Anotācija

24-TA-2555: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumos Nr. 382 "Interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumos Nr. 382 "Interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtība"" (turpmāk – projekts) Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir izstrādājusi, lai atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām ilgtermiņā nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanu, pamatojoties uz Izglītības likuma 14. panta 48. punktu un Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumiem Nr. 494 "Noteikumi par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām".

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, ilgtermiņā nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Nepārtrauktības nodrošināšana pedagogu darba samaksas aprēķinos un finansējuma piešķiršanā, nodrošinot ilgtermiņā mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām valstij jānodrošina mazākumtautību izglītojamiem mazākumtautības valodas un kultūrvēstures apguves iespējas. Satversmes 114. pantā ir noteikts, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.  Latvijā tiek aizsargāta mazākumtautību savdabība (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 23. punktu).

Valstij, saskaņā ar Satversmes 114. pantu, ir pienākums respektēt un garantēt mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un attīstīt savu identitāti, saglabājot un attīstot mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību. Valstij ir jānodrošina mazākumtautībai piederoša bērna tiesības apgūt dzimto valodu sākotnējos izglītības posmos. Lai to nodrošinātu, mazākumtautībai piederošam bērnam tiek dota iespēja savu valodu un kultūrvēsturisko mantojumu apgūt interešu izglītības programmā, jo, pamatojoties uz Izglītības likuma 14. panta 47.punktu, tika pieņemti Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumi Nr. 494 "Noteikumi par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām" (turpmāk - noteikumi Nr. 494), kuros noteikts, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas (turpmāk - programma) īstenošanas mērķis ir sekmēt izglītojamo interesi saglabāt un attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību.  Programmas uzdevumi: 1) sekmēt izglītojamiem mazākumtautību valodas prasmju apguvi un attīstību, interesi un zināšanas par nemateriālo kultūras mantojumu un kultūras savdabību; 2) gūt pieredzi, kopjot un iedzīvinot mazākumtautību tradīcijas, un radoši iesaistīties Latvijas kultūrvides daudzveidībā. 

Programmas saturu veido trīs galvenie satura komponenti: mazākumtautības valoda, nemateriālais kultūras mantojums, kultūras savdabība. Programmas satura apguvē iekļaujamas arī Latvijas Republikas Satversmē un Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumos Nr.480 “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” definētās vērtības un tikumi. Programmas apguvē vienlaikus pilnveidojamas arī caurviju prasmes: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.
Programmas satura komponenti var tikt īstenoti vienotā veselumā, atsevišķi vai kombinēti, prioritāri nodrošinot izglītojamajiem mazākumtautības valodas prasmju apguvi un attīstību.
Programmā izglītojamie apgūst mazākumtautības valoddarbības prasmes (pirmsskolas izglītojamie- runāt, klausīties, bet pamatskolas izglītojamie – runāt, klausīties, lasīt, rakstīt) un izkopj tekstveides prasmi un valodas kā mazākumtautības kultūras un identitātes vērtības lietojumu.
Apgūstot nemateriālā kultūras mantojuma saturu, izglītojamie izzina mazākumtautības mutvārdu tradīcijas (folkloras veidus un žanrus) un to izpausmes, spēles, rotaļu tradīcijas, gadskārtu svētkus, etniskos simbolus (ornamentus, tautas tērpus, tautas celtnes, tautas ēdienus utt.), iespēju robežās apgūst un praktizē tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas, dejošanas īpatnības un amatniecības prasmes. Izglītojamiem var piedāvāt iesaistīties daudzveidīgās aktivitātēs gan izglītības iestādes vidē, gan ārpus tās, lai nodrošinātu iespējas demonstrēt zināšanas un prasmes, iedzīvināt un praktizēt tradīcijas, bagātinot Latvijas kultūrvidi.  
Apgūstot mazākumtautības kultūras savdabību raksturojošos artefaktus (piem., literatūrā, mūzikā, tēlotāja mākslā, dejas, teātra, kino mākslā), izglītojamie iepazīstas gan ar ievērojamākajām kultūras un mākslas personībām un viņu nozīmīgāko veikumu, gan izzina kultūras vērtību saglabāšanas un tālāknodošanas iespējas.

Programmu īsteno, ievērojot brīvprātības principu, jo interešu izglītībā izglītojamie iesaistās brīvprātīgi, parasti ar mērķi izkopt savas spējas un talantus, iegūt jaunas vai pilnveidot jau esošās zināšanas un prasmes, attīstīt individuālās kompetences, tomēr izglītojamiem nav nepieciešamas kādas iepriekš iegūtas zināšanas un prasmes, lai varētu radoši un aktīvi darboties interešu programmā. Mācīšanās procesā būtiski ir nodrošināt komunikāciju un sadarbību izglītojamo vidū, īpaši, ja programmā darbojas dažādu etnisko piederību izglītojamie. Pedagogs, ņemot vērā izglītojamo vecumu, valodas un kultūras pieredzi, mācību satura apguvi plāno un īsteno no vieglākā un vienkāršākā uz grūtāko un sarežģītāko un, ja nepieciešams, izmanto arī individuālu/diferencētu pieeju. Interešu izglītībā  sasniedzamie rezultāti  tradicionālā izpratnē netiek mērīti, vērtējums netiek izteikts ballēs, un izglītojamie pēc programmas beigšanas nesaņem valsts atzītu izglītības dokumentu (piem., viens plānojamiem no sasniedzamajiem rezultātiem var būt arī izglītojamā dalība ar individuālu vai kolektīvu priekšnesumu kādā kultūras norisē; veikts izpētes darbs vai sagatavota prezentācija par kādu izglītojamam interesējošu tēmu u.c.). Lai izglītojamais saņemtu atgriezenisko saiti no pedagoga par saviem sasniegumiem programmas apguvē, pedagogs sniedz atgriezenisko saiti, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo izglītojamā darbībā un sasniegumos, iezīmējot tālākas izaugsmes iespējas savas valodas un etniskā mantojuma apguvē, tradīciju un paražu praktizēšanā.  
Mazākumtautību izglītojamiem etniskā identitāte, pirmā valodas un kultūras pieredze veidojas ģimenē, tāpēc izglītības procesā būtiska ir sadarbība ar vecākiem/ģimeni. Tas, ka izglītojamais iesaistās programmas apguvē, ir atkarīgs no ģimenes interesēm un izvēles, tāpēc ir svarīgi tās apzināt.

Pedagogs, balstoties uz noteikumu Nr. 494 programmas paraugu, izstrādā un īsteno savu programmu, kurā var tikt iekļauti visi mācību satura komponenti vai tikai kāds no tiem. Pedagogs norāda mērķi, uzdevumus, satura tematisko sadalījumu, t.i., veido nodarbību tematisko plānojumu un plānotos sasniedzamos rezultātus, norāda, kura vecuma izglītojamiem programma ir paredzēta un uz kuru izglītības posmu attiecināma, norāda, cik ilgā periodā programmu plānots īstenot, t.i., vienu vai vairākus mācību gadus, kā arī plānoto nodarbību skaitu nedēļā. Pedagogs paredz arī darba organizācijas formas, piem., pirmsskolas izglītības posmā tā ir rotaļnodarbība, pamatizglītības posmā- interešu izglītības nodarbības ar daudzveidīgām teorētisko un praktisko zināšanu un prasmju apguves iespējām. Gan pirmsskolas izglītības, gan pamatizglītības posmā var plānot izglītojamo līdzdalību ar programmas satura apguvi saistītos plašākas izglītības pieredzes pasākumos, piem., koncerti, izstādes, konkursi, ekskursijas, teātra izrāžu apmeklējumi, nometnes utt.  Programmas īstenošanā atbilstoši plānotajam mācību procesam pedagogs izmanto dažādas metodes (individuālais darbs, pašvadīta mācīšanās, kopdarbs, spēles, diskusijas, pētniecība u.c.) un mācību līdzekļus. Viņš var izmantot dažādās mācību līdzekļu krātuvēs pieejamos, piem., Skola 2030 izstrādātos mācību materiālus, kuri izmantojami mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apgūšanai (https://skola2030.lv/lv/skolotajiem/macibu-lidzekli). Visi Skola2030 veidotie mācību līdzekļi ir brīvi pieejami bez maksas digitālajā mācību resursu krātuvē https://mape.skola2030.lv/. 

Atbilstoši noteikumiem Nr. 494, programmas īstenošanai var paredzēt līdz trīs mācību nodarbībām (akadēmiskajām stundām) nedēļā, un tā var tikt īstenota klātienē, kā arī attālināti vai daļēji attālināti saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 8.februāra noteikumu Nr.111 “Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība” 2.punktu: “neformālajā izglītībā (tai skaitā interešu izglītībā) attālinātās mācības var organizēt un īstenot atbilstoši attiecīgās izglītības programmas īstenotāja noteiktajai kārtībai”. 
Būtiska nozīme programmas pieejamības nodrošināšanā un īstenošanā ir pašvaldībai, kura savā administratīvajā teritorijā veic izpēti par pieprasījumu pēc programmas un nodrošina programmas pieejamību savās dibinātajās izglītības iestādēs vai nepieciešamības gadījumā deleģē programmas īstenošanu citam programmas pakalpojuma sniedzējam. Saskaņā ar Izglītības likuma 47.3 pantu “Pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības programmu vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu privātpersonai.” Ņemot vērā likuma normu, pašvaldības atbildībā ir noteikt, kur un kā programma tiek īstenota. Pašvaldība arī nosaka kārtību, kā tiek apstiprinātas pedagogu izstrādātās programmas.

Par mazākumtautību valodu un kultūru apguvi interešu izglītības programmās (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 12. jūlija sprieduma lietā Nr. 2023-15-01 (turpmāk- spriedums) 3.1. apakšpunkts) norādīts, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstā komisāra mazākumtautību jautājumos vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norādījis, ka paredzētā iespēja “apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi interešu izglītības programmas ietvaros” var nepietiekamā mērā nodrošināt bērniem dzimtās valodas prasmes.  Spriedums pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/pareja-uz-macibam-tikai-valsts-valoda-valsts-un-pasvaldibu-izglitibas-iestades-atbilst-satversmei/ Latvijas Satversmes tiesa šajā spriedumā secināja, ka valsts izveidotā mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programma, kuru trīs akadēmisko stundu apjomā nedēļā bez maksas ir iespēja apmeklēt ikvienam izglītojamam, pienācīgi nodrošina mazākumtautību valodas, kultūras un etniskās savdabības saglabāšanu un attīstīšanu. 

Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumos Nr. 382 "Interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 382) noteikts, ka līdz 2026. gada 31. augustam, lai nodrošinātu Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto, īstenojot pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, tiek sniegts papildu atbalsts pamatizglītības izglītojamiem, kuri iepriekšējā mācību gadā ir apguvuši kādu no mazākumtautību izglītības programmām, stiprinot viņu valodpratību, vienlaikus arī sniedzot izglītojamiem nepieciešamo emocionālo atbalstu, radot iespēju izglītojamiem interešu izglītības programmās saglabāt un attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību. 

Gatavojot 2023. – 2025. gada budžeta projektu, prioritārajiem pasākumam “Pāreja uz obligāto izglītību tikai latviešu valodā” interešu izglītības programmu īstenošanai mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvei, tika piešķirts papildu finansējums no 2025. gada pedagogu, kuri īsteno interešu izglītības programmas mazākumtautību izglītojamiem, darba samaksai (Ministru kabineta 2023. gada 13.janvāra sēdes prot. Nr. 2, 1.§.) 2025. gadam – 3 226 180 euro.
Lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu 2025. gadā un turpmāk, ņemot vērā izglītojamo skaita un struktūras uz 2024. gada 1. septembri izmaiņu ietekmi, veikta finansējuma pārdale starp programmām/apakšprogrammām, tai skaitā, samazinot finanšu līdzekļus  2025. gadā 62. resora programmā 05.00.00. "Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (MK 01.10.2024. prot. Nr. 40, 30. §, 3.1.2. apakšpunkts), tai skaitā prioritārajam pasākumam "Lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā'' 1 805 064 euro apmērā, no tiem 1 190 329 euro mazākumtautību interešu izglītības programmu īstenošanai.
Līdz ar to, finansējums interešu izglītības programmu īstenošanai mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvei 2025. gadā ir 2 035 851 euro (8 mēnešiem – 1 357 234 euro, 4 mēnešiem – 678 617 euro).
Ņemot vērā iepriekš minēto, papildu finansējums nodrošinās ilgtermiņā izglītojamiem iespēju apgūt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures programmas. Tas izlietojams pedagogu darba samaksai, kuri īsteno mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas izglītojamiem no pirmsskolas līdz vispārējai vidējai izglītībai. 
Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk - VIIS) precizēts interešu izglītības programmu klasifikators - izveidota atsevišķa mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu uzskaite.

Saskaņā ar VIIS pieejamo informāciju izglītojamo skaits mazākumtautību valodas un kultūras interešu izglītības programmās uz 15.10.2024. - 14577 izglītojamie, kas ir 6.24% no kopējā izglītojamo skaita visās interešu izglītības programmās. 

Piešķirtā finansējuma apmērs pašvaldībām mazākumtautību valodas un kultūras interešu izglītības programmu īstenošanai  laika periodam no 2024.gada 1.janvāra līdz 31.augustam - 113 908 euro, savukārt izlietots līdz 2024.gada 31.augustam - 85 115,86 euro
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai iekļaušanās izglītības satura īstenošanā valsts valodā ikvienam mazākumtautību izglītojamiem būtu atbalstoša un secīga, nepieciešams izglītojamiem saglabāt  interesi par mazākumtautību valodu un kultūras savdabību. Ņemot vērā, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanai no 2025. gada 1. janvāra piešķirts papildu finansējums mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanai, veicams grozījums noteikumos Nr. 382 par papildu finansējuma piešķiršanu, vienlaikus saglabājot papildu finansējumu to pedagogu darba samaksai, kuri īsteno mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas izglītojamiem, kuri iepriekšējā mācību gadā apguva mazākumtautību izglītības programmas desmit procentu apmērā no mērķdotācijas par izglītojamiem pamatizglītībā, nosakot iepriekš minētajiem pedagogiem līdz trim procentiem piemaksām, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanu no 2017. gada 10. augusta ir ieguvuši profesionālās darbības 1., 2. un 3. kvalitātes pakāpi.
Risinājuma apraksts
Projektā noteikumi Nr. 382 papildināti ar 8.24. apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.24. pedagogu darba samaksai, kuri īsteno mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas:
8.24.1. desmit procentu apmērā no šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētās mērķdotācijas vispārējās pamatizglītības izglītojamiem, kuri iepriekšējā mācību gadā apguva mazākumtautību izglītības programmas;
8.24.2. piešķirto valsts budžeta līdzekļu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanai ietvaros,  atbilstoši izglītojamo skaitam kārtējā mācību gada 1. septembrī vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības programmās attiecīgajā administratīvajā teritorijā;
8.24.3. līdz trim procentiem no šo noteikumu 8.24.1. apakšpunktā  minētās mērķdotācijas – piemaksām pedagogiem, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanu no 2017. gada 10. augusta ir ieguvuši profesionālās darbības 1., 2. un 3. kvalitātes pakāpi.".
8.24.4. līdz trim procentiem no šo noteikumu 8.24.2. apakšpunktā  minētās mērķdotācijas – piemaksām pedagogiem, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanu no 2017. gada 10. augusta ir ieguvuši profesionālās darbības 1., 2. un 3. kvalitātes pakāpi.".
 
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 382 jāprecizē 9. punkts papildinot ar atsauci uz 8.2. apakšpunktu un to papildinot, ka uz papildu finansējumu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmām var pretendēt ikviena pašvaldības izglītības iestāde, tai skaitā valsts nozīmes interešu izglītības iestādes, kā arī juridiskās un fiziskās personas, kuras pašvaldībā saņēmušas licenci programmas īstenošanai, kā arī jāpapildina 10. punkts, ka pašvaldība izveidotā komisija, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, piešķir papildu finansējumu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmām pedagogu darba samaksai. Pašvaldībai piešķirtais papildu finansējums, atbilstoši pieprasījumam, nodrošinās iespēju izglītojamiem no pirmsskolas līdz vispārējai vidējai izglītībai apgūt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz noteikumos Nr. 382:
-izteikt 9.punktu šādā redakcijā: "9. Uz šo noteikumu 8.2 punktā un 8.2. apakšpunktā minētās mērķdotācijas līdzekļiem var pretendēt ikviena pašvaldības izglītības iestāde, tai skaitā valsts nozīmes interešu izglītības iestādes, kā arī juridiskās un fiziskās personas, kuras pašvaldībā saņēmušas licenci programmas īstenošanai";
-papildināt 10. punktu (pašvaldības komisija) ar 10.5. apakšpunktu šādā redakcijā:"10.5. ievēro, ka finansējums, kas pašvaldībai piešķirts atbilstoši šo noteikumu 8.24. apakšpunktam, izlietojams tikai to pedagogu darba samaksai, kuri īsteno mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas.".
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumos Nr.382 ir noteikts, ka pašvaldība atmaksā iepriekšējā kalendāra gadā neizlietoto finansējumu, kas piešķirts mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai. Sākot ar 2025. gada 1.janvāri plānotais finansējums šīm programmam tiks novirzīts ikgadu un nav plānots, ka neizlietoto finansējumu pašvaldības atskaitīs, bet ministrija to ieturēs pēc tāda paša principa kā ietur visu valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai. Lai piemērotu vienlīdzīgas prasības un mazinātu administratīvo slogu, pašvaldībām un ministrijai - administrējot papildu piešķirtā finansējuma izlietojumu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai ir nepieciešams noteikt noteikumos Nr. 382,ka, ja pašvaldību pārskatos, kas iesniedzami līdz 20. janvārim, ailē "Atlikums uz pārskata perioda beigām" norādīts atlikums no pašvaldībai piešķirtās šo noteikumu 8.24. apakšpunktā minētās mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā, ministrija šo mērķdotāciju mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai samazina norādītās summas apmērā periodam no kārtējā budžeta gada 1. septembra līdz 31. decembrim. Nepieciešams noteikumu Nr. 382 pielikumā "Pārskats par mērķdotācijas izlietojumu" precizēt atsauksmi uz noteikumu  8.24. apakšpunktu, izsakot pielikumu jaunā redakcijā.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz noteikumos Nr. 382 izteikt 10.7 punktu šādā redakcijā:
"10.7 Ja pašvaldību pārskatos, kas iesniedzami līdz 20. janvārim, ailē "Atlikums uz pārskata perioda beigām" norādīts atlikums no pašvaldībai piešķirtās šo noteikumu 8.24. apakšpunktā minētās mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā, ministrija šo mērķdotāciju mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai samazina norādītās summas apmērā periodam no kārtējā budžeta gada 1. septembra līdz 31. decembrim".
Projektā noteikumu Nr. 382 pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā.
Problēmas apraksts
Tā kā TAP sistēmā nevar izgūt noteikumu Nr. 382 esošās redakcijas konsolidēto redakciju, no likumi.lv ir izgūta šo noteikumu nākotnes redakcija, kura nepieļauj iespēju noteikumu Nr. 382 8.22. un  8.23. apakšpunktus izteikt citā redakcijā, tie projektā ir svītrojami. Attiecīgi šo noteikumu 11.punkts jāizsaka jaunā redakcijā, ka 8.24.1. un 8.24.3. apakšpunktā noteiktais papildu finansējums pedagogu darba samaksai, kuri īsteno mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas izglītojamiem, kuri iepriekšējā mācību gadā apguva mazākumtautību izglītības programmas tiek nodrošināts līdz 2026.gada 31.augustam, kad mazākumtautību izglītojamiem noslēdzas pārejas posms uz izglītības satura apguvi valsts valodā.
Risinājuma apraksts
Projektā noteikumos Nr. 382 11.3 punkts tiek izteikts šādā redakcijā: "11.3 Šo noteikumu 8.24.1. un 8.24.3. apakšpunkts ir spēkā līdz 2026. gada 31. augustam." un šie noteikumi tiek papildināti ar 11.5 punktu šādā redakcijā: "11.5 Svītrot 8.22. un  8.23. apakšpunktu.".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Tiesību akts skatāms vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojuma projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 7. janvāra rīkojumā Nr. 7 "Par mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm 2025. gadam"" (25-TA-63).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • izglītojamie, vecāki, pedagogi, t.sk. privātprakses, fiziskas personas, kuras sniedz interešu izglītības pakalpojumu
Ietekmes apraksts
Pedagogiem, t.sk. privātpraksēm, fiziskām personām, kuras sniedz interešu izglītības pakalpojumu būs jāizstrādā un jāīsteno sava programma.
Bērniem un izglītojamiem uz brīvprātības principa tiks nodrošināta mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguve mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās.
Juridiskās personas
  • Izglītības iestāžu dibinātāji, izglītības iestādes, juridiskās personas, kuras sniedz interešu izglītības pakalpojumu.
Ietekmes apraksts
Īstenojot programmu ir jāņem vērā programmas paraugs. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekts tiks īstenots piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

4.1.1. Ministru kabineta rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 7. janvāra rīkojumā Nr. 7 "Par mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm 2025. gadam"" (25-TA-63).

Pamatojums un apraksts
Precizēts Ministru kabineta 2025. gada 7. janvāra rīkojuma Nr. 7 "Par mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm 2025. gadam"" 2. pielikums “Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2025.gadam” norādot katrai pašvaldībai paredzēto finansējuma apmēru mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanai.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
Grozījumi Ministru kabineta rīkojuma “Par mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm 2025. gadam” (24-TA-2930) 2. pielikumā “Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2025.gadam” skatāmi Ministru kabinetā vienlaikus ar projektu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Pašvaldību interešu izglītības speciālisti un interešu izglītības iestāžu direktori tika informēti 2023. gada 15. februārī, ka mazākumtautību valoda un kultūrvēstures programma tiks īstenota kā interešu izglītība.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija, pašvaldības.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Administratīvais slogs IZM un pašvaldībām paliek nemainīgs. Atbilstoši Izglītības likuma 47.3 pantam, pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības programmu vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu privātpersonai.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiek nodrošināta mazākumtautībai piederošas personas identitātes attīstība un kultūras saglabāšana, proti, tiek nodrošināts, ka mazākumtautībai piederošais izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Minētās programmas apguvi izglītojamiem būs iespējams finansēt no valsts budžeta mērķdotācijas.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiks ilgtermiņā nodrošināts interešu izglītības piedāvājums un pieejamība mazākumtautību valodu un kultūrvēstures apguvei.  

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk