Anotācija

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir noteikuši vairāki smagi vardarbības gadījumi un personu dzīvība ir tikusi apdraudēta, kad šķietami drošā vidē - izglītības iestādē - ir norisinājušies konflikti, kuros ir cietuši gan izglītojamie, gan pedagogi. Šādu situāciju cēlonis ir bijis gan tas, ka izglītojamais izglītības iestādē ir ienesis bīstamus priekšmetus, gan tas, ka nav notikusi pienācīga sadarbība starp izglītojamā vecākiem un izglītības iestādi, kā rezultātā izglītības iestādes rīcībā nav bijusi visa nepieciešamā informācija, lai nodrošinātu izglītojamā veselības stāvoklim atbilstošu izglītības procesa īstenošanas veidu. Kaut arī pašreiz normatīvie akti jau abas minētās jomas regulē, tomēr faktiskās situācijas izglītības iestādēs liecina, ka nepieciešams papildus  tiesiskais regulējums, kas risinātu minētās situācijas.
Primāri par izglītojamā drošību un veselību izglītības iestādē ir atbildīgs tās vadītājs. Izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs arī par to, lai izglītības iestādē būtu izstrādāti un tiktu ievēroti izglītības iestādes iekšējās kārtības un drošības noteikumi, kuros cita starpā tiek ietverts konkrēts regulējums drošības nodrošināšanai izglītības iestādē. MK noteikumi Nr.474 nosaka, ka izglītības iestādes vadītājs nodrošina izglītojamo drošību izglītības iestādē un tās organizētajos vai atbalstītajos pasākumos, tai skaitā gadījumos, ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, nodrošina, lai izglītības iestādē netiktu ienesti un demonstrēti ieroči, munīcija vai speciālie līdzekļi (izņemot Ieroču aprites likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, ja tas saistīts ar izglītības programmas īstenošanu, kā arī Nacionālo bruņoto spēku izglītības iestādēs īstenotās nodarbības), ziņo pašvaldības policijai vai Valsts policijai, pašvaldības sociālajam dienestam, kā arī vecākiem un dibinātājam (izņemot valsts dibinātu izglītības iestādi), ja ir saņemta informācija vai rodas aizdomas, ka izglītojamais iegādājies, ienesis, lietojis, glabājis, izplatījis vai pamudinājis lietot izglītības iestādē, tās teritorijā vai izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos atkarību izraisošas vielas, ieročus, munīciju vai speciālos līdzekļus. Vienlaicīgi MK noteikumi Nr.474 nenosaka rīcību gadījumos, kad ir  saņemta informācija vai ir aizdomas par iespējamiem drošības apdraudējumiem, un būtu nepieciešams rīkoties nekavējoties. Šobrīd nav noteikts regulējums rīcībai, ja ir aizdomas par to, ka pie izglītojamā, iespējams, atrodas aizliegtas, bīstamas vielas vai priekšmeti, kas var apdraudēt izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu dzīvību vai veselību. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt konkrētu rīcību šādos gadījumos, nosakot tiesības pieprasīt uzrādīt un pārbaudīt izglītojamā personīgās mantas un ierobežotu izglītojamā pārvietošanos, lai kliedētu bažas par riskiem vai šos riskus novērstu.
Tāpat jāmin, ka izglītības vidē ir sastopami vardarbības gadījumi, kurus bieži vien ir ietekmējuši notikumi ārpus izglītības iestādes, piemēram mainījušies apstākļi ģimenē, vai ir uzsākts nepieciešamais medikamentu lietošanas kurss u.c. Lai arī jau šobrīd tiesiskais regulējums nosaka, ka vecākiem ir jāinformē izglītības iestādes vadītājs par izglītojamā veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, taču ikdienas praksē novērojams, ka izpratne par informācijas sniegšanas veidu, apjomu un saturu ir ārkārtīgi dažāda. Ir novērotas situācijas, ja izglītības iestādes vadītājam būtu bijusi pilnīga informācija par izglītojamā veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, iespējams vardarbības gadījumi būtu novēršami.
Turklāt jāatzīmē, ka gadījumos, kad izglītojamais maina izglītības iestādi uz citu, neviens normatīvais akts nenosaka, ka iepriekš sniegtā informācija par izglītojamā veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, tiek nodota nākamajai izglītības iestādei, tādējādi radot risku, ka izglītojamam netiek nodrošināti  nepieciešamie atbalsta pasākumi,  uzsākot izglītības procesu citā izglītības iestādē. Ņemot vērā  minēto, jānosaka kārtība, kādā izglītības iestādē iesniedzama informācija par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, un iesniedzamās informācijas apjomu, kā arī nosacījumus atbilstošas atzīmes par saņemto informāciju izdarīšanai VIIS un atcelšanai, tādējādi nodrošinot, ka minētā informācija pēctecīgi ir pieejama arī nākamajai izglītības iestādei.
 

Ievērojot minēto, kā arī to, ka izglītojamo drošības un veselības jautājumus regulē MK noteikumi Nr.474, paredzēts  Izglītības likuma 14. panta 21.² un 21.³ punktā minēto regulējumu ietvert jau spēkā esošajā regulējumā, izdarot grozījumus MK noteikumos Nr.474.
Noteikumu projekts precizē izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas pienākumu informēt par gadījumu, ja ir saņemta informācija vai rodas aizdomas, ka izglītojamais iegādājies, ienesis, lietojis, glabājis, izplatījis vai pamudinājis lietot izglītības iestādē, tās teritorijā vai izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos atkarību izraisošas vielas, ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus vai citus priekšmetus, kas apdraud vai var apdraudēt viņa vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību. Primāri informēšanas pienākums attiecas uz pašvaldības policiju vai Valsts policiju un nepilngadīgā izglītojamā vecākiem. Nepieciešamības gadījumā tiek informēts arī pašvaldības sociālais dienests un izglītības iestādes dibinātājs (izņemot valsts dibinātu izglītības iestādi). Ja nepilngadīgā izglītojamā vecākiem nebūs iespējams sazināties, izglītības iestādei ir jārīkojas, ievērojot bērna labākas intereses, tostarp sadarbojoties ar izglītības iestādes dibinātāju / pašvaldību un valsts vai pašvaldības policijas pārstāvjiem (ja nepieciešams), rodot bērna interesēm labāko risinājumu.
Noteikumu projekts precizē izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas pienākumu nekavējoties pieņemt lēmumu par nepieciešamību ierobežot izglītojamā pārvietošanos, ja nepilngadīgais izglītojamais izglītības iestādē vai tās organizētajos vai atbalstītajos pasākumos apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona pieprasa uzrādīt un pārbauda izglītojamā personīgās mantas, kā arī ierobežo izglītojamā pārvietošanos, ja tiek saņemta informācija vai rodas aizdomas, ka izglītojamais ienesis izglītības iestādē, tās teritorijā vai izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos bīstamas vielas vai priekšmetus, kā arī cita izglītojamā vai izglītības iestādes darbinieka rīcību šādos gadījumos.
Saskaņā ar Izglītības likuma 30.pantu izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par normatīvo aktu ievērošanu. Izglītības likuma 22.¹ pants nosaka, ka "izglītības iestāde pamattiesības — tiesības uz privātās dzīves  neaizskaramību un pārvietošanās brīvību, ir tiesīga ierobežot, ciktāl tas nepieciešams apdraudējuma novēršanai".
Ņemot vērā minēto, darbības, kuras tiks veiktas Noteikumu projekta ietvaros, jāīsteno likumā noteikto aprobežojumu ietvaros. 
Saņemot informāciju un to izvērtējot, izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona pieņem atbilstošu lēmumu. Minēto lēmumu paziņo izglītojamam un nepilngadīgā izglītojamā vecākiem, tostarp izskaidrojot pārvietošanās ierobežojuma būtību, norādot atrašanās vietu, un personīgo mantu pārbaudes būtību, kā arī pieprasa izglītojamam uzrādīt personīgās mantas. Personīgo mantu pārbaude un pārvietošanās ierobežošana veicama, ievērojot izglītojamā privātumu, piemēram, nodrošinot citu telpu vai vietu, cieņpilnu attieksmi un komunikāciju. Izglītojamam izteiktais aicinājums uzrādīt personīgās mantas (piemēram, somu, apģērbu un apavus, neatkarīgi no izglītojamā atrašanās vietas, piemēram, ienākot izglītības iestādē, atrodoties mācību telpā vai garderobē) ir nošķirams no izglītojamā personīgo mantu un ķermeņa pārmeklēšanas, kas neietilpst šo noteikumu tvērumā.  Izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona ir tiesīga, brīdinot izglītojamo, izglītojamā uzrādīto personīgo mantu pārbaudi dokumentēt, izmantojot video un skaņas fiksācijas ierīci.
Par izglītojamā uzrādīto personīgo mantu pārbaudes rezultātu vadītājs vai viņa pilnvarota persona sastāda aktu. Vienu akta eksemplāru izsniedz izglītojamam vai nepilngadīgā izglītojamā vecākiem, otru – uzglabā izglītības iestādē, trešo – šo noteikumu 30.punktā minētajā gadījumā nodod pašvaldības policijai vai Valsts policijai.
Ja mantu pārbaude tiek dokumentēta, izmantojot video un skaņas fiksācijas ierīci, tad tas norādāms pārbaudes aktā un šī fiksācija iesniedzama pašvaldības policijai vai Valsts policijai.
Ja izglītojamā uzrādīto personīgo mantu pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka izglītojamais ienesis bīstamas vielas vai priekšmetus, izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona informē par to pašvaldības policiju vai Valsts policiju un nepilngadīgā izglītojamā vecākus, nodrošina pie izglītojamā atrasto bīstamo vielu vai priekšmetu izņemšanu un uzglabāšanu, kā arī izglītojamā uzraudzību līdz pašvaldības policijas vai Valsts policijas ierašanās brīdim. Lai gan minētais ierobežojums ir samērīgs un primāri vērsts uz izglītojamo un izglītības iestādes darbinieku drošības, veselības vai dzīvības nodrošināšanu, izvērtējot konkrēto situāciju, izglītojamam var tikt nodrošināta arī izglītības apguve. 
Ja izglītojamais nepiekrīt savu personīgo mantu uzrādīšanai un pārbaudei, izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarotā persona informē nepilngadīgā izglītojamā vecākus un pašvaldības policiju vai Valsts policiju, norādot saņemto informāciju, ka izglītojamais iespējams ienesis izglītības iestādē, tās teritorijā vai izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos bīstamas vielas vai priekšmetus, un izglītojamais ir atteicies uzrādīt personīgās mantas. Izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarotā persona nodrošinās izglītojamā uzraudzību līdz pašvaldības policijas vai Valsts policijas ierašanās brīdim. Šajā laikā, ja iespējams, izglītojamam tiek nodrošināta izglītības programmas apguve.
Attiecībā uz izglītības iestādē iesniedzamo informācija par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, Noteikumu projekts nosaka (tai skaitā precizējot arī attiecībā uz informāciju, kas sniedzama atbilstoši spēkā esošajām normām MK noteikumos Nr.474), ka izglītojamais vai nepilngadīgā izglītojamā vecāki sniedz šādu informāciju:
1) par nepieciešamo uztura korekciju saskaņā ar ārstniecības personas rakstveida norādījumiem, ja izglītojamam ir ārsta apstiprināta diagnoze, kuras dēļ nepieciešama uztura korekcija;
2) par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem izglītojamam ar hronisku saslimšanu atbilstoši ārstējošā ārsta ieteikumiem;
3) par izglītojamam nepieciešamo fizisko aktivitāšu pielāgošanu mācībām atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem (ja tādi ir saņemti);
4) par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, tostarp ietekmēt izglītojamā uzvedību;
5) par izmaiņām jebkuros no minētajiem apstākļiem.
Izglītības likuma 1.pantā ir noteikts, ka izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību.
Attiecībā uz Noteikumu projekta 35.2.apakšpunktā minētajiem citiem apstākļiem, ņemams vērā normatīvajos aktos noteiktais. Izglītības likuma 58.pantā ir noteikts vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām. Vecāki (personas, kas realizē aizgādību) ir atbildīgi par savlaicīgas informācijas sniegšanu par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantā ir noteikts bērnu tiesību un interešu prioritātes princips. Šā panta otrā daļa paredz, ka ikvienai personai jānodrošina bērna tiesības un intereses, kā arī jāievēro bērna labākās intereses visās darbībās, kas tieši vai netieši skar vai var skart bērnu:
1) novērtējot jebkuru ar bērnu saistītu gadījumu;
2) rīkojoties jebkādā ar bērnu saistītā lietā;
3) pieņemot jebkuru lēmumu saistībā ar bērnu.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta otrajā prim daļā ietvertais veicamo pasākumu kopums, nosakot bērna labākas intereses nav izsmeļošs – tas paredz nodrošināt arī citus bērna attīstībai un labklājībai nozīmīgus apstākļus.
Līdz ar to sniegtās informācijas izsmeļoša saraksta vai uzskaitījuma veidošana būtu tiešā pretrunā ar Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto.
Izglītības iestādes vadītājs izvērtē saņemto informāciju un pieņem lēmumu iekļaut VIIS attiecīgu atzīmi, norādot laikposmu, kurā šī atzīme ir spēkā, kā arī nodrošina minētās atzīmes aktualizēšanu vai atcelšanu nekavējoties, ja mainās apstākļi, kas bija par pamatu atzīmes iekļaušanai VIIS.
Vecākiem ir pienākums un tiesības sniegt jebkādu informāciju atbilstoši Noteikumu projekta 35.2.apakšpunktā minētajiem citiem apstākļiem, kurus vecāki uzskata par tādiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu, tostarp ietekmēt izglītojamā uzvedību. Piemēram, par izglītojamā psiholoģisko vai emocionālo stāvokli, speciālām vajadzībām, un tās ietekmējošiem lietojamiem medikamentiem, sadzīviskiem, ģimeniskiem, sociāliem apstākļiem.
Izglītības iestādes vadītājam, saņemot no izglītojamā vecāka informāciju par apstākļiem, kuriem ir nozīmē izglītojamā mācību procesā, tāpat kā līdz šim ir jāveic pedagoģiskais vērtējums. Ikviena pedagoga pamatkompetencē ietilpst prasme vērtēt informāciju un pieņemt pedagoģiski pamatotu lēmumu, izvērtējot saņemtās informācijas būtību, nozīmi un iespējamu ietekmi uz izglītojamo un mācību procesu, kā arī izlemt, kad konkrēta situācija ir mainījusies un attiecīgi VIIS izdarītai atzīmei vairs nav nozīmes. Tādējādi izglītības iestādes vadītājam ir jāspēj apzināties un vērtēt, ka ikviens apstāklis var ietekmēt izglītojamo, vai viņa spējas mācīties, t.sk. izglītības apguves procesu kopumā, kā arī, kad šis apstāklis zaudēs savu aktualitāti. 
Piemēram, iestādes vadītājs, saņemot informāciju no izglītojamā vecāka, ka izglītojamajam rada trauksmi skaļi trokšņi, izvērtēs šo informāciju, attiecīgi veiks atzīmi VIIS un lems par nepieciešamo rīcību, tai skaitā informēs attiecīgo izglītības iestādes personālu.
Turklāt veiktā atzīme VIIS, būs pieejama arī citai izglītības iestādei, gadījumos, ja notiek izglītības iestādes maiņa, tādējādi būs iespējama informācijas nodošana no vienas izglītības iestādes uz citu.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka vadītājs izvērtē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim sniegto informāciju par veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu, un pieņem lēmumu par atzīmes veikšanu VIIS. 
Saskaņā ar Izglītības likuma 30.pantu izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību, t.sk., par normatīvo aktu ievērošanu. Izglītības iestādes vadītājam ir jānodrošina, ka izglītojamā vecāka sniegtā informācija tiek apstrādāta, t.sk. glabāta, ievērojot fizisko personu datu apstrādi un dokumentu pārvaldību regulējošo normatīvo aktu prasības.
Saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmajā daļā noteikto izglītības iestāde darbojas saskaņā ar tās nolikumu, kuru apstiprina izglītības iestādes dibinātājs. Nolikumā ir noteikta iestāde vai pārvaldes amatpersona, kurai privātpersona, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, var apstrīdēt iestādes izdotu  administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Minētais arī ir attiecināms uz izglītības iestādes darbību tiesiskuma izvērtēšanas kārtību konkrētajā jomā.