdzību. Par ārkārtas situāciju ir uzskatāms gadījums, ja persona ir cietusi noziedzīgā nodarījumā ārvalstīs. Savukārt, ja persona ir mirusi, atbalsts tiek sniegts tās tuviniekiem. Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta kompetencē ir informēt Latvijas valstspiederīgos un viņu tuviniekus ārvalstīs. Savukārt Valsts policijas kompetence ir informēt Latvijas valstspiederīgos un viņu tuviniekus Latvijā.

3. Instrukcijas projekts paredz arī, ka, ja terora akts ir noticis Latvijas Republikas teritorijā un tajā ir cietuši trešo valstu valstspiederīgie, Valsts drošības dienests par to informē Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu un Valsts policiju.
Minētās informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu attiecīgās informācijas sniegšanu par cietušajiem trešo valstu valstspiederīgajiem Rīgā rezidējošajām ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, ko veic Valsts policija. Savukārt Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments pēc Valsts drošības dienesta sniegtās informācijas informē Rīgā nerezidējošajās ārvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības.

4. Turklāt Valsts drošības dienests kā Latvijas kontaktpunkts terorismā cietušajiem nodrošina operacionālu informācijas apmaiņu par terora aktā cietušajiem ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem.
Kā ir norādīts iepriekš minētajā Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, teroristu uzbrukumā pārrobežu cietušie saskaras ar vairākām problēmām. Iestādes nesazinās ar cietušajiem, kuri nav fiziski ievainoti un atgriežas mājās bez reģistrēšanās. Rezultātā viņi nesaņem informāciju par pieejamo atbalstu dzīvesvietas dalībvalstī. Viņi arī nesaņem atbilstošu informāciju no dalībvalsts, kurā noticis uzbrukums (piemēram, par tiesībām kriminālprocesā, par iespēju pieteikt kompensāciju un tml.). Savukārt informācija par nogalinātiem vai nopietni ievainotiem cietušajiem vairumā gadījumu tiek izplatīta caur vēstniecībām vai konsulātiem. Arī šajos gadījumos bieži netiek izmantotas procedūras, lai nodrošinātu, ka cietušie un/vai viņu ģimenes locekļi saņem informāciju par pieejamo atbalstu un informāciju par konkrēto kriminālprocesu. Lai sekmīgi pārvarētu šīs problēmas, Eiropas Komisija norādīja, ka pārrobežu gadījumos galvenais mērķis ir nodrošināt, ka ikviens terora aktā pārrobežu cietušais (nogalināts, smagi cietis vai bez fiziskiem ievainojumiem) ir zināms gan uzbrukuma, gan cietušā mītnes vietas varas iestādēm. Tas ļaus personas informēt par viņu tiesībām un novirzīt viņus uz atbalsta dienestiem, lai cietušie pilnvērtīgi izmantotu savas tiesības. Tāpēc ir ļoti svarīga operacionāla un precīza datu apmaiņa starp dalībvalstīm terora akta gadījumā, lai attiecīgās valsts dienesti nekavējoties varētu reaģēt uz cietušā vajadzībām.
Vienlaikus kontaktpunktam jāzina citu dalībvalstu vienotie kontaktpunkti, un teroristu uzbrukuma gadījumā jāatbild par ienākošo un izejošo informāciju par cietušo datiem. Tas nozīmē, ka Valsts drošības dienests ne tikai sniegs informāciju par ārzemniekiem ja viņi cietīs terora aktā Latvijas teritorijā, citu dalībvalstu kontaktpunktiem, bet arī saņems datus par Latvijas valstspiederīgajiem, kas cietuši terora aktā citā dalībvalstī.