25-TA-1577: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Valsts kancelejai divu mēnešu laikā no likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" spēkā stāšanās dienas izvērtēt un, ja nepieciešams, sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" (turpmāk – Kārtības rullis), lai nodrošinātu ātru, elastīgu un noturīgu Ministru kabineta krīzes vadības sēžu darba organizāciju, informācijas un dokumentu apriti un Krīzes vadības centra iesaisti Ministru kabineta krīzes vadības sēžu norisē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumu projekts Kārtības rullī izstrādāts, lai papildinātu regulējumu par Ministru kabineta krīzes vadības sēdēm, paredzot vienotu un efektīvu kārtību Ministru kabineta krīzes vadības sēžu organizācijā un nodrošināšanā. Papildus paredzēts padarīt elastīgāku dokumentu parakstīšanas kārtību, precizēt kārtību par personu pieteikšanu sēdēm un institūciju saskaņošanas pienākumu krīzes situāciju jautājumos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kārtības rullis regulē valdības darbu un lēmumu pieņemšanas procedūru. Tas nodrošina Ministru kabineta darbības caurskatāmību, efektivitāti un atbilstību normatīvajiem aktiem. Pašreizējā redakcijā noteikumus nepieciešams precizēt atbilstoši 2025. gada 29. maija grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, ieviešot jaunu Ministru kabineta sēdes veidu – Ministru kabineta krīzes vadības sēde.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2025. gada 29. maija likumā "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" ir noteikta Ministru kabineta atbildība krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā, nostiprinot to, ka likumā noteiktie jautājumi krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas gadījumos tiks lemti Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs. Ņemot vērā, ka Kārtības rullis nosaka Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus, nepieciešams to papildināt ar jaunu sēdes veidu – Ministru kabineta krīzes vadības sēde. Papildus arī nepieciešams precizēt balsošanas kārtību atbilstoši 2025. gada 29. maija likumam "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā".
Risinājuma apraksts
Grozījumu 1., 4., 5. un 6. punkts paredz ieviest jaunu sēdes veidu – Ministru kabineta krīzes vadības sēde, kā arī precizē ar sēdes norisi saistītos jautājumus. Grozījumi arī paredz, kādi tiesību akti ir jāsaskaņo ar Valsts kanceleju (Krīzes vadības centru), ja projekts attiecas uz valsts apdraudējuma situāciju novēršanu un pārvarēšanas pasākumiem un to vadību, kā arī krīzes vadību. Papildus grozījumos tiek noteikts, ka sēdēs lēmumus pieņem Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajā kārtībā, jo kārtība lēmumu pieņemšanai Ministru kabineta krīzes vadības sēdē atšķiras no kārtējās Ministru kabineta sēdes.
Ministru kabineta krīzes vadības sēdes pēc praktiskās norises veida un formas ir analoģiskas kārtējām Ministru kabineta sēdēm, līdz ar to grozījumi Kārtības rullī paredz maksimāli izmantot esošās procedūras un regulējumu, tādējādi nodrošinot vienveidību, mazinot papildu birokrātiskās prasības.
Ministru kabineta krīzes vadības sēdes pēc praktiskās norises veida un formas ir analoģiskas kārtējām Ministru kabineta sēdēm, līdz ar to grozījumi Kārtības rullī paredz maksimāli izmantot esošās procedūras un regulējumu, tādējādi nodrošinot vienveidību, mazinot papildu birokrātiskās prasības.
Problēmas apraksts
Kārtības rullis paredz, ka Ministru kabineta loceklis Ministru kabineta sēdē pieņemtos projektus paraksta ar drošu elektronisko parakstu, izņemot Ministru kabineta rīkojumus, kurus ministrs paraksta ar sistēmas rīku (otrais paraksts). Praksē ir konstatēts, ka regulāri uz īsu brīdi veidojas risinājuma pārrāvumi, kad dokumenti tiek parakstīti ar drošu elektronisko parakstu. Šādu situāciju rašanās tieši krīzes situācijās var radīt novēlotu lēmumu pieņemšanu un tehniskas problēmas juridisku dokumentu noformēšanā.
Risinājuma apraksts
Grozījumu 3., 9. un 10. punktā paredzēts elastīgāks risinājums dokumentu parakstīšanai. Šobrīd TAP portālā pieņemtie dokumenti pamatā tiek parakstīti ar drošu elektronisko parakstu. Grozījumi paredz iespēju parakstīt dokumentus gan ar drošu elektronisko parakstu, gan arī ar TAP portāla sistēmas parakstu. Sistēmas paraksta risinājums šobrīd darbojas kā drošs, vienkāršs un elastīgs risinājums. Tas tiks piemērots atkarībā no situācijas, bet galvenokārt tad, ja drošs elektroniskais paraksts nedarbosies.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
Grozījumi ir veikti, lai Kārtības rullis atbilstu spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, līdz ar to neattiecas uz sabiedrības līdzdalības procesu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Grozījumi ir veikti, lai Kārtības rullis atbilstu spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, līdz ar to papildu pienākumi institūcijām netiek paredzēti.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
