23-TA-2031: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (turpmāk – likumprojekts) ir sagatavots pēc Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – Ministrija) iniciatīvas, lai noteiktu tiesības rīkot ne tikai konkursu, bet arī izsoli par licences laukuma jūrā izmantošanas tiesību piešķiršanu pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par licences laukuma jūrā noteikšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka licences laukuma jūrā izmantošanas tiesības tiek piešķirtas, rīkojot arī izsoli, lai uz Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) pamata izdotajā normatīvajā aktā paredzētu, ka licences laukuma jūrā izmantošanas tiesības atkrastes vēja elektroenerģijas parka moduļa (turpmāk – vēja parks) būvniecībai, ar to saistītai izpētei un būvju ekspluatācijai tiek piešķirtas izsolē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam (turpmāk – NEKP) attiecībā uz atkrastes vēja parkiem ietverti divi pasākumi - 3.1.3.1. Latvijas – Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND īstenošana un 3.1.3.2. Jaunu atkrastes vēja parku attīstības nodrošināšana.
Latvijas – Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND īstenošana ietver tādas darbības kā kopīgu interešu projekta statusa saņemšana un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (turpmāk - CEF) līdzfinansējuma piesaiste projekta izstrādes un infrastruktūras izveidei, izstrādāt nosacījumus un nodrošināt, ka teritorija ar izveidoto infrastruktūru izsoļu/konkursa kārtībā ir iznomāta komersantam iekārtu uzstādīšanai un elektroenerģijas ražošanai un līdzdalība CEF līdzfinansējuma un privātā finansējuma piesaistei ģenerējošo iekārtu uzstādīšanai. Darbības ietvaros ir paredzēts uzstādīt 800 – 1000 MW jaunas vēja enerģijas jaudas.
Jaunu atkrastes vēja parku attīstības nodrošināšanas darbība tiks īstenota saskaņā ar Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam, jo atbilstoši tiesiskajam regulējumam Latvijas Republikas jūras ūdeņos ir noteiktas 5 atkrastes vēja parku izpētes zonas, kuru kopējā platība veido 1648,76 km2, kas ir aptuveni 6% no kopējās Latvijas jūras teritorijas. Visās vēja parku izpētes zonās, izņemot E2 zonu, ir saņemti licenču laukumu pieteikumi.
Latvijā ir vajadzība veidot tiesisko ietvaru, lai radītu iespējas komersantiem iesaistīties atkrastes vēja parku ierīkošanā, un tādējādi tiktu radīta iespēja nodrošināt atkrastes vēja parku jaudas būtisku pieaugumu Latvijā līdz 2030. gadam, attiecīgi palielinot kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu Latvijā. Atkrastes vēja enerģijas nozarē izsoles kļūst par visizplatītāko jaunu iekārtu realizācijas veidu. Ja 2021. gadā tika izsolīti tikai 24% no visas uzstādītās jaudas, tad paredzams, ka līdz 2030. gadam šī daļa pieaugs līdz 97% [https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0301421522002257]. Izsoles, lai iegūtu tiesības izmantot licences laukumu jūrā vēja parku ierīkošanai, kļūst arvien populārākas Eiropā, un tās tiek izmantotas tādās valstīs kā, piemēram, Nīderlande, Dānija, Vācija, kā arī Lietuvā un Igaunijā, jo tas nodrošina procesa caurspīdīgumu un izmaksu efektivitāti, kā arī projektu attīstītāju atbildību par saviem solījumiem.
Attiecībā uz iepriekš saņemtiem iesniegumiem vēja parku izpētes laukuma jūrā noteikšanai, to izskatīšana ir apturēta, ņemot vērā to, ka tiek veiktas tiesiskā regulējuma izmaiņas, kas būtiski atšķirsies no aktuālā regulējuma, un tiks nodrošināts, ka visiem tirgus dalībniekiem ir vienādas iespējas pieteikties laukuma noteikšanai jūrā. Iepriekš saņemto iesniegumu iesniedzējiem netiek piešķirtas papildus priekšrocības izsoles norises laikā un dalību izsolei varēs pieteikt jebkurš tirgus dalībnieks, kas atbildīs izsoles nosacījumiem.
Latvijas – Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND īstenošana ietver tādas darbības kā kopīgu interešu projekta statusa saņemšana un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (turpmāk - CEF) līdzfinansējuma piesaiste projekta izstrādes un infrastruktūras izveidei, izstrādāt nosacījumus un nodrošināt, ka teritorija ar izveidoto infrastruktūru izsoļu/konkursa kārtībā ir iznomāta komersantam iekārtu uzstādīšanai un elektroenerģijas ražošanai un līdzdalība CEF līdzfinansējuma un privātā finansējuma piesaistei ģenerējošo iekārtu uzstādīšanai. Darbības ietvaros ir paredzēts uzstādīt 800 – 1000 MW jaunas vēja enerģijas jaudas.
Jaunu atkrastes vēja parku attīstības nodrošināšanas darbība tiks īstenota saskaņā ar Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam, jo atbilstoši tiesiskajam regulējumam Latvijas Republikas jūras ūdeņos ir noteiktas 5 atkrastes vēja parku izpētes zonas, kuru kopējā platība veido 1648,76 km2, kas ir aptuveni 6% no kopējās Latvijas jūras teritorijas. Visās vēja parku izpētes zonās, izņemot E2 zonu, ir saņemti licenču laukumu pieteikumi.
Latvijā ir vajadzība veidot tiesisko ietvaru, lai radītu iespējas komersantiem iesaistīties atkrastes vēja parku ierīkošanā, un tādējādi tiktu radīta iespēja nodrošināt atkrastes vēja parku jaudas būtisku pieaugumu Latvijā līdz 2030. gadam, attiecīgi palielinot kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu Latvijā. Atkrastes vēja enerģijas nozarē izsoles kļūst par visizplatītāko jaunu iekārtu realizācijas veidu. Ja 2021. gadā tika izsolīti tikai 24% no visas uzstādītās jaudas, tad paredzams, ka līdz 2030. gadam šī daļa pieaugs līdz 97% [https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0301421522002257]. Izsoles, lai iegūtu tiesības izmantot licences laukumu jūrā vēja parku ierīkošanai, kļūst arvien populārākas Eiropā, un tās tiek izmantotas tādās valstīs kā, piemēram, Nīderlande, Dānija, Vācija, kā arī Lietuvā un Igaunijā, jo tas nodrošina procesa caurspīdīgumu un izmaksu efektivitāti, kā arī projektu attīstītāju atbildību par saviem solījumiem.
Attiecībā uz iepriekš saņemtiem iesniegumiem vēja parku izpētes laukuma jūrā noteikšanai, to izskatīšana ir apturēta, ņemot vērā to, ka tiek veiktas tiesiskā regulējuma izmaiņas, kas būtiski atšķirsies no aktuālā regulējuma, un tiks nodrošināts, ka visiem tirgus dalībniekiem ir vienādas iespējas pieteikties laukuma noteikšanai jūrā. Iepriekš saņemto iesniegumu iesniedzējiem netiek piešķirtas papildus priekšrocības izsoles norises laikā un dalību izsolei varēs pieteikt jebkurš tirgus dalībnieks, kas atbildīs izsoles nosacījumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Likuma 19. panta trešo daļu pirms Ministru kabinets izsniedz atļauju vai licenci jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka konkrētu jūras teritoriju mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu būvniecībai, ierīkošanai, arī ar to saistītai izpētei, un būvju ekspluatācijai, izņemot ostu darbībai nepieciešamo būvju būvniecībai, navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidei un uzturēšanai, un tiesības izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā iegūst persona, kura uzvarējusi konkursā par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā.
Likuma 19. panta trešajā daļā minētā konkursa tiesiskais regulējums noteikts Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 631 ”Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi“ (turpmāk arī – noteikumi Nr. 631) 3. nodaļā “Konkursa rīkošana par tiesībām izmantot laukumu jūrā”. Attiecīgi, Likuma izpratnē ar terminu “konkurss” izprotams saskaņā ar noteikumu Nr. 631 3. nodaļu Ministru kabineta izsludināts konkurss atbilstoši Likuma 19. panta ceturtās daļas 2. punktam. Konkursa ietvaros tiek veidota komisija un konkursa uzvarētājs tiek izvēlēts atbilstoši tās balsojumam, nevis izsoles ceļā.
Likuma 19. panta sestajā daļā noteikts, ka atļauju vai licenci noteiktā atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanai izsniedz uz laiku, ne ilgāku par 30 gadiem. Šāds licences darbības termiņš ir nepietiekams, lai tiktu atgūtas investīcijas un efektīvi īstenota vēja parka darbība, jo mūsdienu vēja turbīnu un to nomaiņas tehnoloģijas ļauj daudz ilgāk ražot elektroenerģiju par konkurētspējīgu cenu.
Likuma 19. panta trešajā daļā minētā konkursa tiesiskais regulējums noteikts Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 631 ”Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi“ (turpmāk arī – noteikumi Nr. 631) 3. nodaļā “Konkursa rīkošana par tiesībām izmantot laukumu jūrā”. Attiecīgi, Likuma izpratnē ar terminu “konkurss” izprotams saskaņā ar noteikumu Nr. 631 3. nodaļu Ministru kabineta izsludināts konkurss atbilstoši Likuma 19. panta ceturtās daļas 2. punktam. Konkursa ietvaros tiek veidota komisija un konkursa uzvarētājs tiek izvēlēts atbilstoši tās balsojumam, nevis izsoles ceļā.
Likuma 19. panta sestajā daļā noteikts, ka atļauju vai licenci noteiktā atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanai izsniedz uz laiku, ne ilgāku par 30 gadiem. Šāds licences darbības termiņš ir nepietiekams, lai tiktu atgūtas investīcijas un efektīvi īstenota vēja parka darbība, jo mūsdienu vēja turbīnu un to nomaiņas tehnoloģijas ļauj daudz ilgāk ražot elektroenerģiju par konkurētspējīgu cenu.
Risinājuma apraksts
Lai sekmētu aktualizētajā NEKP noteikto mērķu sasniegšanu un nodrošināt citu Eiropas Savienības dalībvalstu atkrastes vēja parku ieviešanas labās prakses pārņemšanu, nepieciešams pilnveidot esošos atkrastes vēja parku ierīkošanu regulējošos tiesību aktus. Ņemto vērā minēto, ar Likumprojektu tiek papildināta Likuma 19. panta trešā daļa, ieviešot regulējumu, kas ļauj tiesības izmantot atkrastes vēja parku licences laukumus piešķirt no konkursa atšķirīgā veidā, proti, izsoles ceļā. Izsoles kārtība tiks noteikta saistītajos Ministru kabineta noteikumos, kuri paredzēs kvalifikācijas prasības izsoles pretendentiem, izsoles norises kārtību un citus ar izsoles rīkošanu saistītus nosacījumus. Vienlaikus, Likumprojekts paredz papildināt arī Likuma 19. panta ceturtās daļas otrajā punktā noteikto Ministru kabineta deleģējumu reglamentēt kārtību, kādā rīkojama izsole.
Vēja parku darbības pieredze liecina, ka tie varētu efektīvi darboties līdz pat 70 gadiem. Ievērojot minēto, Likumprojektā noteikts, ka licenci licences laukuma jūrā izmantošanai enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai izsniedz uz laiku līdz 70 gadiem, ņemot vērā tehnoloģijas atjaunošanas iespējas un investīciju stabilitāti, kas ilgtermiņā sekmēs zemāku elektroenerģijas cenu galalietotājiem, jo projekta attīstītājs vai elektrostacijas īpašnieks varēs rēķināties ar ilgāku darbības periodu.
Noteikumi Nr. 631 regulējums ir vispārīgs, jo aptver plašu loku ar jūrā būvējamām būvēm, tajā skaitā būvēm, kas nepieciešamas komercdarbībai zivsaimniecībā un citas neminētas būves jūrā. Tas nesekmē atkrastes vēja enerģijas nozares attīstību.
Lai veicinātu atkrastes vēja enerģijas ātrāku apgūšanu, nepieciešams pārskatīt gan licenču piešķiršanas kārtību, gan arī pretendentu vērtēšanas kritērijus, kā arī noteikt skaidru licenču izsoles kārtību.
Ministrija virzīs atbilstošus noteikumu Nr. 631 grozījumus, no tiem svītrojot atsauces uz tādu būvju būvniecību, kas nepieciešamas energoapgādei, kā arī atbilstoši Likuma 19. panta otrās daļas ceturtajā punktā ietvertajam deleģējumam sagatavos jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs detalizētu kārtību, kādā nosakāms licences laukums jūrā vēja parku ierīkošanai un kādā rīkojama izsole par tiesībām saņemt licenci laukumu jūrā izpētei, vēja parka jūrā būvniecībai un ekspluatācijai.
Vēja parku darbības pieredze liecina, ka tie varētu efektīvi darboties līdz pat 70 gadiem. Ievērojot minēto, Likumprojektā noteikts, ka licenci licences laukuma jūrā izmantošanai enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai izsniedz uz laiku līdz 70 gadiem, ņemot vērā tehnoloģijas atjaunošanas iespējas un investīciju stabilitāti, kas ilgtermiņā sekmēs zemāku elektroenerģijas cenu galalietotājiem, jo projekta attīstītājs vai elektrostacijas īpašnieks varēs rēķināties ar ilgāku darbības periodu.
Noteikumi Nr. 631 regulējums ir vispārīgs, jo aptver plašu loku ar jūrā būvējamām būvēm, tajā skaitā būvēm, kas nepieciešamas komercdarbībai zivsaimniecībā un citas neminētas būves jūrā. Tas nesekmē atkrastes vēja enerģijas nozares attīstību.
Lai veicinātu atkrastes vēja enerģijas ātrāku apgūšanu, nepieciešams pārskatīt gan licenču piešķiršanas kārtību, gan arī pretendentu vērtēšanas kritērijus, kā arī noteikt skaidru licenču izsoles kārtību.
Ministrija virzīs atbilstošus noteikumu Nr. 631 grozījumus, no tiem svītrojot atsauces uz tādu būvju būvniecību, kas nepieciešamas energoapgādei, kā arī atbilstoši Likuma 19. panta otrās daļas ceturtajā punktā ietvertajam deleģējumam sagatavos jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs detalizētu kārtību, kādā nosakāms licences laukums jūrā vēja parku ierīkošanai un kādā rīkojama izsole par tiesībām saņemt licenci laukumu jūrā izpētei, vēja parka jūrā būvniecībai un ekspluatācijai.
Problēmas apraksts
Atbilstoši Likuma 19. panta trešajai prim daļai pirms Ministru kabinets izsniedz atļauju vai licenci jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka atļaujas vai licences laukumu jūrā elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju, elektrisko tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju un zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas produktu cauruļvadu, ierīkošanai, ņemot vērā arī šā likuma 14. panta nosacījumus. Minēto rīkojumu, pamatojoties uz personas iesniegumu ar ierosinājumu noteikt laukumu jūrā, sagatavo atbildīgā ministrija, iepriekš pieprasot atzinumu no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" par rīkojuma projektu no kuģošanas drošības viedokļa. Atbildīgā ministrija laukumu jūrā nosaka atbilstoši noteikumu Nr. 631 2. nodaļai "Laukuma noteikšana jūrā".
Risinājuma apraksts
Atkrastes vēja parka sekmīga darbība nav iespējama bez savienojuma ar elektroenerģijas pārvades sistēmu, pa kuru tiks nodrošināta vēja parkā saražotās elektroenerģijas tālāka transportēšana, tas ir atkrastes vēja parku ar kabeļlīniju ir jāsavieno ar sauszemē esošo elektroenerģijas sistēmu. Tādēļ ir pamatoti izsolē iegūtās tiesības izmantot atkrastes vēja parku licences laukumu piešķirt vienlaikus ar tiesībām izmantot elektrisko tīklu kabeļlīniju vai zemūdens elektropārvades kabeļlīniju licences laukumu. Līdz ar to atbilstoši Likuma 19. panta trešajā daļā noteiktajam attiecībā uz rīkojumu par atļaujas vai licences laukuma jūrā noteikšanu enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu būvniecībai, ierīkošanai, ar to saistītai izpētei un iekārtu ekspluatācijai, arī attiecībā uz rīkojumu par atļaujas vai licences laukuma jūrā noteikšanu elektrisko tīklu kabeļlīniju un zemūdens elektropārvades kabeļlīniju, ierīkošanai nebūtu nepieciešams personas iesniegums. Minētais rīkojums elektrisko tīklu kabeļlīniju un zemūdens elektropārvades kabeļlīniju ierīkošanai, ja tās paredzēts ierīkot, lai savienotu energoapgādes komersanta objektu jūrā ar elektroenerģijas pārvades sistēmu, sagatavojams pēc par enerģētiku atbildīgās ministrijas iniciatīvas. Savukārt, attiecībā uz pārējo Likuma 19. panta otrās daļas 7. punktā minēto darbību īstenošanu, proti elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju un zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas produktu cauruļvadu ierīkošanu, kā arī elektrisko tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju ierīkošanai, ja tās nav paredzētas atkrastes vēja parka savienošanai ar elektroenerģijas pārvades sistēmu, saglabāta iespēja Ministru kabineta rīkojumu par laukuma jūrā noteikšanu sagatavot, pamatojoties uz personas iesniegumu.
Atbildīgā ministrija, kas sagatavo attiecīgu rīkojumu par atļaujas vai licences laukuma noteikšanu jūrā elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju, elektrisko tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju un zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas produktu cauruļvadu, ierīkošanai, ir noteikta noteikumos Nr. 631.
Atbildīgā ministrija, kas sagatavo attiecīgu rīkojumu par atļaujas vai licences laukuma noteikšanu jūrā elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju, elektrisko tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju un zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas produktu cauruļvadu, ierīkošanai, ir noteikta noteikumos Nr. 631.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra noteikumi Nr. 719 “Publisko ūdeņu nomas noteikumi” neregulē jūras piekrastes ūdeņu iznomāšanu, bet tikai jūras piekrastes sauszemes daļas iznomāšanu, līdz ar to nav pilnībā attiecināmi uz atļauju izsniegšanu piekrastes ūdeņos, kā tas noteikts Likuma 19. panta divi prim daļā. Tādējādi jūras piekrastes ūdeņi netiks izmantoti kāda pakalpojuma sniegšanai, bet būvju būvniecībai šajos ūdeņos uz gultnes jeb zemes zem šiem ūdeņiem, attiecīgi skatot jūras piekrastes ūdeņu gultni kā neapbūvētu zemesgabalu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Likuma 19. panta divi prim daļā minētās atļaujas nodibina personu tiesību būvēt un ekspluatēt būves tūrisma un rekreācijas vajadzībām jūras piekrastes ūdeņos, publisko ūdeņu nomas tiesiskais regulējums nav pilnīgs. Attiecīgi, piemērojot atļaujas izsniegšanai publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, iespējams precīzāk noteikt tiesisko attiecību regulējumu starp pusēm saistībā ar būvēm, kuras būvētas, pamatojoties uz nomas līgumu. Turklāt inženierbūvju I un II grupā var būt pēc sava veida un izmaksu apmēra ļoti dažādas būves, kuras var izmantot tūrisma un rekreācijas vajadzībām. Piemērojot vienotu nomas kārtību inženierbūvēm, kuras ir saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu jūrā un inženierbūvēm piekrastes ūdeņos iespējams arī salāgot atļaujas izsniegšanas termiņu, kas atbilstoši publiskas personas mantas iznomāšanas regulējošiem normatīvajiem aktiem ir līdz 30 gadiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Personas - mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu jūrā potenciālie attīstītāji; pārvades sistēmas operators.
Nozare
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, Būvniecība
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 631 ”Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi"
Pamatojums un apraksts
Noteikumi Nr. 631 izdoti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta ceturto daļu, kurā paredzēts veikt grozījumus.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Nav iesniegti viedokļi.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība un informēšana nodrošināta 2023. gada septembrī, nosūtot likumprojektu nozarei viedokļa sniegšanai, kā arī ievietojot projektu sabiedriskai apspriedei tiesību aktu projektu publiskajā portālā: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi