Anotācija (ex-ante)

Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma īstenošanu, kas paredzētu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.

Izstrādāt nosacījumus par Pasākuma īstenošanu, iekļaujot zemāk aprakstītos nosacījumus.

Neatliekamie pasākumi, kas veicami no 2023. gada  līdz 2024. gadam un ko paredzēts īstenot Pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, ir šādi:
1. Aizsargdambja kreisā krasta pārbūve 5,2 km garumā:
- sagatavošanas un zemes darbi;
- lietus kanalizācijas izlaides pārbūve un pretplūdu draudu sistēmas izbūve (darbi jāveic 2023. un 2024. gadā);
- aizsargdambja nostiprināšana akmeņu bēruma posmā – 2400 m, no kuriem darbi 1840 m posmā jāveic 2023. gadā un darbi 560 m posmā jāveic 2024. gadā;
- hidrobetona nogāzes nostiprināšana ar filtrācijas samazināšanu aizsargdambja ķermenim, hidrobetona atbalstsienas izbūve piekājē 1930 m posmā, no kuriem darbi 700 m posmā jāveic 2023. gadā un darbi 1230 m posmā jāveic 2024. gadā;
- labiekārtošanas darbi un ceļu seguma atjaunošana.

Plānotās darbības būtiski samazinās applūšanas un erozijas (sufozijas un filtrācijas) riskus esošajam aizsargdambim. Projektā paredzēts samazināt aizsargdambja ķermeņa filtrāciju, pielietojot bentonīta māla paklāju vai analogu risinājumu. Arī aizsargdambja slapjās nogāzes nostiprināšanai (mehāniskās noturības paaugstināšanai) tiks izstrādāts atbilstošs tehniskais risinājums. Neveicot aizsargdambja un tam piekritīgo inženiertīklu pārbūves darbus, pastāv liels risks, ka, atkārtojoties plūdiem, aizsargdambis sabruks pilnībā, nekontrolēti applūdinot lielāko pilsētas daļu. Iespējama arī ledus un vižņu masas ieplūšana pilsētā.

2. Aizsargdambja labā krasta pārbūve 1,2 km garumā:
- sagatavošanas un zemes darbi;
- lietus kanalizācijas izlaides pārbūve un pretplūdu sistēmas izbūve (darbi tiks veikti 2023. gadā).

Saskaņā ar SIA "Meliorprojekts" 2023. gada 14. februāra būves tehniskās apsekošanas atzinumu pie ilgstošiem augstiem palu ūdens līmeņiem uzbērums piesātinās ar ūdeni un sākas izskalošana (sufozija) sausajā nogāzē. Plaisājums uzbēruma ķermenī norāda uz nevienmērīgu sēšanos, kas novērojama lokāli. Labā krastā aizsargdambī stiprinājums izbūvēts no betona plāksnēm, tās enkurojot. Pie ilgstošiem augstiem ūdens līmeņiem Daugavā ūdens sufozijas rezultātā ieplūda pilsētas apbūves teritorijā zemākajās vietās. Tādēļ jāizbūvē un jānodrošina lietus kanalizācijas izplūde Daugavā pie paaugstinātiem ūdens līmeņiem, jo ūdens ieplūst pilsētas teritorijā pa kanalizācijas kolektoriem.

3. Papildu pretplūdu  zaļās infrastruktūras izveide. Potenciālie risinājumi:
- fitoremediācijas lauka izveide ~5,95 ha, t.sk. filtrācijas lauka/mitrzemes izveide ~ 1,25 ha;
- filtrācijas tranšejas izbūve ~0,37 ha;
- ievalkas atbilstoši zaļās infrastruktūras risinājumu nosacījumiem ~0,31 ha.

Zaļās infrastruktūras izveide veicinās ne tikai pienākošās ūdens plūsmas vienmērīgu aizplūšanu, bet var arī efektīvi attīrīt noteci pavadošo piesārņojumu. Līdz ar to tiek veidota kombinējoša pretplūdu infrastruktūra.

Kā atbalstāmā darbība ir noteikta ne tikai standarta jeb pelēkie būvniecības risinājumi, bet arī zaļās un zilās infrastruktūras izveide. Zaļās infrastruktūras pamatā ir princips, ka dabas un dabisko procesu aizsargāšana un uzlabošana tiek apzināti integrēta teritoriālajā plānošanā un teritoriālajā labiekārtošanā. Salīdzinot ar vienam mērķim paredzēto pelēko infrastruktūru, zaļā infrastruktūra sniedz daudz ieguvumu. Tā dod priekšroku dabiskiem risinājumiem. Tā var piedāvāt alternatīvu standarta pelēkajiem risinājumiem vai tos papildināt. Piemēram, zaļo infrastruktūru, t. i., veģetācijas un augšņu dabiskās ūdens aiztures un absorbcijas spējas, var izmantot, lai mazinātu lietus notekūdeņu apjomu, kas nonāk kanalizācijas sistēmās un no tām ezeros, upēs, jūrās. Nosakot platību, kādā izveidota zaļā infrastruktūra, iekļauj veģetācijas virsmas platību. Savukārt zilās infrastruktūras gadījumos ņem vērā ūdens virsmas platības. Papildus pie zaļās vai zilās infrastruktūras pieskaita arī risinājumus, ko sauc par dabā balstītiem risinājumiem – tādi, kas atdarina ekosistēmās noritošus procesus (piemēram, ūdens filtrācija, uzkrāšana u.c.). Piemērs - dabā balstīts risinājums būtu situācijā, kad veido caurlaidīgu segumu asfalta klājuma vietā, proti, aizstājot asfaltu ar granti vai speciālo bruģa struktūru, kam zem bruģa akmeņu klājuma ir izveidota ūdens savākšanas sistēma.  Ja tiek veidots filtrācijas vai fitoremediācijas lauks, tad tiek ņemta vērā tā platība līdz jaunveidojamā/uzlabotā objekta ārējai robežai, kas vairs nav veģetācijas robeža. Ja tiek veidota ievalka, tai jābūt ar mitriem apstākļiem piemērotiem augiem jeb bioievalka. Attiecīgi tad var rēķināt visu ievalkas platību, t.sk. ierēķinot arī ievalkas nogāzes daļas. Arī ielas līmeņa pacelšana var būt kā dabā balstīts risinājums, jo tādā veidā tiek izveidoti ūdens uzkrāšanas baseini, kas veido dabā balstītu risinājumu (līdzīgi kā upju palienes/terases, kur ūdens izplešas līdz dabīgajam augstuma šķērslim).

Projekta vadības, obligātās publicitātes, hidroloģisko aprēķinu un būvprojekta izstrādes izmaksas tiks segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem, tomēr iepriekš nosaukto izmaksu pozīcijām (izņemot projekta vadības) ir noteikta iespēja tās iekļaut projekta iesniegumā, ja tiks pārplānotas projekta izmaksas (teorētisks gadījums, jo esošā situācija neuzrāda šādu nepieciešamību). Pēc pašvaldības pasūtījuma šobrīd tiek izstrādāts būvprojekts, kura ietvaros tiks veikta arī inženierizpēte (ģeodēziskā, topogrāfiskā, hidroloģiskā, ģeotehniskā un hidromelioratīvā izpēte). Būvprojektu pilnā apjomā plānots pabeigt līdz 2023. gada jūnijam. Pēc būvprojekta akceptēšanas tiks veikts iepirkums pārbūves darbu veikšanai. Aizsargdambju pārbūves darbus plānots uzsākt 2023. gada jūlijā, līdz novembrim veicot darbus dambju kritiskajos posmos, visus būvdarbus pabeidzot 2024. gada vasarā (ja nebūs neparedzēti kavējoši apstākļi).

Saskaņā ar Daugavas upju baseinu apgabala plūdu riska pārvaldības plānu 2022. - 2027. gadam projekta īstenošanas teritorija aptver divas nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas. Tomēr kā projekta mērķteritorija jeb nacionālas nozīmes plūdu riska teritorija norādīta tikai Jēkabpils valstspilsēta, jo paredzētās darbības tiek īstenotas tieši Jēkabpils pilsētas aizsardzībai, kaut arī daļēji tiek īstenotas Salas pagastā, kas robežojas ar pilsētu. Šī Pasākuma ietvaros netiek atbalstīti Sakas salas kā nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas pretplūdu aizsardzības projekti.

Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros nav paredzēta elastības finansējuma izmantošana, jo tas pārcelts uz 2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" otro atlases kārtu, ko pilnā apmērā plānots finansēt no elastības finansējuma.

Noteikumos nav paredzētas vienkāršotās izmaksas, ievērojot, ka projekts ir liela mēroga un kopējās izmaksas pārsniedz 12 milj. euro, un atbalstāmās darbības ir paredzēts kā specificēti lokāls risinājums, kur nav piemērojams standartizēts risinājums. Tāpat nav iekļautas netiešās izmaksas, jo to neparedz projekta iesniedzēja un finansējuma saņēmēja (Jēkabpils novada pašvaldība) sniegtā informācija par izmaksu aprēķiniem. Projekta vadības, obligātās publicitātes un būvprojekta izstrādes izmaksas sedz finansējuma saņēmējs no saviem līdzekļiem ārpus projekta.

Izmaksu attiecināmība noteikta no 2023. gada 1. janvāra, ievērojot, ka jau šobrīd norit būvprojekta izstrāde un jau šogad plānots uzsākt daļu būvniecības darbu, kas potenciāli iespējams vēl pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas, finansējuma saņēmējam tās ir jāsedz no sava budžeta, tomēr šāda iespējamība vērtējama ar zemu iestāšanās risku. 

Noteikumu projekts paredz darbību īstenošanas termiņu 2025. gada 31. decembri, jo saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības sniegto informāciju neatliekamie darbi īstenojami tuvāko divu būvniecības sezonu laikā. Termiņš norādīts, ievērojot piesardzību, ņemot vērā iespējamās nobīdes laika grafikā neparedzētu apstākļu iestāšanās gadījumā.

Noteikumu projekts paredz projekta iesniedzējam izvērtēt zaļa, sociāli atbildīga vai inovatīva iepirkuma principu piemērošanu. Šo noteikumu izpratnē sociāli atbildīgs publiskais iepirkums ir atbilstošs tādiem principiem, kas atspoguļoti Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajos materiālos (https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums, https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download, https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download).

Šo noteikumu izpratnē inovatīvs publiskais iepirkums ir atbilstošs tādiem principiem, kas atspoguļoti Iepirkumu uzraudzības biroja un Ekonomikas ministrijas sagatavotajos materiālos (https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums, https://www.em.gov.lv/sites/em/files/inovacijas20iepirkums_butiskakais1_0.pdf, https://www.em.gov.lv/lv/media/11394/download).

Noteikumu projekts un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz nosacījumu projekta iesniedzējam izvērtēt zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas iespējas tām preču un pakalpojumu grupām, kur šī iepirkuma veida principi nav obligāti piemērojami. Tas nozīmē, ka projektā tiks ievēroti Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” nosacījumi attiecībā uz obligāti ievērojamām prasībām, kā arī izvērtētas iespējas brīvprātīgi piemērot to citiem pakalpojumiem.

Tā kā daļa infrastruktūras tiks veidota no jauna, projekta iesniedzējām projekta iesniegumā ir jānorāda, vai tiks piemēroti Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas principi. 

Pasākuma pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai piemēroti tādi iznākuma un rezultāta rādītāji, kādi tie paredzēti Pasākumam Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam (turpmāk - Programma) un atbilstoši rādītāju metodoloģijas aprakstam (tie pievienoti Programmai kā pielikums). To vērtības noteiktas atbilstoši projekta iesniedzēja sniegtajai informācijai par projektā paredzētajām darbībām. Rādītāju vērtības pilnā apjomā plānots sasniegt, īstenojot pārējos Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektus (šobrīd norit projektu priekšatlase, kas ļaus novērtēt, vai visi projekti kopā nodrošinās Programmā iekļauto rādītāju izpildi).
Rādītāju sasniedzamo vērtību dalījums pa Pasākuma kārtām:
 - iznākuma rādītājs – jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem. Iznākuma rādītāja vērtība projektā tiek sasniegta, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem 6,4 kilometru garā posmā Daugavas piekrastes un krastu joslā (1. kārta); jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem - 8,6 kilometri (2. kārta). Kopā pa abām kārtām jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem 15 kilometru garumā. Jēkabpils projekta gadījumā jaunas piekrastes joslas aizsargbūves netiks veidotas, jo darbi lielākoties aptver esošo dambju/uzbērumu nostiprināšanu;
 - iznākuma rādītājs – zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām. Iznākuma rādītāja vērtība projektā tiek sasniegta, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi 7,88 hektāru lielā platībā, stiprinot aizsardzību pret plūdiem, piemērojot zaļās vai zilās infrastruktūras paņēmienus (1. kārta); zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām - 83,12 hektāri (2. kārta). Kopā pa abām kārtām zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām - 91 hektāra platībā;
 - rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem. Rezultāta rādītāja vērtība projektā tiek sasniegta, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem, kas nodrošina aizsardzību vismaz 4000 iedzīvotāju (1. kārta); iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem - 16 272 (2.kārta). Kopā pa abām kārtām iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem - 20 272 iedzīvotāji;
 - rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota zaļā infrastruktūra. Rezultāta rādītāja vērtība projektā tiek sasniegta, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem, kas nodrošina aizsardzību vismaz 4000 iedzīvotāju, kas dzīvo divu kilometru rādiusā no publiskās zaļās vai zilās infrastruktūras (1. kārta); Iedzīvotāji, kuriem pieejama jauna vai zaļā infrastruktūra - 16 006 (2. kārta). Kopā pa abām kārtām iedzīvotāji, kuriem pieejama jauna vai zaļā infrastruktūra - 20 006.

Pasākumam pieejams finansējums 57 917 648 euro apmērā, tostarp 49 230 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 8 687 648 euro nacionālais līdzfinansējums. Pasākuma projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanai kopumā nepieciešams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 10 757 297 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 898 347 euro.

Projektam noteikti horizontālo principu (turpmāk - HP) "Klimatdrošināšana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme. Nav noteikti nosacījumi HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā", jo projektā nav paredzēts veikt darbības, kas uzlabotu energoresursu izmantošanas efektivitāti vai samazinātu enerģijas patēriņu.

Attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana" Pasākumam ir noteikta tieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi.

Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākumam ir noteikta netieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt zaļā publiskā iepirkuma nosacījumus (ja attiecināms), projektā nodrošinot inženierbūvju kalpošanas laiku vismaz 50 gadi (nav attiecināms uz zaļās un zilās infrastruktūras objektiem), izvērtējot daļu no izraktā materiāla izmantot atkārtoti, daļā labiekārtošanas dabu melnzemes vietā izmantot no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (dārzu un parku atkritumiem) sagatavotu kompostu, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu (ja attiecināms).

Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" noteikta netieša ietekme, kas nozīmē, ka projektā būs jāparedz trīs vispārīgas, trīs specifiskas šī principa darbības, kā arī jāiekļauj viens principa ieviešanu raksturojošs rādītājs. Plašāks apraksts sniegts šīs anotācijas 8.sadaļā "Horizontālās ietekmes".

Pasākuma projektu iesniegumu pirmajai atlases kārtai ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, jo paredzētās darbības atbilst stratēģijas apakšmērķim "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un pārvaldība".

Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības sniegtajiem datiem Jēkabpils pilsētā plūdu apdraudētajās teritorijās atrodas vairāki kultūrvēsturiski un nozīmīgi saimnieciskās darbības objekti – Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs, Tautas nams, Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca, Jēkabpils Uniātu baznīca, Jēkabpils Svētā gara pareizticīgo baznīca un vīriešu klosteris, Strūves ģeodēziskā loka punkts. Plūdu apdraudētajās teritorijās Jēkabpilī ir izvietotas gan lielākās valsts iestādes un kritiskās infrastruktūras objekti - Valsts policija, Austrumzemgales prokuratūra, Zemgales rajona tiesa, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, Neatliekamās medicīnas dienests, bankas,  gan Jēkabpils novada pašvaldības iestādes – pirmsskolas, vispārējās, interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes, Jēkabpils novada administrācija, bibliotēkas, muzeji, lielākā pilsētas katlu māja, ūdens attīrīšanas iekārtu stacija u.c. Šo iestāžu darbība nodrošina pilsētā ekonomiskās un sociālās dzīvi nepārtrauktību.  Izbūvējot atbilstošu pretplūdu aizsardzības infrastruktūru, tiks veicināti uzņēmējdarbības attīstībai droši tās pastāvēšanas apstākļi. Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības sniegto informāciju krīzes laikā veiktiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un izskaloto ceļu, pārgāžņu un caurteku labošanai, ūdens atsūknēšanai no applūdušajām teritorijām un citiem glābšanas darbiem, kā arī plūdos cietušo pašvaldības īpašumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanai Jēkabpils novada teritorijā nepieciešami finanšu līdzekļi 898 613 euro apmērā (atbilstoši ziņojumam par "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", 23-TA-1087). Šie izdevumi ir tikai infrastruktūras atjaunošanas izdevumi, kas nozīmē, ka kopējie zaudējumi valsts un pašvaldības un privātajam sektoram ir vēl lielāki. Mājokļa atjaunošanas pabalstam tika saņemti vairāk kā 150 pieteikumi, Jēkabpils novada Sociālajā dienestā krīzes pabalsta saņemšanai saņemti vairāk kā 118 iesniegumi. 

Izvērtējot plūdu radītās sekas un potenciālās apdraudējuma ietekmes gadījumos, ja 2023. – 2024. gada ziemā atkārtojas līdzvērtīga apmēra ledus sastrēguma izraisīti plūdi, ir nepieciešama iespējami ātrāka projekta iesnieguma izvērtēšana, ņemot vērā, ka darbu īstenošana uzskatāma par augsta plūdu riska projektu, kura ieviešanu nevar atlikt uz 2024. gadu. Tamdēļ noteikumu projekts paredz sadarbības iestādei pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu viena mēneša laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas dienas (tas ir - negaidot projekta iesnieguma atlases beigu termiņu).

Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

Ievērojot noteikumu projekta izstrādes un saskaņošanas steidzamību, noteikumu projekta izstrādē nav iesaistītas attiecīgās jomas biedrību, nodibinājumu vai nevalstisko organizāciju pārstāvji. Minēto pārstāvniecību iesaiste nodrošināma Uzraudzības komitejas un apakškomitejas ietvarā, izskatot Pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas kritēriju un to piemērošanas metodikas projektus.

Pretplūdu pasākumu īstenošanas rezultātā izbūvētās infrastruktūras izmantošanas mērķis nav komerciāls, infrastruktūra tiek izbūvēta visas sabiedrības - pilsētas iedzīvotāju interesēs. Pretplūdu infrastruktūra tiek izbūvēta, īstenojot valsts varu, kā arī minētā infrastruktūra, daļā, kas neapdraud iedzīvotāju drošību, ir publiski pieejama ikvienam. Tāpat Pašvaldību likumā noteikti pienākumi veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, kā arī veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām, kas saskan ar Pasākuma un arī konkrētā projekta mērķi un plānotajām darbībām. Līdz ar to var secināt, ka publisko līdzekļu piešķīrums šīs projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros netiek piešķirts saimniecisku (ekonomiska rakstura) aktivitāšu nodrošināšanai.