23-TA-3267: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 4.panta ceturtās daļas 1. punkts un 7.punkts, 5.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē trīs valsts nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē šādus nekustamos īpašumus, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā:
I. Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 502 0135) 224/88208 domājamās daļas no būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 1700 002 0135 001, 1700 002 0135 002, 1700 002 0135 003, 1700 002 0135 004, 1700 002 0135 005, 1700 002 0135 006, 1700 002 0135 007, 1700 002 0135 008, 1700 002 0135 009, 1700 002 0135 010, 1700 002 0135 011)- Laboratorijas ielā 16, Liepājā (turpmāk valstij piederošās 224/88208 domājamās daļas no nekustamā īpašuma).
Īpašuma tiesības uz būvju nekustamo īpašumu Laboratorijas ielā 16, Liepājā, nostiprinātas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000410805:
1) 107/22052 domājamo daļu (224/88208 domājamās daļas + 204/88208 domājamās daļas) apmērā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā:
- lēmuma datums: 18.03.2021.; ar lietošanas tiesībām uz garāžu Nr.280 (būves kadastra apzīmējums 1700 002 0135 007) ar kopējo platību 20,4 m2;
- lēmuma datums: 15.05.2023.; ar lietošanas tiesībām uz garāžu Nr.269 (būves kadastra apzīmējums 1700 002 0135 008) ar kopējo platību 22,4 m2.
Par 204/88208 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Laboratorijas ielā 16, Liepājā, pārdošanu pieņemts Ministru kabineta 25.08.2021. rīkojums Nr. 603 “Par nekustamo īpašumu valstij piederošo domājamo daļu pārdošanu”[1] Pamatojoties uz iepriekš minēto rīkojumu, VNĪ veic 204/88208 domājamo daļu atsavināšanu un šobrīd ir pasūtījusi pārdodamo domājamo daļu no nekustamā īpašuma tirgus vērtējuma aktualizāciju;
2) 87780/88208 domājamo daļu apmērā īpašuma tiesības nostiprinātas privātpersonām (vienai juridiskai un 346 fiziskām personām).
Valstij piederošās 224/88208 domājamās daļas no nekustamā īpašuma ar 31.03.2023. bezmantinieka mantas pieņemšanas - nodošanas aktu Nr.00153/005/2023-AKT un 15.05.2023.grozījumu pie minētā akta nodotas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000410805 I daļas 1.iedaļas ierakstā Nr.1.2. ir atzīme, ka ēkas saistītas ar zemes gabalu Laboratorijas iela 16, Liepāja, zemes gabala platība 18407 kvm, kadastra apzīmējums 1700 002 0135.
Nekustamais īpašums Laboratorijas ielā 16, Liepājā, atrodas uz Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 002 0135) Laboratorijas ielā 16, Liepājā, kas ierakstīta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000481697, lēmuma datums: 18.10.2010.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - NĪVKIS) datiem visa nekustamā īpašuma Laboratorijas ielā 16, Liepājā, kadastrālā vērtība uz 01.03.2023. 181 370 euro, tai skaitā 224/88208 domājamo daļu (garāžas Nr. 269 ) kadastrālā vērtība noteikta 460,58 euro
Nekustamā īpašuma Laboratorijas ielā 16, Liepājā, sastāvā reģistrētās 11 būves (būvju kadastra apzīmējumi 1700 002 0135 001, 1700 002 0135 002, 1700 002 0135 003, 1700 002 0135 004, 1700 002 0135 005, 1700 002 0135 006, 1700 002 0135 007, 1700 002 0135 008, 1700 002 0135 009, 1700 002 0135 010 un 1700 002 0135 011) ir garāžas, būvju galvenais lietošanas veids: 1242 – garāžu ēkas.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būves (būves kadastra apzīmējums 1700 002 0135 008) fiziskais nolietojums – 20-30%, pēc vizuālās apsekošanas nolietojums novērtēts ar 63%.
Valstij piederošās 224/88208 domājamās daļas no nekustamā īpašuma nav iznomātas.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 502 0135) ir noteikti šādi apgrūtinājumu veidi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija (0,1324 ha);
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (0,0001 ha).
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 502 0135) ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar Laboratorijas ielu – sarkanā līnija (0,1324 ha );
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (0,1 ha ).
Saskaņā ar Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Nekustamā īpašuma pārvalde” 24.03.2021.vēstuli Nr.595/1.11. piekļūšana garāžām notiek pa Liepājas pilsētas pašvaldībai piekrītošu, zemesgrāmatā nereģistrētu zemesgabalu Spīdolas ielā 43A, Liepājā, (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 002 0511) 6,5 m platu piebraucamo ceļu no Laboratorijas ielas puses.
Valstij piederošo 224/88208 domājamo daļu no būvju nekustamā īpašuma Laboratorijas ielā 16, Liepājā, ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punkts paredz, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu. VNĪ lietvedībā nav saņemts neviens būvju nekustamā īpašuma Laboratorijas ielā 16, Liepājā, kopīpašnieka atsavināšanas ierosinājums.
Vienlaikus Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.apakšpunkts paredz, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt arī zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2010.gada 24.februāra spriedumā lietā Nr. SKC-43 ir atzinis, ka arī ēkas (būves) domājamās daļas apvienošana ar zemi ir vērsta uz Civillikuma 968.pantā noteikto stāvokli, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Tāpat Senāts ir norādījis, ka vienīgais ierobežojums, kad izpirkuma tiesība nav pielaižama, atsavinot nekustamā īpašuma, kurš paliek pārdevēja un pircēja kopīpašumā, domājamo daļu, attiecas tikai uz pašvaldībām, kas noteikts speciālajā likumā un ir izņēmums no vispārējiem noteikumiem par pirmpirkuma un līdz ar to arī izpirkuma tiesību realizēšanu (likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta otrā daļa, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 17.panta pirmā daļa, likuma „Par pašvaldībām” 78.panta otrās daļas 6.punkts, Civillikuma 968. un 1383.pants).
Ievērojot iepriekš minēto, pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošajām 224/88208 domājamām daļām no nekustamā īpašuma ir būvju īpašuma kopīpašniekiem, kā arī zemes īpašniekam, proti, šajā gadījumā Liepājas pilsētas pašvaldībai, uz kura zemes atrodas būvju nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves.
Personām, kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, un kurām ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmajām valstij piederošām domājamām daļām no būvju nekustamā īpašuma un zemes īpašniekam tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām tiks saņemts viens pieteikums, izsole netiks rīkota un ar šo personu tiks slēgts pirkuma līgums par nosacīto cenu. Ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu noteiktajā termiņā būs iesniegušas vairākas pirmpirkuma tiesīgās personas, tiks rīkota izsole starp šīm personām Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvu un faktisko stāvokli, valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks ierakstīts, ka valstij piederošās 224/88208 domājamās daļas no nekustamā īpašuma ir valsts un privātpersonu kopīpašums. Atsavināšanas izsoles noteikumos tiks norādīts, ka pārdodamo valstij piederošo domājamo daļu no nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve atrodas uz pašvaldībai piederošās zemes vienības, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka valstij piederošo domājamo daļu nekustamā īpašuma ieguvējs un zemes īpašnieks atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās. Neatkarīgi no zemes un būves īpašnieku gribas, personai, kas būs būves īpašnieks, būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu zemes īpašniekam.
[1] https://likumi.lv/ta/id/325685-par-nekustamo-ipasumu-valstij-piederoso-domajamo-dalu-pardosanu
II. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 022 0019) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 022 0019) 351 m2 platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0019 001) -Stabu ielā 18, Rīgā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Stabu ielā 18, Rīgā, nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 19765, lēmuma datums 15.12.2009.
Atbilstoši informācijai no NĪVKIS nekustamā īpašuma Stabu ielā 18, Rīgā, sastāvā ietilpst:
Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 022 0019) 0,0351 ha;
Zemes vienībai NĪVKIS noteikti lietošanas mērķi:
“Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve” 0,0139 ha;
“Komercdarbības objektu apbūve” 0,0152 ha;
“Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve” 0,0052 ha;
“Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve” 0.0008 ha.
Zemes lietošanas veids: “Pārējās zemes” 0,0351 ha.
Zeme vienībai NĪVKIS un zemesgrāmatā noteikti šādi apgrūtinājumu:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0,00 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0008 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap gāzes regulēšanas staciju 0,00 ha;
- ceļa servitūta teritorija 0,0039 ha;
- cita veida apgrūtinājums - Rīgas elektrotīklu ievads 0,00 ha;
- arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0,0351 ha.
Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0019 001) - “administratīvā ēka” ar kopējo platību 1376 m2 ; būves galvenais lietošanas veids ir 1220 – “Biroju ēkas”, būves tips 12200101 – “Biroju ēkas.
Būvei NĪVKIS noteikts apgrūtinājums- vietējas nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti 0.00 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma Stabu ielā 18, Rīgā, kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 416 276 euro, ko veido zemes vienības kadastrālā vērtība 55 679 euro un būves kadastrālā vērtība 360 597 euro.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 07.07.2023. vēstuli Nr. DA-23-17283-nd informē:
- saskaņā ar Rīgas attīstības programmu 2022. – 2027. gadam zemes vienība Stabu ielā 18, Rīgā, neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība Stabu ielā 18, Rīgā, neatrodas teritorijās, kas minētas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā;
- prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (turpmāk – Teritorijas plānojums) un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (Rīgas domes 07.02.2006. saistošie noteikumi Nr. 38, turpmāk – Saistošie noteikumi). Saskaņā ar Teritorijas plānojuma grafisko daļu un Saistošajiem noteikumiem Zemes vienība atrodas centru apbūves teritorijā, kur atļautā izmantošana ir intensīva jaukta apbūve ar daudzveidīgām komerciāla rakstura funkcijām un māju būvniecība, bet nav atļauta teritorijas izmantošana ražošanas funkcijām. Atļautā izmantošana noteikta Saistošo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 5.1. apakšnodaļā. Zemes vienība atrodas centru apbūves teritorijas daļā, kur dzīvojamās funkcijas īpatsvars apbūvē ir vismaz 60% (apzīmējums Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānā „RVC detalizētā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”– JC3);
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Stabu ielas, kas noteikta ar sarkanajām līnijām.
Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8. panta trešo daļu valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli — pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ar 28.06.2023. vēstuli Nr. 08-11/4673, informē, ka `nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve – administratīvā ēkā ir reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Dzīvojamās ēkas (2)" (valsts aizsardzības Nr. 7664) sastāva objekts. Vienlaikus nekustamais īpašums Stabu ielā 18, Rīgā, kadastra numurs 0100 022 0019, atrodas valsts nozīmes arhitektūras (pilsētbūvniecības) pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442), kā arī UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta Nr. 852 “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Uz nekustamā īpašuma, kadastra numurs 0100 022 0019, atsavināšanu nav attiecināms Likuma 8. panta pirmās daļas tiesiskais regulējums.
Pārvalde norāda, ka kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs Likuma 11. pants, kā arī Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumi Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”, kas nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību.
Pārvalde vienlaikus norāda, ka atbilstoši Likuma 8.panta trešajai daļai reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu (turpmāk – Norādījumi), kas saskaņā ar Likuma 5. pantu tiek izdoti vispārīgā administratīvā akta formā. Pārvalde norāda, ka Norādījumi reģiona nozīmes arhitektūras piemineklim "Dzīvojamās ēkas (2)" (valsts aizsardzības Nr. 7664) publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”[2].
Pārvalde vēstulē norāda, ka apgrūtinājums kadastra objektiem piešķirams atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru” (turpmāk – Noteikumi Nr. 61) noteiktajai nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikācijai. Ņemot vērā, ka apgrūtinājums – reģiona nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti – šobrīd vēl nav ietverts apgrūtinājuma klasifikatorā, Pārvalde šobrīd nav tiesīga Valsts zemes dienestam iesniegt pieprasījumu par valsts kadastra informācijas sistēmā norādītā apgrūtinājuma precizēšanu Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošajai būvei ar kadastra apzīmējumu 0100 022 0019 001. Dati tiks aktualizēti līdz ar grozījumiem Noteikumos Nr. 61.
Valsts nekustamajam īpašumam Stabu ielā 18, Rīgā, noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī tiesību akti, kas regulē servitūta izmantošanas kārtību, kā arī augstākminētā kultūras pieminekļa aizsardzību, kura teritorijā nekustamais īpašums atrodas. Vienlaikus, lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma Stabu ielā 18, Rīgā, ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi tiks pievienoti izsoles noteikumiem, kā arī atsauce uz tiem tiks ietverta publicējot sludinājumu par izsoli.
Valsts nekustamā īpašuma Stabu ielā 18, Rīgā, sastāvā esošās administratīvās ēkas telpas iznomātas fiziskām un juridiskām personām un starp VNĪ un privātpersonām noslēgti šādi līgumi:
1) 13.07.2015. Telpu nomas līgums Nr. 3/1-3-15-36/2025 (24.11.2022. grozījumi Nr. 4/3-2/10015), kas noslēgts ar Stabu projekts, SIA, spēkā līdz 10.06.2027;
2) 11.04.2023. Telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/598, kas noslēgts ar RCL, AS, spēkā līdz 16.03.2029;
3) 14.06.2023. Telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/917, kas noslēgts ar Remote Service, SIA, spēkā līdz 16.02.2029.
4) 14.07.2023. Telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/1462, kas noslēgts ar APECEF, Biedrība, spēkā līdz 15.07.2024;
5) 14.07.2023. Telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/1510, kas noslēgts ar fizisku personu, spēkā līdz 06.07.2029.
Ņemot vērā, ka noslēgtie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgumi jaunajam ieguvējam nebūs saistoši.
Arī Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu. Atbilstoši Civillikuma 2174.pantam, ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai. Līdz ar to jautājums par nepieciešamo un derīgo izdevumu, ja nomnieks tādus veicis, atlīdzināšanu risināms saskaņā ar nomas līguma un normatīvo aktu noteikumiem.
Nekustamais īpašums Stabu ielā 18, Rīgā, nav iznomāts publiskā sektora klientiem, VNĪ 2022.gadā veica aptauju par telpu nepieciešamību un piemērotību publiskā sektora klientu darbības nodrošināšanai (VNĪ 06.06.2022. vēstule Nr.4/2-7/5130). Publiskā sektora klienti neizrādīja interesi par telpu izmantošanu administratīvajā ēkā Stabu ielā 18, Rīgā.
Saskaņā ar VNĪ veikto 18.04.2019. tehniskās apsekošanas atzinumu, administratīvā ēka ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī ar tehnisko nolietojumu 44% apmērā, līdz ar to ēkas turpmākai ekspluatācijai nepieciešams veikt būtiskus kapitālieguldījumus. Informējam, ka 2020./2021.gadā VNĪ veica administratīvās ēkas fasādes un logu atjaunošanas darbus 397 064 euro bez PVN apmērā.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma Stabu ielā 18, Rīgā, ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par nekustamā īpašuma faktisko un tehnisko stāvokli, izsoles noteikumiem pievienojot pilnu būves 18.04.2019. būves tehniskās apsekošanas atzinumu. Vienlaikus nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par noslēgtajiem nomas līgumiem.
[2] Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2023. gada 16. marta vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/1814 “Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa – Dzīvojamās ēkas (2) – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi” https://www.vestnesis.lv/op/2023/56.2
III. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9601 003 0508) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9601 003 0508) 3 725 m2 platībā un būvi ( būves kadastra apzīmējums 9601 003 0508 001) - Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1654, lēmuma datums zemes vienībai: - 04.03.1999., lēmuma datums būvei: 27.06.2023.
Ar 22.05.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.2738R/23 inženierbūve (būves kadastra apzīmējumu 9601 003 0508 001) pārņemta valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Atbilstoši informācijai no NĪVKIS nekustamā īpašuma Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, sastāvā ietilpst:
- Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 9601 003 0508) 0. 3 725 ha platībā;
Zemes lietošanas mērķis: “Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”, 0.3725 ha.
Zemes lietošanas veids: “Pārējās zemes” 0.3725 ha. Zemes lietošanas veids: “Pārējās zemes”, 0.0351 ha.
- Būve (būves kadastra apzīmējums 9601 003 0508 001) - “Vaļēja platforma” ar kopējo platību 1384.5 m2 ; būves galvenais lietošanas veids - 2420 “Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves”, būves tips - 21120101 “Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būves fiziskais nolietojums - 50%. Saskaņā ar 22.05.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.2738R/23., apsekojot nekustamo īpašumu dabā, konstatēts, ka būve ir metāla portālceltnis uz sliedēm.
Nekustamajam īpašumam Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, nav noteikti apgrūtinājumi.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 33 913 euro, ko veido zemes vienības kadastrālā vērtība 18 551 euro un būves kadastrālā vērtība 15 362 euro.
Nekustamais īpašums Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, nav iznomāts.
Valmieras novada pašvaldība ar 19.06.2023. vēstuli Nr. 4.1.8.3/23/4738 informē:-
- saskaņā ar Valmieras pilsētas teritorijas plānojumu (no 2017.gada) un tā saistošajiem noteikumiem Nr.270 “Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma (no 2017.gada) grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas apstiprināti ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes 08.12.2016. ārkārtas sēdes lēmumu Nr.469, nekustamais īpašums Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, atrodas funkcionālā zonā – Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1). Rūpnieciskā apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru, kur galvenā izmantošana ir vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve; inženiertehniskā infrastruktūra; transporta lineārā infrastruktūra; transporta apkalpojošā infrastruktūra; noliktavu apbūve; energoapgādes uzņēmumu apbūve, savukārt papildizmantošana ir biroju ēku apbūve; tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve; aizsardzības un drošības iestāžu apbūve.
- nekustamajam īpašumam Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, ir nodrošināta piekļūšana no Leona Paegles ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 9601 003 0014) un tas neatrodas degradētā teritorijā.
I. Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 502 0135) 224/88208 domājamās daļas no būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 1700 002 0135 001, 1700 002 0135 002, 1700 002 0135 003, 1700 002 0135 004, 1700 002 0135 005, 1700 002 0135 006, 1700 002 0135 007, 1700 002 0135 008, 1700 002 0135 009, 1700 002 0135 010, 1700 002 0135 011)- Laboratorijas ielā 16, Liepājā (turpmāk valstij piederošās 224/88208 domājamās daļas no nekustamā īpašuma).
Īpašuma tiesības uz būvju nekustamo īpašumu Laboratorijas ielā 16, Liepājā, nostiprinātas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000410805:
1) 107/22052 domājamo daļu (224/88208 domājamās daļas + 204/88208 domājamās daļas) apmērā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā:
- lēmuma datums: 18.03.2021.; ar lietošanas tiesībām uz garāžu Nr.280 (būves kadastra apzīmējums 1700 002 0135 007) ar kopējo platību 20,4 m2;
- lēmuma datums: 15.05.2023.; ar lietošanas tiesībām uz garāžu Nr.269 (būves kadastra apzīmējums 1700 002 0135 008) ar kopējo platību 22,4 m2.
Par 204/88208 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Laboratorijas ielā 16, Liepājā, pārdošanu pieņemts Ministru kabineta 25.08.2021. rīkojums Nr. 603 “Par nekustamo īpašumu valstij piederošo domājamo daļu pārdošanu”[1] Pamatojoties uz iepriekš minēto rīkojumu, VNĪ veic 204/88208 domājamo daļu atsavināšanu un šobrīd ir pasūtījusi pārdodamo domājamo daļu no nekustamā īpašuma tirgus vērtējuma aktualizāciju;
2) 87780/88208 domājamo daļu apmērā īpašuma tiesības nostiprinātas privātpersonām (vienai juridiskai un 346 fiziskām personām).
Valstij piederošās 224/88208 domājamās daļas no nekustamā īpašuma ar 31.03.2023. bezmantinieka mantas pieņemšanas - nodošanas aktu Nr.00153/005/2023-AKT un 15.05.2023.grozījumu pie minētā akta nodotas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000410805 I daļas 1.iedaļas ierakstā Nr.1.2. ir atzīme, ka ēkas saistītas ar zemes gabalu Laboratorijas iela 16, Liepāja, zemes gabala platība 18407 kvm, kadastra apzīmējums 1700 002 0135.
Nekustamais īpašums Laboratorijas ielā 16, Liepājā, atrodas uz Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 002 0135) Laboratorijas ielā 16, Liepājā, kas ierakstīta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000481697, lēmuma datums: 18.10.2010.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - NĪVKIS) datiem visa nekustamā īpašuma Laboratorijas ielā 16, Liepājā, kadastrālā vērtība uz 01.03.2023. 181 370 euro, tai skaitā 224/88208 domājamo daļu (garāžas Nr. 269 ) kadastrālā vērtība noteikta 460,58 euro
Nekustamā īpašuma Laboratorijas ielā 16, Liepājā, sastāvā reģistrētās 11 būves (būvju kadastra apzīmējumi 1700 002 0135 001, 1700 002 0135 002, 1700 002 0135 003, 1700 002 0135 004, 1700 002 0135 005, 1700 002 0135 006, 1700 002 0135 007, 1700 002 0135 008, 1700 002 0135 009, 1700 002 0135 010 un 1700 002 0135 011) ir garāžas, būvju galvenais lietošanas veids: 1242 – garāžu ēkas.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būves (būves kadastra apzīmējums 1700 002 0135 008) fiziskais nolietojums – 20-30%, pēc vizuālās apsekošanas nolietojums novērtēts ar 63%.
Valstij piederošās 224/88208 domājamās daļas no nekustamā īpašuma nav iznomātas.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 502 0135) ir noteikti šādi apgrūtinājumu veidi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija (0,1324 ha);
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (0,0001 ha).
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 502 0135) ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar Laboratorijas ielu – sarkanā līnija (0,1324 ha );
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (0,1 ha ).
Saskaņā ar Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Nekustamā īpašuma pārvalde” 24.03.2021.vēstuli Nr.595/1.11. piekļūšana garāžām notiek pa Liepājas pilsētas pašvaldībai piekrītošu, zemesgrāmatā nereģistrētu zemesgabalu Spīdolas ielā 43A, Liepājā, (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 002 0511) 6,5 m platu piebraucamo ceļu no Laboratorijas ielas puses.
Valstij piederošo 224/88208 domājamo daļu no būvju nekustamā īpašuma Laboratorijas ielā 16, Liepājā, ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punkts paredz, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu. VNĪ lietvedībā nav saņemts neviens būvju nekustamā īpašuma Laboratorijas ielā 16, Liepājā, kopīpašnieka atsavināšanas ierosinājums.
Vienlaikus Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.apakšpunkts paredz, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt arī zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2010.gada 24.februāra spriedumā lietā Nr. SKC-43 ir atzinis, ka arī ēkas (būves) domājamās daļas apvienošana ar zemi ir vērsta uz Civillikuma 968.pantā noteikto stāvokli, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Tāpat Senāts ir norādījis, ka vienīgais ierobežojums, kad izpirkuma tiesība nav pielaižama, atsavinot nekustamā īpašuma, kurš paliek pārdevēja un pircēja kopīpašumā, domājamo daļu, attiecas tikai uz pašvaldībām, kas noteikts speciālajā likumā un ir izņēmums no vispārējiem noteikumiem par pirmpirkuma un līdz ar to arī izpirkuma tiesību realizēšanu (likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta otrā daļa, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 17.panta pirmā daļa, likuma „Par pašvaldībām” 78.panta otrās daļas 6.punkts, Civillikuma 968. un 1383.pants).
Ievērojot iepriekš minēto, pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošajām 224/88208 domājamām daļām no nekustamā īpašuma ir būvju īpašuma kopīpašniekiem, kā arī zemes īpašniekam, proti, šajā gadījumā Liepājas pilsētas pašvaldībai, uz kura zemes atrodas būvju nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves.
Personām, kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, un kurām ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmajām valstij piederošām domājamām daļām no būvju nekustamā īpašuma un zemes īpašniekam tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām tiks saņemts viens pieteikums, izsole netiks rīkota un ar šo personu tiks slēgts pirkuma līgums par nosacīto cenu. Ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu noteiktajā termiņā būs iesniegušas vairākas pirmpirkuma tiesīgās personas, tiks rīkota izsole starp šīm personām Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvu un faktisko stāvokli, valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks ierakstīts, ka valstij piederošās 224/88208 domājamās daļas no nekustamā īpašuma ir valsts un privātpersonu kopīpašums. Atsavināšanas izsoles noteikumos tiks norādīts, ka pārdodamo valstij piederošo domājamo daļu no nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve atrodas uz pašvaldībai piederošās zemes vienības, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka valstij piederošo domājamo daļu nekustamā īpašuma ieguvējs un zemes īpašnieks atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās. Neatkarīgi no zemes un būves īpašnieku gribas, personai, kas būs būves īpašnieks, būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu zemes īpašniekam.
[1] https://likumi.lv/ta/id/325685-par-nekustamo-ipasumu-valstij-piederoso-domajamo-dalu-pardosanu
II. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 022 0019) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 022 0019) 351 m2 platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0019 001) -Stabu ielā 18, Rīgā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Stabu ielā 18, Rīgā, nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 19765, lēmuma datums 15.12.2009.
Atbilstoši informācijai no NĪVKIS nekustamā īpašuma Stabu ielā 18, Rīgā, sastāvā ietilpst:
Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 022 0019) 0,0351 ha;
Zemes vienībai NĪVKIS noteikti lietošanas mērķi:
“Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve” 0,0139 ha;
“Komercdarbības objektu apbūve” 0,0152 ha;
“Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve” 0,0052 ha;
“Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve” 0.0008 ha.
Zemes lietošanas veids: “Pārējās zemes” 0,0351 ha.
Zeme vienībai NĪVKIS un zemesgrāmatā noteikti šādi apgrūtinājumu:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0,00 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0008 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap gāzes regulēšanas staciju 0,00 ha;
- ceļa servitūta teritorija 0,0039 ha;
- cita veida apgrūtinājums - Rīgas elektrotīklu ievads 0,00 ha;
- arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0,0351 ha.
Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0019 001) - “administratīvā ēka” ar kopējo platību 1376 m2 ; būves galvenais lietošanas veids ir 1220 – “Biroju ēkas”, būves tips 12200101 – “Biroju ēkas.
Būvei NĪVKIS noteikts apgrūtinājums- vietējas nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti 0.00 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma Stabu ielā 18, Rīgā, kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 416 276 euro, ko veido zemes vienības kadastrālā vērtība 55 679 euro un būves kadastrālā vērtība 360 597 euro.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 07.07.2023. vēstuli Nr. DA-23-17283-nd informē:
- saskaņā ar Rīgas attīstības programmu 2022. – 2027. gadam zemes vienība Stabu ielā 18, Rīgā, neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība Stabu ielā 18, Rīgā, neatrodas teritorijās, kas minētas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā;
- prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (turpmāk – Teritorijas plānojums) un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (Rīgas domes 07.02.2006. saistošie noteikumi Nr. 38, turpmāk – Saistošie noteikumi). Saskaņā ar Teritorijas plānojuma grafisko daļu un Saistošajiem noteikumiem Zemes vienība atrodas centru apbūves teritorijā, kur atļautā izmantošana ir intensīva jaukta apbūve ar daudzveidīgām komerciāla rakstura funkcijām un māju būvniecība, bet nav atļauta teritorijas izmantošana ražošanas funkcijām. Atļautā izmantošana noteikta Saistošo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 5.1. apakšnodaļā. Zemes vienība atrodas centru apbūves teritorijas daļā, kur dzīvojamās funkcijas īpatsvars apbūvē ir vismaz 60% (apzīmējums Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānā „RVC detalizētā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”– JC3);
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Stabu ielas, kas noteikta ar sarkanajām līnijām.
Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8. panta trešo daļu valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli — pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ar 28.06.2023. vēstuli Nr. 08-11/4673, informē, ka `nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve – administratīvā ēkā ir reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Dzīvojamās ēkas (2)" (valsts aizsardzības Nr. 7664) sastāva objekts. Vienlaikus nekustamais īpašums Stabu ielā 18, Rīgā, kadastra numurs 0100 022 0019, atrodas valsts nozīmes arhitektūras (pilsētbūvniecības) pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442), kā arī UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta Nr. 852 “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Uz nekustamā īpašuma, kadastra numurs 0100 022 0019, atsavināšanu nav attiecināms Likuma 8. panta pirmās daļas tiesiskais regulējums.
Pārvalde norāda, ka kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs Likuma 11. pants, kā arī Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumi Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”, kas nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību.
Pārvalde vienlaikus norāda, ka atbilstoši Likuma 8.panta trešajai daļai reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu (turpmāk – Norādījumi), kas saskaņā ar Likuma 5. pantu tiek izdoti vispārīgā administratīvā akta formā. Pārvalde norāda, ka Norādījumi reģiona nozīmes arhitektūras piemineklim "Dzīvojamās ēkas (2)" (valsts aizsardzības Nr. 7664) publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”[2].
Pārvalde vēstulē norāda, ka apgrūtinājums kadastra objektiem piešķirams atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru” (turpmāk – Noteikumi Nr. 61) noteiktajai nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikācijai. Ņemot vērā, ka apgrūtinājums – reģiona nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti – šobrīd vēl nav ietverts apgrūtinājuma klasifikatorā, Pārvalde šobrīd nav tiesīga Valsts zemes dienestam iesniegt pieprasījumu par valsts kadastra informācijas sistēmā norādītā apgrūtinājuma precizēšanu Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošajai būvei ar kadastra apzīmējumu 0100 022 0019 001. Dati tiks aktualizēti līdz ar grozījumiem Noteikumos Nr. 61.
Valsts nekustamajam īpašumam Stabu ielā 18, Rīgā, noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī tiesību akti, kas regulē servitūta izmantošanas kārtību, kā arī augstākminētā kultūras pieminekļa aizsardzību, kura teritorijā nekustamais īpašums atrodas. Vienlaikus, lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma Stabu ielā 18, Rīgā, ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi tiks pievienoti izsoles noteikumiem, kā arī atsauce uz tiem tiks ietverta publicējot sludinājumu par izsoli.
Valsts nekustamā īpašuma Stabu ielā 18, Rīgā, sastāvā esošās administratīvās ēkas telpas iznomātas fiziskām un juridiskām personām un starp VNĪ un privātpersonām noslēgti šādi līgumi:
1) 13.07.2015. Telpu nomas līgums Nr. 3/1-3-15-36/2025 (24.11.2022. grozījumi Nr. 4/3-2/10015), kas noslēgts ar Stabu projekts, SIA, spēkā līdz 10.06.2027;
2) 11.04.2023. Telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/598, kas noslēgts ar RCL, AS, spēkā līdz 16.03.2029;
3) 14.06.2023. Telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/917, kas noslēgts ar Remote Service, SIA, spēkā līdz 16.02.2029.
4) 14.07.2023. Telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/1462, kas noslēgts ar APECEF, Biedrība, spēkā līdz 15.07.2024;
5) 14.07.2023. Telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/1510, kas noslēgts ar fizisku personu, spēkā līdz 06.07.2029.
Ņemot vērā, ka noslēgtie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgumi jaunajam ieguvējam nebūs saistoši.
Arī Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu. Atbilstoši Civillikuma 2174.pantam, ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai. Līdz ar to jautājums par nepieciešamo un derīgo izdevumu, ja nomnieks tādus veicis, atlīdzināšanu risināms saskaņā ar nomas līguma un normatīvo aktu noteikumiem.
Nekustamais īpašums Stabu ielā 18, Rīgā, nav iznomāts publiskā sektora klientiem, VNĪ 2022.gadā veica aptauju par telpu nepieciešamību un piemērotību publiskā sektora klientu darbības nodrošināšanai (VNĪ 06.06.2022. vēstule Nr.4/2-7/5130). Publiskā sektora klienti neizrādīja interesi par telpu izmantošanu administratīvajā ēkā Stabu ielā 18, Rīgā.
Saskaņā ar VNĪ veikto 18.04.2019. tehniskās apsekošanas atzinumu, administratīvā ēka ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī ar tehnisko nolietojumu 44% apmērā, līdz ar to ēkas turpmākai ekspluatācijai nepieciešams veikt būtiskus kapitālieguldījumus. Informējam, ka 2020./2021.gadā VNĪ veica administratīvās ēkas fasādes un logu atjaunošanas darbus 397 064 euro bez PVN apmērā.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma Stabu ielā 18, Rīgā, ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par nekustamā īpašuma faktisko un tehnisko stāvokli, izsoles noteikumiem pievienojot pilnu būves 18.04.2019. būves tehniskās apsekošanas atzinumu. Vienlaikus nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par noslēgtajiem nomas līgumiem.
[2] Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2023. gada 16. marta vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/1814 “Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa – Dzīvojamās ēkas (2) – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi” https://www.vestnesis.lv/op/2023/56.2
III. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9601 003 0508) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9601 003 0508) 3 725 m2 platībā un būvi ( būves kadastra apzīmējums 9601 003 0508 001) - Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1654, lēmuma datums zemes vienībai: - 04.03.1999., lēmuma datums būvei: 27.06.2023.
Ar 22.05.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.2738R/23 inženierbūve (būves kadastra apzīmējumu 9601 003 0508 001) pārņemta valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Atbilstoši informācijai no NĪVKIS nekustamā īpašuma Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, sastāvā ietilpst:
- Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 9601 003 0508) 0. 3 725 ha platībā;
Zemes lietošanas mērķis: “Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”, 0.3725 ha.
Zemes lietošanas veids: “Pārējās zemes” 0.3725 ha. Zemes lietošanas veids: “Pārējās zemes”, 0.0351 ha.
- Būve (būves kadastra apzīmējums 9601 003 0508 001) - “Vaļēja platforma” ar kopējo platību 1384.5 m2 ; būves galvenais lietošanas veids - 2420 “Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves”, būves tips - 21120101 “Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būves fiziskais nolietojums - 50%. Saskaņā ar 22.05.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.2738R/23., apsekojot nekustamo īpašumu dabā, konstatēts, ka būve ir metāla portālceltnis uz sliedēm.
Nekustamajam īpašumam Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, nav noteikti apgrūtinājumi.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 33 913 euro, ko veido zemes vienības kadastrālā vērtība 18 551 euro un būves kadastrālā vērtība 15 362 euro.
Nekustamais īpašums Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, nav iznomāts.
Valmieras novada pašvaldība ar 19.06.2023. vēstuli Nr. 4.1.8.3/23/4738 informē:-
- saskaņā ar Valmieras pilsētas teritorijas plānojumu (no 2017.gada) un tā saistošajiem noteikumiem Nr.270 “Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma (no 2017.gada) grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas apstiprināti ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes 08.12.2016. ārkārtas sēdes lēmumu Nr.469, nekustamais īpašums Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, atrodas funkcionālā zonā – Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1). Rūpnieciskā apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru, kur galvenā izmantošana ir vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve; inženiertehniskā infrastruktūra; transporta lineārā infrastruktūra; transporta apkalpojošā infrastruktūra; noliktavu apbūve; energoapgādes uzņēmumu apbūve, savukārt papildizmantošana ir biroju ēku apbūve; tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve; aizsardzības un drošības iestāžu apbūve.
- nekustamajam īpašumam Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, ir nodrošināta piekļūšana no Leona Paegles ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 9601 003 0014) un tas neatrodas degradētā teritorijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, finanšu aspektus, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai rīkojuma projektā iekļautos nekustamos īpašumus būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļauto nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē trīs valsts nekustamos īpašumus: valstij piederošās 224/88208 domājamās daļas no nekustamā Laboratorijas ielā 16, Liepājā, nekustamo īpašumu Stabu ielā 18, Rīgā un nekustamo īpašumu Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projekta minēto nekustamo īpašumu Stabu ielā 18, Rīgā, un nekustamā īpašuma Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, finanšu aspektus, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai rīkojuma projektā iekļautos nekustamos īpašumus būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļauto nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē trīs valsts nekustamos īpašumus: valstij piederošās 224/88208 domājamās daļas no nekustamā Laboratorijas ielā 16, Liepājā, nekustamo īpašumu Stabu ielā 18, Rīgā un nekustamo īpašumu Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projekta minēto nekustamo īpašumu Stabu ielā 18, Rīgā, un nekustamā īpašuma Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā, ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā uz valstij piederošo 224/88208 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Laboratorijas ielā 16, Liepājā, pirmpirkuma tiesības iegādāties valsts domājamās daļas ir nekustamā īpašumiem kopīpašniekiem un zemes īpašniekam. Ja pirmpirkuma tiesības netiek izmantotas, tad jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Attiecībā uz nekustamo īpašumu Stabu ielā 18, Rīgā un nekustamo īpašumu Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā- jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Attiecībā uz nekustamo īpašumu Stabu ielā 18, Rīgā un nekustamo īpašumu Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā- jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā uz valstij piederošo 224/88208 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Laboratorijas ielā 16, Liepājā, pirmpirkuma tiesības iegādāties valsts domājamās daļas ir nekustamā īpašumiem kopīpašniekiem un zemes īpašniekam. Ja pirmpirkuma tiesības netiek izmantotas, tad jebkurš tiesību subjekts – juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Attiecībā uz nekustamo īpašumu Stabu ielā 18, Rīgā un nekustamo īpašumu Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā- jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Attiecībā uz nekustamo īpašumu Stabu ielā 18, Rīgā un nekustamo īpašumu Leona Paegles ielā 52, Valmierā, Valmieras novadā- jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamie īpašumi tiks atsavināti 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamo īpašumu pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamo īpašumu pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", Zemkopības ministrija.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi