Anotācija (ex-ante)

23-TA-1233: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai nodrošinātu atbalstu pretplūdu pasākumiem Jēkabpilī, ņemot vērā, ka darbu īstenošana uzskatāma par augsta plūdu riska projektu, kura ieviešanu nevar atlikt uz 2024. gadu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk - VARAM) ir jāizstrādā Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumi par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3.  "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" (turpmāk - Pasākums) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas nosacījumiem.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir izstrādāt Pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas nosacījumus, lai tādējādi varētu tikt atbalstīts projekts, paredzot atjaunot un veidot jaunu pretplūdu infrastruktūru Jēkabpilī.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2023. gada janvāra vidū Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums par plūdiem, ūdens līmenim Daugavā pietuvojoties rekordaugstai atzīmei, kas fiksēta 1981. gadā. 2023. gada 14. janvārī ūdens līmenis sasniedza 8,92 m virs novērojumu stacijas nulles punkta, kas ir vien 5 cm zemāk nekā 1981. gada atzīme. 

2023. gada 13. janvārī vietām sāka brukt Daugavas upes kreisā krasta aizsargdambis, kas Jēkabpils pilsētu aizsargā no plūdiem. Apsekojot dambjus abos krastos, tajos tika konstatētas atsevišķas lokālas deformācijas – nogāzes noslīdējumi aizsargdambja sausajā pusē, sufozijas sekas aizsargdambja slapjajā un sausajā nogāzē, aizsargdambja virsmas nevienmērīgi nosēdumi, dzelzsbetona konstrukcijas deformācijas – nelielas plaisas, vertikalitātes nobīdes, deformācijas šuvju nobīde un dzelzsbetona drupšana, atsedzot armatūru. Vissliktākā un bīstamākā situācija ar aizsargdambja noturību veidojās Daugavas kreisā krasta posmā no Filozofu ielas līdz Leona Paegles ielai. Lai novērstu aizsargdambja pilnīgu sabrukšanu, tika veikti ārkārtas nostiprināšanas darbi atbilstoši iespējamajiem un operatīvi veicamajiem tehniskajiem risinājumiem. 

Saskaņā ar Krīzes vadības padomes 2023. gada 15. janvāra sēdē secināto plūdi Jēkabpils novadā atzīti par reģionāla mēroga dabas (hidroloģiskas) katastrofas draudiem vai katastrofu. Jēkabpils novadā plūdos kopumā cieta ap 450 mājsaimniecību. Lai nodrošinātu drošu Daugavas labā un kreisā krasta aizsargdambju ekspluatāciju turpmākajos gados un aizsargātu Jēkabpils pilsētu un tās iedzīvotājus no plūdu riskiem, nodrošinot kvalitatīvu un drošu dzīves vidi un konkurētspējīgu saimniecisko darbību, ir nepieciešams veikt pasākumus trīs posmos – neatliekamie darbi (veicami tuvāko divu būvniecības sezonu laikā), darbi laika posmā no 2024. gada līdz 2025. gadam un pēc 2025. gada.

Lai nodrošinātu neatliekamo darbu finansēšanu, MK ir izskatīts informatīvais ziņojums par projektu "Plūdu risku novēršana Jēkabpilī" (turpmāk - informatīvais ziņojums), kas paredz finansējumu plānot Pasākuma ietvaros, līdz ar to ir nepieciešams izstrādāt Pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas nosacījumus. Saskaņā ar informatīvo ziņojumu projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir Jēkabpils novada pašvaldība.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma īstenošanu, kas paredzētu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.
Risinājuma apraksts
Izstrādāt nosacījumus par Pasākuma īstenošanu, iekļaujot zemāk aprakstītos nosacījumus.

Neatliekamie pasākumi, kas veicami no 2023. gada  līdz 2024. gadam un ko paredzēts īstenot Pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, ir šādi:
1. Aizsargdambja kreisā krasta pārbūve 5,2 km garumā:
- sagatavošanas un zemes darbi;
- lietus kanalizācijas izlaides pārbūve un pretplūdu draudu sistēmas izbūve (darbi jāveic 2023. un 2024. gadā);
- aizsargdambja nostiprināšana akmeņu bēruma posmā – 2400 m, no kuriem darbi 1840 m posmā jāveic 2023. gadā un darbi 560 m posmā jāveic 2024. gadā;
- hidrobetona nogāzes nostiprināšana ar filtrācijas samazināšanu aizsargdambja ķermenim, hidrobetona atbalstsienas izbūve piekājē 1930 m posmā, no kuriem darbi 700 m posmā jāveic 2023. gadā un darbi 1230 m posmā jāveic 2024. gadā;
- labiekārtošanas darbi un ceļu seguma atjaunošana.

Plānotās darbības būtiski samazinās applūšanas un erozijas (sufozijas un filtrācijas) riskus esošajam aizsargdambim. Projektā paredzēts samazināt aizsargdambja ķermeņa filtrāciju, pielietojot bentonīta māla paklāju vai analogu risinājumu. Arī aizsargdambja slapjās nogāzes nostiprināšanai (mehāniskās noturības paaugstināšanai) tiks izstrādāts atbilstošs tehniskais risinājums. Neveicot aizsargdambja un tam piekritīgo inženiertīklu pārbūves darbus, pastāv liels risks, ka, atkārtojoties plūdiem, aizsargdambis sabruks pilnībā, nekontrolēti applūdinot lielāko pilsētas daļu. Iespējama arī ledus un vižņu masas ieplūšana pilsētā.

2. Aizsargdambja labā krasta pārbūve 1,2 km garumā:
- sagatavošanas un zemes darbi;
- lietus kanalizācijas izlaides pārbūve un pretplūdu sistēmas izbūve (darbi tiks veikti 2023. gadā).

Saskaņā ar SIA "Meliorprojekts" 2023. gada 14. februāra būves tehniskās apsekošanas atzinumu pie ilgstošiem augstiem palu ūdens līmeņiem uzbērums piesātinās ar ūdeni un sākas izskalošana (sufozija) sausajā nogāzē. Plaisājums uzbēruma ķermenī norāda uz nevienmērīgu sēšanos, kas novērojama lokāli. Labā krastā aizsargdambī stiprinājums izbūvēts no betona plāksnēm, tās enkurojot. Pie ilgstošiem augstiem ūdens līmeņiem Daugavā ūdens sufozijas rezultātā ieplūda pilsētas apbūves teritorijā zemākajās vietās. Tādēļ jāizbūvē un jānodrošina lietus kanalizācijas izplūde Daugavā pie paaugstinātiem ūdens līmeņiem, jo ūdens ieplūst pilsētas teritorijā pa kanalizācijas kolektoriem.

3. Papildu pretplūdu  zaļās infrastruktūras izveide. Potenciālie risinājumi:
- fitoremediācijas lauka izveide ~5,95 ha, t.sk. filtrācijas lauka/mitrzemes izveide ~ 1,25 ha;
- filtrācijas tranšejas izbūve ~0,37 ha;
- ievalkas atbilstoši zaļās infrastruktūras risinājumu nosacījumiem ~0,31 ha.

Zaļās infrastruktūras izveide veicinās ne tikai pienākošās ūdens plūsmas vienmērīgu aizplūšanu, bet var arī efektīvi attīrīt noteci pavadošo piesārņojumu. Līdz ar to tiek veidota kombinējoša pretplūdu infrastruktūra.

Kā atbalstāmā darbība ir noteikta ne tikai standarta jeb pelēkie būvniecības risinājumi, bet arī zaļās un zilās infrastruktūras izveide. Zaļās infrastruktūras pamatā ir princips, ka dabas un dabisko procesu aizsargāšana un uzlabošana tiek apzināti integrēta teritoriālajā plānošanā un teritoriālajā labiekārtošanā. Salīdzinot ar vienam mērķim paredzēto pelēko infrastruktūru, zaļā infrastruktūra sniedz daudz ieguvumu. Tā dod priekšroku dabiskiem risinājumiem. Tā var piedāvāt alternatīvu standarta pelēkajiem risinājumiem vai tos papildināt. Piemēram, zaļo infrastruktūru, t. i., veģetācijas un augšņu dabiskās ūdens aiztures un absorbcijas spējas, var izmantot, lai mazinātu lietus notekūdeņu apjomu, kas nonāk kanalizācijas sistēmās un no tām ezeros, upēs, jūrās. Nosakot platību, kādā izveidota zaļā infrastruktūra, iekļauj veģetācijas virsmas platību. Savukārt zilās infrastruktūras gadījumos ņem vērā ūdens virsmas platības. Papildus pie zaļās vai zilās infrastruktūras pieskaita arī risinājumus, ko sauc par dabā balstītiem risinājumiem – tādi, kas atdarina ekosistēmās noritošus procesus (piemēram, ūdens filtrācija, uzkrāšana u.c.). Piemērs - dabā balstīts risinājums būtu situācijā, kad veido caurlaidīgu segumu asfalta klājuma vietā, proti, aizstājot asfaltu ar granti vai speciālo bruģa struktūru, kam zem bruģa akmeņu klājuma ir izveidota ūdens savākšanas sistēma.  Ja tiek veidots filtrācijas vai fitoremediācijas lauks, tad tiek ņemta vērā tā platība līdz jaunveidojamā/uzlabotā objekta ārējai robežai, kas vairs nav veģetācijas robeža. Ja tiek veidota ievalka, tai jābūt ar mitriem apstākļiem piemērotiem augiem jeb bioievalka. Attiecīgi tad var rēķināt visu ievalkas platību, t.sk. ierēķinot arī ievalkas nogāzes daļas. Arī ielas līmeņa pacelšana var būt kā dabā balstīts risinājums, jo tādā veidā tiek izveidoti ūdens uzkrāšanas baseini, kas veido dabā balstītu risinājumu (līdzīgi kā upju palienes/terases, kur ūdens izplešas līdz dabīgajam augstuma šķērslim).

Projekta vadības, obligātās publicitātes, hidroloģisko aprēķinu un būvprojekta izstrādes izmaksas tiks segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem, tomēr iepriekš nosaukto izmaksu pozīcijām (izņemot projekta vadības) ir noteikta iespēja tās iekļaut projekta iesniegumā, ja tiks pārplānotas projekta izmaksas (teorētisks gadījums, jo esošā situācija neuzrāda šādu nepieciešamību). Pēc pašvaldības pasūtījuma šobrīd tiek izstrādāts būvprojekts, kura ietvaros tiks veikta arī inženierizpēte (ģeodēziskā, topogrāfiskā, hidroloģiskā, ģeotehniskā un hidromelioratīvā izpēte). Būvprojektu pilnā apjomā plānots pabeigt līdz 2023. gada jūnijam. Pēc būvprojekta akceptēšanas tiks veikts iepirkums pārbūves darbu veikšanai. Aizsargdambju pārbūves darbus plānots uzsākt 2023. gada jūlijā, līdz novembrim veicot darbus dambju kritiskajos posmos, visus būvdarbus pabeidzot 2024. gada vasarā (ja nebūs neparedzēti kavējoši apstākļi).

Saskaņā ar Daugavas upju baseinu apgabala plūdu riska pārvaldības plānu 2022. - 2027. gadam projekta īstenošanas teritorija aptver divas nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas. Tomēr kā projekta mērķteritorija jeb nacionālas nozīmes plūdu riska teritorija norādīta tikai Jēkabpils valstspilsēta, jo paredzētās darbības tiek īstenotas tieši Jēkabpils pilsētas aizsardzībai, kaut arī daļēji tiek īstenotas Salas pagastā, kas robežojas ar pilsētu. Šī Pasākuma ietvaros netiek atbalstīti Sakas salas kā nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas pretplūdu aizsardzības projekti.

Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros nav paredzēta elastības finansējuma izmantošana, jo tas pārcelts uz 2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" otro atlases kārtu, ko pilnā apmērā plānots finansēt no elastības finansējuma.

Noteikumos nav paredzētas vienkāršotās izmaksas, ievērojot, ka projekts ir liela mēroga un kopējās izmaksas pārsniedz 12 milj. euro, un atbalstāmās darbības ir paredzēts kā specificēti lokāls risinājums, kur nav piemērojams standartizēts risinājums. Tāpat nav iekļautas netiešās izmaksas, jo to neparedz projekta iesniedzēja un finansējuma saņēmēja (Jēkabpils novada pašvaldība) sniegtā informācija par izmaksu aprēķiniem. Projekta vadības, obligātās publicitātes un būvprojekta izstrādes izmaksas sedz finansējuma saņēmējs no saviem līdzekļiem ārpus projekta.

Izmaksu attiecināmība noteikta no 2023. gada 1. janvāra, ievērojot, ka jau šobrīd norit būvprojekta izstrāde un jau šogad plānots uzsākt daļu būvniecības darbu, kas potenciāli iespējams vēl pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas, finansējuma saņēmējam tās ir jāsedz no sava budžeta, tomēr šāda iespējamība vērtējama ar zemu iestāšanās risku. 

Noteikumu projekts paredz darbību īstenošanas termiņu 2025. gada 31. decembri, jo saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības sniegto informāciju neatliekamie darbi īstenojami tuvāko divu būvniecības sezonu laikā. Termiņš norādīts, ievērojot piesardzību, ņemot vērā iespējamās nobīdes laika grafikā neparedzētu apstākļu iestāšanās gadījumā.

Noteikumu projekts paredz projekta iesniedzējam izvērtēt zaļa, sociāli atbildīga vai inovatīva iepirkuma principu piemērošanu. Šo noteikumu izpratnē sociāli atbildīgs publiskais iepirkums ir atbilstošs tādiem principiem, kas atspoguļoti Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajos materiālos (https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums, https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download, https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download).

Šo noteikumu izpratnē inovatīvs publiskais iepirkums ir atbilstošs tādiem principiem, kas atspoguļoti Iepirkumu uzraudzības biroja un Ekonomikas ministrijas sagatavotajos materiālos (https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums, https://www.em.gov.lv/sites/em/files/inovacijas20iepirkums_butiskakais1_0.pdf, https://www.em.gov.lv/lv/media/11394/download).

Noteikumu projekts un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz nosacījumu projekta iesniedzējam izvērtēt zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas iespējas tām preču un pakalpojumu grupām, kur šī iepirkuma veida principi nav obligāti piemērojami. Tas nozīmē, ka projektā tiks ievēroti Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” nosacījumi attiecībā uz obligāti ievērojamām prasībām, kā arī izvērtētas iespējas brīvprātīgi piemērot to citiem pakalpojumiem.

Tā kā daļa infrastruktūras tiks veidota no jauna, projekta iesniedzējām projekta iesniegumā ir jānorāda, vai tiks piemēroti Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas principi. 

Pasākuma pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai piemēroti tādi iznākuma un rezultāta rādītāji, kādi tie paredzēti Pasākumam Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam (turpmāk - Programma) un atbilstoši rādītāju metodoloģijas aprakstam (tie pievienoti Programmai kā pielikums). To vērtības noteiktas atbilstoši projekta iesniedzēja sniegtajai informācijai par projektā paredzētajām darbībām. Rādītāju vērtības pilnā apjomā plānots sasniegt, īstenojot pārējos Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektus (šobrīd norit projektu priekšatlase, kas ļaus novērtēt, vai visi projekti kopā nodrošinās Programmā iekļauto rādītāju izpildi).
Rādītāju sasniedzamo vērtību dalījums pa Pasākuma kārtām:
 - iznākuma rādītājs – jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem. Iznākuma rādītāja vērtība projektā tiek sasniegta, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem 6,4 kilometru garā posmā Daugavas piekrastes un krastu joslā (1. kārta); jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem - 8,6 kilometri (2. kārta). Kopā pa abām kārtām jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem 15 kilometru garumā. Jēkabpils projekta gadījumā jaunas piekrastes joslas aizsargbūves netiks veidotas, jo darbi lielākoties aptver esošo dambju/uzbērumu nostiprināšanu;
 - iznākuma rādītājs – zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām. Iznākuma rādītāja vērtība projektā tiek sasniegta, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi 7,88 hektāru lielā platībā, stiprinot aizsardzību pret plūdiem, piemērojot zaļās vai zilās infrastruktūras paņēmienus (1. kārta); zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām - 83,12 hektāri (2. kārta). Kopā pa abām kārtām zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām - 91 hektāra platībā;
 - rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem. Rezultāta rādītāja vērtība projektā tiek sasniegta, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem, kas nodrošina aizsardzību vismaz 4000 iedzīvotāju (1. kārta); iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem - 16 272 (2.kārta). Kopā pa abām kārtām iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem - 20 272 iedzīvotāji;
 - rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota zaļā infrastruktūra. Rezultāta rādītāja vērtība projektā tiek sasniegta, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem, kas nodrošina aizsardzību vismaz 4000 iedzīvotāju, kas dzīvo divu kilometru rādiusā no publiskās zaļās vai zilās infrastruktūras (1. kārta); Iedzīvotāji, kuriem pieejama jauna vai zaļā infrastruktūra - 16 006 (2. kārta). Kopā pa abām kārtām iedzīvotāji, kuriem pieejama jauna vai zaļā infrastruktūra - 20 006.

Pasākumam pieejams finansējums 57 917 648 euro apmērā, tostarp 49 230 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 8 687 648 euro nacionālais līdzfinansējums. Pasākuma projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanai kopumā nepieciešams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 10 757 297 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 898 347 euro.

Projektam noteikti horizontālo principu (turpmāk - HP) "Klimatdrošināšana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme. Nav noteikti nosacījumi HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā", jo projektā nav paredzēts veikt darbības, kas uzlabotu energoresursu izmantošanas efektivitāti vai samazinātu enerģijas patēriņu.

Attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana" Pasākumam ir noteikta tieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi.

Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākumam ir noteikta netieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt zaļā publiskā iepirkuma nosacījumus (ja attiecināms), projektā nodrošinot inženierbūvju kalpošanas laiku vismaz 50 gadi (nav attiecināms uz zaļās un zilās infrastruktūras objektiem), izvērtējot daļu no izraktā materiāla izmantot atkārtoti, daļā labiekārtošanas dabu melnzemes vietā izmantot no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (dārzu un parku atkritumiem) sagatavotu kompostu, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu (ja attiecināms).

Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" noteikta netieša ietekme, kas nozīmē, ka projektā būs jāparedz trīs vispārīgas, trīs specifiskas šī principa darbības, kā arī jāiekļauj viens principa ieviešanu raksturojošs rādītājs. Plašāks apraksts sniegts šīs anotācijas 8.sadaļā "Horizontālās ietekmes".

Pasākuma projektu iesniegumu pirmajai atlases kārtai ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, jo paredzētās darbības atbilst stratēģijas apakšmērķim "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un pārvaldība".

Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības sniegtajiem datiem Jēkabpils pilsētā plūdu apdraudētajās teritorijās atrodas vairāki kultūrvēsturiski un nozīmīgi saimnieciskās darbības objekti – Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs, Tautas nams, Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca, Jēkabpils Uniātu baznīca, Jēkabpils Svētā gara pareizticīgo baznīca un vīriešu klosteris, Strūves ģeodēziskā loka punkts. Plūdu apdraudētajās teritorijās Jēkabpilī ir izvietotas gan lielākās valsts iestādes un kritiskās infrastruktūras objekti - Valsts policija, Austrumzemgales prokuratūra, Zemgales rajona tiesa, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, Neatliekamās medicīnas dienests, bankas,  gan Jēkabpils novada pašvaldības iestādes – pirmsskolas, vispārējās, interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes, Jēkabpils novada administrācija, bibliotēkas, muzeji, lielākā pilsētas katlu māja, ūdens attīrīšanas iekārtu stacija u.c. Šo iestāžu darbība nodrošina pilsētā ekonomiskās un sociālās dzīvi nepārtrauktību.  Izbūvējot atbilstošu pretplūdu aizsardzības infrastruktūru, tiks veicināti uzņēmējdarbības attīstībai droši tās pastāvēšanas apstākļi. Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības sniegto informāciju krīzes laikā veiktiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un izskaloto ceļu, pārgāžņu un caurteku labošanai, ūdens atsūknēšanai no applūdušajām teritorijām un citiem glābšanas darbiem, kā arī plūdos cietušo pašvaldības īpašumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanai Jēkabpils novada teritorijā nepieciešami finanšu līdzekļi 898 613 euro apmērā (atbilstoši ziņojumam par "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", 23-TA-1087). Šie izdevumi ir tikai infrastruktūras atjaunošanas izdevumi, kas nozīmē, ka kopējie zaudējumi valsts un pašvaldības un privātajam sektoram ir vēl lielāki. Mājokļa atjaunošanas pabalstam tika saņemti vairāk kā 150 pieteikumi, Jēkabpils novada Sociālajā dienestā krīzes pabalsta saņemšanai saņemti vairāk kā 118 iesniegumi. 

Izvērtējot plūdu radītās sekas un potenciālās apdraudējuma ietekmes gadījumos, ja 2023. – 2024. gada ziemā atkārtojas līdzvērtīga apmēra ledus sastrēguma izraisīti plūdi, ir nepieciešama iespējami ātrāka projekta iesnieguma izvērtēšana, ņemot vērā, ka darbu īstenošana uzskatāma par augsta plūdu riska projektu, kura ieviešanu nevar atlikt uz 2024. gadu. Tamdēļ noteikumu projekts paredz sadarbības iestādei pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu viena mēneša laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas dienas (tas ir - negaidot projekta iesnieguma atlases beigu termiņu).

Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

Ievērojot noteikumu projekta izstrādes un saskaņošanas steidzamību, noteikumu projekta izstrādē nav iesaistītas attiecīgās jomas biedrību, nodibinājumu vai nevalstisko organizāciju pārstāvji. Minēto pārstāvniecību iesaiste nodrošināma Uzraudzības komitejas un apakškomitejas ietvarā, izskatot Pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas kritēriju un to piemērošanas metodikas projektus.

Pretplūdu pasākumu īstenošanas rezultātā izbūvētās infrastruktūras izmantošanas mērķis nav komerciāls, infrastruktūra tiek izbūvēta visas sabiedrības - pilsētas iedzīvotāju interesēs. Pretplūdu infrastruktūra tiek izbūvēta, īstenojot valsts varu, kā arī minētā infrastruktūra, daļā, kas neapdraud iedzīvotāju drošību, ir publiski pieejama ikvienam. Tāpat Pašvaldību likumā noteikti pienākumi veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, kā arī veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām, kas saskan ar Pasākuma un arī konkrētā projekta mērķi un plānotajām darbībām. Līdz ar to var secināt, ka publisko līdzekļu piešķīrums šīs projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros netiek piešķirts saimniecisku (ekonomiska rakstura) aktivitāšu nodrošināšanai. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Noteikumu projekts paredz nosacījumu veikt vispārīgu ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu aprakstošā formā, kas pamato ietekmi uz galvenajiem ietekmētajiem faktoriem, piemēram, kritisko infrastruktūru, uzņēmējdarbību, sociālo vidi, mājsaimniecībām u.tml. Novērtējumam būs jāuzrāda finansiāla rakstura ieguvumi no izveidotās infrastruktūras, piemēram, nodokļu ieņēmumi dienā (attiecīgi – applūstot teritorijām šie ieņēmumi netiek gūti), mazāks slogs uz pašvaldības budžetu (pabalstu un kompensāciju apmērs privātpersonām, kas netiek izmaksāts, jo izveidota pretplūdu infrastruktūra) u.c. Tādējādi tiks izpildīts nosacījums par nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi Eiropas Savienības fondu projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) pārsniedz 1 miljonu euro, kā to nosaka MK noteikumu projekts "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā" (22-TA-2143). Ietekmes uz tautsaimniecību novērtējums uzskatāms par izmaksu un ieguvumu analīzei līdzvērtīgu projekta ekonomiskā novērtējuma dokumentu, ievērojot projekta raksturu (pašvaldības funkciju nodrošināšana, katastrofu risku novēršana, nav peļņas aspekta u.c.).

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Pretplūdu aizsardzības infrastruktūras izbūve tiešā veidā ietekmē vismaz 4000 Jēkabpils valstspilsētas iedzīvotājus (atbilstoši projektā paredzētajai noteiktajai ietekmei), jo tiek veidota droša dzīves un darba vide.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Pretplūdu aizsardzības infrastruktūras izbūve tiešā veidā ietekmē uzņēmējdarbību Jēkabpils valstspilsētā, jo tiek veidoti droši ekonomiskās attīstības apstākļi. Plūdu apdraudētajās teritorijās atrodas vairāk nekā 70 uzņēmumu, t.sk. ražošanas un pakalpojumu sniedzoši uzņēmumi, kas nodrošina Jēkabpils novada iedzīvotājiem darba vietas: būvniecības uzņēmums SIA “LC būve”, bezšuvju trikotāžas ražošanas uzņēmums SIA “Viola stils”, šūšanas uzņēmums “AS & CO”, gan lielākie mazumtirdzniecības veikali “Maxima” un “Rimi”, gan vairāki mazāki mazumtirdzniecības uzņēmumi, bankas, apdrošināšanas kompānijas, degvielas uzpildes stacija “VIADA”, ēdināšanas uzņēmumi, aptiekas u.c.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Pretplūdu aizsardzības infrastruktūras izbūve tiešā veidā ietekmē uzņēmējdarbības vidi Jēkabpils valstspilsētā, jo tiek veidoti droši ekonomiskās attīstības apstākļi.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Pretplūdu aizsardzības infrastruktūras izbūve tiešā veidā ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus Jēkabpils valstspilsētā, jo tiek veidoti droši ekonomiskās attīstības apstākļi.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Pretplūdu aizsardzības infrastruktūras izbūve tiešā veidā ietekmē nodarbinātību Jēkabpils valstspilsētā, jo tiek veidoti droši ekonomiskās attīstības apstākļi, nodrošinot nodarbinātībai nepārtrauktus apstākļus.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
5 231 257
0
5 526 040
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
5 231 257
0
5 526 040
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
6 154 420
0
6 501 224
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
6 154 420
0
6 501 224
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-923 163
0
-975 184
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-923 163
0
-975 184
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-923 163
-975 184
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-923 163
-975 184
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Izmaiņas kārtējā gadā norādītas atbilstoši finansējuma saņēmēja prognozēm par projektu īstenošanas gaitu un plānotajām darbībām. Budžeta ieņēmumi plānoti kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas, savukārt izdevumi - projektā plānotā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (85%) un valsts budžeta līdzfinansējuma (15%) summa. 

2023. gadā paredzēti budžeta izdevumi 6 154 420 euro, tai skaitā 5 231 257 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 923 163 euro valsts budžeta līdzfinansējums.

2024. gadā paredzēti budžeta izdevumi 6 501 224 euro, tai skaitā 5 526 040 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 975 184 euro valsts budžeta līdzfinansējums.

Investīcijas plānotas zem 58. intervences koda "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: plūdi un zemes nogruvumi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)", kam klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas koeficients ir 100% un vides mērķu sasniegšanas koeficients arī ir 100%.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Ieņēmumi plānoti kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļa 85% apmērā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izdevumi plānoti kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (85%) un valsts budžeta līdzfinansējuma daļas (15%) summa.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts neietekmē amata vietu skaita izmaiņas
Cita informācija
MK noteikumu projektam nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

Finansējuma saņēmējam noteikta iespēja saņemt avansa maksājumus, kas nepārsniedz 50% no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Nosacījums ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Avanss nepieciešams, lai nodrošinātu finanšu plūsmu būvdarbu izpildei. Avansa apmērs palielināts līdz 50%, ņemot vērā projekta augsto gatavības stadiju un pašvaldības ierobežotās iespējas nodrošināt tik apjomīgu finanšu plūsmu īsā laika periodā, kas noteikts, lai jau tuvākajā būvniecības sezonā veiktu prioritāros aizsardzības pasākumus.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
Noteikumu projektā pārņemtas normas attiecībā uz projektā nodrošināmo publicitāti un pievienotās vērtības nodokļa attiecināmību, neparedzot stingrākas prasības.
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
Noteikumu projektā pārņemtas normas attiecībā uz interešu konflikta novēršanu, neparedzot stingrākas prasības.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
64. panta 1.punkta c apakšpunkts
18. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50. panta 1. punkts
26.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
26.10. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Skaidrojums
Saskaņā ar informatīvo ziņojumu noteikumu projektam noteikta steidzamības kārtība attiecībā uz noteikumu projekta saskaņošanu, kas ļauj ierobežot sabiedrības līdzdalību.

Informatīvais ziņojums “Par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam (pusgada ziņojums)” un attiecīgās MK sēdes protokollēmums (2023. gada 25. aprīlis, Nr.22, 28. §) nosaka, ka atbildīgajām iestādēm priekšlikumus MK lēmumam par ātrāk uzsākamiem investīciju projektiem, augstas gatavības projektiem vai citiem risinājumiem investīciju paātrināšanai ir tiesības iesniegt MK steidzamības kārtībā.

6.4. Cita informācija

Sabiedrības līdzdalība nodrošināta, iesniedzot izskatīšanai projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projektu un MK noteikumu projektu Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā 2. politikas mērķa “Zaļāka Eiropa” apakškomitejā. Netiek nodrošināti citi līdzdalības organizēšanas veidi, jo informatīvais ziņojums paredz kārtību, ka noteikumu projekts iesniedzams MK kā steidzams.

MK noteikumu projekta pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā, kuras sastāvā ir iekļauti arī sadarbības, sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri. 

Noteikumu projektu izstrādā VARAM, tas tiks saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju un citām institūcijām (ja nepieciešams) atbilstoši MK 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr.606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajai kārtībai.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam jānodrošina informācijas un publicitātes pasākumi, kas noteikti Komisijas regulā Nr. 2021/1060 un normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu, tādējādi sniedzot informāciju sabiedrībai par projekta mērķi, veiktajiem ieguldījumiem u.c.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Jēkabpils novada pašvaldība

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Vērtējot projektu īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām, nav identificēts administratīvā sloga palielinājums potenciālajam finansējuma saņēmējam - projekta iesnieguma izstrādē un projektu īstenošanā tiek īstenota līdzīga pieeja kā iepriekšējos plānošanas periodos.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projektam var būt netieša ietekme uz publisku pakalpojumu attīstību, jo tiek veidota pretplūdu aizsardzības infrastruktūra, kas spēj nodrošināt ekonomiskās un sociālas vides darbības nepārtrauktību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta darbības netieši ietekmē Nacionālā attīstības plāna rādītāju 274. “Augstai un labai ekoloģiskai kvalitātei atbilstošu ūdensobjektu īpatsvars”, jo tiks veidotas normatīvajiem aktiem atbilstošas lietus ūdeņu izlaides sistēmas, kā arī no applūšanas būs pasargāti potenciāli piesārņojoši objekti, tādējādi nodrošinot esošo ūdensobjekta kvalitāti.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projektam var būt netieša ietekme uz teritoriju attīstību Jēkabpils novadā, jo tiek veidota pretplūdu aizsardzības infrastruktūra, kas spēj nodrošināt ekonomiskās un sociālas vides darbības nepārtrauktību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības HP “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai, kas paredz arī specifiskus vides aizsardzības nosacījumus, piemēram, veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākumam ir noteikta tieša ietekme attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana", paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi. Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākumam ir noteikta netieša ietekme, paredzot projektā cita starpā nodrošināt inženierbūvju kalpošanas laiku vismaz 50 gadus (nav attiecināms uz zaļās un zilās infrastruktūras objektiem).

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projektam var būt tieša ietekme uz iedzīvotāju sociālo situāciju Jēkabpils novadā, jo tiek veidota pretplūdu aizsardzības infrastruktūra, kas spēj nodrošināt ekonomiskās un sociālas vides darbības nepārtrauktību. Jēkabpilī atrodas vairāki kritiskās infrastruktūras objekti (iestādes), piemēram, slimnīca, policija, skolas, katlu māja, kuru nepārtraukta darbība ir viens no sociālās vides drošības garantiem.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākumam noteikta netieša ietekme uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", tamdēļ projektos jāīsteno trīs vispārīgas un trīs specifiskas šī HP darbības.
Attiecībā uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām ieteicams:
- projekta vai finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē izveidot sadaļu “Viegli lasīt”, kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un cita lasītājiem nepieciešama informācija vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem;
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam projekta ietvaros īstenot labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (Labklājības ministrijas vadlīnijas “Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus LBN 200-21 noteiktajam”. Pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/ieteikumi-ieklaujosas-videsveidosanai);
- attiecībā uz pārvietošanos uz ielas - ietves veidot ar lēzenu nobraukumu/uzbraukumu, izvairoties no kāpnēm vai, ja tādas ir, tad ar pielāgojumiem, lai būtu izmantojamas, pārvietojoties ar bērnu ratiņiem. Svarīga ir arī soliņu izbūve pie ietvēm, kas ir būtiska ne tikai vecākai paaudzei, bet arī vecākiem ar bērniem.

Noteikumu projekta 17.5.punktā paredzētie publicitātes pasākumi nodrošinās atbilstību piekļūstamības prasībām, proti, informācijas saturs būs piekļūstams, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus, kā arī informācija tiks sagatavota vieglajā valodā, lai tā būtu labi uztverama personām ar garīga rakstura traucējumiem, lasītprasmes vai uztveres grūtībām.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākumam noteikta netieša ietekme uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", tamdēļ projektos jāīsteno trīs vispārīgas un trīs specifiskas šī HP darbības.
Attiecībā uz dzimumu līdztiesību ieteicams:- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, izvēlēties valodu un vizuālos tēlus, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību” https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download, https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali);
- nodrošināt labu ielu un objektu apgaismojumu - lai būtu droši pārvietoties gan no ērtības un drošības kopumā, gan specifiski sievietēm. Piemēram, labs apgaismojums mazina riskus vardarbībai pret sievietēm, aizskaršanai/apdraudējumam. Tas būtu attiecināms arī uz vecāko paaudzi u.c.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Pasākumam noteikta netieša ietekme uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", tamdēļ projektos jāīsteno trīs vispārīgas un trīs specifiskas šī HP darbības (to apraksts sniegts šīs anotācijas iepriekšējos punktos).

Finansējuma saņēmējam arī jāuzkrāj dati par šādu horizontālā principa rādītāju: objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība.

Projekta iesniegumā ir jānorāda projekta budžeta izmaksu pozīcijas, kuras veicina šo HP. Projektā jābūt identificētām galvenajām problēmām, kas skar plūdu ietekmētos iedzīvotājus, jomā, kurā darbojas projekta iesniedzējs un iekļauts apraksts, kā projektā paredzētās HP darbības risinās identificētās problēmas. Tāpat jānorāda, ka informācija ir sagatavota, balstoties, piemēram, uz konsultācijām ar valsts, pašvaldību institūcijām vai nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv mērķa grupu (plūdu ietekmētos iedzīvotājus) intereses, dažādiem pieejamiem statistikas datiem, pētījumiem u.c. datu avotiem, kas raksturo attiecīgās mērķa grupas situāciju. Tā kā projekta vadības izmaksas sedz finansējuma saņēmējs, projekta iesniegumā nav nepieciešams norādīt informāciju par projekta vadības un īstenošanas personālu dalījumā pēc dzimuma u.c. pazīmes, kā arī nav nepieciešams skaidrot, kā projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm. MK noteikumi neparedz vērtēt sociāli atbildīga iepirkuma veikšanu.

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs attiecībā uz šo HP ir specifiskais atbilstības kritērijs, kura ietvaros projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par šī HP ievērošanu, paredzot trīs vispārīgas un trīs specifiskas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu. Principa piemērošanas kārtība var tikt precizēta projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanas gaitā, izskatot kritērijus un to piemērošanas metodiku Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas 2. politikas mērķa “Zaļāka Eiropa” apakškomitejā.

Noteikumu projekts un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz nosacījumu projekta iesniedzējam izvērtēt zaļa, sociāli atbildīga vai inovatīva iepirkuma principu piemērošanu. Šo noteikumu izpratnē sociāli atbildīgs publiskais iepirkums ir atbilstošs tādiem principiem, kas atspoguļoti Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajos materiālos (https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums, https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download, https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download).
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk