Anotācija (ex-ante)

PIL regulējums tiešā veidā nenosaka pasūtītāja aktīvu lomu interešu konflikta identificēšanā, kas nozīmē, ka vairumā gadījumu pasūtītāji interešu konflikta identificēšanai paļaujas tikai uz apliecinājumiem par neieinteresētību. Uz šo trūkumu norādīts Finanšu ministrijas kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda revīzijas iestādes veiktajā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitātes audita Nr.SA/ESIF/2020/10 par interešu konflikta mazinošiem pasākumiem ES fondu vadošajā iestādē un Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk – CFLA) kā ES fondu sadarbības iestādē (turpmāk – audits par interešu konfliktu mazinošiem pasākumiem) ziņojumā.

Pasūtītājam, aktīvi neiesaistoties interešu konflikta identificēšanā, var rasties situācijas, kad interešu konflikts netiek laicīgi atklāts un attiecīgi arī netiek veikti pasākumi šīs situācijas labošanai un novēršanai, tādējādi radot nopietnas sekas, piemēram, gadījumos, kad iepirkuma līgums finansēts no Eiropas Savienības fondu projekta līdzekļiem, var tikt piemērotas finanšu korekcijas. Turklāt Eiropas Savienības fondu īstenošanā, lai tiktu uzskatīts, ka pastāv interešu konflikts saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu (2021/C 121/01)” (turpmāk - EK paziņojums) nav jāpierāda interešu konflikta faktiska ietekme (arī saistībā ar uztveres jēdzienu interešu konflikta definīcijā) uz konkrētu lēmumu pieņemšanas procesu, proti, nav nepieciešams pierādīt, ka interešu konflikts ir apzināti izmantots uzvarējušā pretendenta labā (pierādījumi būtu svarīgi tikai nolūkā konstatēt krāpšanu), kas jo īpaši norāda uz pasūtītāja aktīvās lomas nozīmīgumu interešu konflikta identificēšanā, labošanā un novēršanā. Konstatējot interešu konfliktu Eiropas Savienības fondu līdzfinansēta projekta iepirkumā, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2019. gada 14. maija Lēmumu C(2019) 3452, ar ko nosaka pamatnostādnes par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskajam iepirkumam piemērojamo noteikumu neievērošanas gadījumā veic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē Eiropas Savienība (turpmāk - Lēmums par korekciju piemērošanu), piemērojamās finanšu korekcijas apmērs ir 100%, kas nozīmē, ka konkrētā iepirkuma līguma līdzfinansējums tiek pilnībā zaudēts un izdevumi sedzami no pasūtītāja paša finanšu līdzekļiem, tajā skaitā valsts vai pašvaldības budžeta. Tikai pasūtītājam aktīvi iesaistoties interešu konflikta atklāšanā, labošanā un novēršanā, finanšu korekcijas piemērošana var tikt novērsta. Nepieciešamība pasūtītājam aktīvi iesaistīties interešu konflikta identificēšanā, labošanā un novēršanā izriet arī no Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 12. marta sprieduma lietā C-538/13, eVigilo EU:C2015:166, kurā ir noteikts, ka līgumslēdzējas iestādei katrā ziņā ir jāpārbauda, vai nepastāv iespējami interešu konflikti, un ir jāveic pasākumi, lai nepieļautu un atklātu interešu konfliktus, kā arī labotu to sekas. Turklāt interešu konflikts var rasties dažādos iepirkuma posmos, tādēļ ir svarīgi, lai pasūtītāja aktīvā loma tiktu noteikta ne tikai pirms iepirkuma komisijas izveidošanas, bet arī iepirkuma norises laikā.

Papildus jāņem vērā, ka MK noteikumos Nr.630 ir noteikts pienākums iestādes vadītājam izveidot iekšējās kontroles vidi. Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja tīmekļa vietnē publicētajam 30.06.2020. informatīvajam ziņojumam, kurā iekļauti dati uz 31.12.2019. - ir daudzas publiskas personas institūcijas (20% gadījumu), kurās nav ieviesta iekšējās kontroles sistēma vai izstrādāti iekšējie noteikumi, kuru ietvaros ir identificēti, analizēti un novērtēti iespējamie korupcijas riski, kā arī norādīts, ka pretkorupcijas plāna izstrāde bieži vien institūcijās ir formāls pasākums, kas tādējādi kavē efektīvu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu. Turklāt attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem šis regulējums nevar tikt piemērots uz visām iepirkuma procesā iesaistītajām personām, proti, regulējums ir attiecināms uz valsts amatpersonām, bet saskaņā ar IKNL 4. panta pirmās daļas 24. punkta regulējumu iepirkumu dokumentācijas sagatavotāji un eksperti, ja vien tiem nav valsts amatpersonas statuss saskaņā ar kādu citu IKNL noteikto punktu, nav valsts amatpersonas statuss. Ņemot vērā minēto, pasūtītāja aktīvā loma interešu konflikta identificēšanā, labošanā un novēršanā nevar tikt pietiekoši plaši noteikta MK noteikumos Nr.630 vai IKNL.   

Neieviešot PIL attiecīgu regulējumu minēto problēmjautājumu risināšanai, tiktu turpināta šobrīd pastāvošā prakse, kad pasūtītāji interešu konfliktu identificēšanā, labošanā un novēršanā paļaujas pārsvarā tikai uz parakstītājiem neieinteresētības apliecinājumiem, nepietiekoši izmantojot pasūtītāja aktīvo lomu, kas faktiski jau šobrīd arī bez attiecīga tieša pienākuma noteikšanas PIL regulējumā jebkurā gadījumā ir pasūtītājam saistoša.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva) preambulas 16. apsvērumā ir noteikts, ka līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizmanto visi iespējamie saskaņā ar valsts tiesību aktiem to rīcībā esošie līdzekļi, lai novērstu publiskā iepirkuma procedūru izkropļojumus, kas izriet no interešu konfliktiem. Tostarp varētu izmantot procedūras, ar ko konstatētu, novērstu un labotu interešu konfliktus, savukārt Direktīvas 24. pants nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, kas rodas iepirkuma procedūru rīkošanā, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai plašāk nacionālajā regulējumā noteiktu Direktīvā paredzēto un maksimāli mazinātu potenciālos interešu konflikta riskus, Likumprojektā ietverti konkrēti kompleksi pasākumi interešu konflikta identificēšanai, labošanai un novēršanai, tādējādi arī paredzot PIL noteikt konkrētus pasākumus minētās pasūtītāja aktīvās lomas īstenošanai.

1) Kā daļa no komplekso pasākumu ieviešanas, lai PIL nostiprinātu pasūtītāja aktīvo lomu interešu konflikta risku identificēšanā, labošanā un novēršanā, ar Likumprojektu tiek paredzēts papildināt PIL 25.panta sesto daļu ar otro un trešo teikumu, kuros noteikts, ka iepirkuma komisijas priekšsēdētājs nodrošina, ka tiek veikti pasākumi, lai pārliecinātos, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti (turpmāk visi kopā arī - komisijas dalībnieki) nepārstāv kandidātu vai pretendentu intereses vai nav saistīti ar kandidātu vai pretendentu šā panta pirmās daļas izpratnē. Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, iepirkuma komisijas sekretārs vai eksperts pārstāv kandidāta vai pretendenta intereses vai ir saistīts ar to šā panta pirmās daļa izpratnē, iepirkuma komisijas priekšsēdētājs veic pasākumus, lai šī situācija tiktu novērsta. 
Tādējādi ar šo regulējumu ir plānots nodrošināt, ka iepirkumā tiek veikti pasākumi, lai pārvaldītu interešu konflikta riskus ar mērķi jau savlaicīgi tos identificēt un labot, maksimāli izvairoties no negatīvām sekām, kas varētu rasties vēlāk neatklātu interešu konfliktu dēļ. Kā jau iepriekš minēts, īpaši Eiropas Savienības finansēto projektu iepirkumos neatklātu interešu konfliktu gadījumos vai pat gadījumos, ja pastāv pamatotas aizdomas par to, piemērojama 100% finanšu korekcija, kas ir tiešas negatīvas sekas pasūtītājam un valsts un pašvaldību budžetam.
Minētā pienākuma nodrošināšana tiek noteikta tieši attiecībā uz iepirkuma komisijas priekšsēdētāju, ņemot vērā, ka jau šobrīd PIL 25.panta sestā daļa nosaka iepirkuma komisijas priekšsēdētāja lomu iepirkuma komisijas darba vadīšanā. Līdz ar to ir loģiski arī minēto pienākumu interešu konflikta risku neesamības pārbaudes nodrošināšanā noteikt tieši attiecībā uz iepirkuma komisijas priekšsēdētāju. Turklāt plānotā PIL 25.panta sestās daļas otrā teikuma norma paredz, ka " (..) iepirkuma komisijas priekšsēdētājs nodrošina, ka tiek veikti pasākumi, lai pārliecinātos (..)", kas attiecīgi nozīmē, ka iepirkuma komisijas priekšsēdētājam nav pienākuma visas pārbaudes darbības veikt pašam un tas var konkrētus uzdevumus dot arī citiem iepirkuma komisijas locekļiem vai sekretāram (ja iepirkuma komisija tādu ir pieaicinājusi). Proti, iepirkuma komisijas priekšsēdētājs organizē konkrētā pienākuma veikšanai nepieciešamās darbības un saglabā atbildību par tā izpildes nodrošināšanu. Tostarp iepirkuma komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs arī par savu potenciālo interešu konflikta risku identificēšanu. Situācijā, kad tiek identificēts, ka kāds no komisijas dalībniekiem, tostarp arī iepirkuma komisijas priekšsēdētājs, ir ieinteresēts pretendenta vai kandidāta izvēlē vai ir saistīts ar pretendentu vai kandidātu PIL 25. panta pirmās daļas izpratnē, iepirkuma komisijas priekšsēdētājs nodrošina, ka tiek veiktas konkrētajā gadījumā atbilstošās darbības situācijas novēršanai, piemēram, nomainot attiecīgo personu vai saskaņā ar konkrētajā pasūtītāja institūcijā iekšēji noteikto kārtību informējot attiecīgas pasūtītāja amatpersonas vai darbiniekus par nepieciešamību konkrēto personu nomainīt u.tml.
Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs, lai nodrošinātu minētās pārbaudes veikšanu, samērīgi vērtē atbilstošākos pārbaudes veikšanas un informācijas iegūšanas veidus, t.sk. izmantojot publiski pieejamos informācijas avotus, kā arī pārbaudēm nepieciešamo informāciju pieprasot sniegt konkrētajai personai, piemēram, pieprasot aizpildīt jau iepriekš pasūtītāja institūcijā sagatavotu neieinteresētības deklarāciju vai tml. Vienlaikus plānotais pienākums izpildāms saprātīgi, ievērojot PIL 25.panta pirmās daļas regulējuma tvērumu un attiecīgi iegūstot un pārbaudot informāciju, kas saprātīgi ir zināma vai būtu jāzina. Nav sagaidāma īpašas izmeklēšanas veikšana, piemērojot speciālas izmeklēšanas metodes vai tml. Kopumā informācijas iegūšana, kas nepieciešama arī šīs pārbaudes veikšanai, būtu detalizētāk nosakāma konkrētās pasūtītāja institūcijas iekšējos procesus regulējošos noteikumos, ņemot vērā arī konkrētās pasūtītāja institūcijas specifiku un riskus.
Proti, pasūtītājam, ievērojot gan PIL jauno plānoto regulējumu 25.panta sestās daļas otrajā un trešajā teikumā, gan arī citos ārējos normatīvajos aktos, t.sk. IKNL un MK noteikumos Nr.630, noteikto, būtu mērķtiecīgi jāveido efektīva iekšējā interešu konfliktu risku identificēšanas un novēršanas sistēma, kas cita starpā integrē arī šo jauno PIL prasību un konkretizē pasākumus, kurus īsteno iepirkuma komisijas priekšsēdētājs (vai tā uzdevumā citas personas) PIL noteiktā interešu konflikta novēršanas regulējuma īstenošanai.

Tāpat arī jāpaskaidro, ka neatkarīgi no tā, ka ar Likumprojektu šāds pārbaudes pienākums tiek tiešā veidā noteikts tikai attiecībā uz iepirkuma komisijas priekšsēdētāju, pasūtītājam jebkurā gadījumā ir aktīva loma interešu konflikta risku pārvaldībā. Tas nozīmē, ka faktiski arī, izveidojot iepirkuma komisiju vai ieceļot tajā jaunus locekļus, pasūtītāja iekšējai kontroles sistēmai būtu jāaptver un jāpārvalda arī tie interešu konflikta riski, kurus iespējams identificēt agrākās iepirkuma sagatavošanas stadijās.

Jāuzsver, ka, lai arī PIL šāds iepirkuma komisijas priekšsēdētāja pienākums šobrīd tiešā veidā nav noteikts un tā īstenošana praktiski nozīmē veicamo darbību apjoma palielināšanu, pasūtītāja aktīvā loma interešu konflikta identificēšanā, labošanā un novēršanā ir spēkā un aktuāla arī šobrīd. Līdz ar to jau šobrīd pasūtītājiem būtu jānodrošina mehānismi, kā iekšēji šāda veida izvērtējumi tiek veikti (piemēram, Finanšu ministrijai, kura ir Likumprojektā paredzēto grozījumu autore, jau šobrīd ir izstrādāta iekšējā kārtība, kurā ir paredzēta mehānismi šāda veida pārbaužu nodrošināšanai). Ņemot vērā minēto, nevarētu uzskatīt, ka attiecīga regulējuma noteikšana PIL radītu pasūtītājiem nepamatoti ievērojamu administratīvā sloga pieaugumu.

2) Lai atvieglotu informācijas iegūšanu minēto pārbaužu veikšanai, ar Likumprojektu paredzēts papildināt PIL 24.pantu ar piekto un sesto daļu, kurās ietverts regulējumu par Ministru kabineta noteiktās informācijas sistēmas izmantošanu, lai iegūtu informāciju par iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotāja (pasūtītāja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļa, iepirkuma komisijas sekretāra un eksperta saistību ar kandidātu vai pretendentu PIL 25.panta pirmās daļas izpratnē. Proti, uz šī regulējuma pamata Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) tiks nodrošināts risinājums (tostarp tehniski izmantojot Valsts digitālās attīstības aģentūras pārziņā esošo Valsts informācijas sistēmu savietotāja koplietošanas komponenti API Pārvaldnieks), ar kura starpniecību e-izziņu formā būs iespējams iegūt informāciju par iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotāja (pasūtītāja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļa, iepirkuma komisijas sekretāra un eksperta saistību ar kandidātu vai pretendentu PIL 25.panta pirmās daļas izpratnē. EIS tiks iestrādāti kontroles algoritmi, sinhronizējot datus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra (dati par fiziskajām personām un to radiniekiem), Uzņēmumu reģistra (juridisko un fizisko personu dati) un Valsts ieņēmumu dienesta (dati par fizisko personu darba vietām). EIS attiecīgi tiks nodrošināta e-izziņa, kas ļaus pārliecināties par iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotāja (pasūtītāja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļa, iepirkuma komisijas sekretāra un eksperta saistības esamību/neesamību ar konkrēto kandidātu vai pretendentu atbilstoši PIL 25.panta pirmās daļas 1.-5.punktam. Tātad jāņem vērā, ka ar EIS starpniecību informāciju būs iespējams iegūt tieši par saistības PIL 25.panta pirmās daļas izpratnē esamību/neesamību, bet nevis par PIL 25.panta pirmajā daļā minēto interešu pārstāvību, jo tās noteikšanai nav iespējama datu iegūšana no reģistriem vai tml.
Paredzēts, ka pasūtītāja pilnvarota persona EIS e-izziņu apakšsistēmā (neatkarīgi no tā, vai EIS ir norādīta konkrētā iepirkuma komisija) varēs pieprasīt izziņu par jebkuru komisijas dalībnieku attiecībā pret jebkuru norādītu piegādātāju. Gadījumā, ja šie dati tiks pieprasīti no EIS e-konkursu apakšsistēmas, tad informācija par komisijas dalībniekiem un piedāvājumu/pieteikumu iesniegušajiem piegādātājiem tiks aizpildīta automātiski.
Plānotajās EIS e-izziņu saskarnes formās nav paredzēts attēlot fizisko personu radinieku datus, līdz ar to šajā aspektā tiks nodrošināta atbilstība fizisko personu datu aizsardzības prasībām. Turklāt likumprojekts paredz noteikt PIL 24.panta sestajā daļā deleģējumu Ministru kabinetam noteikt tostarp informācijas apstrādes kārtību šajā kontekstā.
Papildus jāpaskaidro, ka ar Likumprojektā paredzēto PIL 24.panta piektās daļas 1.punktu ir plānots noteikt, ka Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā PIL 25. panta pirmās daļas 2., 3. un 5. punktā minētos datus iegūt no Fizisko personu reģistra. Vienlaikus saskaņā ar PIL 25. panta pirmo daļu par radinieku PIL izpratnē ir uzskatāms tai skaitā adoptētais un adoptētājs. Civillikuma 171. pantā ir noteikts, ka bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas. Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 18.pantu ziņas par adopcijas nodibināšanas vai atcelšanas nolēmumu var pieprasīt un saņemt tikai adoptētais pēc pilngadības sasniegšanas, bet līdz adoptētā pilngadībai šīs ziņas var pieprasīt un saņemt adoptētāji. Ņemot vērā minēto, lai plānotajā PIL 25.panta piektās daļas 1.punktā nerastos pretruna ar normatīvajos aktos noteikto adopcijas noslēpuma ievērošanas pienākumu, šajā normā iekavās tiek atrunāts, ka ziņu apjomā, kas tiks iegūtas un apstrādātas no Fizisko personu reģistra atsevišķi neietilpst informācija par adoptēto un adoptētāju. Jāpaskaidro, ka faktiski Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā (EIS) PIL 25.panta pirmajā daļa noteiktā informācija par adoptēto un adoptētāju faktiski būs pieejama kā par bērniem vai vecākiem, neapstrādājot un neiegūstot informāciju par adopcijas faktu. Vienlaikus attiecīgā atruna iekavās PIL 24.panta piektajā daļā ir nepieciešama, lai neradītu pretrunas ar Fizisko personu reģistra normatīvajiem aktiem.

Jāatzīmē, ka ar minēto regulējumu vienlaikus tiek arī īstenots Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja plāna “Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2023.-2025. gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa rīkojumu Nr.199 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam") 4.1.pasākums par tehniskā risinājuma nodrošināšanu interešu konflikta pārbaudes pilnveidošanai publiskajos iepirkumos.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteiktajai informācijas sistēmai PIL 24.panta piektajā daļā paredzētās funkcionalitātes ieviešanai  (kā arī 24. panta sestajā daļā paredzēto MK noteikumu izstrādei un saskaņošanai) nepieciešama izstrāde un ieviešana, ir jāparedz pārejas noteikums, nosakot, ka PIL 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2025.gada 1.jūlijā.


3) Papildus ar Likumprojektu tiek papildināts PIL 24.pants ar ceturto daļu, kura nosaka, ka, lai pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti nepārstāv kandidātu vai pretendentu intereses vai nav saistīti ar tiem šā likuma 25. panta pirmās daļas izpratnē, pasūtītājs ir tiesīgs iegūt un apstrādāt fizisko personu datus – identificējošo informāciju, kontaktinformāciju, informāciju par darba vietām, radiniekiem un arī citus fizisko personu datus, kuri nepieciešami minēto pārbaužu veikšanai, šā likuma 25.panta pirmajā daļā noteiktajā apjomā. Tādējādi tiek nodrošināts tiesiskais pamats iegūt un apstrādāt fizisko personu datus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pārbaužu veikšanu par PIL 25.panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību/neesamību. Attiecīgi plānotā norma paredz iegūt un apstrādāt tikai tādas personu datu kategorijas un apjomu, kāds nepieciešams interešu pārstāvības vai saistības pārbaudei saskaņā ar PIL 25.panta pirmo daļu. Ņemot vērā, ka katrā konkrētā gadījumā, veicot pārbaudes par PIL 25.panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību/neesamību, iegūstamās un apstrādājamās informācijas veids un apjoms varētu atšķirties (piemēram, saistības noteikšanai PIL 25.panta pirmajā daļā noteiktas konkrētas radniecības pakāpes vai laika periods, kādā pārbaudāma saistība ar bijušo darba vietu, bet interešu pārstāvība PIL 25.panta pirmajā daļā definēta plaši, nenosakot konkrētas pārbaudāmo personu kategorijas, laika periodus vai tml.), plānotajā PIL 24.panta ceturtajā daļā tiek noteikts, ka pasūtītājs minēto pārbaužu nodrošināšanai ir tiesīgs iegūt tādus personu datus, kā identificējošo informāciju, kontaktinformāciju, informāciju par darba vietām, radiniekiem, un arī citus fizisko personu datus, kuri nepieciešami minēto pārbaužu veikšanai, PIL 25.panta pirmajā daļā noteiktajā apjomā. Tātad atbilstoši šai normai pasūtītājs ir tiesīgs iegūt un apstrādāt tikai tādus datus un tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu pārbaudes veikšanu par PIL 25.panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību/neesamību.

4) Vienlaikus ar Likumprojektu tiek precizēts PIL 25.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais radinieku loka uzskaitījums, papildinot to ar personu, par kuru ar kādu no attiecīgajām (PIL 25.panta pirmās daļas 2., 3., 5.punktā minētajām) kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja saistītajām personām Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas. Proti, ar šo PIL grozījumu tiek noteikts, ka attiecīgi PIL 25.panta pirmās daļas 2., 3. un 5.punkta izpratnē par radinieku tiek uzskatīta arī persona, ar kuru šajos punktos minētajām personām Fizisko personu reģistrā ir reģistrēta partnerība.
Šāds grozījums PIL tiek veikts, ievērojot, ka 2024.gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Notariāta likumā un Fizisko personu reģistra likumā par partnerības tiesību institūta ieviešanu un ziņu par partnerībām iekļaušanu Fizisko personu reģistrā. Tāpat līdz ar grozījumiem minētajos tiesību aktos par partnerības tiesību institūta ieviešanu 2024.gada 1.jūlijā spēkā stājās arī grozījumi atsevišķu nozaru likumos saistībā ar nepieciešamo jaunā partnerības tiesību institūta noregulējumu, tostarp Pacientu tiesību likumā, Maksātnespējas likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, likumā “Par valsts pensijām”, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kā arī IKNL. Attiecīgais grozījums PIL 25.panta pirmajā daļā tiek veikts, īpaši pēc analoģijas ievērojot, ka attiecīgi paplašināta ir IKNL noteiktā radinieku loka definīcija.

PIL 51.panta septītajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju, atbilstoši kuram izvēlēsies piedāvājumu, ja pirms tam, kad pieņems lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Pasūtītājam ir tiesības par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām, tai skaitā to, ka izraudzīto piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre (ja piedāvājumu iesniegusi personālsabiedrība vai personu apvienība, koplīgumam jābūt noslēgtam ar katru personālsabiedrības biedru un katru personu apvienības dalībnieku).
Eiropas Komisijas tematiskā audita Nr.REGC214LV0182 par iepirkumu jomu (turpmāk – audits par iepirkumu jomu) gala ziņojumā cita starpā tika konstatēts, ka, lai gan Direktīva nereglamentē, kā izvēlēties pretendentu, kam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības gadījumos, kad vismaz divu pretendentu novērtējums ir vienāds, tomēr ir jāņem vērā, ka šādiem kritērijiem ir jābūt saistītiem ar līguma priekšmetu Direktīvas 67.panta 3.punkta izpratnē. Audita par iepirkumu jomu laikā tika konstatēts, ka pasūtītāji sistemātiski iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj PIL 51.panta septītajā daļā minēto izšķirošā piedāvājuma izvēles kritērija piemēru attiecībā uz prasību par dalību nacionāla līmeņa darba devēju organizācijā un koplīguma noslēgšanu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre, nevērtējot šī kritērija saistību ar līguma priekšmetu, tādējādi pārkāpjot Direktīvas 67.panta 3.punktā noteikto. Turklāt auditā par iepirkumu jomu tika konstatēts, ka attiecīgie pasūtītāji iepirkuma procedūras dokumentos neparedz iespēju pretendentam pierādīt, ka ar alternatīvām metodēm tiek pārstāvētas un aizstāvētas pretendenta strādājošo darba, ekonomiskas, sociālās un profesionālās intereses, līdz ar to šāda PIL 51.panta septītajā daļā minētā izšķirošā kritērija piemēra izmantošana var radīt nevienlīdzīgu attieksmi.
Vienlaikus arī atsevišķā korespondencē Eiropas Komisija ir paudusi bažas par PIL 51.panta septītajā daļā noteiktā regulējuma atbilstību Direktīvas 67.panta 2.punkta prasībām. Proti, Eiropas Komisijas vērsusi uzmanību, ka saskaņā ar Direktīvas 67.panta 2.punktu līgumslēdzējām iestādēm saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc cenas vai izmaksām, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram aprites cikla izmaksas saskaņā ar 68. pantu, un tajā var būt ietverta labākā cenas un kvalitātes attiecība, ko vērtē pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc kvalitātes, vides un/vai sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu. Savukārt Direktīvas 67.panta 3.punkts konkretizē, ka uzskatāms, ka piedāvājuma izvēles kritēriji ir saistīti ar publiskā līguma priekšmetu, ja tie uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas sniedzami saskaņā ar šo līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā.
Tāpat no Direktīvas preambulas 97.apsvēruma otrās rindkopas izriet Eiropas Savienības likumdevēja nodoms attiecībā uz minēto regulējumu, proti, ka tomēr nosacījums, ka jābūt saiknei ar līguma priekšmetu, liedz izmantot kritērijus un nosacījumus, kas attiecas uz vispārējo korporatīvo politiku, ko nevar uzskatīt par faktoru, kas raksturo iegādāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu. Tādēļ nevajadzētu ļaut līgumslēdzējām iestādēm prasīt, lai pretendentiem būtu konkrēta korporatīvā politika attiecībā uz sociālo vai vides atbildību. Papildus ar Direktīvas preambulas 98.apsvēruma pirmo teikumu paskaidrots, ka ir svarīgi, lai uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar līgumu, attiektos piedāvājuma izvēles kritēriji vai līguma izpildes nosacījumi, kas skar ražošanas procesu sociālos aspektus. Turklāt tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, un tie nebūtu jāizvēlas vai jāpiemēro tādā veidā, kas rada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir Nolīguma par valstu iepirkumu vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros viena no pusēm ir Savienība.
Ņemot vērā minēto, Eiropas Komisija ir norādījusi, ka Direktīvas regulējums neizšķir un atsevišķi neregulē izšķirošā piedāvājuma izvēles kritērija noteikšanu. Līdz ar to uz šādu izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju ir attiecināmi tie paši Direktīvas 67.panta 2. un 3.punkta nosacījumi par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu, un attiecīgi PIL 51.panta septītajā daļā paredzētais izšķirošā piedāvājuma izvēles kritērija piemērs attiecībā uz prasību par dalību nacionāla līmeņa darba devēju organizācijā un koplīguma noslēgšanu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre, nav minētājam Direktīvas regulējumam atbilstošs un būtu attiecīgi pielāgojams katra konkrēta iepirkuma līguma kontekstā atbilstoši minētajam Direktīvas 67.panta 2. un 3.punkta regulējumam.

Ar Likumprojektu paredzēts PIL 51.panta septīto daļu izteikt jaunā redakcijā, tajā nosakot, ka gadījumā, ja pirms lēmuma par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas ir konstatēts, ka vismaz divu prasībām atbilstošu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, pasūtītājs izvēlas piedāvājumu, balstoties uz vienu vai vairākiem kritērijiem, kas atbilst PIL 51.panta nosacījumiem, tostarp tādiem, kas ir saistīti ar sociālajiem, vides vai inovāciju aspektiem.
Faktiski Direktīva 67.pantā izvirza noteikumus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju noteikšanai, kas tiek iekļauti iepirkuma dokumentācijā, bet tā vispār neregulē pasūtītāja rīcību gadījumā, kad pēc piedāvājumu izvērtēšanas saskaņā ar šiem iepriekš noteiktajiem kritērijiem vairāku piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Tātad pasūtītājam šādā situācijā ir rīcības brīvība izvēlēties piedāvājumu, vienlaikus ievērojot tam jebkurā gadījumā saistošo Direktīvas 67.panta regulējumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem. Attiecīgi, tā kā no Direktīvas neizriet pienākums vispār noteikt regulējumu tam, ka vienlaikus ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju noteikšanu atbilstoši Direktīvas 67.pantam iepirkuma dokumentācijā ir nosākāms arī izšķirošais piedāvājumu izvēles kritērijs vai kritēriji, līdzšinējā PIL regulējumā paredzētais pienākums šādu izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt un ietvert to iepirkuma procedūras dokumentos praktiski varētu tikt vērtēts kā formālisms un papildu administratīvais slogs pasūtītājiem.
Attiecīgi, pārskatot spēkā esošās PIL 51.panta septītās daļas redakciju, konstatēts, ka faktiski nav nepieciešamības PIL saglabāt pienākuma formā izteiktu regulējumu par šāda izšķirošā piedāvājuma izvēles kritērija noteikšanu. Līdz ar to PIL 51.panta septītajā daļā tiek noteikts vispārīgs regulējums pasūtītāja rīcībai gadījumā, kad pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu konstatēts, ka vismaz divu prasībām atbilstošu piedāvājumu novērtējums ir vienāds.
Vienlaikus jāpaskaidro, ka jaunās PIL 51.panta septītās daļas mērķis ir paredzēt vispārīgu pasūtītāja rīcības regulējumu, nodrošinot arī maksimālu pasūtītāja brīvību rīkoties atbilstoši nepieciešamībai katrā konkrētā situācijā. Līdz ar to salīdzinājumā ar spēkā esošo PIL 51.panta septīto daļu jaunajā tās redakcijā netiek ietverts izšķirošā piedāvājuma izvēles kritērija piemērs. Vērtējot līdzšinējo praksi, kā pasūtītāji piemērojuši spēkā esošajā PIL 51.panta septītajā daļā noteikto izšķirošā kritērija piemēru attiecībā uz prasību par dalību nacionāla līmeņa darba devēju organizācijā un koplīguma noslēgšanu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre, tostarp arī auditā par iepirkumu jomu konstatēto, ka pasūtītāji šo kritērija piemēru sistemātiski iekļauj iepirkuma procedūras dokumentos, nevērtējot tā saistību ar konkrētā iepirkuma priekšmetu, tiek secināts, ka PIL regulējuma ietvaros nebūtu turpināma prakse šāda veida kritēriju piemērus noteikt likuma līmenī. Turklāt līdzšinējā prakse ir apliecinājusi, ka praktiski neiespējami ir likuma līmenī iepriekš noteikt šāda veida universālu piedāvājuma izvēles kritēriju, kas būtu vienlīdz atbilstošs jebkuram iepirkumam. Savukārt fakts, ka attiecīga izšķirošā piedāvājuma izvēles kritērija piemērs nav minēts ar Likumprojektu plānotajā jaunajā PIL 51.panta septītās daļas redakcijā nekādā veidā neietekmē pasūtītāju iespējas iepirkumos integrēt sociāli atbildīga publiskā iepirkuma kritērijus, tostarp nosakot PIL 51.panta prasībām atbilstošus kritērijus, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām. 
Atbilstoši PIL 51.panta otrās daļas 3.punkta “a” apakšpunktam par piedāvājumu izvēles kritēriju un attiecīgi arī izšķirošo piedāvājumu izvēles kritēriju var tikt izvēlēts arī tāds ar līguma priekšmetu saistīts kvalitātes kritērijs, kas saistīts ar sociālās un vides aizsardzības prasībām un inovatīviem raksturlielumiem. Līdz ar to jaunajā PIL 51.panta septītās daļas redakcijā tiek nodrošināta arī skaidra atsauce, ka ir pieļaujams par izšķirošo piedāvājumu izvēles kritēriju izvēlēties tostarp tādu kritēriju, kas ir saistīts ar sociālajiem, vides vai inovāciju aspektiem. Plānotā norma nodrošinās lielāku elastību pasūtītājiem līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā piedāvājuma izvēlē balstīties uz faktiskajai situācijai atbilstošiem apsvērumiem, uzsverot arī sociālo, vides un inovatīvu risinājumu nozīmību.
Vienlaikus, ievērojot, ka iepriekšējā PIL 51.panta septītā daļa ietver tiešu norādi uz koplīguma esamību, jāpaskaidro, ka likumprojektā paredzētā redakcija ar minēto atsauci uz tostarp sociālo kritēriju pieļaujamību, nozīmē, ka arī koplīgums, kas nodrošina labāku darba ņēmēju tiesisko statusu, kā atbilstoši noteikts sociālais kritērijs varēs tikt izmantots par izšķirošo piedāvājumu izvēles kritēriju.

PIL 85. panta otrās daļas mērķis ir noteikt atbilstošu administratīvā soda mēru un veidu iepirkuma komisijas dalībniekiem gadījumā, kad konstatēts, ka komisijas dalībnieks ir pārstāvējis kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī nav ievērojis aizliegumu būt saistītam ar kandidātu vai pretendentu, tādējādi atbilstoši sodot un atturot komisijas dalībniekus no vēlmes rīkoties pretēji normatīvajos aktos noteiktajam. Audita par interešu konfliktu mazinošajiem pasākumiem ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un tā iespējamās sekas, piemēram, finanšu korekciju apmēru gadījumos, kad līgumu izpilde tiek finansēta no Eiropas Savienības fondu projektu līdzekļiem, ir secināms, ka PIL 85. panta otrajā daļā noteiktais soda mērs un veids ir pārāk zems. Finanšu korekcijas apmērs par šādu pārkāpumu ir 100% no piešķirtā finansējuma, kas rada būtisku ietekmi uz projekta īstenošanu, kā arī negatīvu ietekmi uz pasūtītāja, tajā skaitā valsts vai pašvaldības budžetu. Tāpēc, nosakot nesamērīgi zemu soda apmēru, var šķist, ka attiecīgais pārkāpums ir  nenozīmīgs (vērtējot pārkāpuma smagumu no noteiktā soda apmēra un veida), bet faktiski tas rada būtiskas sekas - pasūtītājs zaudē ievērojamu finansējuma apmēru, ko pēc tam tāpat jāsedz no pasūtītāja paša finanšu līdzekļiem, tajā skaitā valsts vai pašvaldības budžeta, atņemot finansējumu citām vajadzībām un aizskarot būtiskas sabiedrības intereses.

Salīdzinot PIL 85. panta otrajā daļā noteikto administratīvā soda veidu un naudas soda apmēru ar citu pārkāpumu, kas vērsts uz līdzīgu tiesisko labumu aizsardzību, tas ir, ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk - IKNL) 32. panta ceturtajā daļā minēto pārkāpumu, ir redzams, ka naudas sods abos gadījumos ir noteikts vienāds, taču būtiski uzsvērt, ka IKNL 32. panta ceturtajā daļā papildus naudas sodam var tikt piemērots arī papildsods – tiesību izmantošanas aizliegums.  
Papildus ir jāmin, ka ne vienmēr naudas sods, ja arī tiek piemērots maksimālajā apmērā, neveicina valsts amatpersonu atturēšanos no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas, jo izdarītā pārkāpuma sodošās sekas ir daudz mazākas nekā iespējamais subjektīvais labums, ko valsts amatpersona vai ar valsts amatpersonu saistītās personas iegūst no valsts amatpersonas funkciju veikšanas interešu konflikta situācijā un no apzinātas neziņošanas par atrašanos interešu konflikta situācijā.

Vienlaikus ir jāņem vērā, ka kopš normas sākotnējās ieviešanas ir būtiski mainījies interešu konflikta tvērums, izpratne un piemērošana, attiecīgi ir pieaugusi pārkāpuma ietekme uz iepirkuma procedūras norisi. Pēdējos gados interešu konflikta situācijām publiskajos iepirkumos, jo īpaši ES fondu līdzfinansēto projektu ietvaros, tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, un šis pārkāpumus ir atzīstams par vienu no būtiskākajiem un smagākajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā. Tādēļ ir svarīgi noteikt administratīvā soda veidu tādu, kas atbilst pārkāpuma smagumam un izdarīta pārkāpuma gadījumā var radīt ietekmi arī uz komisijas dalībnieku finansiālo stāvokli.

Papildus minētajam pasūtītājam ir tiesības pieprasīt kaitējuma atlīdzināšanu gadījumos, kad amatpersonas vai darbinieki ar savu rīcību ir nodarījuši tam zaudējumus.[1] Taču šeit ir svarīgi ņemt vērā, ka gadījumos, kad darbinieku darbība ir saistīta ar zaudējumu rašanās paaugstinātu risku, darbinieks atbild vienīgi tad, ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ. Tāpat arī amatpersonas ir civiltiesiski atbildīgas tikai tādā gadījumā, ja tās ir tīši rīkojušās prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvušas rupju neuzmanību. No minētā ir redzams, ka ir nepieciešams pierādīt amatpersonu un darbinieku rupju neuzmanību vai tīšu prettiesisku darbību, kuras rezultātā ir radies interešu konflikts, lai būtu iespējama zaudējumu atlīdzība. Šāda pierādīšana var radīt papildus izdevumus pasūtītājam, turklāt ne visos gadījums pēc apstākļu izvērtēšanas kaitējumu atlīdzinājums būs iespējams. Atbilstoši jau iepriekš minētajam un saskaņā ar EK paziņojumu nav jāpierāda interešu konflikta faktiska ietekme (arī saistībā ar uztveres jēdzienu interešu konflikta definīcijā) uz konkrētu lēmumu pieņemšanas procesu, proti, nav nepieciešams pierādīt, ka interešu konflikts ir apzināti izmantots uzvarējušā pretendenta labā. Tādēļ, jo īpaši svarīgi, lai interešu konfliktu pārkāpumi tiktu identificēti savlaicīgi, pirms negatīvo seku rašanās. Soda veidam šajā gadījumā jābūt tādam, kas vērš komisijas dalībnieku uzmanību uz pārkāpuma un iespējamo seku smagumu, tādējādi maksimāli samazinot interešu konflikta situāciju negatīvo seku iespējamību.

EK paziņojumā ir norādīts: “Situācijas, kas saistītas ar interešu konfliktiem, var rasties jebkurā brīdī. Ir ārkārtīgi svarīgi vai nu tos novērst, vai arī pienācīgi pārvaldīt, kad tie rodas. Šī prasība ir būtiska, lai nodrošinātu publiskā sektora pārredzamību, reputāciju un objektivitāti, kā arī tiesiskuma principu kā Savienības pamatvērtības uzticamību. Tas ir svarīgi, lai saglabātu sabiedrības uzticēšanos valsts iestāžu un ierēdņu integritātei un objektivitātei, kā arī lēmumu pieņemšanas procesiem, kas kalpo vispārējām interesēm. Turpretī, ja interešu konflikti netiek novērsti vai pienācīgi pārvaldīti tad, kad tie rodas, tie var negatīvi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu publiskā sektora iestādēs, novest pie publisko līdzekļu nepareizas izmantošanas un kaitēt reputācijai. To dēļ var zust uzticēšanās publiskā sektora spējai darboties objektīvi un sabiedrības vispārējās interesēs.” Fakts, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi EK paziņojumu vien apliecina interešu konflikta situāciju novēršanas būtiskumu. Turklāt ir jāņem vērā, ka EK paziņojums tika publicēts pēc Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās, līdz ar to, pārskatot administratīvo sodu apmēru, netika ņemts vērā EK paziņojumā minētais par interešu konflikta nepieļaušanas nozīmību.

Būtiski ņemt vērā, ka regulējums, kas aizliedz lēmumu pieņemšanu interešu konflikta situācijās, ir spēkā jau ilgu laiku. Tāpat, lai vērstu pasūtītāju uzmanību uz šī pārkāpuma nozīmību, IUB tīmekļvietnē ir publicēts skaidrojums “Interešu konflikta aktuālie jautājumi publiskajos iepirkumos” [2], par aktualitātēm regulāri tiek ziņots IUB rīkotajos semināros un citos pasākumos, CFLA savā tīmekļvietnē ir publicējusi informatīvo materiālu “Interešu konflikta problemātika ES fondu projektu publiskajos iepirkumos” [3] un Eiropas Komisija ir izstrādājusi praktisko rokasgrāmatu vadītājiem “Interešu konflikta identificēšana publiskā iepirkuma procedūrās strukturālu darbību veikšanai” [4]. Neskatoties uz to, ka tiek pielietotas alternatīvas metodes pasūtītāju informēšanai par interešu konflikta nozīmību, iepirkuma procesā iesaistītās personas nepievērš pietiekamu uzmanību interešu konflikta noteikumu ievērošanai un kontrolei. No administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas prakses izriet, ka lielākoties personu rīcība interešu konflikta situācijās ir saistīta ar vēlmi gūt finansiālu vai cita veida labumu sev vai radiniekiem. Minētais ir saistāms arī ar kopējo Latvijas sabiedrības korupcijas uztveri.  Līdz ar to, ņemot vērā plānoto pasūtītāja lomas palielināšanu interešu konflikta identificēšanā un novēršanā, papildsoda noteikšanai ir būtiska nozīme personu preventīvai atturēšanai no tiesībpārkāpumu izdarīšanas.


[1] Darba likuma 86.pants un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 33.pants.
[2] https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-interesu-konflikta-aktualie-jautajumi-publiskajos-iepirkumos
[3] https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunums/noderigi-interesu-konflikta-problematika-es-fondu-projektu-publiskajos-iepirkumos
[4] https://ec.europa.eu/sfc/sites/default/files/sfc-files/guide-conflict-of-interests-LV.pdf

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu būtisku sabiedrības interešu aizsardzību, ar Likumprojektu PIL 85.panta otrajā daļā paredzēts noteikt papildsodu – tiesību izmantošanas aizliegumu -, tādējādi nodrošinot, ka personas, kuras ir bijušas interešu konflikta situācijā, vairs nevarētu uz laiku ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana. Tiesību izmantošanas aizlieguma maksimālais ilgums (līdz diviem gadiem) tiek noteikts atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 18.pantam un tiek pielīdzināts citiem PIL noteiktiem gadījumiem, kad par būtiskiem pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā paredzēts to piemērot (PIL 84. panta ceturtā daļā un 87. panta piektā daļa).
Tiesību izmantošanas aizlieguma noteikšana par PIL 85. panta otrajā daļā minētajām darbībām dotu gan preventīvu nozīmi personām atturēties no pārkāpumu izdarīšanas, gan arī tiktu nodrošināts, ka personas, nevarētu turpināt darbību vai bezdarbību, kas varētu ietekmēt iepirkuma procedūru rezultātu, tādējādi aizskarot būtiskas sabiedrības intereses un negatīvi ietekmējot sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai un valsts pārvaldei kopumā.

Direktīvas 20. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai var paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros ar noteikumu, ka vismaz 30 % no šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbiniekiem ir personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas.
Sākotnēji pārņemot minēto Direktīvas regulējumu, PIL 16. panta pirmajā daļā tika paredzētas pasūtītāja tiesības (atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam) noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kuriem vairāk nekā 30 procenti no vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti. Lai gan pēc būtības Direktīvas regulējums tajā paredzētās rīcības brīvības ietvarā PIL ir pārņemts atbilstoši, tomēr tas varētu tikt noteikts un piemērots plašāk, aptverot plašāku piegādātāju loku, kas netiktu ierobežots tikai ar tādiem piegādātājiem, kuri noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros nodarbina noteikto procentu personas ar invaliditāti. Līdz ar to, pirmkārt, nepieciešams atcelt kritēriju, kas paredz rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros (atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam), kā arī precizēt un vienādot šobrīd PIL 16.panta pirmajā daļā noteikto attiecīgās nodarbinātības procentu atbilstoši Direktīvas 20.panta 1.punktā paredzētajam (Direktīvā nodarbinātības procents noteikts "vismaz 30 %", bet PIL tas noteikts "vairāk nekā 30 %"). Otrkārt, ievērojot, ka minētais Direktīvas regulējums pieļauj privileģēto līgumu regulējumu attiecināt arī uz piegādātājiem, kuru mērķis ir nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu sociālā un profesionālā integrācija, šobrīd paredzētais PIL 16.panta pirmās daļas regulējums būtu paplašināms, maksimāli aptverot arī šo personu grupu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar Likumprojektu PIL 16.panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumā, ja paredzamā iepirkuma līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kuri atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:
1) vismaz 30 procenti no kandidātu vai pretendentu vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti;
2) kandidātiem vai pretendentiem ir sociālā uzņēmuma statuss un to sociālais mērķis ir sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība.
Attiecīgi, izsakot PIL 16.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, tiek atcelts kritērijs, kas paredz rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai pasākumos, kas ir paredzēti noteiktām personu grupām. Tāpat atbilstoši Direktīvas 20.panta 1.punktā noteiktajam tiek precizēts attiecīgās nodarbinātības procents, paredzot, ka tam jābūt "vismaz 30 %".
Papildus PIL 16.panta pirmās daļas regulējums tiek paplašināts, to attiecinot arī uz tādiem piegādātājiem, kuriem ir sociālā uzņēmuma statuss un to sociālais mērķis ir sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība. Direktīvas 20.panta 1.punkts pieļauj ar šo regulējumu aptvert tajā skaitā "nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas", kas savukārt nacionālajā regulējumā nav definētas. Atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajai informācijai "nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas" ir plašs jēdziens, kas ietver tādas personas, kurām ir lielāks nabadzības, sociālās atstumtības, diskriminācijas un vardarbības risks, nekā pārējiem iedzīvotājiem, tostarp, etniskās minoritātes, migranti, cilvēki ar invaliditāti, izolēti veci cilvēki, bērni u.c.[1] Līdz ar to, ja PIL 16. panta pirmajā daļā noteiktais nodarbināto personu loks tiktu paplašināts ar "nelabvēlīgā situācijā nonākušām personām", būtu nepieciešams nodrošināt uzraudzības mehānismu, kas prasa ne tikai cilvēkresursus, bet arī atsevišķu regulējumu, kurā tiktu definēts jēdziens “nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas”, tai skaitā, nosakot kārtību, kādā tiktu pārbaudīta atbilstība šīm personu grupām.
Attiecīgi, lai neradītu papildu administratīvo slogu, kā arī ievērojot nacionālajā regulējumā definētos jēdzienus un pastāvošos uzraudzības mehānismus, pēc Labklājības ministrijas ieteikuma ar Likumprojektu tiek paredzēts PIL 16.panta pirmajā daļā noteikto nodarbināto personu loku paplašināt ar darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem, proti, tādiem sociālajiem uzņēmumiem, kuru sociālais mērķis ir sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība. Jēdziens “sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas” daļēji ietver "nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas" un ir nostiprināts Ministru kabineta 2018. gada 27. marta noteikumu Nr. 173 "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību" (turpmāk - MK noteikumi Nr.173) 2. punktā.
Tāpat, attiecīgi izstrādājot ar likumprojektu plānoto PIL 16.panta pirmās daļas 2.punkta regulējumu par iespēju rezervēt  piedalīties kandidātiem vai pretendentiem, kuriem ir sociālā uzņēmuma statuss un to sociālais mērķis ir sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība, netiek atsevišķi noteikts minētajā Direktīvas normā noteiktais nodarbinātības procents "vismaz 30%", jo MK noteikumu Nr. 173 22.1.1. apakšpunkts nosaka prasību darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem nodrošināt mērķa grupas nodarbinātības rādītāju vismaz 50 % no visiem nodarbinātajiem, ja uzņēmumā ir līdz 10 nodarbinātajiem, vai vismaz 30 % no visiem nodarbinātajiem, kas ir ne mazāk kā pieci mērķa grupas nodarbinātie, ja uzņēmumā ir 10 nodarbinātie vai vairāk. Attiecīgi, ja uzņēmumā ir līdz 10 nodarbinātajiem, tad sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai un saglabāšanai mērķa grupas nodarbināto skaitam ir jābūt vismaz 50% no visiem uzņēmumā nodarbinātajiem. Savukārt tiem darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem, kuros ir 10 nodarbinātie un vairāk, ir jānodrošina ne tikai vismaz 30 % proporcija, bet arī minimālais mērķa grupas nodarbināto skaits, kas ir pieci nodarbinātie. Pretējā gadījumā sociālā uzņēmuma statuss netiek piešķirts vai tiek atņemts. Līdz ar to attiecīgajā PIL normā netiek papildus izvirzīta prasība par konkrētās grupas nodarbināto skaitu, un ar minētajām prasībām MK noteikumu Nr.173 22.1.1.apakšpunktā attiecībā uz konkrētās grupas nodarbināto skaitu tiek izpildīta arī Direktīvas prasība, atbilstoši kurai šādam nodarbinātības procentam jābūt "vismaz 30%".

[1] https://eige.europa.eu/thesaurus/terms/1083

PIL 43. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka gadījumos, kad kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz PIL 42. panta otrās daļas 1., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punktu, pasūtītājs dod kandidātam vai pretendentam tiesības termiņā, kas ir vismaz 10 dienas, iesniegt skaidrojumu un pierādījumus, kas apliecina kandidāta vai pretendenta uzticamību saskaņā ar PIL 43. panta noteikumiem. Savukārt PIL 43. panta sestajā daļā paredzēts, ka gadījumā, ja kandidāts vai pretendents  PIL 43. panta pirmajā daļā minēto skaidrojumus un pierādījumus nav iesniedzis 10 darbdienu laikā, pasūtītājs pieņem lēmumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā. No iepriekš minētā ir redzams, ka, lai gan termiņš skaidrojumu un pierādījumu sniegšanai ir 10 dienas, pasūtītājam ir tiesības izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, ja tas skaidrojumu vai pierādījumus nav iesniedzis 10 darbdienu laikā. Ņemot vērā iepriekš minēto nepieciešams PIL 43. panta pirmajā daļā un PIL 43. panta sestajā daļā noteiktos termiņus savstarpēji saskaņot, lai neradītu normu savstarpēju nesaderību. 

Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz PIL 43. panta sestajā daļā atsaukties uz PIL 43. panta pirmajā daļā noteikto termiņu skaidrojumu un pierādījumu sniegšanai, tādējādi nodrošinot, ka šie termiņi ir savstarpēji saskaņoti.

PIL paredz iespēju informācijas apmaiņu starp pasūtītāju un piegādātāju, kā arī iespēju piegādātājiem iesniegt iesniegumu par normatīvo aktu pārkāpumiem IUB un IUB informēt pasūtītāju par administratīvās lietas ierosināšanu, izmantojot vairākus informācijas apmaiņas kanālus, tostarp arī faksu. Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju straujo attīstību un to, ka fakss informācijas apmaiņai tiek izmantots aizvien retāk vai netiek izmantots vispār, jāsecina, ka faksa aparātu pieejamība un lietderība ir ievērojami samazinājusies un faksa aparātu iegāde un uzturēšana kļuvusi nelietderīga. Līdz ar to PIL regulējumā vairs nav nepieciešams paredzēt šādu informācijas apmaiņas kanālu.
Vienlaikus nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus atsevišķos PIL pantos, kur paredzēta saziņa, nosūtot vai saņemot informāciju uz konkrētu elektroniskā pasta adresi vai izmantojot elektronisko pastu, ņemot vērā  Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto oficiālās elektroniskās adreses izmantošanas prioritāti.

Paredzēts izslēgt visā likumā vārdu “fakss”, tādējādi atsakoties no šāda informācijas apmaiņas kanāla lietošanas saziņai PIL ietvaros.
Tāpat tiek veiktas izmaiņas  37.panta ceturtajā daļā, 60.panta septītās daļas 1.punktā un 68.panta otrās daļas 1.punktā un ceturtās daļas 1.punktā, paredzot attiecīgās informācijas nosūtīšanu “elektroniski”, bet atsakoties no atsauces uz “elektronisko pastu” gadījumos, kad šajās normās tiek noteikts, ka "elektroniskajam pastam var pievienot skenētu dokumentu". Šāda esošā redakcija var radīt pretrunas gadījumā, ja atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likumam informācija tiek nosūtīta uz oficiālo elektronisko adresi. Attiecīgi minētajos PIL pantos tiek saglabāta vispārīga redakcija, kas paredz informācijas nosūtīšanu “elektroniski”, un tas nozīmē, ka informācijas nosūtītājs jebkurā gadījumā rīkojas atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem, tostarp ievērojot Oficiālās elektroniskās adreses likumu. Šīs ir uzskatāmas par redakcionālām izmaiņām, kas faktiski nemaina esošo kārtību pēc būtības, jo arī šobrīd šīs PIL normas paredz informācijas nosūtīšanu "elektroniski", nekonkretizējot tikai vienu pieļaujamo elektroniskās nosūtīšanas veidu.
Savukārt PIL 68.panta sestajā daļā atsauce uz elektronisko pasta adresi tiek aizstāta ar atsauci uz oficiālo elektronisko adresi, jo konkrētās normas kontekstā tiek regulēta saziņa starp pasūtītāju un IUB.
PIL 71.panta piektā daļa paredz, ka IUB uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi dalībniekus, publicējot uzaicinājumu savā tīmekļvietnē vismaz trīs darbdienas iepriekš, un šis uzaicinājums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas IUB tīmekļvietnē. Līdzās šiem nosacījumiem PIL 71.panta piektās daļas trešais teikums nosaka, ka gadījumā, ja dalībnieki IUB ir paziņojuši elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu, IUB informāciju par iesnieguma izskatīšanas sēdi nosūta dalībniekiem arī pa elektronisko pastu ne vēlāk kā dienā, kad uzaicinājums publicēts IUB tīmekļvietnē. Ar likumprojektu tiek svītrots šis PIL 71.panta piektās daļas trešā teikuma nosacījums, ņemot vērā, ka pamata regulējums šajā gadījumā ir minētās daļas pirmajos divos teikumos un paredz, ka IUB uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi dalībniekus, publicējot uzaicinājumu savā tīmekļvietnē vismaz trīs darbdienas iepriekš, un šis uzaicinājums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas IUB tīmekļvietnē. Praksē IUB papildus nosūta informāciju arī uz dalībnieku elektroniskajām pasta adresēm, ja tās ir pieejamas, un to turpinās darīt arī turpmāk.

1. Saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma (turpmāk – Noregulējuma likums) 45.panta pirmo daļu pirms noregulējuma instrumentu piemērošanas vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas, vai konvertēšanas tiesību īstenošanas saskaņā ar šā likuma 77.pantā noteiktajām prasībām no tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, no Latvijas Bankas, kā arī no iestādes vai finanšu sabiedrības neatkarīga persona – vērtētājs – sagatavo patiesu un objektīvu iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu un saistību vērtējumu. Atbilstoši Noregulējuma likuma 47.panta sestajai daļai vērtējums ir neatņemama sastāvdaļa lēmumam, ar kuru piemēro noregulējuma instrumentu, īsteno noregulējuma vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības. Savukārt Noregulējuma likuma 96.panta pirmajā daļā noteikts, ka vērtētājs nekavējoties pēc noregulējuma darbības veikšanas izdara vērtēšanu, lai novērtētu, vai akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem būtu piemēroti labvēlīgāki nosacījumi, ja noregulējuma darbības vietā būtu uzsākta maksātnespēja.
Pirms noregulējuma instrumentu piemērošanas vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanas Latvijas Banka izraugās vērtētāju, kas nepieciešams, lai sagatavotu patiesu un objektīvu iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu un saistību vērtējumu un nodrošinātu, ka jebkādi zaudējumi no iestādes vai  finanšu sabiedrības aktīviem ir pilnībā atzīti brīdī, kad tiek piemēroti noregulējuma instrumenti vai īstenotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus. Minētais vērtētājs jāiesaista nekavējoties, kad, piemēram, kredītiestāde ir nonākusi finanšu grūtībās un, lai stabilizētu tās darbību, ir nepieciešama noregulējuma instrumentu piemērošana vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana, vai konvertēšanas tiesību īstenošana, līdz ar to nav iespējams noorganizēt PIL noteiktās iepirkuma procedūras. Jānorāda, ka vērtētājam nodotā informācija par iestādes vai finanšu sabiedrības darbību ir konfidenciāla, tāpēc krīzes apstākļos, nerīkojoties pietiekami ātri, nevar izslēgt arī negatīvas informācijas nonākšanu finanšu tirgū, kas var negatīvi ietekmēt plānotā noregulējuma procesa īstenošanu un citu iestāžu darbību.
Papildus jāņem vērā, ka minētā vērtētāja izraudzīšanās būs atkarīga no nepieciešamības piemērot kādu no noregulējuma instrumentiem vai īstenot attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības. Vērtējuma rezultāti būs pamats tam, lai Latvijas Banka piemērotu noregulējuma instrumentus, pārņemtu kontroli pār noregulējamo iestādi vai finanšu sabiedrību, kas varētu nonākt finanšu grūtībās, vai īstenotu tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības.

2. Noguldījumu garantiju likuma (turpmāk – NGL) 25.panta pirmajā daļā noteikti vairāki veidi garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai NGL 26.pantā minētajā termiņā. NGL 25.panta pirmās daļas 2.punkts kā vienu no garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanas veidiem paredz – garantēto atlīdzību izmaksāt ar tās kredītiestādes vai maksājumu iestādes starpniecību, kurai noguldījumu piesaistītājs segtos noguldījumus kopā ar noguldījumu piesaistītāja aktīviem, kas pilnībā vai daļēji sedz garantēto atlīdzību, nodod saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu.
Atbilstoši NGL 25.panta otrajai daļai, ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai noguldījumu piesaistītāja nodotie segtie noguldījumi nav segti ar ekvivalentā apmērā nodotiem noguldījumu piesaistītāja aktīviem, Latvijas Banka var lemt par garantētās atlīdzības izmaksai trūkstošo līdzekļu piešķiršanu segto noguldījumu ieguvējam no noguldījumu garantiju fonda. Garantētās atlīdzības izmaksai nododamo noguldījumu piesaistītāja aktīvu vērtību (ja līdzekļi nav korespondentbankas kontos) nosaka Latvijas Bankas piesaistīts neatkarīgs vērtētājs.
NGL 26.panta pirmā daļa savukārt noteic, ka garantētā atlīdzība ir pieejama ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Tādējādi no NGL iekļautajām tiesību normām izriet, ka Latvijas Bankai garantētās atlīdzības izmaksai nododamo noguldījumu piesaistītāja aktīvu vērtības noteikšanai noguldījumu nepieejamības apstākļos vērtētāja piesaiste ir jāveic nekavējoties, jo garantēto atlīdzību jāuzsāk izmaksāt ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā un attiecīgi nav iespējams noorganizēt PIL noteiktās procedūras.

Ņemot vērā, ka minētais Noregulējuma likuma un NGL regulējums nosaka Latvijas Bankai pienākumu konkrētajos gadījumos vērtētāju piesaistīt ierobežotā laika periodā, kurā faktiski nav iespējams piemērot PIL noteiktās prasības iepirkuma procedūru norisei, nepieciešams minēto pakalpojumu līgumu noslēgšanai noteikt tiesības nepiemērot PIL noteiktās iepirkuma procedūras. Attiecīgi ar likumprojektu paredzēts papildināt PIL 5.pantu ar 23.punktu, nosakot jaunu izņēmumu no iepirkuma procedūru piemērošanas gadījumā, kad Latvijas Banka slēdz iepirkuma līgumu par vērtētāju sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar Noregulējuma likumu īstenojamās noregulējuma instrumentu piemērošanas vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas, vai konvertēšanas tiesību īstenošanas ietvaros, vai saskaņā ar NGL noteikto pienākumu noguldījumu nepieejamības gadījumā nodrošināt noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksu.
PIL 5.pantā noteiktais izņēmums piemērojams, ja attiecīgā iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par iepirkuma līgumiem piemērojamām Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām, t.i., šobrīd mazāka par 143 000 euro publiskam pakalpojuma līgumam.
 

IUB funkciju veikšanai atbilstoši šā brīža regulējumam nav iespējams saņemt tiešu piekļuvi EIS, lai iegūtu tajā uzkrāto informāciju par iepirkumiem, iepirkuma procedūrām, iesniegtajiem pieteikumiem, piedāvājumiem un elektronisko izziņu datiem. Šobrīd piekļuve minētajai informācijai IUB ir iespējama, to prasot sniegt attiecīgajam pasūtītājam. Efektīvākam IUB darbam nepieciešams nodrošināt tiesības tiešai pieejai EIS, līdzīgi kā tas ir citu institūciju gadījumā (piemēram, CFLA, Konkurences padome). Tas nodrošinātu IUB tiesības uz tiešu piekļuvi EIS par jebkuru vērtējamo iepirkumu, neprasot šādu informāciju pasūtītājiem un šādā veidā efektivizējot IUB darbu.

Lai nodrošinātu IUB iespēju saņemt tiešu piekļuvi EIS attiecībā uz jebkuru vērtējamo iepirkumu, šādas tiesības ar Likumprojektu tiek paredzētas PIL 66. panta otrās daļas 1. punktā.
Papildus skaidrojams, ka, īstenojot ar Likumprojektu plānoto regulējumu, tiks apstrādāti fizisku personu dati, proti, atsevišķos gadījumos par piegādātāju, ja tas ir fiziska persona, līguma izpildē iesaistīto personālu vai tajā norādītajām kontaktpersonām, kā arī elektroniskās izziņas saturēs to fizisko personu datus, kuras ir pārbaudāmas PIL 42.panta izslēgšanas iemeslu pārbaudes sakarā.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027.gadam (turpmāk – plāns) (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 25.janvāra rīkojumu Nr.72) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem īstenojot gan horizontālā rakstura pasākumus, gan fokusētos pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs.
1) Plāna 1.1.1.1. pasākums nosaka nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma izmantošanu PIL 9.pantā noteiktajiem iepirkumiem, veicinot “A” klases nodokļu maksātāju priekšrocības. Attiecīgais pasākums paredz Finanšu ministrijai sadarbībā ar IUB sagatavot grozījumus normatīvajā regulējumā, kas paredz "A" klases nodokļu maksātāju priekšrocības PIL 9.panta iepirkumos.
2) Plāna 1.1.1.2. pasākums nosaka nodokļu maksātāju reitinga izmantošanu publiskajos iepirkumos, neizvirzot prasības pārliecināties par saistību izpildi nodokļu jomā "A" klases nodokļu maksātājiem. Attiecīgais pasākums paredz Finanšu ministrijai sadarbībā ar IUB, Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk - VID), Valsts reģionālās attīstības aģentūru sagatavot grozījumus normatīvajā regulējumā par nodokļu maksātāju reitinga izmantošanu publiskajos iepirkumos.
3)Plāna 1.1.1.3. pasākums nosaka nodokļu maksātāju reitinga izmantošanu publiskajos iepirkumos, kaskadējot to uz iesaistītiem uzņēmumiem. Attiecīgais pasākums paredz Finanšu ministrijai sadarbībā ar IUB sagatavot priekšlikumus un nepieciešamības gadījumā izstrādāt grozījumus normatīvajā regulējumā par nodokļu maksātāja reitinga izmantošanu publiskajos iepirkumos.

2023.gada 4.jūlijā stājas spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz pienākumu VID nodrošināt publiski pieejamu informāciju par nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu (turpmāk – nodokļu maksātāja reitings).
Nodokļu maksātāja reitings tiek publiskots no 2024.gada 28.februāra, un Padziļinātās sadarbības programmas darbība ir pārtraukta. To ir aizstājis jaunais nodokļu maksātāja reitings. Nodokļu maksātāja reitings ir VID veidots vērtējums par nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildi, un, neskatoties uz to, ka tam saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir informatīvs raksturs, tā izveidei tiek ieguldīts liels zinātniski pētnieciskais darbs. Nodokļu maksātāja reitinga mērķis ir informēt nodokļu maksātāju, plašāku sabiedrību un potenciālos darījumu partnerus par to, kāda ir konkrētā nodokļu maksātāja nodokļu maksāšanas disciplīna, kā arī motivēt nodokļu maksātāju uzlabot nodokļu samaksas disciplīnu un atbalstīt komersantus ar rīku, lai tie varētu prezentēt savu reputāciju darījumu partneriem.
Nodokļu maksātāju reitings tiek veidots, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju, kas parāda, kā veidojas uzņēmuma sadarbība ar valsti, maksājot nodokļus. Svarīgi ņemt vērā, ka tas nav reālā laika atspoguļojums, bet nodokļu maksātāja ilgtspējīgas disciplīnas novērtējums noteiktā laika periodā. Attiecīgi reitinga novērtējums tiek aktualizēts reizi trijos mēnešos. Tādējādi nodokļu maksātājam ir zināms savs novērtējums un tas var plānot turpmākās darbības tā, lai to saglabātu vai uzlabotu.
Reitingam ir informatīvs raksturs, bet tajā pašā laikā reitingā ietverto radītāju kopums ir saistošs nodokļu maksātājam. Pamatojoties uz datu analīzi, VID veic objektīvu kritēriju izvērtējumu, izveidojot reitingu, kuru var izmantot sadarbības partneru un darījumu risku izvērtējumā, un atturēties no dalības darījumos ar komersantiem ar apšaubāmu reputāciju nodokļu saistību izpildes jomā. Savukārt uzticama nodokļu maksātāja reitinga iegūšana un šī statusa saglabāšana ir atkarīga no nodokļu maksātāja nodokļu maksāšanas uzvedības un nodokļu saistību izpildes disciplīnas.
Nodokļu maksātāja reitingu veido šādas sešas nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju kopas:
1) reģistrācijas dati – tiek pārbaudīts, vai nav uzsākts maksātnespējas process, vai nav apturēta saimnieciskā darbība, vai uzņēmums nav izslēgts no PVN maksātāju reģistra, kāda ir uzņēmuma amatpersonas vēsturiskā informācija nodokļu saistību izpildes jomā;
2) deklarāciju un pārskatu savlaicīga iesniegšana;
3) nodokļu samaksa – tiek vērtēts, vai nodokļi maksāti laikus un pilnā apmērā, bet situācijā, ja izveidojies parāds, vai komersants pēc savas iniciatīvas laikus vērsies VID, lai vienotos par parāda samaksu pa daļām;
4) sodi un VID aprēķinātie nodokļu maksājumi – kļūdīties var ikviens, tomēr svarīgi, lai paša uzņēmuma nedeklarēto un VID aprēķināto nodokļu īpatsvars būtu neliels, salīdzinot ar kopējiem nodokļu maksājumiem, kā arī lai soda lielums neliecinātu par smagu pārkāpumu;
5) darba samaksas novērtējums – tiek salīdzināta bruto darba samaksa uzņēmumā ar vidējo bruto darba samaksas līmeni gan attiecīgajā nozarē un reģionā, gan valstī. Savukārt netipiski zemas algas liecina par aplokšņu algu riskiem un tāpēc samazina reitingu;
6) nodokļu deklarēšanas risku novērtējums.

Jāatzīmē, ka rādītāju vērtība tiek vērtēta reitinga noteikšanas datumā vai par noteiktu laika periodu. Saskaņā ar nodokļu maksātāju reitingu nodokļu maksātāji saņem vienu no pieciem reitinga vērtējumiem, kas izteikts ar burtiem A, B, C, N un J. Attiecīgi “A” ir augstākais novērtējums, kas paredz, ka attiecīgais nodokļu maksātājs ir ar labu nodokļu samaksas disciplīnu un tam nav būtisku pārkāpumu risku, un tātad tas ir apliecinājis savu godprātīgo darbību saistību izpildē pret valsti.
Detalizētāk ar minētiem nodokļu maksātāja reitinga vērtējumiem, kas ir izteikti ar burtiem, ir iespējams iepazīties VID tīmekļvietnē [1].
Nodokļu maksātāja reitings tiek noteikts visām komercsabiedrībām, ārvalstu uzņēmumu filiālēm, ES dalībvalstu, Islandes, Norvēģijas un Lihtenšteinas kapitālsabiedrības filiālēm, kā arī zemnieku saimniecībām, zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, ja tie iesniedz gada pārskatu.

Ēnu ekonomika joprojām ir ļoti izplatīta parādība Latvijā, neskatoties uz daudziem ieviestajiem pasākumiem tās ierobežošanai. Saskaņā ar Dr. Arņa Saukas veiktā pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” (SSE Riga) rezultātiem 2023.gadā nedeklarētās darba samaksa jeb “aplokšņu algas” komponente veidoja 48,2% [2], bet atbilstoši VID veiktā novērtējuma rezultātiem nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā 2022.gadā veidoja 17,5% [3]. Nodokļu maksātāja reitinga sistēmas ietvaros VID veiktais nodokļu maksātāju novērtējums un attiecīgi piešķirtais reitings atspoguļo faktisko nodokļu maksātāju nodokļu nomaksas disciplīnu un apliecina konkrētu uzticamības un godprātības līmeni nodokļu saistību izpildes jomā. Attiecīgi šo novērtējumu un piešķirto reitingu ir lietderīgi izmantot tālāk – gan individualizēti, vērtējot potenciālos darījumu partnerus, gan kopumā valstiskā līmenī, sniedzot ieguldījumu nodokļu saistību izpildes veicināšanā, ēnu ekonomikas ierobežošanā un nodrošinot, ka nodokļu maksātājiem ar vislabāko "A" klases nodokļu maksātāju reitingu tiek paredzētas priekšrocības attiecībās ar valsti.
Kā šobrīd būtiskākais un efektīvākais instruments nodokļu maksātāju reitinga izmantošanai ir noteikts tieši publiskais iepirkums, ņemot vērā, ka:
1) individualizētā līmenī katram pasūtītajam ir būtiski nodrošināt, ka iepirkumos līgumu slēgšanas tiesības iegūst tikai uzticami un godprātīgi pretendenti, kuri ir izpildījuši saistības pret valsti;
2) valstiskā līmenī nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma izmantošana var būtiski veicināt nodokļu maksātāju, kas piedalās un potenciāli nākotnē varētu piedalīties iepirkumos, motivāciju uzlabot savus saimnieciskās darbības rādītājus, reitingu un tātad veicināt labprātīgu nodokļu nomaksu un ēnu ekonomikas ierobežošanu.
Attiecīgi, lai panāktu maksimālu minēto mērķu sasniegšanu, ar minētajiem plāna 1.1.1.1., 1.1.1.2., 1.1.1.3. pasākumiem ir faktiski paredzēts publiskajos iepirkumos noteikt konkrētas priekšrocības nodokļu maksātājiem, kuri ieguvuši visaugstāko nodokļu maksātāja reitinga "A" klases novērtējumu. Tādējādi, no vienas puses, tiktu nodrošināts, ka valsts publiskajos iepirkumos primāri dod priekšrocības sadarbībai ar pretendentiem, kuriem ir laba nodokļu samaksas disciplīna un nav būtisku risku attiecībā uz nodokļu saistību izpildi. No otras puses, ar šādu priekšrocību noteikšanu tiks veicināta pretendentu motivācija iegūt un uzturēt augstāko “A“ klases nodokļu maksātāja novērtējumu, tādējādi sekmējot labprātīgu nodokļu nomaksu un ēnu ekonomikas mazināšanu. 
Vienlaikus, ieviešot minētos plāna pasākumus un izstrādājot attiecīgu regulējumu PIL, ir jāņem vērā VID nodokļu maksātāju kopējā novērtējuma noteikšanas specifika un jārod PIL principiem un regulējumam atbilstoši risinājumi.


[1] https://www.vid.gov.lv/lv/nodoklu-maksataju-reitinga-sistema 
[2] Ēnu ekonomikas indekss 2023: Latvija starp plāniem un realitāti.
https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2024-06/%C4%92nu%20ekonomikas%20indekss%20Baltijas%20valst%C4%ABs%202009.%E2%80%932023.%20gad%C4%81.pdf 
[3] VID tīmekļvietne, Nodokļu plaisu apmēri par 2022.gadu: https://www.vid.gov.lv/lv/nozaru-statistikas-katalogs/nodoklu-plaisu-apmeri-par-2022gadu

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz plāna 1.1.1.1., 1.1.1.2., 1.1.1.3. pasākumos noteikto, Finanšu ministrija sadarbībā ar IUB ir izvērtējusi iespējamos risinājumus un pieņēmusi konceptuālu lēmumu likumprojektā ietvert regulējumu visu trīs minēto plāna pasākumu īstenošanai.

1) Plāna 1.1.1.1. pasākuma ieviešanai tiek noteikta "A" klases nodokļu maksātāja priekšrocība iegūt līguma slēgšanas tiesības PIL 9.panta kārtībā veiktā iepirkumā. Šāda priekšrocība tiek noteikta tikai attiecībā uz PIL 9.panta iepirkumiem, jo tiem piemērojamās paredzamās līgumcenu robežvērtības nesasniedz robežvērtības, no kurām obligāti attiecināmi ES publisko iepirkumu direktīvu nosacījumi, un attiecīgi ir iespējams nacionālā regulējuma līmenī noteikt atšķirīgu regulējumu, vienlaikus ievērojot publiskā iepirkuma (tostarp Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktos) pamatprincipus.
Attiecīgi likumprojekta 2.pants paredz papildināt PIL 9.pantu ar jaunu 7.¹ daļu, kura nosaka, ka iepirkuma komisija izvēlas to šā panta septītās daļas kārtībā noteikto saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kuru iesniedzis pretendents, kam pašam vai visiem tā dalībniekiem vai biedriem, ja pretendents ir personu apvienība vai personālsabiedrība, ir piešķirts VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums. Šo nosacījumu nepiemēro, ja:
1) iepirkuma komisijai šajā daļā noteiktajā kārtībā būtu jāizvēlas piedāvājums, kura cena par 15% vai vairāk pārsniegtu sākotnēji šā panta septītās daļas kārtībā noteiktā saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma cenu;
2) ja šajā daļā noteiktajā kārtībā būtu izvērtējams piedāvājums, kuru iesniedzis pretendents, kam VID nav noteicis nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu.
Tātad jaunajā PIL 9.panta 7.¹ daļā noteiktais regulējums ir piemērojams jau pēc piedāvājumu izvērtēšanas, kas veikta PIL 9.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā, un paredz, ka iepirkuma komisija priekšroku dod tā saimnieciski visizdevīgākā jeb labākā piedāvājuma izvēlei, kuru iesniedzis pretendents, kam piešķirts VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums. Attiecīgi praktiski tas nozīmē, ka pēc tam, kad veikta piedāvājumu izvērtēšana PIL 9.panta septītās daļas kārtībā, iepirkuma komisija pārliecinās, vai pirmo labāko piedāvājumu iesniegušajam pretendentam ir spēkā esošs VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums, un tā esamības gadījumā izvēlas attiecīgo piedāvājumu. Ja pirmo labāko piedāvājumu iesniegušajam pretendentam VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums ir zemāks par "A", tad iepirkuma komisija pārbauda, vai otro labāko piedāvājumu iesniegušajam pretendentam ir spēkā esošs VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums, un tā esamības gadījumā izvēlas šo piedāvājumu. Savukārt, ja otro labāko piedāvājumu iesniedzis pretendents, kuram VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga novērtējums ir zemāks par "A", iepirkuma komisija tālāk pārbauda trešo labāko piedāvājumu iesniegušo pretendentu un attiecīgi nepieciešamības gadījumā arī ceturto labāko, piekto labāko utt. piedāvājumu iesniegušo pretendentu un izvēlas to secīgi labāko piedāvājumu, kuru iesniedzis pretendents ar "A" klases reitingu. 
Papildus, jaunajā PIL 9.panta 7.¹ daļā paredzēti divi izņēmuma gadījumi, kad šajā daļā paredzētais nosacījums nav piemērojams.
Proti, atbilstoši PIL 9.panta 7.¹ daļas 1.punktam šo nosacījumu par priekšrokas došanu neattiecina, ja iepirkuma komisijai saskaņā ar jaunajā PIL 9.panta 7.¹ daļā noteikto kārtību būtu jāizvēlas (jādod priekšroka) piedāvājums, kura cena par 15% vai vairāk pārsniegtu sākotnēji šā panta septītās daļas kārtībā noteiktā saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma cenu. Tātad praktiski tas nozīmē, ka, veicot iepriekš aprakstīto PIL 9.panta 7.¹ daļā paredzēto izvērtējumu, tiek ņemta vērā arī konkrētā piedāvājuma cena un nedrīkst izvēlēties piedāvājumu, kurš par 15% vai vairāk pārsniegtu pirmā labākā piedāvājuma cenu. Tādējādi tiek nodrošināts, ka jaunā PIL 9.panta 7.¹ daļas regulējuma piemērošana neradītu nesamērīgi lielu līgumcenas sadārdzinājumu.
Savukārt atbilstoši PIL 9.panta 7.¹ daļas 2.punktam tiek paredzēts, ka šo nosacījumu par priekšrokas došanu neattiecina, ja jaunajā PIL 9.panta 7.¹ daļā noteiktajā kārtībā būtu izvērtējams piedāvājums, kuru iesniedzis pretendents, kam VID nav noteicis nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu. Proti, VID nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu nosaka visām komercsabiedrībām, ārvalstu uzņēmumu filiālēm, ES dalībvalstu, Islandes, Norvēģijas un Lihtenšteinas kapitālsabiedrības filiālēm, kā arī zemnieku saimniecībām, zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, ja tie iesniedz gada pārskatu. Tātad visiem piegādātājiem, kas potenciāli varētu piedalīties iepirkumā (piemēram, ārvalstu piegādātāji, kas nav Latvijas nodokļu maksātāji, fiziskas personas, publiskas personas u.c.), tas nav pieejams. Lai nodrošinātu, ka plānotais PIL 9.panta 7.¹ daļas regulējums nerada nevienlīdzīgu attieksmi pret personām, kurām vispār nav iespējams iegūt VID nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu, ar PIL 9.panta 7.¹ daļas 2.punktu tiek paredzēts izņēmums šādiem gadījumiem. Tātad atbilstoši minētajam izņēmumam, tiklīdz PIL 9.panta 7.¹ daļā paredzētais izvērtējums jāveic attiecībā uz pretendentu, kam VID nav noteicis nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu, PIL 9.panta 7.¹ daļas nosacījumu nepiemēro, un izvēlas saskaņā ar PIL 9.panta septīto daļu sākotnēji noteikto saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Vienlaikus arī norādāms, ka jaunajā PIL 9.panta 7.¹ daļā ir konkretizēts, ka gadījumā, ja attiecīgais pretendents ir personu apvienība vai personālsabiedrība, "A" klases nodokļu maksātāja reitinga novērtējums nepieciešams katram no tā dalībniekiem vai biedriem.

Informācija par VID noteikto nodokļu maksātāja reitinga novērtējumu tiek publiskota saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 36.punktu, un to iespējams iegūt VID tīmekļvietnē (https://www.vid.gov.lv/lv/nodoklu-maksataja-reitings), ievadot nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu. 
 
Pamatojoties uz IUB sagatavoto informāciju par unikālo uzvarētāju skaitu, kuri 2024.gada 1.ceturksnī ir ieguvuši līguma slēgšanas tiesības PIL 9.panta iepirkumos, VID papildināja to ar datiem par konkrēto piegādātāju nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu uz 2024.gada 1.maiju. No apkopotas informācijas secināts, ka no kopējā unikālo uzvarētāju skaita* 73% ir noteikts "A" klases nodokļu maksātāja reitinga novērtējums, savukārt 27% ir noteikts "B" klases nodokļu maksātāja reitinga novērtējums.
Līdz ar to, lai arī jaunajā PIL 9.panta 7.¹ daļā paredzētā izvērtējuma veikšana radīs zināmu administratīvā sloga pieaugumu iepirkuma komisijas darbībā, saskaņā ar minētajiem statistikas datiem iespējams secināt, ka procentuāli gadījumu skaits, kad šis izvērtējums būtu jāveic, nav liels, ja ņem vērā, ka 73% no unikālo uzvarētāju skaita ir noteikts "A" klases nodokļu maksātāja reitinga novērtējums.

* Konkrētajā aprēķinā ņemts vērā kopējais to unikālo uzvarētāju skaits PIL 9.panta iepirkumos 2024.gada 1.ceturksnī, kuriem VID nosaka nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.

2) Plāna 1.1.1.2. un 1.1.1.3. pasākumu ieviešanai tiek noteikts komplekss risinājums, paredzot atvieglot PIL noteikto regulējumu par kandidātu un pretendentu izslēgšanu neizpildītu nodokļu saistību gadījumā. Proti, ar likumprojektu paredzēts papildināt PIL 42.panta ceturto daļu ar 7.punktu, nosakot, ka pasūtītājs tomēr neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā PIL 42.panta otrās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, ja pārbaudes veikšanas dienā pārbaudāmajai personai ir spēkā esošs VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums. Ja kandidātam vai pretendentam ir spēkā esošs VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums, PIL 42.panta otrās daļas 2.punktā noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslu neattiecina uz PIL 42.panta trešās daļas 4. un 5. punktā minētajām personām.
Pirmkārt, ar minētās normas pirmo teikumu faktiski tiek noteikts, ka gadījumā, kad PIL 42.panta piektās daļas kārtībā veiktā pārbaudē konstatēts, ka kandidātam vai pretendentam vai arī attiecīgi kādai no PIL 42.panta trešās daļas 1., 2., 3.punktā minētajām personām atbilstoši PIL 42.panta otrās daļas 2.punktam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, pasūtītājs pārbauda, vai konkrētajai personai ir spēkā esošs VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums. Ja konkrētajai personai šīs pārbaudes veikšanas dienā ir spēkā esošs "A" klases novērtējums, pasūtītājs konkrēto kandidātu vai pretendentu neizslēdz no dalības iepirkuma procedūrā PIL 42.panta panta otrās daļas 2.punktā minētajā gadījumā. Savukārt, ja konstatēts, ka attiecīgajai pārbaudāmajai personai pārbaudes veikšanas dienā VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums ir zemāks par "A" klasi vai arī šai personai pārbaudes veikšanas dienā nav noteikts VID nodokļu maksātāja reitinga kopējais novērtējums, pasūtītājs nav tiesīgs piemērot minēto regulējumu par kandidāta vai pretendenta neizslēgšanu.
Otrkārt, ar PIL 42.panta ceturtās daļas 7.punkta otro teikumu tiek noteikts, ka gadījumā, ja kandidātam vai pretendentam ir spēkā esošs VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums, PIL 42.panta otrās daļas 2.punktā noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslu vispār neattiecina uz PIL 42.panta trešās daļas 4. un 5. punktā minētajām personām. Proti, uzsākot PIL 42.panta otrās daļas 2.punktā noteiktā izslēgšanas iemesla par neizpildītām saistībām nodokļu jomā pārbaudi, pasūtītājs pārliecinās, vai konkrētajam kandidātam vai pretendentam ir noteikts VID nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums, un tā esamības gadījumā atbilstoši plānotajam regulējumam pasūtītājam vispār nav jāattiecina (un arī attiecīgi nav jāpārbauda) minētais izslēgšanas iemesls uz PIL 42.panta trešās daļas 4. un 5. punktā minētajām personām, t.i., personām, kurām kandidātā vai pretendentā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata normatīvo aktu par koncerniem izpratnē un kandidāta vai pretendenta patieso labuma guvēju. Šāds regulējums tiek piedāvāts, ņemot vērā, ka kandidātu un pretendentu patiesie labuma guvēji ir fiziskas personas, kurām VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu nenosaka, un tātad attiecībā uz tiem nekad neizpildītos PIL 42.panta ceturtās daļas 7.punkta pirmajā teikumā paredzētais regulējums. Vienlaikus regulējuma izstrādē tika ņemts vērā arī fakts, ka PIL 42.panta trešās daļas 4. un 5. punktā minēto personu pārbaude izslēgšanas iemeslu kontekstā PIL tika noteikta salīdzinoši nesen un līdzšinējā piemērošanas pieredze liecina, ka šīs pārbaudes veikšana rada administratīvā sloga pieaugumu pasūtītājiem un arī piegādātājiem, kuriem nereti jānodrošina pārbaudes vajadzībām iesniedzamā informācija. Attiecīgi ar piedāvāto risinājumu tiek dota priekšrocība un atvieglots regulējums nodokļu saistību izpildes pārbaudei attiecībā uz piegādātājiem, kuru uzticamību un godprātību saistību izpildē pret valsti jau apliecina VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums.

Papildus ar likumprojekta 2.punktu minētais PIL 42.panta ceturtās daļas 7.punkta regulējums tiek attiecināts arī uz PIL 9.panta kārtībā veiktiem iepirkumiem.

Informācija par VID noteikto nodokļu maksātāja reitinga novērtējumu tiek publiskota saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 36.punktu, un to iespējams iegūt VID tīmekļvietnē (https://www.vid.gov.lv/lv/nodoklu-maksataja-reitings), ievadot nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu. 

PIL 12.pantā cita starpā ir ietverta atsauce uz PIL 34.panta otro daļu. Ņemot vērā, ka PIL 12.pantā ir noteikti visi tie PIL panti, kuros minētās līgumcenu robežvērtības nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežvērtībām, kas jāievēro pasūtītājam, bet PIL 34.panta otrajā daļā pēc būtības nav paredzēta Ministru kabinetam nosakāma līgumcenu robežvērtība, PIL 12.pantā ietverto atsauci uz PIL 34.panta otro daļu ir nepieciešams izslēgt.

Ar likumprojektu paredzēts minēto tehnisko nepilnību novērst, izslēdzot atsauci uz PIL 34.panta otro daļu no PIL 12.panta.
Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka ar grozījumiem Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.105 "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām", kuri pieņemti 2023.gada 7.novembrī un stājās spēkā 2023.gada 16.novembrī, arī minētajos noteikumos netika saglabāta atsauce uz PIL 34.panta otro daļu.

PIL 9.panta četrpadsmitā daļa tostarp paredz regulējumu lēmuma par iepirkuma rezultātiem paziņošanu pretendentiem.
Ar grozījumiem PIL, kas stājās spēkā 2023.gada 25.oktobrī, no PIL 9.panta trīspadsmitās daļas tika izslēgts trešais un ceturtais teikums un no PIL 9.panta piecpadsmitās daļas tika izslēgts otrais un trešais teikums. Vienlaikus ar minētajiem grozījumiem attiecīgajos teikumos noteiktais regulējums par lēmumu par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu tika ietverts no jauna izveidotajā PIL 9.panta 13.¹ daļā. Vienlaikus ar minētajiem grozījumiem tehniskas kļūdas rezultātā jaunajā PIL 9.panta 13.¹ daļā netika ietverts regulējums par lēmuma par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu paziņošanu pretendentiem. Ievērojot, ka arī lēmums par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu ir paziņojams pretendentiem, bet šobrīd PIL 9.panta četrpadsmitajā daļā paredzētais regulējums par lēmuma paziņošanu ir attiecināms tikai uz PIL 9.panta trīspadsmitajā daļā minēto lēmumu par izraudzīto pretendentu vai pretendentiem, nepieciešams novērst minēto tehnisko kļūdu un precizēt jaunās PIL 9.panta 13.¹ daļas redakciju, paredzot konkretizētu regulējumu lēmuma par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu paziņošanai pretendentiem.

Ņemot vērā minēto, ar likumprojektu tiek noteikts PIL 9.panta 13.¹ daļas trešo teikumu izteikt jaunā redakcijā un konkretizēt, ka gadījumā, ja ir pieņemts lēmums par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu, pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc šī lēmuma pieņemšanas, norādot lēmuma pieņemšanas datumu un pamatojumu, par to informē visus pretendentus un sniedz tiem lēmumā norādīto informāciju vai nosūta minēto lēmumu, kā arī sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē informatīvu paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, un, sākot no šā paziņojuma publicēšanas dienas, savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi attiecīgajam lēmumam par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu.
Minētie grozījumi iepirkumu praksē nerada izmaiņas un neuzliek jaunu pienākumu, jo faktiski saskaņā ar vispārīgajiem administratīvā procesa principiem, kā arī ievērojot līdz 2023.gada 25.oktobrim spēkā esošo PIL redakciju, pasūtītājiem ir jāveic pretendentu informēšana par attiecīgajiem pieņemtajiem lēmumiem. Piemēram, lai nodrošinātu, ka pretendenti var īstenot PIL 9.panta divdesmit trešajā daļā paredzētās pārsūdzības tiesības.

Šobrīd Direktīva dalībvalstīm nosaka kārtību publisko iepirkumu statistikas informācijas iesniegšanai. Direktīva paredz pārraudzības ziņojuma sagatavošanu reizi trijos gados, kura ietvaros var tikt iesniegta arī informācija atbilstoši Direktīvas 85.panta prasībām.
Attiecīgi PIL 77.pantā noteikta statistikas pārskatu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība, kā arī noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt statistikas pārskatu saturu. Izrietoši Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumi Nr. 102 “Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība” nosaka, ka pasūtītājs statistikas pārskatus iesniedz IUB elektroniski, izmantojot IUB tīmekļvietnē pieejamo IUB pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu “Publikāciju vadības sistēma” (turpmāk – PVS). Pasūtītājs reizi gadā PVS sagatavo, aizpilda un iesniedz IUB statistikas pārskatu. IUB šos statistikas datus apkopo un sagatavo kopsavilkumu, publicējot to savā tīmekļvietnē (saskaņā ar IUB sniegto informāciju 2024.gadā 1008 pasūtītāji iesniedza pārskatus).
Dati par faktiski izlietotajiem naudas līdzekļiem par iestādēm, kurām Valsts kase nodrošina centralizētu grāmatvedības uzskaites pakalpojumu, jau atrodas valsts rīcībā, un dati par maksājumiem par iepirkumiem, kas veikti, izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu, ir pieejami elektronisko iepirkumu sistēmā. Līdz ar to šādu datu atkārtota vākšana rada pasūtītājiem lieku administratīvo slogu, turklāt statistikas pārskatos norādītie dati jebkurā gadījumā būtu validējami pret grāmatvedības uzskaites sistēmā esošajiem datiem. Savukārt Direktīvas ietvaros Eiropas Komisijai sniedzamā informācija reizi trijos gados pārraudzības ziņojumā ir iegūstama no IUB tīmekļvietnē publicētajiem paziņojumiem. Turklāt līdzšinējā prakse rāda, ka, sagatavojot pārraudzības ziņojumu, dati tiek iegūti no IUB tīmekļvietnē publicētajiem paziņojumiem, nevis no statistikas pārskatiem. Līdz ar to nav saskatāma lietderība turpināt statistikas datus vākt, izmantojot minētos statistikas pārskatus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī, lai samazinātu administratīvo slogu pasūtītājiem reizi gadā sagatavot un iesniegt statistikas pārskatu, ar likumprojektu tiek izslēgts PIL 77.pants.

PIL 88.panta piektā daļa nosaka administratīvās atbildības – brīdinājuma vai naudas soda (no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām) piemērošanu –  piemērošanu par statistikas pārskata neiesniegšanu PIL noteiktajā termiņā vai nepilnīga pārskata iesniegšanu. Izslēdzot no likuma regulējumu par pienākumu pasūtītājiem sniegt statistikas pārskatus, attiecīgi ir izslēdzams arī minētais regulējums par administratīvo atbildību.

Ar likumprojektu paredzēts izslēgt PIL 88.panta piekto daļu.

IUB tīmekļvietnē tiek publicēti publisko iepirkumu paziņojumi saskaņā ar PIL, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, Publiskās un privātās partnerības likumu, kā arī  Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumiem Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” un Iepirkumu vadlīnijām sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (2023.gadā publicēti 39609 paziņojumi). IUB nodrošina šo publisko iepirkumu datu uzkrāšanu PVS, to apkopošanu un brīvu pieejamību sabiedrībai IUB tīmekļvietnē un atvērto datu servisā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Latvijas Atvērto datu portālā. Tomēr PIL līdz šim nav ietverta ar publisko iepirkumu datiem saistīta IUB funkcija.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar likumprojektu PIL 66.panta pirmajā daļā tiek nostiprināta IUB funkcija nodrošināt ar publiskajiem iepirkumiem saistīto datu uzkrāšanu, apkopošanu un pieejamību, ko faktiski šobrīd IUB jau nodrošina.

PIL 3.pantā tiek noteikti likuma piemērošanas izņēmumi. Minētie izņēmumi pārņemti no Direktīvas 10.panta. Direktīvas 10.panta d) apakšpunkts paredz izņēmumus attiecībā uz tā apakšpunktos konkrēti noteiktiem juridiskajiem pakalpojumiem. Spēkā esošajā PIL 3.panta pirmās daļas 4., 5., 6.punktā ir attiecīgi pārņemti izņēmumi tiem juridiskajiem pakalpojumiem, kas noteikti Direktīvas 10.panta d) apakšpunkta iii), iv), v) apakšpunktā, proti, dokumentu apliecināšanas pakalpojumiem, kurus sniedz notāri; juridiskajiem pakalpojumiem, kuru sniedzējus ieceļ tiesa vai kuru sniedzējiem ārējos normatīvajos aktos uzdots tiesas uzraudzībā veikt noteiktus uzdevumus; juridiskajiem pakalpojumiem, kuri saistīti ar valsts varas īstenošanu.
Savukārt attiecībā uz Direktīvas 10.panta d) apakšpunkta i) un ii) apakšpunktos noteiktajiem juridiskajiem pakalpojumiem, ko sniedz zvērināti advokāti attiecībā uz pasūtītāja pārstāvniecību šķīrējtiesā vai samierināšanā vai tiesvedībās tiesās vai iestādēs vai gatavošanos jebkuram no šiem procesiem, PIL ir šobrīd noteikts stingrāks regulējums, nekā to paredz Direktīva. Proti, attiecībā uz Direktīvas 10.panta d) apakšpunkta i) un ii) apakšpunktos noteiktajiem minētajiem juridiskajiem pakalpojumiem, ko sniedz zvērināti advokāti, PIL paredz piemērot  10.panta regulējumu - atviegloto sociālo un citu īpašu pakalpojumu procedūru no 42 000 euro.
Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā “Problēmas un iespējas valsts publisko iepirkumu attīstībai” [1] ir uzsvērusi, ka Latvijas publisko iepirkumu regulējums varētu būt vienkāršāks, vieglāk piemērojams un elastīgāks. Secināts, ka Latvijai būtu vairāk jāvērtē iespējas izmantot Direktīvā paredzētās elastības iespējas un nenoteikt stingrākas prasības, nekā to prasa Direktīva.

Valsts interešu pārstāvību starptautiskajos ieguldījumu strīdos nodrošina Valsts kanceleja atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 10. maija noteikumiem Nr. 228 ''Pārstāvības nodrošināšanas kārtība starptautisko ieguldījumu strīdu izskatīšanā''. Valsts pārstāvības nodrošināšana starptautiskajos ieguldījumu (investīciju) strīdos sākas no brīža, kad valsts ir saņēmusi formālu un argumentētu paziņojumu no iespējamā aizsargātā investora par to, ka, iesniedzēja ieskatā, pastāv iespējams starptautisks ieguldījumu strīds (notice of intent to arbitrate). Šāds paziņojums parasti kalpo par pamatu miermīlīgas samierināšanas posma uzsākšanai, pēc kura notecējuma beigām var tikt uzsākts starptautiskās arbitrāžas process atbilstoši piemērojamajiem arbitrāžas noteikumiem (request for arbitration vai notice of arbitration). Valsts pārstāvības process turpinās līdz brīdim, kad saņemts izpildāms starptautiskās šķīrējtiesas nolēmums lietā un nolēmums ir izpildīts. Juridisko pakalpojumu sniedzēju piesaisti valsts pārstāvības nodrošināšanā ir nepieciešams nodrošināt operatīvi – uzreiz tiklīdz saņemts potenciālā investora paziņojums par starptautisko investīciju tiesību aizskārumu (iesniegums par potenciālo strīdu (notice of intent to arbitrate)) un/vai nodomu vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā (request for arbitration/notice of arbitration). Juridisko pakalpojumu sniegšanai ir jābūt operatīvai, jo starptautiskās arbitrāžās procesuālos un citus termiņus nosaka piemērojamais starptautiskais ieguldījumu līgums un piemērojamie arbitrāžas noteikumi, kas dažreiz paredz vien dažas dienas rīcībai no valsts puses, piemēram, ārkārtas arbitrāžas (emergency arbitration) procesa gadījumos. Potenciālā investora nodomu vērsties pie valsts ar šādu paziņojumu nav iespējams iepriekš paredzēt, līdz ar ko nav iespējams iepriekš plānot šādus iepirkumus.

Vienlaikus attiecībā uz pasūtītāja juridisku pārstāvību tiesās un iestādēs, secināts, ka esošais regulējums attiecībā uz juridisko pakalpojumu iepirkumiem ir apgrūtinošs un var pat negatīvi ietekmēt pasūtītāja izredzes uz ātru, efektīvu un kvalitatīvu savu interešu aizstāvību. Papildus arī jāņem vērā, ka iepirkuma procedūru piemērošana šādai juridiskai pārstāvībai var radīt negatīvu ietekmi.  Pirmkārt, piemērojot iepirkumu šādu pakalpojumu iegādei, nodoms sākt juridiska rakstura piespiedu pasākumus tiek publiskots. Līdz ar to otrai pusei tiek dota savlaicīga iespēja uzsākt gatavošanos aizstāvībai. Otrkārt, otra puse uzzina juridisko pakalpojumu sniedzēju. Treškārt, procedūru veikšana prasa laiku, kas var būt kritisks tad, ja pasūtītājs lietā ir atbildētājs, kam jārīkojas noteiktos procesuālajos termiņos. Ceturtkārt, pasūtītāja izvēle būs aprobežota tikai ar tiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kas iesniegs piedāvājumus attiecīgajā iepirkuma procedūrā. Tādējādi tiek veicināts risks, ka juridiskie pakalpojumi tiks saņemti no pakalpojumu sniedzēja, kas gan atbilst noteiktajām kvalifikācijas prasībām, taču iespējams nav tirgū vislabākā pieejamā izvēle.

[1] Pieejams: https://lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/problemas-un-iespejas-publisko-iepirkumu-attistibai 

Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka PIL nepieciešams nodrošināt maksimālu Direktīvā paredzēto elastību attiecībā uz minēto juridisko pakalpojumu pasūtītāja pārstāvībai iepirkumiem, attiecīgi pilnībā pārņemot Direktīvas 10.panta d) apakšpunkta i) un ii) apakšpunktos paredzētos izņēmumus. 
Līdz ar to likumprojekts paredz PIL 3.panta pirmo daļu papildināt ar jaunu 3¹.punktu, nosakot, ka PIL nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par  zvērinātu advokātu sniegtiem pakalpojumiem attiecībā uz pasūtītāja juridisku pārstāvību jebkurā valstī vai starptautiskā šķīrējtiesas vai samierināšanas instancē notiekošā šķīrējtiesā vai samierināšanā; pasūtītāja juridisku pārstāvību jebkuras valsts tiesā vai iestādē vai starptautiskā tiesā vai iestādē notiekošā tiesvedībā; kā arī juridiskajām konsultācijām, ko sniedz, lai gatavotos kādam no minētajiem procesiem, vai ko sniedz par situācijām, kurām ir drošas pazīmes un liela varbūtība, ka tās varētu tikt izskatītas kādā no šiem procesiem.
Jāpaskaidro, ka minētie izņēmuma gadījumi tiek pārņemti un ir piemērojami atbilstoši Direktīvā paredzēto attiecīgo izņēmumu tvērumam un interpretācijai. Tādējādi nodrošinot pasūtītājiem rīcības brīvību izvēlēties, kā tie organizē minēto juridisko pakalpojumu iepirkumus, proti, šādu izņēmumu noteikšana dos tiesības pasūtītājiem pārstāvības juridiskos pakalpojumus, ko sniedz zvērināti advokāti, iegādāties, nepiemērojot PIL prasības, kā to paredz Direktīva. Vienlaikus joprojām pasūtītājiem saglabājas iespēja juridiskos pakalpojumus, tostarp konkrēto izņēmumu tvērumā esošos, iegādāties PIL 10.panta noteiktajā kārtībā.

Direktīvas 4. panta d) punkts un 74.pants paredz, ka atvieglotā sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkumu procedūra piemērojama publiskiem pakalpojumu līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti Direktīvas XIV pielikumā (PIL 2.pielikums), tikai, ja šāda publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 750 000 euro vai lielāka. Pārņemot Direktīvu nacionālajā regulējumā, tika noteiktas stingrākas prasības, paredzot, ka šādiem pakalpojumiem ar atsevišķiem izņēmumiem būs jāpiemēro atvieglotā sociālo un citu īpašu pakalpojumu procedūra no 42 000 euro, kas noteikts PIL 10.pantā.

PIL 5.panta 20.punktā paredzēts iepirkumu procedūru piemērošanas izņēmumus, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par iepirkuma līgumiem Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām un ja tas tiek slēgts par ārvalstu ekspertu, publiskās pārvaldes ekspertu, tiesu un prokuratūras ekspertu sniegtiem mācību pakalpojumiem, kuri nodrošina Valsts administrācijas skolas un tādas publiskas personas, kas organizē tiesu un prokuratūras amatpersonu un darbinieku, izmeklētāju vai operatīvo darbinieku mācību nodrošināšanu, noteikto mērķu īstenošanu un kuriem tiek piemērots CPV kods 80500000-9. Ministru kabineta noteiktā līgumcenu robežvērtība šādiem pakalpojumiem ir 143 000 euro. Minētie pakalpojumi ietilpst PIL 2.pielikuma sociālo un citu īpašu pakalpojumu sarakstā. Minētais PIL 5.panta 20.punkta izņēmums tika paredzēts, lai novērstu problēmas ar pasniedzēju piesaisti, jo iepriekš par katru mācību pakalpojumu bija nepieciešams organizēt iepirkumu. Mācību īstenošanai piesaistāmie pasniedzēji bieži ir noteiktas jomas profesionāļi, nevis mācību pakalpojumu sniedzēji brīvā tirgus izpratnē. Valsts administrācijas skola (turpmāk - VAS) ir lielākais mācību centrs ierēdņiem un publiskās pārvaldes darbiniekiem Latvijā, kas īsteno sistēmiskus profesionālās kompetences attīstības pasākumus saskaņā ar valsts noteiktajām prioritātēm un klientu pieprasījumu. Vidēji gadā VAS apmācības apmeklē aptuveni 20 000  - 60 000 valsts, pašvaldību un citu institūciju darbinieki. Papildus jau minētam VAS šobrīd ir uzticēts nodrošināt centralizēto mācību nodrošinājuma funkciju. Tāpat arī Tieslietu ministrija (kā uzraugošā iestāde) un Tiesu administrācija (kā īstenotājs) 2022. gada novembrī uzsāka Atveseļošanas fonda projektu “Tieslietu akadēmija” (turpmāk – Projekts), kas tiks īstenots līdz 2026. gada 30. jūnijam. Projekta mērķis ir 2025. gada 1. janvārī izveidot jaunu iestādi – Tieslietu akadēmiju (turpmāk – Akadēmija), kas atbildēs par tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un atsevišķos jautājumos arī par izmeklētāju tālākizglītību. Akadēmijas darbība ir regulēta gan likumā “Par tiesu varu”, gan Tieslietu akadēmijas likumā. Līdz ar Projekta īstenošanas nodošanu Tiesu administrācija nodos Akadēmijai mācību īstenošanas funkciju (provizoriski 2025.gada 1.jūnijā). Ņemot vērā, ka 2025.gadā un 2026.gada pirmajā pusē valsts finansējums mācību īstenošanai nav paredzēts, mācību īstenošana minētajā periodā tiks nodrošināta no Projekta finansējuma.
Tiesu administrācijai, ievērojot šobrīd spēkā esošo PIL regulējumu, ir grūtības nodrošināt Tieslietu padomes apstiprināto mācību programmu ieviešanu.
Mācības tiesu sistēmas pārstāvjiem nav pielīdzināmas akadēmiska rakstura mācībām. Tiesnešu mācības ir tiesas funkcijas neatņemama sastāvdaļa. Mācības ir tiesneša tiesības, pienākums un atbildība. Tāpēc Tieslietu padome ir izstrādājusi pamatprincipus mācību nodrošināšanai, paredzot, ka tām jābūt elastīgām, to īstenošanā nodrošināma tiesnešu neatkarība un galvenokārt tām ir jābūt praktiskām, ietverot pieredzes apmaiņu starp profesijas pārstāvjiem. Līdzīgi Eiropas tiesiskās tālākizglītības tīkla izstrādātajos pamatprincipos noteikts, ka mācību vadīšanai jāpiesaista galvenokārt šim mērķim sagatavoti tiesneši un prokurori. Mācību pasākumu iekļaušana tiesas darba organizācijā un līdz ar to arī tiesnešu amata pienākumos ir saistīta ar varas dalīšanas un tiesnešu neatkarības principa īstenošanu demokrātiskā tiesiskā valstī. Līdz ar to mācību vadīšanu, kas notiek tiesu varas ietvaros, nevar pielīdzināt klasiskām mācībām un lektoru vai pasniedzēju darbam. Tā nepieciešama valsts varas īstenošanai, ko īsteno neatkarīga tiesu vara. Mācību pasākumu vadīšanu papildus tiesnešu un prokuroru amata pienākumiem ir vērtējusi gan Tiesnešu ētikas komisija, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, atzīstot, ka tiesnešu un prokuroru nodarbināšana mācību pasniegšanā kolēģiem pret atlīdzību ir nepieciešama un atbalstāma. Arī Valsts kontrole savā 2024. gada revīzijas ziņojumā norādījusi uz tiesnešu mācību sistēmas specifiku un mācību obligātumu.

Ar līdzīgu problēmu saskārusies arī Valsts kanceleja, organizējot mācības publiskajā pārvaldē nodarbinātajiem par dažādām tēmām (piemēram, augstākā līmeņa vadītājiem, ES fondu vadības kontroļu sistēmā iesaistītajiem, u.c.), kur nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt publiskās pārvaldes ekspertus iepirkuma ceļā un arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - CFLA). Pamatojoties uz Starptautiskās palīdzības likumā paredzēto deleģējumu, CFLA kā Attīstības sadarbības aģentūra nodrošina Eiropas Savienības ārējās darbības instrumentu un citu ārvalstu starptautiskās palīdzības finansētāju finansētu attīstības sadarbības projektus. Ievērojot minēto, ar 2024.gada 5.jūniju spēkā stājās grozījums (likumprojekta TAP ID Nr.24-TA-556), ar kuru PIL tika papildināts ar 5.panta 22.punktu šādā redakcijā: “speciālistu un ekspertu pakalpojumiem saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu īstenojamos attīstības sadarbības projektos”. Likumprojekta anotācijā paskaidrots pakalpojumu tvērums, uz kuriem attiecināms PIL 5.panta 22.punkta izņēmums no iepirkuma procedūru piemērošanas: “Saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu īstenotajos attīstības sadarbības projektos var tikt piesaistīti ārvalsts un nacionālie eksperti, kuri īsteno attīstības sadarbības projektā paredzētās aktivitātes. Attīstības sadarbības projektos eksperti tiek piesaistīti projekta iesnieguma un tā pamatojošās dokumentācijas izstrādē un projekta īstenošanā. Projekta iesnieguma sagatavošanai nepieciešams piesaistīt jomas ekspertus, kas izstrādā projekta saturu, aktivitātes, mērķus un pamatojumu, balstoties saņēmējvalsts politiskajā, sociālekonomiskajā situācijā un vajadzībās. Projekta īstenošanas fāzē tiek piesaistīti eksperti, kas īsteno aktivitātes, veic apmācības, rīko praktiskās darbnīcas, veic dokumentu un procesu analīzi un sniedz rekomendācijas, kā arī nodrošina citus ar projekta saturisko vadību un īstenošanu saistītus aspektus.” Proti, PIL 5.panta 22.punkts piemērojams dažādu ekspertu un speciālistu piesaistei saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu īstenotajos attīstības sadarbības projektos un to pienākumu tvērums ir plašs. Vienlaikus izņēmums tiek piemērots vienīgi specifiskos gadījumos, piemēram, piesaistot valsts pārvaldes ekspertus, konkrētās amata pozīcijās esošus speciālistus vai situācijās, kad steidzamības vai citu īpašu apstākļu dēļ nav iespējams veikt iepirkuma procedūru saskaņā ar PIL regulējumu.
Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku atklātību un vienlīdzību PIL 5.panta 22.punkta izņēmuma piemērošanas gadījumos, CFLA ir izveidojusi nacionālo ekspertu reģistru, kurā aicināti pieteikties paši eksperti (pieteikšanās veidlapa pieejama CFLA oficiālajā mājas lapā), kā arī ir izstrādāti un tiek ievēroti CFLA iekšējie noteikumi par ekspertu piesaistīšanas kārtību.
Praksē līdz šim PIL 5.panta 22.punkta izņēmums izmantots unikālu ekspertu piesaistei attīstības sadarbības projektos, savukārt mācību un semināru pakalpojumi iepirkti PIL 10.panta atvieglotās iepirkuma procedūras ietvaros. 2024.gadā tika veikts iepirkums mācību pakalpojumiem, kur 2024.gada jūlija vidū noslēgtā līguma summa ir 205 000 EUR apmērā. Vienlaikus ar iepirkuma procedūru nav iespējams iepirkt unikālus valsts pārvaldes ekspertus, kuri nav tirgus dalībnieki. Ņemot vērā attīstības sadarbības projektu skaita palielināšanos (2023.gadā noslēgts līgums par viena liela attīstības projekta īstenošanu, 2024.gada laikā noslēgti līgumi par divu lielu attīstības sadarbības projektu īstenošanu, 2024.gada novembrī CFLA ieguva Eiropas Komisijas pīlāru akreditāciju, tāpēc prognozējams, ka attīstības sadarbības projektu skaits palielināsies arī turpmāk), PIL 5.panta 22.punkta specifisko pielietojumu ekspertu un citu speciālistu piesaistei attīstības sadarbības projektu dažādām vajadzībām, tostarp ekspertīzes veikšanai projekta īstenošanas valstī, kā arī augošo nepieciešamību mācību pakalpojumiem piesaistīt valsts pārvaldes ekspertus, kuri nav tirgus dalībnieki, CFLA saskata nepieciešamību noteikt atsevišķu izņēmumu PIL 10.pantā ārvalstu ekspertu, publiskās pārvaldes ekspertu, tiesu un prokuratūras ekspertu sniegtiem mācību pakalpojumiem. PIL 10.panta izņēmums nedublēsies ar PIL 5.panta 22.punkta izņēmumu, jo jau sākotnēji ar PIL 5.panta 22.punkta izņēmumu bija paredzēts iepirkt cita iepirkuma priekšmeta pakalpojumus un arī praksē ar šo izņēmumu netiek iepirkti mācību pakalpojumi. Savukārt PIL 10.panta izņēmums būtu piemērojams šauri (konkrētiem CPV kodiem atbilstošiem mācību pakalpojumiem), piesaistot valsts pārvaldes un ārvalsts ekspertus, kurus nav iespējams iepirkt ar PIL procedūru. Tirgū esošos mācību pakalpojumus CFLA turpinās iepirkt ar PIL 10.panta iepirkuma procedūru.
Attīstības sadarbības projektu specifika paredz atbalstu ne Eiropas Savienības valstīm, īstenojot projektus, kuru ietvaros organizē apmācības, seminārus, paneļdiskusijas, pieredzes apmaiņu, ekspertīzes sniegšanu, darbnīcas un citas aktivitātes. Šajos projektos ir augstas kvalitātes prasības gan no donora, gan saņēmēju puses, attiecīgi, lai nodrošinātu augstus standartus un uzturētu labu reputāciju, tiek iesaistīti Latvijas publiskās pārvaldes eksperti, kuri atrodas atbilstoša līmeņa amatos ar pienācīgu pieredzi, kas ir aktuāla un atbilstoša saņēmējvalsts vajadzībām.
Definējot iepirkuma prasības, pasūtītājs nevar noteikt kādu ekspertu vēlas piesaistīt, bet var tikai noteikt pieredzi un jomu, no kuras ir nepieciešams eksperts. Pretendents šādā gadījumā pats izvēlas, kādu ekspertu iepirkumā piedāvā, kas var nebūt visatbilstošākā kandidatūra projektu īstenošanā.
Rezultātā iepirkumā piesakās privāttiesību subjekti, kuri piesaista nepieciešamos valsts pārvaldes ekspertus, bet CFLA kā pasūtītājs vēl papildus maksā privāttiesību subjektam administratīvās izmaksas (starpniecības cenas, peļņa), līdz ar to pakalpojums beigās ir dārgāks nekā tas būtu, ja tieši piesaistītu valsts pārvaldes ekspertus.

Ievērojot minēto, ar likumprojektu tiek noteikts PIL 10.panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā, paredzot, ka pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šo likumu publiskam pakalpojuma līgumam, kurš tiek slēgts par ārvalstu ekspertu, publiskās pārvaldes ekspertu, tiesu un prokuratūras ekspertu sniegtiem mācību pakalpojumiem, kuriem tiek piemērots CPV kods 80500000-9, ja tā paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro. Vienlaikus ar likumprojektu tiks svītrots PIL 5.panta 20.punkts, kurā šobrīd tika paredzēts izņēmums no iepirkuma procedūru piemērošanas minētajiem mācību pakalpojumiem. Tādā veidā tiks noteikts, ka ārvalstu ekspertu, publiskās pārvaldes ekspertu, tiesu un prokuratūras ekspertu sniegtiem mācību pakalpojumiem, kuriem tiek piemērots CPV kods 80500000-9, ja tā paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro, nebūs jāpiemēro PIL.Tādējādi tiek paredzēts, ka šo izņēmumu varēs piemērot ne vien VAS vai tādas publiskās personas, kas organizē tiesu un prokuratūras amatpersonu un darbinieku, izmeklētāju vai operatīvo darbinieku mācības, bet arī citi pasūtītāji. Vienlaikus, ja šāda publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 750 000 euro vai lielāka, iepirkumam jāpiemēro PIL 10.panta pirmajā daļā paredzētā atvieglotā iepirkuma veikšanas kārtība. Tāpat PIL 5.panta 22.punkts tiek saglabāts, lai CFLA var realizēt Starptautiskās palīdzības likumā paredzēto deleģējumu.

PIL 5.panta 17.punktā paredzēti gadījumi, kad pasūtītājs nepiemēro PIL noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par iepirkuma līgumiem Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām un ja tas tiek slēgts par Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Administrācijas un Ārlietu ministrijas organizēto ārvalstu delegāciju valsts, oficiālo, darba vizīšu, ja delegācijas vada ārvalstu prezidenti, viceprezidenti, parlamentu vadītāji un to vietnieki, premjerministri un to vietnieki, vēstnieki, ārlietu ministri un to vietnieki, starptautisko organizāciju vadītāji vai ja minētās delegācijas Latvijā uzturas pēc Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta vai ārlietu ministra oficiāla ielūguma, un valstiskas nozīmes starptautisku pasākumu nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 55300000-3, 55100000-1 un 60170000-0. PIL 5.panta 17.punktā noteiktas iestādes, kas tiesīgas piemērot minēto izņēmumu.
Minētajā PIL 5.panta 17.punktā nepieciešami grozījumi, jo iepriekš ar augstāko amatpersonu vizītēm saistītos pakalpojumus organizēja Ārlietu ministrija, bet izmaksas sedza Valsts kanceleja, taču Valsts kontrole revīzijā ir norādījusi, ka Ārlietu ministrija nav tiesīga pasūtīt pakalpojumus, par ko tā neveic apmaksu. Tādēļ, ņemot vērā Finanšu ministrijas 2024. gada 28.maija rīkojumu Nr.194 “Par apropriācijas pārdali”, ar kuru Valsts kancelejai ir pārdalīts finansējums, lai nodrošinātu protokolāro atbalstu Ministru prezidenta darbā, un ievērojot Valsts kontroles izdarītos secinājumus, Valsts kancelejai turpmāk nepastarpināti jāveic visu gan ar Ministru prezidentes, gan ar ārvalstu delegāciju vizīšu un vizīšu valstī, ja tās uzturas Latvijā pēc Ministru prezidentes ielūguma, saistītu pakalpojumu pasūtīšanu un to apmaksu.

Ņemot vērā minēto, ar likumprojektu faktiski tiek papildināts PIL 5.panta 17.punkta izņēmums no iepirkuma procedūru piemērošanas, tā tvērumā iekļaujot arī Valsts kanceleju.