22-TA-1133: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu regulējumu par valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem, kā arī precizētu vairākus jautājumus, kas saistīti ar izglītības procesa īstenošanu – prasības jaunsargu instruktoriem, tostarp likumprojektā paredzēts jauns regulējums, kas attiecas uz valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo izglītību, vienlaikus paredzot, ka jaunsargu instruktors īsteno gan valsts aizsardzības mācību, gan jaunsargu interešu izglītības programmu, tiesības Jaunsardzes centram veikt datu apstrādi Valsts izglītības informācijas sistēmā, personu loku, kas tiesīgas mācīt valsts aizsardzības mācību un īstenot jaunsargu interešu izglītības programmu, kā arī prasības jaunsargu instruktoru palīgiem. Likumprojektā arī paredzēts, ka prasībā vidējā izglītības pakāpē sākot ar 2024. gada 1.septembri obligāti īstenot valsts aizsardzības mācību, neattieksies uz Aizsardzības ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestādi. Vienlaikus Likumprojekts paredz izslēgt nosacījumu, ka daļēja valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve tiek īstenota neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā un ka augstskolā studiju moduli valsts aizsardzības mācības īstenošanai var apgūt tikai persona, kas ir apguvusi militāro pamatapmācību. Vienlaikus Likumprojektā paredzētas Jaunsardzes centra tiesības izsniegt Valsts aizsardzības mācības apliecību izglītojamajam, kurš sekmīgi ir apguvis valsts aizsardzības mācības kursu un valsts aizsardzības mācības nometnē noteikto interešu izglītības programmu, nosakot, ka valsts aizsardzības mācības apliecības izgatavošanas, izsniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka Jaunsardzes centra direktors.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā nepieciešami, lai noteiktu par materiāltehnisko līdzekļu nodrošināšanu atbildīgās iestādes, precizētu likumā lietoto terminoloģiju nodrošinājuma jomā, kā arī precizētu vairākus jautājumus, kas saistīti ar jaunsargu interešu izglītības programmas un valsts aizsardzības mācības īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Aizsardzības nozarē ir uzsākta un tiek turpināta nodrošinājuma reforma, kuras ietvaros tiek optimizēta un padarīta efektīvāka aizsardzības nodrošinājuma sistēma. Nodrošinājuma reformas ietvaros ar 2021. gada 1. janvāri izveidota valsts pārvaldes iestāde – Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (turpmāk – VALIC).
Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumu Nr. 705 “Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra nolikums” 2. punktā noteiktajam, VALIC pamatfunkcijas ir:
1) veikt publiskos iepirkumus Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām;
2) veikt publiskos iepirkumus valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām saskaņā ar Ministru kabineta vai Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu, ja iepirkuma priekšmets tiek iegādāts arī aizsardzības nozares vajadzībām;
3) īstenot pilnu materiāltehnisko līdzekļu pārvaldību un loģistiku aizsardzības nozarē.
VALIC, pamatojoties uz aizsardzības ministra doto uzdevumu, 2022. gada sākumā uzsācis Jaunsardzes centra īstenojamo interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācības nodrošināšanai nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu pilnas pārvaldības un loģistikas, kā arī iepirkumu veikšanas pārņemšanu un plāno šo procesu pabeigt līdz 2023. gada beigām.
Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums paredz jaunsargu instruktoram nepieciešamo kvalifikāciju un izglītību. Proti, Likumprojekts paredz jaunsargu instruktoram šādu valsts aizsardzības mācības priekšmeta un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo izglītību – ir ieguvis vai iegūst augstāko izglītību un pedagoga profesionālo kvalifikāciju, neietverot nosacījumu, ka jaunsargu instruktors ir tiesīgs pasniegt nodarbības, ja ir ieguvis vai iegūst augstāko izglītību pedagoģijā vai augstāko izglītību kādā no aizsardzības ministra apstiprinātajām zinātnes nozarēm, kuras atbilst jaunsargu instruktora izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasībām, un ir jābūt apguvušam ar pedagoģiju saistītu studiju programmas daļu vismaz divu kredītpunktu jeb 72 stundu apjomā, tādā veidā sašaurinot to personu loku, kas var strādāt par jaunsargu instruktoriem, kā arī nav iekļauts nosacījums, ka jaunsargu instruktors īsteno gan valsts aizsardzības mācību, gan jaunsargu interešu izglītības programmu.
Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums paredz aizsardzības ministram deleģējumu noteikt tikai kursus, kas nepieciešami valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai, bet nenosaka pilnvarojumu noteikt Jaunsargu instruktoriem iegūstamās izglītības jomas.
Jaunsardzes centrs valsts aizsardzības mācību (turpmāk – VAM) īsteno vairāk kā 180 Latvijas vidējās izglītības iestādēs, un no 2024.gada 1.septembra šis mācību priekšmets vidējā izglītībā būs jāīsteno obligāti. Tāpat tiek turpināts īstenot jaunsargu interešu izglītības programmu, kuru apgūst bērni un jaunieši visā Latvijā. Lai uzlabotu izglītības procesu, ierosināts veikt vairākus precizējumus Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā (turpmāk – Likums).
Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumu Nr. 705 “Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra nolikums” 2. punktā noteiktajam, VALIC pamatfunkcijas ir:
1) veikt publiskos iepirkumus Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām;
2) veikt publiskos iepirkumus valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām saskaņā ar Ministru kabineta vai Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu, ja iepirkuma priekšmets tiek iegādāts arī aizsardzības nozares vajadzībām;
3) īstenot pilnu materiāltehnisko līdzekļu pārvaldību un loģistiku aizsardzības nozarē.
VALIC, pamatojoties uz aizsardzības ministra doto uzdevumu, 2022. gada sākumā uzsācis Jaunsardzes centra īstenojamo interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācības nodrošināšanai nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu pilnas pārvaldības un loģistikas, kā arī iepirkumu veikšanas pārņemšanu un plāno šo procesu pabeigt līdz 2023. gada beigām.
Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums paredz jaunsargu instruktoram nepieciešamo kvalifikāciju un izglītību. Proti, Likumprojekts paredz jaunsargu instruktoram šādu valsts aizsardzības mācības priekšmeta un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo izglītību – ir ieguvis vai iegūst augstāko izglītību un pedagoga profesionālo kvalifikāciju, neietverot nosacījumu, ka jaunsargu instruktors ir tiesīgs pasniegt nodarbības, ja ir ieguvis vai iegūst augstāko izglītību pedagoģijā vai augstāko izglītību kādā no aizsardzības ministra apstiprinātajām zinātnes nozarēm, kuras atbilst jaunsargu instruktora izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasībām, un ir jābūt apguvušam ar pedagoģiju saistītu studiju programmas daļu vismaz divu kredītpunktu jeb 72 stundu apjomā, tādā veidā sašaurinot to personu loku, kas var strādāt par jaunsargu instruktoriem, kā arī nav iekļauts nosacījums, ka jaunsargu instruktors īsteno gan valsts aizsardzības mācību, gan jaunsargu interešu izglītības programmu.
Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums paredz aizsardzības ministram deleģējumu noteikt tikai kursus, kas nepieciešami valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai, bet nenosaka pilnvarojumu noteikt Jaunsargu instruktoriem iegūstamās izglītības jomas.
Jaunsardzes centrs valsts aizsardzības mācību (turpmāk – VAM) īsteno vairāk kā 180 Latvijas vidējās izglītības iestādēs, un no 2024.gada 1.septembra šis mācību priekšmets vidējā izglītībā būs jāīsteno obligāti. Tāpat tiek turpināts īstenot jaunsargu interešu izglītības programmu, kuru apgūst bērni un jaunieši visā Latvijā. Lai uzlabotu izglītības procesu, ierosināts veikt vairākus precizējumus Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā (turpmāk – Likums).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka Jaunsardzes centrs organizē Valsts aizsardzības mācības apguvi bērniem un jauniešiem un īsteno Jaunsardzes darbu. Likumā ir noteikts, ka:
1) VAM nometnes laikā VAM izglītojamajam izsniedzamo inventāru, tā izsniegšanas kārtību un formas tērpa lietošanas kārtību nosaka Jaunsardzes centra direktors (Likuma 5. panta trešā daļa);
2) VAM priekšmeta īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus nodrošina Jaunsardzes centrs (Likuma 7. panta pirmā daļa);
4) jaunsarga un Jaunsardzes centra darbinieka formas tērpu, Jaunsardzes atšķirības zīmes un inventāru izsniedz Jaunsardzes centrs (Likuma 18. panta otrā daļa);
5) Jaunsargam, Jaunsardzes centra darbiniekam un uz Jaunsardzes centru pārvietotajam karavīram izsniedzamo inventāru un tā izsniegšanas kārtību nosaka Jaunsardzes centra direktors (Likuma 18. panta trešā daļa).
Ņemot vērā, ka VALIC pārņem likumā noteiktās apgādes funkcijas no Jaunsardzes centra un to, ka Jaunsardzes centra iekšējie normatīvie akti un rīkojuma dokumenti nav saistoši VALIC, ir jāveic izmaiņas attiecīgajās Likuma normās.
1) VAM nometnes laikā VAM izglītojamajam izsniedzamo inventāru, tā izsniegšanas kārtību un formas tērpa lietošanas kārtību nosaka Jaunsardzes centra direktors (Likuma 5. panta trešā daļa);
2) VAM priekšmeta īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus nodrošina Jaunsardzes centrs (Likuma 7. panta pirmā daļa);
4) jaunsarga un Jaunsardzes centra darbinieka formas tērpu, Jaunsardzes atšķirības zīmes un inventāru izsniedz Jaunsardzes centrs (Likuma 18. panta otrā daļa);
5) Jaunsargam, Jaunsardzes centra darbiniekam un uz Jaunsardzes centru pārvietotajam karavīram izsniedzamo inventāru un tā izsniegšanas kārtību nosaka Jaunsardzes centra direktors (Likuma 18. panta trešā daļa).
Ņemot vērā, ka VALIC pārņem likumā noteiktās apgādes funkcijas no Jaunsardzes centra un to, ka Jaunsardzes centra iekšējie normatīvie akti un rīkojuma dokumenti nav saistoši VALIC, ir jāveic izmaiņas attiecīgajās Likuma normās.
Risinājuma apraksts
Likumā ir jāveic turpmāk minētās izmaiņas.
1. Vispārīgi jānosaka, ka VALIC veiks Jaunsardzes centra īstenoto interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācības materiāltehnisko līdzekļu nodrošināšanu, kā arī pilnu to pārvaldību un loģistiku. Papildu ir svītrojama Likuma 18. panta otrā daļa, kas noteic, ka formas tērpu, Jaunsardzes atšķirības zīmes un inventāru izsniedz Jaunsardzes centrs.
2. Jāaizstāj likumā lietots jēdziens “inventārs” ar jēdzienu “materiāltehniskais līdzeklis” (Likuma 15. panta 2. punkts, 18. panta trešā daļa).
Terminu “materiāltehniskais līdzeklis” plaši izmanto aizsardzības nozarē un ar to saprot dažādus priekšmetus (lietas), kas nepieciešami darba (dienesta) pienākumu izpildei. Savukārt Likumā šobrīd tiek lietots jēdziens “inventārs”. Ņemot vērā, ka nodrošinājuma funkciju vairākām Aizsardzības ministrijas padotības iestādēm, tostarp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, veic VALIC un uz šo procesu būs attiecināms viens iekšējais regulējums un, lai vienveidīgi piemērotu tiesību normas visā resorā, ir jālieto vienveidīga terminoloģija.
3. Likumā nav lietderīgi un nav iespējams pilnīgi uzskaitīt materiāltehniskos līdzekļus, kas nepieciešami Jaunsardzes centra īstenojamai interešu izglītības programmai un VAM nodrošināšanai. Šobrīd Jaunsardzes centra direktoram ir deleģēts noteikt Jaunsardzes centra personāla un izglītojamo apgādes normas un kārtību. Ņemot vērā, ka šos procesus pārņem VALIC un tie būs attiecināmi ne tikai uz Jaunsardzes centru (tā personālu), bet arī uz VALIC, ar likumprojektu aizsardzības ministram tiek deleģēts noteikt:
1) VAM apguvei nepieciešamos materiāltehniskos līdzekļus un to izsniegšanas kārtību (Likuma 5. panta trešā daļa);
2) jaunsargam, Jaunsardzes centra ierēdnim, darbiniekam un uz Jaunsardzes centru pārvietotajam profesionālā dienesta karavīram izsniedzamos materiāltehniskos līdzekļus, kā arī to izsniegšanas kārtību (Likuma 18. panta trešā daļa).
Ar materiāltehniskajiem līdzekļiem aizsardzības nozarē saprot ne tikai formas tērpu, ekipējumu (individuālo vai kolektīvo), bet arī ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus. Plānots, ka VALIC pārņems arī šo materiāltehnisko līdzekļu pārvaldību un loģistiku (iegādi, glabāšanu, izsniegšanu Jaunsardzes centram, pārvadāšanu, saņemšanu atpakaļ, realizāciju vai utilizāciju).
1. Vispārīgi jānosaka, ka VALIC veiks Jaunsardzes centra īstenoto interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācības materiāltehnisko līdzekļu nodrošināšanu, kā arī pilnu to pārvaldību un loģistiku. Papildu ir svītrojama Likuma 18. panta otrā daļa, kas noteic, ka formas tērpu, Jaunsardzes atšķirības zīmes un inventāru izsniedz Jaunsardzes centrs.
2. Jāaizstāj likumā lietots jēdziens “inventārs” ar jēdzienu “materiāltehniskais līdzeklis” (Likuma 15. panta 2. punkts, 18. panta trešā daļa).
Terminu “materiāltehniskais līdzeklis” plaši izmanto aizsardzības nozarē un ar to saprot dažādus priekšmetus (lietas), kas nepieciešami darba (dienesta) pienākumu izpildei. Savukārt Likumā šobrīd tiek lietots jēdziens “inventārs”. Ņemot vērā, ka nodrošinājuma funkciju vairākām Aizsardzības ministrijas padotības iestādēm, tostarp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, veic VALIC un uz šo procesu būs attiecināms viens iekšējais regulējums un, lai vienveidīgi piemērotu tiesību normas visā resorā, ir jālieto vienveidīga terminoloģija.
3. Likumā nav lietderīgi un nav iespējams pilnīgi uzskaitīt materiāltehniskos līdzekļus, kas nepieciešami Jaunsardzes centra īstenojamai interešu izglītības programmai un VAM nodrošināšanai. Šobrīd Jaunsardzes centra direktoram ir deleģēts noteikt Jaunsardzes centra personāla un izglītojamo apgādes normas un kārtību. Ņemot vērā, ka šos procesus pārņem VALIC un tie būs attiecināmi ne tikai uz Jaunsardzes centru (tā personālu), bet arī uz VALIC, ar likumprojektu aizsardzības ministram tiek deleģēts noteikt:
1) VAM apguvei nepieciešamos materiāltehniskos līdzekļus un to izsniegšanas kārtību (Likuma 5. panta trešā daļa);
2) jaunsargam, Jaunsardzes centra ierēdnim, darbiniekam un uz Jaunsardzes centru pārvietotajam profesionālā dienesta karavīram izsniedzamos materiāltehniskos līdzekļus, kā arī to izsniegšanas kārtību (Likuma 18. panta trešā daļa).
Ar materiāltehniskajiem līdzekļiem aizsardzības nozarē saprot ne tikai formas tērpu, ekipējumu (individuālo vai kolektīvo), bet arī ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus. Plānots, ka VALIC pārņems arī šo materiāltehnisko līdzekļu pārvaldību un loģistiku (iegādi, glabāšanu, izsniegšanu Jaunsardzes centram, pārvadāšanu, saņemšanu atpakaļ, realizāciju vai utilizāciju).
Problēmas apraksts
Jaunsardzes centrs slēdz līgumu par jaunsargu interešu izglītības apguvi ar pilngadīgu jaunsargu vai nepilngadīga jaunsarga likumisko pārstāvi, līgumu par dalību VAM nometnē ar pilngadīgu VAM izglītojamo, vai nepilngadīga izglītojamā likumisko pārstāvi. Šajos līgumos ir atrunāta arī zaudējumu atlīdzināšana Jaunsardzes centram. Šobrīd, atbilstoši VALIC nolikuma 2.3. apakšpunktam, VALIC no Jaunsardzes centra pārņem pienākumu apgādāt Jaunsardzes centra izglītojamos ar materiāltehniskajiem līdzekļiem. Lai VALIC rastos tiesisks pamats no Jaunsardzes centra izglītojamajiem atgūt zaudējumus, kas radušies materiāltehnisko līdzekļu nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā, tam būtu jāslēdz līgumi ar Jaunsardzes centra pilngadīgajiem izglītojamajiem vai nepilngadīgo izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem. Ņemot vērā to, ka šobrīd ir aptuveni 8800 jaunsargi un ar katru gadu pieaug arī VAM nometņu dalībnieku skaits, līgumsaistību nodibināšana VALIC radītu būtisku administratīvu slogu.
Risinājuma apraksts
Lai sekmētu VALIC izsniegto materiāltehnisko līdzekļu saudzīgu izmantošanu un nepieļautu administratīvā sloga pieaugumu, Jaunsardzes centrs slēdzot līgumus ar Jaunsardzes centra pilngadīgajiem izglītojamajiem vai nepilngadīgo izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem, likumprojekta 8. pantā, kurš paredz likumu papildināt ar 7.1 pantu, ir nosakāms pienākums Jaunsardzes centra pilngadīgajam izglītojamajam vai nepilngadīgā izglītojamā likumiskajam pārstāvim atlīdzināt VALIC izsniegtā nozaudētā vai tīši bojāta materiāltehniskā līdzekļa vērtību, šādu nosacījumu iekļaujot minētajos līgumos.
Problēmas apraksts
Likuma 6. panta otrās daļas 1. punkts un 12. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka par valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenotāju ir tiesīga būt persona ar augstāko izglītību un pedagoga profesionālo kvalifikāciju. Ņemot vērā valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas specifiku, tiek rosināts noteikt, ka jaunsargu instruktoram, ir jāiegūst vai jābūt apguvušam augstāko izglītību pedagoģijā vai augstāko izglītību kādā no aizsardzības ministra apstiprinātajām zinātnes nozarēm, kuras atbilst jaunsargu instruktora izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasībām, un ir jābūt apguvušam ar pedagoģiju saistītu studiju programmas daļu vismaz divu kredītpunktu jeb 72 stundu apjomā.
Praksē mēdz būt situācijas, kad jaunsargu instruktors īslaicīgi nevar pildīt savus pienākumus. Ne vienmēr jaunsargu instruktoru var aizvietot cits jaunsargu instruktors, tāpēc nosakāms, ka izglītības programmu var īstenot arī Jaunsardzes centra norīkota persona, pie nosacījuma, ka tai ir likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija. Proti, Valsts aizsardzības mācību un jaunsargu interešu izglītības programmu būs tiesīgs īstenot jaunsargu instruktors un Jaunsardzes centra darbinieks vai uz Jaunsardzes centru pārvietots profesionālā dienesta karavīrs, kurš atbilst Likumā noteiktajām izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasībām.
Studiju modulis “valsts aizsardzības mācība” ietver militāro pamatapmācību. Tādejādi pašreizējais formulējums, kas paredz, ka augstskolā studiju moduli valsts aizsardzības mācības īstenošanai var apgūt tikai persona, kas ir izgājusi militāro pamatapmācību, ir pretrunīgs..
Praksē mēdz būt situācijas, kad jaunsargu instruktors īslaicīgi nevar pildīt savus pienākumus. Ne vienmēr jaunsargu instruktoru var aizvietot cits jaunsargu instruktors, tāpēc nosakāms, ka izglītības programmu var īstenot arī Jaunsardzes centra norīkota persona, pie nosacījuma, ka tai ir likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija. Proti, Valsts aizsardzības mācību un jaunsargu interešu izglītības programmu būs tiesīgs īstenot jaunsargu instruktors un Jaunsardzes centra darbinieks vai uz Jaunsardzes centru pārvietots profesionālā dienesta karavīrs, kurš atbilst Likumā noteiktajām izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasībām.
Studiju modulis “valsts aizsardzības mācība” ietver militāro pamatapmācību. Tādejādi pašreizējais formulējums, kas paredz, ka augstskolā studiju moduli valsts aizsardzības mācības īstenošanai var apgūt tikai persona, kas ir izgājusi militāro pamatapmācību, ir pretrunīgs..
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmu var pasniegt jaunsargu instruktori, kas ir ieguvuši augstāko izglītību ne tikai pedagoģijā, ierosināts Likumā noteikt, ka jaunsargu instruktoram, ir jābūt ieguvušam vai jāapgūst augstāko izglītību pedagoģijā vai augstāko izglītību kādā no aizsardzības ministra apstiprinātajām zinātnes nozarēm, kuras atbilst jaunsargu instruktora izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasībām, un jābūt apguvušam ar pedagoģiju saistītu studiju programmas daļu vismaz divu kredītpunktu jeb 72 stundu apjomā atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumu Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" 2.3. punktā noteiktajam.
Vienlaikus ir svītrojams nosacījums, ka augstskolā studiju moduli valsts aizsardzības mācības īstenošanai var apgūt tikai persona, kas ir izgājusi militāro pamatapmācību.
Vienlaikus ir svītrojams nosacījums, ka augstskolā studiju moduli valsts aizsardzības mācības īstenošanai var apgūt tikai persona, kas ir izgājusi militāro pamatapmācību.
Problēmas apraksts
Likuma 14. panta pirmā daļa nosaka vismaz 16 gadu vecumu kā vecuma ierobežojuma jaunsargu instruktora palīgam un Jaunsardzes centra direktora noteiktā sagatavotības līmeņa sasniegšanu. Programmas īstenošanas laikā ir secināms, ka jaunsargs ir spējīgs būt pietiekami kompetents, lai jaunsargu instruktora vadībā vai uzraudzībā kā jaunsargu instruktora palīgs sniegtu atbalstu interešu izglītības programmas īstenošanā Jaunsardzē vai valsts aizsardzības mācības īstenošanā vēl pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas. No šī secinājuma izriet, ka Likumā noteiktais vecuma ierobežojums ir lieks un tā svītrošana atvieglotu jaunsargu instruktora palīga prasības nesamazinot atbalsta pienesumu interešu izglītības programmas īstenošanā Jaunsardzē vai valsts aizsardzības mācības īstenošanā, kā arī motivētu jaunsargus aktīvāk iesaistīties Jaunsardzē.
Risinājuma apraksts
Lai jaunsarga vecums nebūtu šķērslis jaunsargu instruktora vadībā un uzraudzībā kā jaunsargu instruktora palīgam sniegt atbalstu interešu izglītības programmas īstenošanā Jaunsardzē vai valsts aizsardzības mācības īstenošanā, Likuma 14. panta pirmajā daļā jāveic grozījumi kā vienīgo kritēriju jaunsargu instruktoru palīgam nosakot to, ka jaunsargam jāsasniedz noteikts sagatavotības līmenis, kā arī tas, ka jaunsargu instruktora palīgu statuss tiek piešķirts Jaunsardzes centra direktora noteiktajā kārtībā.
Problēmas apraksts
Neskatoties uz to, ka Jaunsardzes centrs īsteno mācību priekšmetu vidējā izglītībā, šobrīd tas nevar saņemt un ievadīt informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā.
Risinājuma apraksts
Tiek rosināts papildināt Likuma 2. pantu ar jaunu daļu, kas nosaka, ka Jaunsardzes centram tā funkciju nodrošināšanai izglītības jomā ir tiesīgs veikt datu apstrādi Valsts izglītības informācijas sistēmā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.panta pirmās daļas e) apakšpunktu šāda datu apstrāde minētajā apjomā un nolūkā Jaunsardzes centram ir nepieciešama likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanai, uzdevumu un funkciju izpildei, lai pilnvērtīgi izglītotu jaunatni valsts aizsardzības jomā, nodrošinot izglītojamiem iespēju apgūt valsts aizsardzības mācību, kā arī interešu izglītību Jaunsardzē, ko saskaņā ar Likuma 1. un 2. pantu organizē un īsteno Jaunsardzes centrs. Apstrādājamie dati: valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības izglītojamā vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta, vecāku kontakti, izglītības iestāde, izglītības iestādes reģistrācijas numurs, izglītības iestādes pakāpe un veids, klase. Mērķis minēto datu apstrādei: valsts aizsardzības mācības statistikas veidošana par izglītojamo skaitu jaunsargu instruktoru plānošanai, valsts aizsardzības mācības izglītojamo un jaunsargu korekta datu ievade/pārbaude skolvadības sistēmās “E-klase”, “Mykoob”. Dati - skatītāja lomai. Piemēram, ja skolvadības sistēmā “E-klase” ir iespēja ievadīt jaunsargam nepareizu personas kodu utt., tad VIIS sistēma to nepieļauj, jo ir sinhronizēta ar PMLP.
Problēmas apraksts
2021.gadā Aizsardzības ministrijas pakļautībā tika izveidota profesionālās izglītības iestāde – Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola. Skolas īstenotā profesionālās izglītības programma nodrošina jaunākā militārā instruktora kvalifikācijas iegūšanu. Lai apgūtu jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju profesionālo kompetenču moduļos vai profesionālajos mācību priekšmetos jāmācās nepilnas 3000 mācību stundas. Izglītības iestādē īstenojamā profesionālās izglītības programma pilnībā aptver visus VAM noteiktos mācību rezultātus, attiecīgi likumā paredzams izņēmums. Papildus arī nosakāms, ka izglītojamie, kuri uzsākuši mācības Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā, izslēdzami no Jaunsardzes.
Risinājuma apraksts
Tiek rosināts precizēt Likuma 4. panta pirmo daļu, nosakot, ka Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajā profesionālajai vidusskolai izņēmumu. Precizējams arī Likuma 17. pants, nosakot, ka līgumu par dalību Jaunsardzē izbeidz, ja jaunsargs uzsācis mācības Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajā profesionālajā vidusskolā.
Problēmas apraksts
Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs un Jaunsardzes centrs valsts aizsardzības mācību apgūstošajiem izglītojamajiem izsniedz materiāltehniskos līdzekļus. Valsts aizsardzības loģistikas iepirkumu centram un Jaunsardzes centram ir tiesības uz materiāltehnisko līdzekļu vērtības atlīdzināšanu, ja valsts aizsardzības mācību apgūstošie izglītojamie minētos materiāltehniskos līdzekļus ir nozaudējuši vai sabojājuši. Iestādēm šīs tiesības jāspēj īsteno neatkarīgi no tā, vai valsts aizsardzības mācību apgūstošie izglītojamie ir nepilngadīgas vai pilngadīgas personas.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Civillikuma 1779. pantam katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Civillikuma 177. pants noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Tādējādi, gadījumā, ja zaudējumus VALIC vai Jaunsardzes centram, pazaudējot vai sabojājot to izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus, ir nodarījis nepilngadīgs valsts aizsardzības mācību apgūstošs izglītojamais, šos zaudējumus ir pienākums atlīdzināt izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem, savukārt, ja izglītojamais ir pilngadīgs – viņam pašam. Krimināllikuma 185. pants paredz atbildību par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu. Ievērojot minēto, gadījumā, ja valsts aizsardzības mācību apgūstošs izglītojamais ir sabojājis vai nozaudējis VALIC vai Jaunsardzes centra izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus, minētajām iestādēm ir tiesības civiltiesiskā kārtībā vērsties ar zaudējumu piedziņas prasību pret izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem vai pašu izglītojamo, ja viņš ir pilngadīgs, vai vērsties Valsts policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa ierosināšanu. Zaudējumu piedziņas kārtības un procesa noteikšanai Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs un Jaunsardzes centrs var izstrādāt iekšējos normatīvos aktus.
Problēmas apraksts
Likuma 6. panta otrā daļa un 12. panta otrā daļa nosaka prasību, ka jaunsargu instruktoriem jābūt profesionālā dienesta karavīra, zemessarga vai rezerves karavīra statusā, kā arī par jaunsargu instruktoriem var kļūt Latvijas pilsonis, kurš pilda dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai pašvaldības policijā. Likuma pārejas noteikumu 6. punkts paredz, ka prasība ir stājusies spēkā 2022. gada 1. septembrī. Ņemot vērā, ka, zemessarga vai rezerves karavīra statusa iegūšana ir laikietilpīgs process un vidēji aizņem pus gadu, ir nepieciešams noteikt periodu, kurā šis statuss jaunsargu instruktoram ir jāiegūst, paralēli pildot jaunsargu instruktora pienākumus.
Risinājuma apraksts
Lai jaunsargu instruktori, kuri uzsākot darba attiecības nav ieguvuši zemessarga vai rezerves karavīra statusu, varētu turpināt pildīt jaunsargu instruktora amata pienākumus, tiek rosināts precizējums Likuma 6. panta otrajā daļā, nosakot, ka šādu statusu jaunsargu instruktoram ir jāiegūst ne vēlāk kā divu gadu laikā kopš jaunsargu instruktora amata pienākumu uzsākšanas, ja tāds jau nav iegūts.
Problēmas apraksts
Likuma 6. pantā ir noteikta valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija. Savukārt Likuma 12. pantā ir noteikta jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija. Prasības ir identiskas. Likumā nav skaidri noteikts, ka jaunsargu instruktors īsteno gan valsts aizsardzības mācības priekšmetu, gan jaunsargu interešu izglītības programmu.
Risinājuma apraksts
Valsts aizsardzības mācības īstenošanai nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija ir apvienojamas vienā pantā (jaunā 2.2 pantā), vienlaikus nosakot, ka jaunsargu instruktors īsteno gan valsts aizsardzības mācību, gan jaunsargu interešu izglītības programmu.
Problēmas apraksts
Likums paredz, ka Jaunsargu instruktors, kurš ir sasniedzis dienestam Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku rezervē noteikto maksimālo vecumu vai 60 gadu vecumu, vai pilda dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai pašvaldības policijā, bet atbilst šī panta otrās, trešās, ceturtās daļas prasībām, drīkst turpināt pildīt savus amata pienākumus. Ir palielināms maksimālais vecums jaunsargu instruktoram.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ir nosakāms lielāks maksimālais jaunsargu instruktora vecums, Likuma 2.2 panta piektajā daļā paredzot, ka Jaunsargu instruktors, kurš ir sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, bet atbilst šī panta otrās, trešās, ceturtās daļas prasībām, drīkst turpināt pildīt savus amata pienākumus.
Vienlaikus no Likuma ir svītrojams nosacījums, ka ar jaunsargu instruktoru, kura amata pienākumos ietilpst valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošana, var būt Latvijas pilsonis, kurš pilda dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai pašvaldības policijā, jo jaunsargu instruktora amats tiek noteikts pilns darba laiks, un cits pilna laika darbs nav savienojams ar jaunsargu instruktora darbu.
Vienlaikus no Likuma ir svītrojams nosacījums, ka ar jaunsargu instruktoru, kura amata pienākumos ietilpst valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošana, var būt Latvijas pilsonis, kurš pilda dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai pašvaldības policijā, jo jaunsargu instruktora amats tiek noteikts pilns darba laiks, un cits pilna laika darbs nav savienojams ar jaunsargu instruktora darbu.
Problēmas apraksts
Likumā nav paredzētas Jaunsardzes centra tiesības izsniegt Valsts aizsardzības mācības apliecību (turpmāk – VAM apliecība) izglītojamajam, kurš sekmīgi ir apguvis valsts aizsardzības mācības kursu un valsts aizsardzības mācības nometnē noteikto interešu izglītības programmu, kā arī nav noteikts, ka valsts aizsardzības mācības apliecības izgatavošanas, izsniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka Jaunsardzes centra direktors.
Risinājuma apraksts
Plānotā VAM apliecība nav izglītības dokuments (apliecība) Izglītības likuma 11.panta izpratnē. Likuma 3.pants tiek papildināts ar ceturto un piekto daļu, lai būtu tiesisks pamats apstrādāt fizisko personu datus un izsniegt VAM apliecības VAM izglītojamajiem, kas pabeiguši pilnu mācības kursu (obligāto valsts aizsardzības mācību kursu skolā un interešu izglītību vasaras nometnēs), nodrošinot tiesības saņemt atlaides no Jaunsardzes centra sadarbības partneriem un priekšrocības turpmākai izglītībai valsts aizsardzības jomā.
Problēmas apraksts
Likumā ir noteikta prasība, ka jaunsargu instruktoram ir jāatbilst šādām prasībām: veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība atbilst aizsardzības ministra noteiktajām prasībām. Veselības stāvoklis jaunsargu instruktoriem tiek noteikts, regulāri veicot obligāto veselības pārbaudi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, savukārt jaunsargu instruktoru fiziskajai sagatavotībai netiek izvirzītas specifiskas prasības.
Risinājuma apraksts
No Likuma ir svītrojams nosacījums, ka jaunsargu instruktoram ir jāatbilst šādām prasībām: veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība atbilst aizsardzības ministra noteiktajām prasībām.
Problēmas apraksts
Likuma 4.pantā ir noteikts, ka valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās ir obligāta, vienlaikus nosakot, ka neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā tiek īstenota daļēja valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve. Likumā nav paredzēti izņēmumi – proti, ka VAM netiek organizēta ieslodzījumu vietās, starptautiskajās skolās, neklātienes un tālmācības izglītības programmās. Tāpat Likumā netiek risināts jautājums attiecībā uz izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, kā arī nav skaidri noteikti nosacījumi attiecībā uz izglītojamiem, kuri savas reliģiskās vai filozofiskās pārliecības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu.
Ņemot vērā mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu īstenošanas specifiku – priekšmetisko programmu mācību plānus mūzikas, mākslas un dejas programmām, tai skaitā mūzikas programmām – individuālo stundu mācību plānus, nepārtraukto praksi, kā arī audzēkņu iesaisti profesionālās mākslas pasākumos – operas un baleta izrādēs, koncertos, Valsts aizsardzības mācības īstenošana jāpiemēro skatuves prakses u.c. aktivitātēm. Satura izmaiņas būtu nepieciešamas, ievērojot iespējamos traumatisma riskus topošajiem dejotājiem un mūziķiem. Tādējādi, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”, kuri ļauj par 5 % palielināt obligātā satura pamatdaļas apjomu un lai nodrošinātu nepieciešamo Valsts aizsardzības mācības satura apguvi, Kultūras ministrijas dibinātās profesionālās izglītības iestādēs un mākslas izglītības kompetences centros tiks palielināts moduļa “Sabiedrības un cilvēka drošība” stundu apjoms un papildināts saturs, tajā iekļaujot Valsts aizsardzības mācības satura atsevišķas (teorijas) tēmas, kā arī iespējamais satura apguves veids - vasaras nometņu īstenošana, attiecīgi pielāgojot nometņu saturu un norisi izglītojamiem, kuri apgūst izglītības tematiskās jomas ”Mākslas” programmas.
Ņemot vērā mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu īstenošanas specifiku – priekšmetisko programmu mācību plānus mūzikas, mākslas un dejas programmām, tai skaitā mūzikas programmām – individuālo stundu mācību plānus, nepārtraukto praksi, kā arī audzēkņu iesaisti profesionālās mākslas pasākumos – operas un baleta izrādēs, koncertos, Valsts aizsardzības mācības īstenošana jāpiemēro skatuves prakses u.c. aktivitātēm. Satura izmaiņas būtu nepieciešamas, ievērojot iespējamos traumatisma riskus topošajiem dejotājiem un mūziķiem. Tādējādi, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”, kuri ļauj par 5 % palielināt obligātā satura pamatdaļas apjomu un lai nodrošinātu nepieciešamo Valsts aizsardzības mācības satura apguvi, Kultūras ministrijas dibinātās profesionālās izglītības iestādēs un mākslas izglītības kompetences centros tiks palielināts moduļa “Sabiedrības un cilvēka drošība” stundu apjoms un papildināts saturs, tajā iekļaujot Valsts aizsardzības mācības satura atsevišķas (teorijas) tēmas, kā arī iespējamais satura apguves veids - vasaras nometņu īstenošana, attiecīgi pielāgojot nometņu saturu un norisi izglītojamiem, kuri apgūst izglītības tematiskās jomas ”Mākslas” programmas.
Risinājuma apraksts
Likumā ir paredzams, ka VAM apguve ir obligāta klātienes vispārējās un profesionālās vidējās izglītības programmās un tā netiek organizēta ieslodzījumu vietās, starptautiskajās skolās, neklātienes un tālmācības izglītības programmās. Vienlaikus paredzams, ka VAM satura apguvi izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām nosaka izglītības iestādes vadītājs, sadarbojoties ar atbalsta personālu un jaunsarga instruktoru, kā arī nosakot, ka izglītojamiem, kuri savas reliģiskās vai filozofiskās pārliecības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar apgūt kādu VAM satura daļu, izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar jaunsargu instruktoru izstrādā individuālo kursa apguves plānu.
Piedāvāts risinājums – valsts aizsardzības mācības apguve Kultūras ministrijas dibināto profesionālās izglītības iestāžu profesionālās vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas pēc pamatizglītības ieguves, tiek īstenota pēc individuāla plāna, kas piemērots mūzikas, mākslas un dejas programmu specifikai un saskaņots ar Jaunsardzes centru, nodrošinātu iespēju īstenot Valsts aizsardzības mācības saturu un norisi ņemot vērā mākslu jomas izglītības programmu īstenošanas specifiku un ierobežotos telpu un laika resursus. Jaunsardzes centrs un izglītības iestāde vienosies par izglītības iestādei atbilstošu individuālo plānu, kuru īstenos izglītības iestādē vai piemērotā norises vietā.
Attiecībā uz izglītojamiem ar speciālām vajadzībām skaidrojams, ka, lai arī Likumprojektā ir noteikts, ka VAM satura apguvi izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām nosaka izglītības iestādes vadītājs, sadarbojoties ar atbalsta personālu un jaunsarga instruktoru, izšķiroša nozīme ir piešķirama tieši atbalsta personālam (speciālajam pedagogam) un jaunsargu instruktoram, jo tieši speciālais pedagogs pārzina izglītojamā ar speciālām vajadzībām spējas un vajadzības, savukārt jaunsargu instruktors pārzina VAM specifiku.
Attiecībā uz izglītojamiem, kuri savas reliģiskās vai filozofiskās pārliecības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, skaidrojams, ka ar izglītības iestādes vadītāja sadarbībā ar jaunsargu instruktoru izstrādāto individuālo kursa apguves plānu saprotams VAM alternatīvo tematu apguves plāns.
Vienlaikus Likumprojektā paredzams, ka valsts aizsardzības mācības apguves programma tiek pārskatīta un nepieciešamības gadījumā aktualizēta ne retāk kā vienu reizi divos gados.
Piedāvāts risinājums – valsts aizsardzības mācības apguve Kultūras ministrijas dibināto profesionālās izglītības iestāžu profesionālās vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas pēc pamatizglītības ieguves, tiek īstenota pēc individuāla plāna, kas piemērots mūzikas, mākslas un dejas programmu specifikai un saskaņots ar Jaunsardzes centru, nodrošinātu iespēju īstenot Valsts aizsardzības mācības saturu un norisi ņemot vērā mākslu jomas izglītības programmu īstenošanas specifiku un ierobežotos telpu un laika resursus. Jaunsardzes centrs un izglītības iestāde vienosies par izglītības iestādei atbilstošu individuālo plānu, kuru īstenos izglītības iestādē vai piemērotā norises vietā.
Attiecībā uz izglītojamiem ar speciālām vajadzībām skaidrojams, ka, lai arī Likumprojektā ir noteikts, ka VAM satura apguvi izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām nosaka izglītības iestādes vadītājs, sadarbojoties ar atbalsta personālu un jaunsarga instruktoru, izšķiroša nozīme ir piešķirama tieši atbalsta personālam (speciālajam pedagogam) un jaunsargu instruktoram, jo tieši speciālais pedagogs pārzina izglītojamā ar speciālām vajadzībām spējas un vajadzības, savukārt jaunsargu instruktors pārzina VAM specifiku.
Attiecībā uz izglītojamiem, kuri savas reliģiskās vai filozofiskās pārliecības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, skaidrojams, ka ar izglītības iestādes vadītāja sadarbībā ar jaunsargu instruktoru izstrādāto individuālo kursa apguves plānu saprotams VAM alternatīvo tematu apguves plāns.
Vienlaikus Likumprojektā paredzams, ka valsts aizsardzības mācības apguves programma tiek pārskatīta un nepieciešamības gadījumā aktualizēta ne retāk kā vienu reizi divos gados.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- - nepilngadīgo jaunsargu un valsts aizsardzības mācības nometņu dalībnieku likumiskie pārstāvji; - jaunsargi un valsts aizsardzības mācības nometņu dalībnieki, kuri ir pilngadīgi - jaunsargu instruktori; - Jaunsardzes centra darbinieki, ierēdņi un uz Jaunsardzes centru dienesta pienākumu izpildei pārvietotie profesionālā dienesta karavīri;
Ietekmes apraksts
Lai sekmētu VALIC vai Jaunsardzes centra izsniegto materiāltehnisko līdzekļu saudzīgu izmantošanu kā arī, lai skaidri noteiktu valsts aizsardzības mācības izglītojamo pienākumu atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti nozaudējot vai tīši bojājot tam izsniegto materiāltehnisko līdzekli, ir nosakāms, ka VALIC vai Jaunsardzes centram ir tiesības civiltiesiskā kārtībā vērsties ar zaudējumu piedziņas prasību pret valsts aizsardzības mācības izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem vai pašu izglītojamo, ja viņš ir pilngadīgs, vai vērsties Valsts policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa ierosināšanu.
Papildus uz jaunsargu instruktoriem attieksies izmaiņas regulējumā par darba pienākumu veikšanai nepieciešamo izglītību, kur turpmāk paredzēts noteikt, ka jaunsargu instruktoriem jābūt apguvušam vai jāapgūst augstākā izglītība kādā no aizsardzības ministra apstiprinātajām zinātnes nozarēm un pedagoga profesionālo kvalifikāciju saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām prasībām par vispārējās izglītības pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju.
Papildus uz jaunsargu instruktoriem attieksies izmaiņas regulējumā par darba pienākumu veikšanai nepieciešamo izglītību, kur turpmāk paredzēts noteikt, ka jaunsargu instruktoriem jābūt apguvušam vai jāapgūst augstākā izglītība kādā no aizsardzības ministra apstiprinātajām zinātnes nozarēm un pedagoga profesionālo kvalifikāciju saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām prasībām par vispārējās izglītības pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju.
Juridiskās personas
- Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs
Ietekmes apraksts
Lai optimizētu un padarītu efektīvāku aizsardzības nodrošinājuma sistēmu, aizsardzības nozares nodrošinājuma reformas ietvaros, pamatojoties uz aizsardzības ministra doto uzdevumu, VALIC pārņems Jaunsardzes centra īstenojamo interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācības nodrošināšanai nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu pilnu pārvaldību un loģistiku, kā arī iepirkumu veikšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Lai nodrošinātu likumprojektā noteikto normu izpildi, Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros ir veiktas funkciju un uzdevumu, 9 amata vietu un finansējuma pārdales (no Jaunsardzes centra uz Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru) 134 448 euro apmērā 2022.gadā, 186 089 euro apmērā 2023. un turpmākajos gados.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
Nepieciešams veikt šādu Ministru kabineta noteikumu grozījumus.
Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumi Nr.392 “Drošības noteikumi Jaunsardzes centra organizētajās nodarbībās un pasākumos”.
Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumi Nr.381 “Valsts aizsardzības mācības nometņu organizēšanas un darbības kārtība”.
Ministru kabineta 2018. gada 16. oktobra noteikumi Nr.632 “Kārtība, kādā Jaunsardzes centra darbiniekam un uz Jaunsardzes centru pārvietotam profesionālā dienesta karavīram kompensē mācību izdevumus, un šo izdevumu kompensēšanas un atmaksāšanas nosacījumi”.
Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumi Nr.1419 “Jaunsardzes centra nolikums”.
Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumi Nr.392 “Drošības noteikumi Jaunsardzes centra organizētajās nodarbībās un pasākumos”.
Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumi Nr.381 “Valsts aizsardzības mācības nometņu organizēšanas un darbības kārtība”.
Ministru kabineta 2018. gada 16. oktobra noteikumi Nr.632 “Kārtība, kādā Jaunsardzes centra darbiniekam un uz Jaunsardzes centru pārvietotam profesionālā dienesta karavīram kompensē mācību izdevumus, un šo izdevumu kompensēšanas un atmaksāšanas nosacījumi”.
Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumi Nr.1419 “Jaunsardzes centra nolikums”.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Jaunsardzes centrs, Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs
- Jaunsardzes centrs
- Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola
- Aizsardzības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Jaunsardzes centram sašaurināsies funkcijas un uzdevumi, bet Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram pieaugs ierasto funkciju apjoms, veicot Jaunsardzes centra īstenojamo interešu izglītības programmu un VAM nodrošināšanai nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu pilnu pārvaldību un loģistiku, kā arī veicot iepirkumu Jaunsardzes centra vajadzībām.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Pārņemot Jaunsardzes centra īstenojamo interešu izglītības programmu un VAM nodrošināšanai nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu pilnu pārvaldību un loģistiku, šie iepriekš Jaunsardzes centrā veiktie procesi VALIC tiks pārskatīti, pielāgojot tos VALIC jau veicamajiem procesiem bet tos, kurus nevar pielāgot – tiks izveidoti jauni procesi.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
VALIC izveides un darbības mērķis ir vērsts uz iepirkumu un materiāltehnisko līdzekļu pilnas pārvaldības un loģistikas optimizāciju aizsardzības nozarē.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumā paredzēts noteikt, ka Jaunsardzes centram tā funkciju nodrošināšanai ir tiesības apstrādāt datus Valsts izglītības informācijas sistēmā.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi