Anotācija (ex-ante)

Likuma “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (turpmāk – Izdienas pensiju likums) 2. panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekiem: 1) kuru izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 20 gadiem un kuri sasnieguši 50 gadu vecumu; 2) kuri neatkarīgi no vecuma ir atbrīvoti no dienesta veselības stāvokļa vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuru izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 20 gadiem; 3) kuru kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzinātais stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, turklāt ne mazāk kā 12 gadi un seši mēneši no tiem nodienēti Iekšlietu ministrijas sistēmā, un kuri sasnieguši 50 gadu vecumu.
Izdienas pensiju likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka izdienas pensiju aprēķina no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas (turpmāk — darba samaksa) par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta, bet saskaņā ar Izdienas pensiju likuma 8. pantu izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma pēc darbinieka atbrīvošanas no dienesta.
Savukārt atbilstoši Izdienas pensiju likuma 9. pantam izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza, ja izdienas pensijas saņēmējs no jauna iestājas dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Tāpat arī Izdienas pensiju likuma 10. panta pirmā daļa paredz, ka izdienas pensijas saņēmējam, ja tas no jauna iestājas Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas un to iestāžu dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, uz dienesta laiku izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta.
Līdz ar to, Izdienas pensiju likuma tiesiskais regulējums paredz, ka amatpersonai, kurai ir iestājušies Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, un kura turpina dienestu vai no jauna iestājas dienestā Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas un to iestāžu dienestā, izdienas pensija netiek maksāta. Vienlaikus ir konstatējams, ka izdienas pensijas izmaksa netiek pārtraukta, ja attiecīgā bijusī dienesta amatpersona citā iestādē uzsāk pildīt tādus amata pienākumus, kas arī dod tiesības uz izdienas pensiju, piemēram, darbu citā darba vietā, kas pēc sava rakstura var būt pat līdzīgs, proti, atbilstošs attiecīgajām spējām un kvalifikācijai, piemēram, pašvaldības policijā, apsardzes uzņēmumā u.tml. Līdz ar to šobrīd esošais nosacījums, kas paredz izdienas pensijas izmaksas liegumu, gadījumā, ja amatpersona pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas esot attiecīgam izdienas laikam, turpina dienestu, būtībā “izstumj” motivētas, spējīgas un pieredzējušas amatpersonas no dienesta. Turpat izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana, ja izdienas pensijas saņēmējs, ievērojot veselības stāvokli un fiziskās spējas, vēlētos atgriezties dienestā atbilstošā amatā, faktiski attur no atgriešanās dienestā. Nav konstatējams, ka visi dienestos esošo amatu pienākumi prasa īpašas fiziskās spējas, kas, cilvēka organismam novecojoties, mazinās, un tamdēļ sasniedzot 50 gadu vecumu nevarētu pildīt šos pienākumus.        
Ievērojot minēto, amatpersonas, iestājoties Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, bieži izvēlas neturpināt dienesta tiesiskās attiecības, atvaļināties no dienesta, attiecīgi nezaudējot savas tiesības saņemt izdienas pensiju.
Lai motivētu amatpersonas turpināt dienesta tiesiskās attiecības, kā arī motivētu no dienesta atvaļinātās amatpersonas no jauna iestāties dienestā, Izdienas pensiju likumā nepieciešams paredzēt, ka amatpersonai, kurai ir piešķirta izdienas pensija, ir tiesības turpināt dienestu, vienlaikus saņemot arī izdienas pensiju. 
 

Lai nodrošinātu to, ka izdienas pensijas saņēmējiem pēc izdienas pensijas piešķiršanas, turpinot dienestu vai no jauna iestājoties dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensijas izmaksa netiek pārtraukta, likumprojekts paredz izdienas pensijas piešķiršanu saistīt ne tikai ar amatpersonas atvaļināšanu no dienesta, bet arī ar Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmajā daļā minēto nosacījumu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, iestāšanās dienas.
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Izdienas pensiju likuma 4. panta pirmajā daļā, nosakot, ka izdienas pensiju aprēķina no amatpersonas darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem ne tikai pirms amatpersonas atvaļināšanas no dienesta, bet arī pēdējiem pieciem gadiem pirms attiecīgā šā likuma 2. panta pirmajā daļā minētā nosacījuma, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, iestāšanās dienas, kā arī grozījumus Izdienas pensiju likuma 8. pantā, paredzot, ka izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma pēc attiecīgā šā likuma 2. panta pirmajā daļā minētā nosacījuma, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, iestāšanās dienas.
Par dienu, kad iestājas Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, uzskatāma diena, kad vienlaikus piepildās attiecīgā panta daļas apakšpunktā minētie nosacījumi (piemēram, ja amatpersonas izdienas stāžs dienā, kad tā ir sasniegusi 50 gadu vecumu, būs mazāks par 20 gadiem, diena, kad iestāsies Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, būs diena, kad tās izdienas stāžs sasniegs 20 gadus). 
Tāpat likumprojekts precizē Izdienas pensiju likuma 9. un 10. pantā minēto regulējumu, kas šobrīd paredz izdienas pensijas pārtraukšanu, ja izdienas pensijas saņēmējs no jauna iestājas dienestā Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas un to iestāžu dienestā, paredzot, ka izdienas pensijas izmaksa netiek pārtraukta, ja amatpersona turpina dienestu vai attiecīgi no jauna iestājas dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Tādējādi, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret vienādos un salīdzināmos apstākļos esošām personām, proti, izdienas pensijas saņēmējiem, kuri turpina dienestu vai no jauna iestājas dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai Aizsardzības ministrijas iestāžu dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, un iekšlietu resora izdienas pensijas saņēmēju, kurš iestājas citā dienestā vai citā iestādē pilda tādus amata pienākumus, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.
Vienlaikus, ievērojot Izdienas pensiju likuma 5. pantā ietvertos nosacījumus par izdienas pensijas apmēra procentuālo pieaugumu atkarībā no izdienas stāža, likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Izdienas pensiju likuma 9. pantā, nosakot, ka izdienas pensijas saņēmējam, turpinot dienestu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vienu reizi gadā, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegto informāciju par darbinieka izdienas stāža maiņu, pārrēķina viņam piešķirtās izdienas pensijas apmēru par katru izdienas stāža gadu, skaitot no izdienas stāža maiņas dienas, palielinot tās apmēru atbilstoši šā likuma 5. panta nosacījumiem. Savukārt pēc izdienas pensijas saņēmēja atvaļināšanas no dienesta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegto informāciju par amatpersonas izdienas stāža maiņu un darba samaksu, kas aprēķināta saskaņā ar Izdienas pensiju likuma 4. pantu, pārrēķina viņam piešķirtās izdienas pensijas apmēru. Proti, izdienas pensija tiks pārrēķināta, ņemot vērā darba samaksu par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta. Tāpat likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja pārrēķinātās izdienas pensijas apmērs samazinās, izdienas pensijas saņēmējam piešķirtās izdienas pensijas apmēru negroza.
Savukārt Izdienas pensiju likuma 10. pantā ar likumprojektu tiek paredzēts regulējums, kas nosaka, ka  izdienas pensijas saņēmējam, ja tas no jauna iestājas dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veic piešķirtās izdienas pensijas pārrēķinu Izdienas pensiju likuma 9. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Bet amatpersonai, kura atvaļināta no dienesta veselības stāvokļa vai amatpersonu skaita samazināšanas dēļ un kurai piešķirta izdienas pensija, no jauna iestājoties dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārrēķina izdienas pensijas saņēmējam piešķirtās izdienas pensijas apmēru šā likuma 9. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, pirmo piešķirtās izdienas pensijas apmēra pārrēķināšanu veicot pēc pieciem nepārtraukti nodienētiem gadiem, skaitot no jaunās dienestā iestāšanās dienas.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturto daļu normatīvajam aktam nav atpakaļejoša spēka. Līdz ar to likumprojektā ietvertais regulējums attieksies uz tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuriem Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmajā daļā minētie nosacījumi iestāsies pēc 2025. gada 1. janvāra. Tāpat likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums būs attiecināms arī uz tām amatpersonām, attiecībā uz kurām vienlaicīgi izpildās šādi nosacījumi: Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas nosacījumi, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ir iestājušies pirms 2025. gada 1. janvāra un tās atrodas dienestā, tas ir, tām saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 46. panta otro daļu ir pagarināts dienesta laiks. Proti, arī šīs dienestā esošās amatpersonas varēs iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pieprasījumu piešķirt tām izdienas pensiju no 2025. gada 1. janvāra. Līdz ar to, likumprojekts paredz papildināt Izdienas pensiju likumu ar pārejas noteikumu, nosakot ka dienestā esošām amatpersonām, kurām Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmajā daļā minētie nosacījumi iestājušies pirms 2025. gada 1. janvāra, izdienas pensiju aprēķina no amatpersonas darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem, skaitot no 2024. gada 31. decembra.