22-TA-1768: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 26. marta rīkojumā Nr. 160 "Par Latvijas dalību Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 26. marta rīkojumā Nr. 160 "Par Latvijas dalību Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT"" (turpmāk – Rīkojuma projekts) izstrādāts, lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas akadēmiskā tīkla GEANT (Gigabit European Academic Network – Gigabitu datu pārraides ātruma Eiropas akadēmiskais tīkls) (turpmāk – GEANT tīkls) projektā līdz 2027.gada 31.decembrim.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Latvijas akadēmiskais pamattīkls (LAT) nodrošina zinātnisko datu transportu starp zinātniskajām institūcijām un augstskolām vienotā, autonomā, aizsargātā datu tīklā, kā arī pieslēgumu starptautiskajam internetam un Eiropas akadēmiskajam tīklam GEANT. Lai nodrošinātu LAT darbību, nepieciešams tiesiskais regulējums GEANT tīkla finansējumam nākamajam periodam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2015.gada 26.marta rīkojums Nr. 160 “Par Latvijas dalību GEANT tīklā no 2015.gada 1.maija” (turpmāk – Rīkojums) nosaka Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – ministrija) no 2015. gada 1. maija pārstāvēt Latviju Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT un noteikt, ka Latvijas Universitāte (turpmāk - LU) nodrošina GEANT tīkla pieslēgumu Latvijas zinātniskajām, izglītības, kultūras un mākslas iestādēm, kā arī komersantiem, saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem. LAT nodrošina liela apjoma zinātnisko datu transportu starp zinātniskajām institūcijām un augstskolām vienotā, autonomā, aizsargātā datu tīklā, kā arī pieslēgumu starptautiskajam internetam un Eiropas zinātniskajam akadēmiskajam tīklam GEANT, kurš savieno 20 NREN (NREN - Akadēmiskā datu tīkla savienojuma punkts) punktus visā Latvijā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr.109 “Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.2.apakšaktivitāti "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai"” (turpmāk – noteikumi Nr.109) 2.punktu 2.1.1.3.2.apakšaktivitātes mērķis ir izveidot nākamās paaudzes datu pārraides tīklu zinātniskās darbības nodrošināšanai, lai iesaistītos vienotajā Eiropas akadēmiskajā tīklā, un uzlabot informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās. Saskaņā ar noteikumi Nr.109 3.punktu apakšaktivitātes mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 14.punktā minētās darbības un nodrošinot šāda iznākuma rādītāja sasniegšanu – izveidots viens nacionālas nozīmes LAT zinātniskās darbības un pētniecības nodrošināšanai. Ja Latvija nevarēs nodrošināt pieslēgumu GEANT tīklam, zudīs jēga LAT, jo nevarēs nodrošināt savienojumus ar pārējiem Eiropas nacionālajiem zinātnes un akadēmiskajiem tīkliem. GEANT tīkls ir visas Eiropas tīkls zinātnes, pētniecības un izglītības atbalstam, kas savstarpēji savieno Eiropas nacionālo valstu līmeņa akadēmiskos tīklus, un tādēļ tas ir neatņemama Eiropas pētniecības telpas sastāvdaļa un tam nav alternatīvas.
Latvijas pārstāvība GEANT tīklā
Kopš 1992. gada vēsturiski LU Matemātikas un informātikas institūts (turpmāk - LU MII) nodrošina iespēju Latvijas zinātniskajām iestādēm pieslēgties internetam, bet kopš 2000.gada GEANT, kad ES visu akadēmisko tīklu sadarbību apvienoja zem viena projekta. 2015.gadā, izveidojot LAT, GEANT pakalpojumu pārvaldību nodrošina ministrija, bet GEANT savienojuma pakalpojumu nodrošina LU MII. Savienojumu ar GEANT nodrošina 20 NREN punkti visā Latvijā, kas izvietoti Latvijas lielākajās augstskolās un zinātniskajos institūtos.
LU, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 26.marta rīkojums Nr.160 “Par Latvijas dalību Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT” 1.punktu, 2015.gada 14.maijā noslēdza pilnvarojuma līgumu ar LU aģentūru “Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas Institūts” un pilnvaroja LU MII veikt šādus uzdevumus:
1) nodrošināt pieslēgumu Eiropas akadēmiskajam tīklam GEANT Latvijas zinātniskajām, izglītības, kultūras un mākslas iestādēm, kā arī komersantiem, saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem;
2) parakstīt GN5 projektu konsorcija Līgumu (Consorcium agreement related to GN4) un pievienošanās aktu Ietvara Partnerības līgumam (Framework Partnership Agreement);
3) saistībā ar augstāk minēto:
3.1. sniegt paskaidrojumu un paziņojumus;
3.2. uzrādīt, iesniegt un saņemt dokumentus;
3.3. parakstīties un nokārtot visas nepieciešamās formalitātes.
Tādējādi, Rīkojuma 1.punktā noteiktais uzdevums LU nodrošināt GEANT tīkla pieslēgumu tika veikts, piesaistot arī LU MII.
GEANT veido e-infrastruktūras mugurkaulu kopīgajai zinātnes un pētījumu infrastruktūrai – Eiropas Pētniecības telpai (ERA) – un kalpo par pamatu citu Eiropas pētniecības infrastruktūru (ERI) veidošanā. Latvijas Akadēmiskais Datu tīkls savieno 24 tā aktīvus lietotājus – zinātniskās institūcijas un mācību iestādes, nodrošinot Akadēmiskā datu tīkla pamatpakalpojumus: datu un interneta savienojumu ar ātrumu līdz 10 Gb/sek, datu savienojumu ar GEANT (LU MII) un Datu centru 100 Gb/sek, Akadēmiskā datu centra resursu izmantošanu, izvietojot partnerinstitūciju iekārtas Akadēmiskā datu centra aparatūras statnēs, nodrošinot to nepieciešamos datu un elektroenerģijas savienojumus, nepārtrauktu to darbību un monitoringu.
GEANT tīkla asociācija ir izveidota 2014.gada 7.oktobrī, apvienojot Apvienotajā Karalistē reģistrēto kompāniju DANTE Ltd, asociāciju TERENA[1] un starptautiskos un nacionālos zinātnes un izglītības tīklus. GEANT tīkla asociāciju pārvalda tās biedri. GEANT tīkla asociācijas biedri ir 36 Eiropas nacionālie zinātnes un akadēmiskie tīkli, kā arī NORDUnet, kas reprezentē piecu ziemeļvalstu (Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Islandes) intereses.
GEANT tīkla asociācijas izveides galvenais mērķis ir nodrošināt GEANT tīkla vienotu pārvaldību, efektīvāku darba organizāciju, elastīgāku resursu izlietošanu un daudz visaptverošāku biedru pārstāvību asociācijā. GEANT tīkla asociācijas uzdevumi ir attīstīt un sniegt moderno tīklu, informācijas un saistītās elektroniskās infrastruktūras (e-infrastruktūras) pakalpojumus tās biedriem. Tiek nodrošināta GEANT tīkla projektu koordinācija starp GEANT tīkla asociācijas biedriem un iesaistītajām organizācijām, iekļaujot pētniecību un izglītību Eiropas un pasaules līmenī.
GEANT tīkla asociācijas galvenais pārvaldības orgāns ir Ģenerālā asambleja, kuru sasauc ne retāk, kā divas reizes gadā. Ģenerālās asambleja sastāv no 36 patstāvīgajiem biedriem un viena pārstāvošā biedra – NORDUnet. Ģenerālās asamblejas biedri ievēl Direktoru valdi (septiņi līdz deviņi pārstāvji), kas pārvalda un administrē GEANT tīkla asociāciju. Ģenerālajā asamblejā pārstāvošajiem biedriem ir atšķirīgas balsu skaita kategorijas, kas ir balstītas uz valsts iekšzemes kopproduktu.
Lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas savienības programmas "Apvārsnis Eiropa" projektā "GN5" [2] no 2023.gada līdz 2027.gadam un LAT darbību atbilstoši noteikumiem Nr.109, nepieciešams noteikt tiesisko regulējumu GEANT tīkla finansējumam nākamajam periodam līdz 2027.gada 31.decembrim. GEANT tīkls ir izveidojis 100 G/sek interneta datu pieslēgumu ar Latviju Eiropas akadēmiskajā tīklu un nodrošinās tā darbību līdz 2035.gadam. Rīkojums un Rīkojuma projekts ir saistīts ar Ministru kabineta 2015.gada 26.maija noteikumiem Nr.259 “Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā”, jo tas paredz programmas "Apvārsnis Eiropa" projektu finansēšanu. "Apvārsnis Eiropa" programma” izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību XIX sadaļas - PĒTNIECĪBA, TEHNOLOĢIJAS ATTĪSTĪBA UN KOSMOSS, un pamatojums programmai ir attiecīgi šā līguma 173. panta 3. punkts, 182. panta 1. punkts, 183. pants un 188. panta otrā daļa, kas pamato Apvārsnis Eiropa izveidi [3] un Latvijas dalību tajā. Ministrija pilnvaroja LU MII parakstīt Partnerības Līgumu Eiropas Savienības Projektā Nr. 101055563 laika periodam 01.02.2022-31.12.2027, akronīms GEANT2027, uzsaukumā HORIZON-INFRA-2021-NET-01-FPA (Network connectivity in Research and Education - Enabling collaboration without boundaries ). Tā ir vienošanās ar Eiropas Komisiju uz pieciem gadiem un nosaka, kādi mērķi GEANT tīkla konsorcijam jāsasniedz GEANT tīkla projektu ietvaros līdz 2027.gadam ieskaitot.
[1] TERENA (Trans-European Research and Education Networking Association) ir galvenā datortīklu un interneta attīstības asociācija Eiropā.
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32021R0695&from=EN
[3]Kompānija nodrošina GEANT sasaisti ar citiem starptautiskajiem akadēmiskajiem tīkliem, uzturot Dante World Service (DWS) pieslēgumu. DANTE (Delivery of Advanced Network Technology to Europe) – bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas plāno, veido un pārvalda attīstītus sakaru tīklus (datu komunikāciju infrastruktūru) zinātnes un izglītības vajadzībām. Tās īpašnieks ir 43 valstu NREN-i (National Research and Education Networks).
EduGAIN un Eduroam ir GEANT nodrošināti servisi.
Latvijā EduGAIN infrastruktūras serviss LAIFE (Latvian Academic Identity Federation) ieviešana tika uzsākta 2012. gadā. Pašlaik, lai varētu nodrošināt visu augstākās izglītības iestāžu piekļuvi EduGAIN infrastruktūrai, tiek veidoti jauni tehniskie risinājumi datu apmaiņas nodrošināšanai starp augstskolām un LAIFE (t.sk., identifikācijas nodrošināšana jeb IdP, IdP tehniskā plānošana, IdP sākotnējā konfigurācija atbilstoši EduGAIN prasībām, jaunu IdP pieslēgšana LAIFE federācijai).
Saskaņā ar Rīkojuma 1.punktā noteikto LU nodrošina GEANT tīkla pieslēgumu, sākotnēji neizdalot atsevišķus EduGAIN un Eduroam pakalpojumus. Attīstoties GEANT tīkla pieslēguma tehniskajiem risinājumiem un drošības prasībām, no GEANT tīkla tika nodalīti EduGAIN un Eduroam pakalpojumi, kurus turpināja nodrošināt LU. Tādējādi ir nepieciešams precizēt Rīkojuma 1.punktu, nosakot gan pašus pakalpojumus, gan to sniedzējus.
EduGAIN ļauj apmainīties ar identitāšu datiem starp federācijām, piedāvājot starpsavienojumu slāni aplikācijām, ļaujot tām piedāvāt starpfederāciju servisus to dalībniekiem. Ar metadatiem var apmainīties, neizmantojot EduGAIN federācijas, taču tieši EduGAIN standartizē šo sistēmu un dod iespēju visiem šīs sistēmas dalībniekiem apmainīties ar lietotāju identitātēm vienam ar otru. EduGAIN savieno valstu federācijas, apmainoties ar SAML2.0 ziņojumiem, kas tiek pārsūtīti pa dinamiskiem, uzticamiem savienojumiem SAML2.0 metadatiem saprotamā veidā.
Eduroam (education roaming) ir drošs vispasaules viesabonēšanas pieejas serviss, ko izstrādā un attīsta izglītības un zinātnes kopiena. Eduroam sistēma ļauj tajā iekļautajiem studentiem, zinātniekiem un citiem augstākās izglītības un zinātnes darbiniekiem piekļūt interneta resursiem gan savas organizācijas tīklam drošā veidā, gan apmeklējot citus Eduroam sistēmā iesaistīto institūciju tīklus. Latvijā LU uztur valsts top līmeņa Eduroam servisu. Pašreiz Eduroam ir ieviests LU, RTU, RSU un LU MII.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr.109 “Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.2.apakšaktivitāti "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai"” (turpmāk – noteikumi Nr.109) 2.punktu 2.1.1.3.2.apakšaktivitātes mērķis ir izveidot nākamās paaudzes datu pārraides tīklu zinātniskās darbības nodrošināšanai, lai iesaistītos vienotajā Eiropas akadēmiskajā tīklā, un uzlabot informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās. Saskaņā ar noteikumi Nr.109 3.punktu apakšaktivitātes mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 14.punktā minētās darbības un nodrošinot šāda iznākuma rādītāja sasniegšanu – izveidots viens nacionālas nozīmes LAT zinātniskās darbības un pētniecības nodrošināšanai. Ja Latvija nevarēs nodrošināt pieslēgumu GEANT tīklam, zudīs jēga LAT, jo nevarēs nodrošināt savienojumus ar pārējiem Eiropas nacionālajiem zinātnes un akadēmiskajiem tīkliem. GEANT tīkls ir visas Eiropas tīkls zinātnes, pētniecības un izglītības atbalstam, kas savstarpēji savieno Eiropas nacionālo valstu līmeņa akadēmiskos tīklus, un tādēļ tas ir neatņemama Eiropas pētniecības telpas sastāvdaļa un tam nav alternatīvas.
Latvijas pārstāvība GEANT tīklā
Kopš 1992. gada vēsturiski LU Matemātikas un informātikas institūts (turpmāk - LU MII) nodrošina iespēju Latvijas zinātniskajām iestādēm pieslēgties internetam, bet kopš 2000.gada GEANT, kad ES visu akadēmisko tīklu sadarbību apvienoja zem viena projekta. 2015.gadā, izveidojot LAT, GEANT pakalpojumu pārvaldību nodrošina ministrija, bet GEANT savienojuma pakalpojumu nodrošina LU MII. Savienojumu ar GEANT nodrošina 20 NREN punkti visā Latvijā, kas izvietoti Latvijas lielākajās augstskolās un zinātniskajos institūtos.
LU, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 26.marta rīkojums Nr.160 “Par Latvijas dalību Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT” 1.punktu, 2015.gada 14.maijā noslēdza pilnvarojuma līgumu ar LU aģentūru “Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas Institūts” un pilnvaroja LU MII veikt šādus uzdevumus:
1) nodrošināt pieslēgumu Eiropas akadēmiskajam tīklam GEANT Latvijas zinātniskajām, izglītības, kultūras un mākslas iestādēm, kā arī komersantiem, saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem;
2) parakstīt GN5 projektu konsorcija Līgumu (Consorcium agreement related to GN4) un pievienošanās aktu Ietvara Partnerības līgumam (Framework Partnership Agreement);
3) saistībā ar augstāk minēto:
3.1. sniegt paskaidrojumu un paziņojumus;
3.2. uzrādīt, iesniegt un saņemt dokumentus;
3.3. parakstīties un nokārtot visas nepieciešamās formalitātes.
Tādējādi, Rīkojuma 1.punktā noteiktais uzdevums LU nodrošināt GEANT tīkla pieslēgumu tika veikts, piesaistot arī LU MII.
GEANT veido e-infrastruktūras mugurkaulu kopīgajai zinātnes un pētījumu infrastruktūrai – Eiropas Pētniecības telpai (ERA) – un kalpo par pamatu citu Eiropas pētniecības infrastruktūru (ERI) veidošanā. Latvijas Akadēmiskais Datu tīkls savieno 24 tā aktīvus lietotājus – zinātniskās institūcijas un mācību iestādes, nodrošinot Akadēmiskā datu tīkla pamatpakalpojumus: datu un interneta savienojumu ar ātrumu līdz 10 Gb/sek, datu savienojumu ar GEANT (LU MII) un Datu centru 100 Gb/sek, Akadēmiskā datu centra resursu izmantošanu, izvietojot partnerinstitūciju iekārtas Akadēmiskā datu centra aparatūras statnēs, nodrošinot to nepieciešamos datu un elektroenerģijas savienojumus, nepārtrauktu to darbību un monitoringu.
GEANT tīkla asociācija ir izveidota 2014.gada 7.oktobrī, apvienojot Apvienotajā Karalistē reģistrēto kompāniju DANTE Ltd, asociāciju TERENA[1] un starptautiskos un nacionālos zinātnes un izglītības tīklus. GEANT tīkla asociāciju pārvalda tās biedri. GEANT tīkla asociācijas biedri ir 36 Eiropas nacionālie zinātnes un akadēmiskie tīkli, kā arī NORDUnet, kas reprezentē piecu ziemeļvalstu (Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Islandes) intereses.
GEANT tīkla asociācijas izveides galvenais mērķis ir nodrošināt GEANT tīkla vienotu pārvaldību, efektīvāku darba organizāciju, elastīgāku resursu izlietošanu un daudz visaptverošāku biedru pārstāvību asociācijā. GEANT tīkla asociācijas uzdevumi ir attīstīt un sniegt moderno tīklu, informācijas un saistītās elektroniskās infrastruktūras (e-infrastruktūras) pakalpojumus tās biedriem. Tiek nodrošināta GEANT tīkla projektu koordinācija starp GEANT tīkla asociācijas biedriem un iesaistītajām organizācijām, iekļaujot pētniecību un izglītību Eiropas un pasaules līmenī.
GEANT tīkla asociācijas galvenais pārvaldības orgāns ir Ģenerālā asambleja, kuru sasauc ne retāk, kā divas reizes gadā. Ģenerālās asambleja sastāv no 36 patstāvīgajiem biedriem un viena pārstāvošā biedra – NORDUnet. Ģenerālās asamblejas biedri ievēl Direktoru valdi (septiņi līdz deviņi pārstāvji), kas pārvalda un administrē GEANT tīkla asociāciju. Ģenerālajā asamblejā pārstāvošajiem biedriem ir atšķirīgas balsu skaita kategorijas, kas ir balstītas uz valsts iekšzemes kopproduktu.
Lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas savienības programmas "Apvārsnis Eiropa" projektā "GN5" [2] no 2023.gada līdz 2027.gadam un LAT darbību atbilstoši noteikumiem Nr.109, nepieciešams noteikt tiesisko regulējumu GEANT tīkla finansējumam nākamajam periodam līdz 2027.gada 31.decembrim. GEANT tīkls ir izveidojis 100 G/sek interneta datu pieslēgumu ar Latviju Eiropas akadēmiskajā tīklu un nodrošinās tā darbību līdz 2035.gadam. Rīkojums un Rīkojuma projekts ir saistīts ar Ministru kabineta 2015.gada 26.maija noteikumiem Nr.259 “Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā”, jo tas paredz programmas "Apvārsnis Eiropa" projektu finansēšanu. "Apvārsnis Eiropa" programma” izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību XIX sadaļas - PĒTNIECĪBA, TEHNOLOĢIJAS ATTĪSTĪBA UN KOSMOSS, un pamatojums programmai ir attiecīgi šā līguma 173. panta 3. punkts, 182. panta 1. punkts, 183. pants un 188. panta otrā daļa, kas pamato Apvārsnis Eiropa izveidi [3] un Latvijas dalību tajā. Ministrija pilnvaroja LU MII parakstīt Partnerības Līgumu Eiropas Savienības Projektā Nr. 101055563 laika periodam 01.02.2022-31.12.2027, akronīms GEANT2027, uzsaukumā HORIZON-INFRA-2021-NET-01-FPA (Network connectivity in Research and Education - Enabling collaboration without boundaries ). Tā ir vienošanās ar Eiropas Komisiju uz pieciem gadiem un nosaka, kādi mērķi GEANT tīkla konsorcijam jāsasniedz GEANT tīkla projektu ietvaros līdz 2027.gadam ieskaitot.
[1] TERENA (Trans-European Research and Education Networking Association) ir galvenā datortīklu un interneta attīstības asociācija Eiropā.
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32021R0695&from=EN
[3]Kompānija nodrošina GEANT sasaisti ar citiem starptautiskajiem akadēmiskajiem tīkliem, uzturot Dante World Service (DWS) pieslēgumu. DANTE (Delivery of Advanced Network Technology to Europe) – bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas plāno, veido un pārvalda attīstītus sakaru tīklus (datu komunikāciju infrastruktūru) zinātnes un izglītības vajadzībām. Tās īpašnieks ir 43 valstu NREN-i (National Research and Education Networks).
EduGAIN un Eduroam ir GEANT nodrošināti servisi.
Latvijā EduGAIN infrastruktūras serviss LAIFE (Latvian Academic Identity Federation) ieviešana tika uzsākta 2012. gadā. Pašlaik, lai varētu nodrošināt visu augstākās izglītības iestāžu piekļuvi EduGAIN infrastruktūrai, tiek veidoti jauni tehniskie risinājumi datu apmaiņas nodrošināšanai starp augstskolām un LAIFE (t.sk., identifikācijas nodrošināšana jeb IdP, IdP tehniskā plānošana, IdP sākotnējā konfigurācija atbilstoši EduGAIN prasībām, jaunu IdP pieslēgšana LAIFE federācijai).
Saskaņā ar Rīkojuma 1.punktā noteikto LU nodrošina GEANT tīkla pieslēgumu, sākotnēji neizdalot atsevišķus EduGAIN un Eduroam pakalpojumus. Attīstoties GEANT tīkla pieslēguma tehniskajiem risinājumiem un drošības prasībām, no GEANT tīkla tika nodalīti EduGAIN un Eduroam pakalpojumi, kurus turpināja nodrošināt LU. Tādējādi ir nepieciešams precizēt Rīkojuma 1.punktu, nosakot gan pašus pakalpojumus, gan to sniedzējus.
EduGAIN ļauj apmainīties ar identitāšu datiem starp federācijām, piedāvājot starpsavienojumu slāni aplikācijām, ļaujot tām piedāvāt starpfederāciju servisus to dalībniekiem. Ar metadatiem var apmainīties, neizmantojot EduGAIN federācijas, taču tieši EduGAIN standartizē šo sistēmu un dod iespēju visiem šīs sistēmas dalībniekiem apmainīties ar lietotāju identitātēm vienam ar otru. EduGAIN savieno valstu federācijas, apmainoties ar SAML2.0 ziņojumiem, kas tiek pārsūtīti pa dinamiskiem, uzticamiem savienojumiem SAML2.0 metadatiem saprotamā veidā.
Eduroam (education roaming) ir drošs vispasaules viesabonēšanas pieejas serviss, ko izstrādā un attīsta izglītības un zinātnes kopiena. Eduroam sistēma ļauj tajā iekļautajiem studentiem, zinātniekiem un citiem augstākās izglītības un zinātnes darbiniekiem piekļūt interneta resursiem gan savas organizācijas tīklam drošā veidā, gan apmeklējot citus Eduroam sistēmā iesaistīto institūciju tīklus. Latvijā LU uztur valsts top līmeņa Eduroam servisu. Pašreiz Eduroam ir ieviests LU, RTU, RSU un LU MII.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
GEANT pieslēguma nodrošināšana
Saskaņā ar Rīkojumu Latvijas dalības finansiālais nodrošinājums ir terminēts - līdz 2022.gada beigām. Lai nodrošinātu Latvijas akadēmiskā pamattīkla darbību atbilstoši noteikumiem Nr.109, nepieciešams tiesiskais regulējums GEANT tīkla finansējumam nākamajam periodam līdz 2026.gada 31.martam, bet, ņemot vērā Latvijas dalību Eiropas Savienības programmā "Apvārsnis Eiropa" projektā "GN5" periodā no 2023.gada 1.janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim un Erasmus+ iniciatīvas, nepieciešams nodrošināt GEANT pieslēgumu un tā servisus līdz 2027.gada 31.decembrim. Saskaņā ar noteikumu Nr.109 2.punktā noteikto, 2.1.1.3.2.apakšaktivitātes "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai” mērķis ir izveidot nākamās paaudzes datu pārraides tīklu zinātniskās darbības nodrošināšanai (Latvijas akadēmiskais pamattīkls), lai iesaistītos vienotajā Eiropas akadēmiskajā tīklā, un uzlabot informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās. Atbilstoši noteikumu Nr. 109 10.punktam ministrija kā projekta iesniedzējs nodrošina projekta gaitā iegūto rezultātu ilgtspēju vismaz 10 gadus pēc projekta īstenošanas beigām. Tas nozīmē, ka ministrijai ir jānodrošina iesaiste vienotajā Eiropas akadēmiskajā tīklā, kā arī jāuzlabo informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās.
Saskaņā ar Rīkojumu Latvijas dalības finansiālais nodrošinājums ir terminēts - līdz 2022.gada beigām. Lai nodrošinātu Latvijas akadēmiskā pamattīkla darbību atbilstoši noteikumiem Nr.109, nepieciešams tiesiskais regulējums GEANT tīkla finansējumam nākamajam periodam līdz 2026.gada 31.martam, bet, ņemot vērā Latvijas dalību Eiropas Savienības programmā "Apvārsnis Eiropa" projektā "GN5" periodā no 2023.gada 1.janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim un Erasmus+ iniciatīvas, nepieciešams nodrošināt GEANT pieslēgumu un tā servisus līdz 2027.gada 31.decembrim. Saskaņā ar noteikumu Nr.109 2.punktā noteikto, 2.1.1.3.2.apakšaktivitātes "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai” mērķis ir izveidot nākamās paaudzes datu pārraides tīklu zinātniskās darbības nodrošināšanai (Latvijas akadēmiskais pamattīkls), lai iesaistītos vienotajā Eiropas akadēmiskajā tīklā, un uzlabot informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās. Atbilstoši noteikumu Nr. 109 10.punktam ministrija kā projekta iesniedzējs nodrošina projekta gaitā iegūto rezultātu ilgtspēju vismaz 10 gadus pēc projekta īstenošanas beigām. Tas nozīmē, ka ministrijai ir jānodrošina iesaiste vienotajā Eiropas akadēmiskajā tīklā, kā arī jāuzlabo informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās.
Risinājuma apraksts
Valsts pārvaldes uzdevums - GEANT datu tīkla pakalpojuma nodrošināšana.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3.punktā ir noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā.
Ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra rīkojumu Nr. 738 “Par Latvijas Universitātes aģentūras “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” pārveidi” (prot. Nr. 62 11. §) Latvijas Universitātes aģentūra “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” (turpmāk - aģentūra) ir pārveidota par Latvijas Universitātes zinātnisko institūtu - atvasinātu publisku personu – “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” un nodota Latvijas Universitātes pārraudzībā.
Ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra rīkojumu Nr. 739 “Par Latvijas Universitātes zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas – “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” nolikuma apstiprināšanu”, ir apstiprināts LU MII nolikums. LU MII funkcijas ir zinātniskās darbības īstenošana, publisku pakalpojumu sniegšana informāciju tehnoloģiju un elektronisko sakaru jomā, sadarbojoties ar citām publiskām personām un privātpersonām, kā arī mērķtiecīgi īsteno informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru politikas īstenošanu valstī. LU MII minētās funkcijas veic atbilstoši vidējā termiņa darbības un ilgtermiņa attīstības stratēģijai un ikgadējam darbības plānam un gadskārtējam budžetam.
Sākotnēji, veidojot akadēmiskā tīkla projektu LU MII bija LU struktūrvienība, tāpēc pieslēguma nodrošināšana Eiropas zinātniskajam datu tīklam ar Rīkojumu tika noteikta LU. Attīstot akadēmiskā tīkla projektu, LU MII faktiski nodrošina GEANT tīkla pieslēgumu Latvijā.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pārvaldes uzdevumu var deleģēt pilnvarotai personai, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. LU MII kā pilnvarotā persona GEANT datu tīkla pakalpojuma nodrošināšanu var veikt efektīvāk turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. Latvija piedalījās Eiropas Savienības programmas "Apvārsnis 2020" projekta "GN4" ietvaros, kas bija jau noteikts Rīkojumā. Ar Eiropas komisijas atbalstu GN4-5N projektā ir ieguldīti 63 124 996,25 euro [1] zinātniskā datu tīkla izveidē Eiropā, iekļaujot Latviju tā ziemeļu lokā [2]. Latvijas akadēmiskais pamattīkls nodrošina liela apjoma zinātnisko datu transportu starp zinātniskajām institūcijām un augstskolām vienotā, autonomā, aizsargātā datu tīklā, kā arī pieslēgumu starptautiskajam internetam un Eiropas zinātniskajam akadēmiskajam tīklam GEANT, nodrošinot aizsargātu datu plūsmu augstākās izglītības un zinātniskās darbības nodrošināšanā. Ņemot vērā, ka LU MII jau ir izveidots piekļuves punkts GEANT datu tīklam GN4-5N projekta ietvaros un tas sekmīgi darbojas, līdz ar to nav alternatīvu pieslēguma veidu vai vietu Latvijas akadēmiskā tīkla pieslēgumam ar Eiropas zinātnisko datu tīklu GEANT.
Līdz ar to, ņemot vērā Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3.punktā noteikto, ka ministrija var slēgt deleģēšanas līgumu par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā un to, ka LU MII nodrošina LAT pieslēgumu Eiropas zinātnisko datu tīklam GEANT, ir pamats uzskatīt, ka LU MII kā pilnvarotā persona GEANT datu tīkla pakalpojuma nodrošināšanu var veikt efektīvāk.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmās daļas otrajā teikumā ir noteikts, ka, ja nepieciešams deleģēt pārvaldes uzdevumu, kas ir ilgāks par trīs gadiem, tad par to lemj Ministru kabinets. Ņemot vērā to, ka GEANT datu tīkla pakalpojuma nodrošināšana deleģēšana ir saistīta ar ilgāku laika periodu, t.i., līdz 2027.gada 31.decembrim, tādējādi par šo laika periodu ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums.
[1] https://cordis.europa.eu/project/id/856728
[2] https://network.geant.org/gn4-3n/
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3.punktā ir noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā.
Ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra rīkojumu Nr. 738 “Par Latvijas Universitātes aģentūras “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” pārveidi” (prot. Nr. 62 11. §) Latvijas Universitātes aģentūra “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” (turpmāk - aģentūra) ir pārveidota par Latvijas Universitātes zinātnisko institūtu - atvasinātu publisku personu – “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” un nodota Latvijas Universitātes pārraudzībā.
Ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra rīkojumu Nr. 739 “Par Latvijas Universitātes zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas – “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” nolikuma apstiprināšanu”, ir apstiprināts LU MII nolikums. LU MII funkcijas ir zinātniskās darbības īstenošana, publisku pakalpojumu sniegšana informāciju tehnoloģiju un elektronisko sakaru jomā, sadarbojoties ar citām publiskām personām un privātpersonām, kā arī mērķtiecīgi īsteno informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru politikas īstenošanu valstī. LU MII minētās funkcijas veic atbilstoši vidējā termiņa darbības un ilgtermiņa attīstības stratēģijai un ikgadējam darbības plānam un gadskārtējam budžetam.
Sākotnēji, veidojot akadēmiskā tīkla projektu LU MII bija LU struktūrvienība, tāpēc pieslēguma nodrošināšana Eiropas zinātniskajam datu tīklam ar Rīkojumu tika noteikta LU. Attīstot akadēmiskā tīkla projektu, LU MII faktiski nodrošina GEANT tīkla pieslēgumu Latvijā.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pārvaldes uzdevumu var deleģēt pilnvarotai personai, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. LU MII kā pilnvarotā persona GEANT datu tīkla pakalpojuma nodrošināšanu var veikt efektīvāk turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. Latvija piedalījās Eiropas Savienības programmas "Apvārsnis 2020" projekta "GN4" ietvaros, kas bija jau noteikts Rīkojumā. Ar Eiropas komisijas atbalstu GN4-5N projektā ir ieguldīti 63 124 996,25 euro [1] zinātniskā datu tīkla izveidē Eiropā, iekļaujot Latviju tā ziemeļu lokā [2]. Latvijas akadēmiskais pamattīkls nodrošina liela apjoma zinātnisko datu transportu starp zinātniskajām institūcijām un augstskolām vienotā, autonomā, aizsargātā datu tīklā, kā arī pieslēgumu starptautiskajam internetam un Eiropas zinātniskajam akadēmiskajam tīklam GEANT, nodrošinot aizsargātu datu plūsmu augstākās izglītības un zinātniskās darbības nodrošināšanā. Ņemot vērā, ka LU MII jau ir izveidots piekļuves punkts GEANT datu tīklam GN4-5N projekta ietvaros un tas sekmīgi darbojas, līdz ar to nav alternatīvu pieslēguma veidu vai vietu Latvijas akadēmiskā tīkla pieslēgumam ar Eiropas zinātnisko datu tīklu GEANT.
Līdz ar to, ņemot vērā Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3.punktā noteikto, ka ministrija var slēgt deleģēšanas līgumu par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā un to, ka LU MII nodrošina LAT pieslēgumu Eiropas zinātnisko datu tīklam GEANT, ir pamats uzskatīt, ka LU MII kā pilnvarotā persona GEANT datu tīkla pakalpojuma nodrošināšanu var veikt efektīvāk.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmās daļas otrajā teikumā ir noteikts, ka, ja nepieciešams deleģēt pārvaldes uzdevumu, kas ir ilgāks par trīs gadiem, tad par to lemj Ministru kabinets. Ņemot vērā to, ka GEANT datu tīkla pakalpojuma nodrošināšana deleģēšana ir saistīta ar ilgāku laika periodu, t.i., līdz 2027.gada 31.decembrim, tādējādi par šo laika periodu ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums.
[1] https://cordis.europa.eu/project/id/856728
[2] https://network.geant.org/gn4-3n/
Problēmas apraksts
EduGAIN autentifikācijas servisa nodrošināšana
Eiropas Komisija ir noteikusi, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, visām Eiropas augstākās izglītības iestādēm starpinstitūciju līgumi ir jāslēdz, izmantojot EWP (Erasmus without paper) [1] tīklu. Tāpat arī studentu studiju līgumi ir jāslēdz tiešsaistē. Šis process ietver arī studentu autentificēšanu un ESI (ESI - Eiropas Studentu Identifikators) izmantošanu.
Erasmus+ programmas mācību mobilitātēs iespējams piedalīties tām augstākās izglītības iestādēm, kurām ir piešķirta Erasmus Augstākās izglītības harta (Erasmus Charter for Higher Education). Sākot ar 2023. gada 1. janvāri, Erasmus+ dalībvalstīs būs jāveic hartas uzraudzība. Eiropas Komisijas nosacījumi paredz, ka augstskola apņemas nodrošināt savā iestādē visus ar digitalizāciju saistītos procesus, un to neievērošana var būt par pamatu hartas atņemšanai.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas prasības, visām augstākās izglītības iestādēm Latvijā ir nepieciešams nodrošināt pievienošanos EduGAIN infrastruktūrai.
Programma Erasmus+ ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija regulu Nr. 2021/817 (turpmāk – regula Nr. 2021/817)[2] un programma Eiropas Solidaritātes korpuss - ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija regulu Nr. 2021/888 (turpmāk – regula Nr. 2021/888)[3].
Ņemot vērā, ka EduGAIN pakalpojums ir pamatfunkciju nodrošināšana augstākajai izglītībai un zinātnei, nepieciešamais finansējums 50 000 euro apmērā tiks nodrošināts no Valsts budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammas 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums".
[1] Erasmus without Paper (EWP). Tīkls, caur kuru notiek IT sistēmu datu apmaiņa dažādu dokumentu apstiprināšanai. Uz doto brīdi EWP tīklam augstskolas var pievienoties trīs veidos: caur Erasmus Dashboard platformu, caur in-house studentu informācijas sistēmu, caur 3rd party provider studentu informāciju sistēmu. Lai izpildītu šo prasību, visām Latvijas augstskolām jāizmanto EduGAIN autentificēšanas platforma, kas ir GEANT nodrošināts serviss.
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2021.189.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2021%3A189%3ATOC
[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/888 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32021R0888
Eiropas Komisija ir noteikusi, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, visām Eiropas augstākās izglītības iestādēm starpinstitūciju līgumi ir jāslēdz, izmantojot EWP (Erasmus without paper) [1] tīklu. Tāpat arī studentu studiju līgumi ir jāslēdz tiešsaistē. Šis process ietver arī studentu autentificēšanu un ESI (ESI - Eiropas Studentu Identifikators) izmantošanu.
Erasmus+ programmas mācību mobilitātēs iespējams piedalīties tām augstākās izglītības iestādēm, kurām ir piešķirta Erasmus Augstākās izglītības harta (Erasmus Charter for Higher Education). Sākot ar 2023. gada 1. janvāri, Erasmus+ dalībvalstīs būs jāveic hartas uzraudzība. Eiropas Komisijas nosacījumi paredz, ka augstskola apņemas nodrošināt savā iestādē visus ar digitalizāciju saistītos procesus, un to neievērošana var būt par pamatu hartas atņemšanai.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas prasības, visām augstākās izglītības iestādēm Latvijā ir nepieciešams nodrošināt pievienošanos EduGAIN infrastruktūrai.
Programma Erasmus+ ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija regulu Nr. 2021/817 (turpmāk – regula Nr. 2021/817)[2] un programma Eiropas Solidaritātes korpuss - ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija regulu Nr. 2021/888 (turpmāk – regula Nr. 2021/888)[3].
Ņemot vērā, ka EduGAIN pakalpojums ir pamatfunkciju nodrošināšana augstākajai izglītībai un zinātnei, nepieciešamais finansējums 50 000 euro apmērā tiks nodrošināts no Valsts budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammas 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums".
[1] Erasmus without Paper (EWP). Tīkls, caur kuru notiek IT sistēmu datu apmaiņa dažādu dokumentu apstiprināšanai. Uz doto brīdi EWP tīklam augstskolas var pievienoties trīs veidos: caur Erasmus Dashboard platformu, caur in-house studentu informācijas sistēmu, caur 3rd party provider studentu informāciju sistēmu. Lai izpildītu šo prasību, visām Latvijas augstskolām jāizmanto EduGAIN autentificēšanas platforma, kas ir GEANT nodrošināts serviss.
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2021.189.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2021%3A189%3ATOC
[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/888 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32021R0888
Risinājuma apraksts
Latvijas Universitāte šobrīd nodrošina Latvijas augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūrā Identity Provider IdP pakalpojumu un starpsavienojumu federāciju LAIFE, kurā reģistrēti 18 aktīvie lietotāji. EduGAIN ļauj apmainīties ar identitāšu datiem starp federācijām, piedāvājot starpsavienojumu slāni aplikācijām, ļaujot tām piedāvāt starpfederāciju servisus to dalībniekiem.
Erasmus+ programma ir viens no būtiskākajiem ES finanšu instrumentiem Latvijas augstākās izglītības iestāžu internacionalizācijai. Kā centrālo elementu augstākajā izglītībā Erasmus+ programma atbalsta mācību mobilitātes.
Jau 2014.-2020. gada Erasmus+ programmas īstenošanas periodā Eiropas Komisija uzstādīja mērķi – mazināt administratīvo slogu mobilitāšu organizēšanā. Eiropas Studentu kartes iniciatīva (turpmāk – ESKI) ir identificēta kā viena no galvenajām darbībām[1], lai turpinātu “veicināt studentu mobilitāti un dalību izglītības un kultūras pasākumos”. Arī Eiropas Padomes rezolūcija par stratēģisko ietvaru Eiropas Sadarbībai izglītības un apmācību jomā, virzoties uz Eiropas izglītības telpu[2], paredz veicināt turpmāku ESKI izmantošanu ar mērķi sniegt labumu visiem mobilitātes studentiem Eiropā. ESKI paredz ikvienam studentam viegli un droši identificēties un reģistrēties elektroniski Eiropas augstākās izglītības iestādēs, pārceļoties uz studijām ārzemēs, tādējādi novēršot nepieciešamību veikt reģistrācijas procedūras uz vietas un veikt to papīra formātā, kas, savukārt, nozīmē būtiskus uzlabojumus informāciju tehnoloģiju arhitektūrā ESKI īstenošanai valsts un katras augstākās izglītības iestādes mērogā.
2022. gada 1.marta Ministru kabineta sēdē tika pieņemts Informatīvais ziņojums “Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam”. Mūsdienīga pētniecības datu pārvaldības prakses ieviešana nevar tikt īstenota bez ieguldījumiem modernās e-infrastruktūrās, rīkos un digitālajos pakalpojumos. Eiropas līmenī būtiska iniciatīva pētniecības datu pārvaldības tehnoloģiju attīstībā ir Eiropas Atvērtās zinātnes mākonis (EOSC), kas piedāvās pētniekiem drošu digitālo platformu (portālu), veicinās pētniecības datu pieejamību un savietojamību, izveidos katalogu pakalpojumiem visos pētniecības datu pārvaldības cikla posmos, kā arī nodrošinās vairākas publiskas pētniecības e-infrastruktūras. 2020. gadā tika dibināta EOSC asociācija, kas apvieno e-infrastruktūru un digitālo pakalpojumu uzturētājus, zinātniskās institūcijas un citus nozares spēlētājus, lai veicinātu FAIR principu ieviešanu un mūsdienīgu pakalpojumu izstrādi un attīstību. Atvērtās zinātnes stratēģija paredz, ka partnerorganizācijām no Latvijas jānodrošina dalība EOSC asociācijā un mērķtiecīgi jāpiesaista Apvārsnis Eiropa projektu finansējums digitālo pakalpojumu un e-infrastruktūru attīstībai.
Zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības iestādēm nepieciešams izveidot vienotu pakalpojumu centru (turpmāk - VPC) zinātnes un augstākās izglītības digitālo pakalpojumu sniegšanai. VPC jānodrošina augstvērtīga, kvalitatīva un droša infrastruktūra, balstoties uz starptautiskām specifikācijām un standartiem, izmantojot atvērto resursu sistēmas un programmatūru. Vienotajam pakalpojumu centram ir būtiska loma atvērtās zinātnes ieviešanā, jo tas nodrošinās zinātniskajām institūcijām un pētniekiem nepieciešamo koplietošanas digitālo infrastruktūru, kā arī veicinās iesaisti starptautiskās iniciatīvās. Ministrija rosināja Latvijas zinātnes universitātes – Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti – kopīgi dibināt jaunu organizāciju-biedrību augstākās izglītības un zinātnes digitālo koplietošanas pakalpojumu pārvaldībai. Vienotais augstākās izglītības un zinātnes digitālo pakalpojumu centrs nepieciešams, lai nodrošinātu augstas kvalitātes digitālo koplietošanas pakalpojumu sniegšanu, veidojot izmaksu ietaupījumus un mazinot digitālo pakalpojumu fragmentāciju, kā arī, lai nodrošinātu sekmīgu dalību Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī (EOSC), Eiropas Studentu kartes iniciatīvas (turpmāk – ESCI) projektos, kā arī, lai nodrošinātu konkurētspēju Apvārsnis Eiropa un citu starptautisko projektu finansējuma piesaistē.
Lai augstākās izglītības iestādes varētu mobilitātes dalībniekam nodrošināt vienoto autentifikāciju un identifikāciju, tām būs jāizmanto Eiropā (un arī visā pasaulē) jau eksistējoša infrastruktūra EduGAIN, kas savieno nacionālās identitātes federācijas augstākās izglītības jomā. Eiropas Komisija ir noteikusi uzdevumu nacionālajā augstākās izglītības sistēmā nodrošināt digitālos pakalpojumus, izmantojot tikai EduGAIN infrastruktūru. Autentificējoties ar EduGAIN, studenti var pieteikties savā universitātē un piekļūt visiem pakalpojumiem un resursiem citu valstu augstskolās. Turklāt studentu mobilitātes procesos ir jāizmanto vairāki pakalpojumi, kuri dažādos posmos ir saistīti un kuriem jāspēj apmainīties ar datiem par mobilitātes studentiem.
2021./2022. akadēmiskais gads tika uzskatīts par pārejas posmu augstskolu digitalizācijas procesos, tāpēc šobrīd no Eiropas Komisijas puses vēl netiek veikta uzraudzība. Ņemot vērā “Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam” noteikto, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" nodrošina EduGAIN pakalpojumu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā nodrošina sadarbību ar citu valstu EduGAIN pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām, un nodrošina tīkla viesabonēšanas tīkla pieejas servisu - Eduroam.
[1] European Council meeting (14 December 2017) – Conclusions https://www.consilium.europa.eu/media/32204/14-final-conclusions-rev1-en.pdf
[2] Council Resolution on a strategic framework for European cooperation in education and training towards the European Education Area and beyond (2021-2030), https://www.consilium.europa.eu/media/48584/st06289-re01-en21.pdf
Valsts pārvaldes uzdevums - nodrošināt EduGAIN pakalpojumu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tostarp nodrošināt sadarbību ar citu valstu EduGAIN pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3.punktā ir noteikts, ka ministrija var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā.
Biedrība “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs” (turpmāk - biedrība), reģistrācijas numurs 40008314266, ierakstīta Biedrību un nodibinājumu reģistrā, ir nodibināta 2022.gada 3.martā. Biedrības mērķi ir veicināt Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūciju attīstību un starptautisko konkurētspēju, integrējot, attīstot un nodrošinot augstas kvalitātes koplietojamus informācijas tehnoloģijas pakalpojumus, tai skaitā, veicinot informācijas tehnoloģijas koplietošanu; attīstīt un nodrošinot centralizētus informācijas tehnoloģijas pakalpojumus; koordinējot un nodrošinot ar informācijas tehnoloģijām un datiem saistītu starptautisko izglītības un zinātnes resursu un pakalpojumu ieviešanu Latvijā, kā arī īstenojot Latvijas interešu pārstāvniecību dažādās organizācijās starptautiskajā līmenī; koordinējot vienotu datu uzkrāšanas, lietošanas un apmaiņas standartu un procedūru ieviešanu; veicinot augstākās izglītības un pētniecības datu koplietošanu, kopīgu repozitoriju veidošanu un uzturēšanu; nodrošinot tehnoloģisko atbalstu izglītības un zinātnisko institūciju projektiem; sadarbojoties ar nozaru uzņēmumiem jaunu tehnoloģiju un risinājumu piesaistei Latvijas izglītībai un zinātnei; veicinot digitālo transformāciju un digitālo prasmju attīstību; veicinot un atbalstot biedrības biedru savstarpējo informācijas apmaiņu; strādājot ar politikas veidotājiem Latvijā un Eiropā, lai sekmētu augstākās izglītības un zinātnes nozares digitālo transformāciju un digitālo resursu pieejamību īstenojot dažādus Latvijas un starptautiska mēroga projektus un sniedzot pakalpojumus dažādu pasūtījumu ietvaros.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pārvaldes uzdevumu var deleģēt pilnvarotai personai, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Valsts pārvaldes uzdevumu - nodrošināt EduGAIN pakalpojumu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām,tostarp nodrošināt sadarbību ar citu valstu EduGAIN pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām, biedrība var veikt efektīvāk turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Biedrību ir dibinājušas četras Latvijas zinātnes universitātes: Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Biozinātnu un tehnoloģiju universitāte, kuras kopā pārstāv 58% no Latvijas studentiem un 64% no Latvijas pētniekiem un zinātniekiem. Tādējādi biedrība pārstāv GEANT pakalpojumu EduGAIN un Eduroam lietotājus un pārzina to esošās vajadzības, var novērtēt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un nepieciešamos uzlabojumus. Biedrībā tiks uzņemtas arī citas augstākās izglītības iestādes un zinātniskie institūti, tādējādi nākotnē arvien vairāk tiks nodrošināts lielāks minētā pakalpojuma lietotāju loks, ko pārstāv biedrība. Pamatojoties uz šo unikālo un plašo pakalpojuma gala lietotāju pārstāvniecību, ņemot vērā Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3.punktā noteikto, ka ministrija var slēgt deleģēšanas līgumu par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā, ir pamats uzskatīt, ka biedrība kā pilnvarotā persona EduGAIN pakalpojuma nodrošināšanu var veikt efektīvāk.
Ministrija ir saņēmusi biedrības apstiprinājumu, ka tā ir gatava uzņemties un nodrošināt EduGAIN pakalpojuma sniegšanu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmās daļas otrajā teikumā ir noteikts, ka, ja nepieciešams deleģēt pārvaldes uzdevumu, kas ir ilgāks par trīs gadiem, tad par to lemj Ministru kabinets. Ņemot vērā to, ka EduGAIN pakalpojuma nodrošināšanas deleģēšana ir saistīta ar laiku, kas ilgāks par trīs gadiem, t.i., līdz 2027.gada 31.decembrim, tādējādi par to ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums.
Biedrība, no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim, nodrošinās EduGAIN pakalpojumu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tostarp nodrošinās sadarbību ar citu valstu EduGAIN pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām.
Erasmus+ programma ir viens no būtiskākajiem ES finanšu instrumentiem Latvijas augstākās izglītības iestāžu internacionalizācijai. Kā centrālo elementu augstākajā izglītībā Erasmus+ programma atbalsta mācību mobilitātes.
Jau 2014.-2020. gada Erasmus+ programmas īstenošanas periodā Eiropas Komisija uzstādīja mērķi – mazināt administratīvo slogu mobilitāšu organizēšanā. Eiropas Studentu kartes iniciatīva (turpmāk – ESKI) ir identificēta kā viena no galvenajām darbībām[1], lai turpinātu “veicināt studentu mobilitāti un dalību izglītības un kultūras pasākumos”. Arī Eiropas Padomes rezolūcija par stratēģisko ietvaru Eiropas Sadarbībai izglītības un apmācību jomā, virzoties uz Eiropas izglītības telpu[2], paredz veicināt turpmāku ESKI izmantošanu ar mērķi sniegt labumu visiem mobilitātes studentiem Eiropā. ESKI paredz ikvienam studentam viegli un droši identificēties un reģistrēties elektroniski Eiropas augstākās izglītības iestādēs, pārceļoties uz studijām ārzemēs, tādējādi novēršot nepieciešamību veikt reģistrācijas procedūras uz vietas un veikt to papīra formātā, kas, savukārt, nozīmē būtiskus uzlabojumus informāciju tehnoloģiju arhitektūrā ESKI īstenošanai valsts un katras augstākās izglītības iestādes mērogā.
2022. gada 1.marta Ministru kabineta sēdē tika pieņemts Informatīvais ziņojums “Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam”. Mūsdienīga pētniecības datu pārvaldības prakses ieviešana nevar tikt īstenota bez ieguldījumiem modernās e-infrastruktūrās, rīkos un digitālajos pakalpojumos. Eiropas līmenī būtiska iniciatīva pētniecības datu pārvaldības tehnoloģiju attīstībā ir Eiropas Atvērtās zinātnes mākonis (EOSC), kas piedāvās pētniekiem drošu digitālo platformu (portālu), veicinās pētniecības datu pieejamību un savietojamību, izveidos katalogu pakalpojumiem visos pētniecības datu pārvaldības cikla posmos, kā arī nodrošinās vairākas publiskas pētniecības e-infrastruktūras. 2020. gadā tika dibināta EOSC asociācija, kas apvieno e-infrastruktūru un digitālo pakalpojumu uzturētājus, zinātniskās institūcijas un citus nozares spēlētājus, lai veicinātu FAIR principu ieviešanu un mūsdienīgu pakalpojumu izstrādi un attīstību. Atvērtās zinātnes stratēģija paredz, ka partnerorganizācijām no Latvijas jānodrošina dalība EOSC asociācijā un mērķtiecīgi jāpiesaista Apvārsnis Eiropa projektu finansējums digitālo pakalpojumu un e-infrastruktūru attīstībai.
Zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības iestādēm nepieciešams izveidot vienotu pakalpojumu centru (turpmāk - VPC) zinātnes un augstākās izglītības digitālo pakalpojumu sniegšanai. VPC jānodrošina augstvērtīga, kvalitatīva un droša infrastruktūra, balstoties uz starptautiskām specifikācijām un standartiem, izmantojot atvērto resursu sistēmas un programmatūru. Vienotajam pakalpojumu centram ir būtiska loma atvērtās zinātnes ieviešanā, jo tas nodrošinās zinātniskajām institūcijām un pētniekiem nepieciešamo koplietošanas digitālo infrastruktūru, kā arī veicinās iesaisti starptautiskās iniciatīvās. Ministrija rosināja Latvijas zinātnes universitātes – Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti – kopīgi dibināt jaunu organizāciju-biedrību augstākās izglītības un zinātnes digitālo koplietošanas pakalpojumu pārvaldībai. Vienotais augstākās izglītības un zinātnes digitālo pakalpojumu centrs nepieciešams, lai nodrošinātu augstas kvalitātes digitālo koplietošanas pakalpojumu sniegšanu, veidojot izmaksu ietaupījumus un mazinot digitālo pakalpojumu fragmentāciju, kā arī, lai nodrošinātu sekmīgu dalību Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī (EOSC), Eiropas Studentu kartes iniciatīvas (turpmāk – ESCI) projektos, kā arī, lai nodrošinātu konkurētspēju Apvārsnis Eiropa un citu starptautisko projektu finansējuma piesaistē.
Lai augstākās izglītības iestādes varētu mobilitātes dalībniekam nodrošināt vienoto autentifikāciju un identifikāciju, tām būs jāizmanto Eiropā (un arī visā pasaulē) jau eksistējoša infrastruktūra EduGAIN, kas savieno nacionālās identitātes federācijas augstākās izglītības jomā. Eiropas Komisija ir noteikusi uzdevumu nacionālajā augstākās izglītības sistēmā nodrošināt digitālos pakalpojumus, izmantojot tikai EduGAIN infrastruktūru. Autentificējoties ar EduGAIN, studenti var pieteikties savā universitātē un piekļūt visiem pakalpojumiem un resursiem citu valstu augstskolās. Turklāt studentu mobilitātes procesos ir jāizmanto vairāki pakalpojumi, kuri dažādos posmos ir saistīti un kuriem jāspēj apmainīties ar datiem par mobilitātes studentiem.
2021./2022. akadēmiskais gads tika uzskatīts par pārejas posmu augstskolu digitalizācijas procesos, tāpēc šobrīd no Eiropas Komisijas puses vēl netiek veikta uzraudzība. Ņemot vērā “Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam” noteikto, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" nodrošina EduGAIN pakalpojumu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā nodrošina sadarbību ar citu valstu EduGAIN pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām, un nodrošina tīkla viesabonēšanas tīkla pieejas servisu - Eduroam.
[1] European Council meeting (14 December 2017) – Conclusions https://www.consilium.europa.eu/media/32204/14-final-conclusions-rev1-en.pdf
[2] Council Resolution on a strategic framework for European cooperation in education and training towards the European Education Area and beyond (2021-2030), https://www.consilium.europa.eu/media/48584/st06289-re01-en21.pdf
Valsts pārvaldes uzdevums - nodrošināt EduGAIN pakalpojumu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tostarp nodrošināt sadarbību ar citu valstu EduGAIN pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3.punktā ir noteikts, ka ministrija var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā.
Biedrība “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs” (turpmāk - biedrība), reģistrācijas numurs 40008314266, ierakstīta Biedrību un nodibinājumu reģistrā, ir nodibināta 2022.gada 3.martā. Biedrības mērķi ir veicināt Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūciju attīstību un starptautisko konkurētspēju, integrējot, attīstot un nodrošinot augstas kvalitātes koplietojamus informācijas tehnoloģijas pakalpojumus, tai skaitā, veicinot informācijas tehnoloģijas koplietošanu; attīstīt un nodrošinot centralizētus informācijas tehnoloģijas pakalpojumus; koordinējot un nodrošinot ar informācijas tehnoloģijām un datiem saistītu starptautisko izglītības un zinātnes resursu un pakalpojumu ieviešanu Latvijā, kā arī īstenojot Latvijas interešu pārstāvniecību dažādās organizācijās starptautiskajā līmenī; koordinējot vienotu datu uzkrāšanas, lietošanas un apmaiņas standartu un procedūru ieviešanu; veicinot augstākās izglītības un pētniecības datu koplietošanu, kopīgu repozitoriju veidošanu un uzturēšanu; nodrošinot tehnoloģisko atbalstu izglītības un zinātnisko institūciju projektiem; sadarbojoties ar nozaru uzņēmumiem jaunu tehnoloģiju un risinājumu piesaistei Latvijas izglītībai un zinātnei; veicinot digitālo transformāciju un digitālo prasmju attīstību; veicinot un atbalstot biedrības biedru savstarpējo informācijas apmaiņu; strādājot ar politikas veidotājiem Latvijā un Eiropā, lai sekmētu augstākās izglītības un zinātnes nozares digitālo transformāciju un digitālo resursu pieejamību īstenojot dažādus Latvijas un starptautiska mēroga projektus un sniedzot pakalpojumus dažādu pasūtījumu ietvaros.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pārvaldes uzdevumu var deleģēt pilnvarotai personai, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Valsts pārvaldes uzdevumu - nodrošināt EduGAIN pakalpojumu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām,tostarp nodrošināt sadarbību ar citu valstu EduGAIN pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām, biedrība var veikt efektīvāk turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Biedrību ir dibinājušas četras Latvijas zinātnes universitātes: Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Biozinātnu un tehnoloģiju universitāte, kuras kopā pārstāv 58% no Latvijas studentiem un 64% no Latvijas pētniekiem un zinātniekiem. Tādējādi biedrība pārstāv GEANT pakalpojumu EduGAIN un Eduroam lietotājus un pārzina to esošās vajadzības, var novērtēt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un nepieciešamos uzlabojumus. Biedrībā tiks uzņemtas arī citas augstākās izglītības iestādes un zinātniskie institūti, tādējādi nākotnē arvien vairāk tiks nodrošināts lielāks minētā pakalpojuma lietotāju loks, ko pārstāv biedrība. Pamatojoties uz šo unikālo un plašo pakalpojuma gala lietotāju pārstāvniecību, ņemot vērā Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3.punktā noteikto, ka ministrija var slēgt deleģēšanas līgumu par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā, ir pamats uzskatīt, ka biedrība kā pilnvarotā persona EduGAIN pakalpojuma nodrošināšanu var veikt efektīvāk.
Ministrija ir saņēmusi biedrības apstiprinājumu, ka tā ir gatava uzņemties un nodrošināt EduGAIN pakalpojuma sniegšanu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmās daļas otrajā teikumā ir noteikts, ka, ja nepieciešams deleģēt pārvaldes uzdevumu, kas ir ilgāks par trīs gadiem, tad par to lemj Ministru kabinets. Ņemot vērā to, ka EduGAIN pakalpojuma nodrošināšanas deleģēšana ir saistīta ar laiku, kas ilgāks par trīs gadiem, t.i., līdz 2027.gada 31.decembrim, tādējādi par to ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums.
Biedrība, no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim, nodrošinās EduGAIN pakalpojumu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tostarp nodrošinās sadarbību ar citu valstu EduGAIN pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām.
Problēmas apraksts
Eduroam servisa nodrošināšana
Ņemot vērā to, ka Eduroam ir GEANT tīkla serviss, ir izveidota un attīstīta sistēma Eduroam, kas ļauj lietotājam, apmeklējot citu zinātnisku institūciju vai iestādi Latvijā, Eiropā vai daudzās citās vietās pasaulē, pieslēgties bezvadu interneta tīklam, izmantojot tos pašus piekļuves datus, kas tiek izmantoti mājas organizācijā. Nepieciešams ikgadējs finansējums Eduroam servisa nodrošināšanai.
Eduroam (education roaming) ir drošs vispasaules viesabonēšanas pieejas serviss, ko izstrādā un attīsta izglītības un zinātnes kopiena. Eduroam sistēma ļauj tajā iekļautajiem studentiem, zinātniekiem un citiem augstākās izglītības un zinātnes darbiniekiem piekļūt interneta resursiem gan savas organizācijas tīklam drošā veidā, gan apmeklējot citus Eduroam sistēmā iesaistīto institūciju tīklus. Latvijā LU uztur valsts top līmeņa Eduroam servisu. Pašreiz Eduroam ir ieviests LU, RTU, RSU un LU MII.
Ņemot vērā to, ka Eduroam ir GEANT tīkla serviss, ir izveidota un attīstīta sistēma Eduroam, kas ļauj lietotājam, apmeklējot citu zinātnisku institūciju vai iestādi Latvijā, Eiropā vai daudzās citās vietās pasaulē, pieslēgties bezvadu interneta tīklam, izmantojot tos pašus piekļuves datus, kas tiek izmantoti mājas organizācijā. Nepieciešams ikgadējs finansējums Eduroam servisa nodrošināšanai.
Eduroam (education roaming) ir drošs vispasaules viesabonēšanas pieejas serviss, ko izstrādā un attīsta izglītības un zinātnes kopiena. Eduroam sistēma ļauj tajā iekļautajiem studentiem, zinātniekiem un citiem augstākās izglītības un zinātnes darbiniekiem piekļūt interneta resursiem gan savas organizācijas tīklam drošā veidā, gan apmeklējot citus Eduroam sistēmā iesaistīto institūciju tīklus. Latvijā LU uztur valsts top līmeņa Eduroam servisu. Pašreiz Eduroam ir ieviests LU, RTU, RSU un LU MII.
Risinājuma apraksts
Valsts pārvaldes uzdevums - nodrošināt viesabonēšanas tīkla pieejas servisu – Eduroam.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3.punktā ir noteikts, ka ministrija var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā.
Biedrība “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs” (turpmāk - biedrība), reģistrācijas numurs 40008314266, ierakstīta Biedrību un nodibinājumu reģistrā, ir nodibināta 2022.gada 3.martā. Biedrības mērķi ir veicināt Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūciju attīstību un starptautisko konkurētspēju, integrējot, attīstot un nodrošinot augstas kvalitātes koplietojamus informācijas tehnoloģijas pakalpojumus, tai skaitā, veicinot informācijas tehnoloģijas koplietošanu; attīstīt un nodrošinot centralizētus informācijas tehnoloģijas pakalpojumus; koordinējot un nodrošinot ar informācijas tehnoloģijām un datiem saistītu starptautisko izglītības un zinātnes resursu un pakalpojumu ieviešanu Latvijā, kā arī īstenojot Latvijas interešu pārstāvniecību dažādās organizācijās starptautiskajā līmenī; koordinējot vienotu datu uzkrāšanas, lietošanas un apmaiņas standartu un procedūru ieviešanu; veicinot augstākās izglītības un pētniecības datu koplietošanu, kopīgu repozitoriju veidošanu un uzturēšanu; nodrošinot tehnoloģisko atbalstu izglītības un zinātnisko institūciju projektiem; sadarbojoties ar nozaru uzņēmumiem jaunu tehnoloģiju un risinājumu piesaistei Latvijas izglītībai un zinātnei; veicinot digitālo transformāciju un digitālo prasmju attīstību; veicinot un atbalstot biedrības biedru savstarpējo informācijas apmaiņu; strādājot ar politikas veidotājiem Latvijā un Eiropā, lai sekmētu augstākās izglītības un zinātnes nozares digitālo transformāciju un digitālo resursu pieejamību īstenojot dažādus Latvijas un starptautiska mēroga projektus un sniedzot pakalpojumus dažādu pasūtījumu ietvaros.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pārvaldes uzdevumu var deleģēt pilnvarotai personai, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Valsts pārvaldes uzdevumu - nodrošināt viesabonēšanas tīkla pieejas servisu – Eduroam Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tostarp nodrošināt sadarbību ar citu valstu Eduroam pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām, biedrība var veikt efektīvāk turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Biedrību ir dibinājušas četras Latvijas zinātnes universitātes: Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Biozinātnu un tehnoloģiju universitāte, kuras kopā pārstāv 58% no Latvijas studentiem un 64% no Latvijas pētniekiem un zinātniekiem. Tādējādi biedrība pārstāv GEANT pakalpojumu Eduroam lietotājus un pārzina to esošās vajadzības, var novērtēt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un nepieciešamos uzlabojumus. Biedrībā tiks uzņemtas arī citas augstākās izglītības iestādes un zinātniskie institūti, tādējādi nākotnē arvien vairāk tiks nodrošināts lielāks minētā pakalpojuma lietotāju loks, ko pārstāv biedrība. Pamatojoties uz šo unikālo un plašo pakalpojuma gala lietotāju pārstāvniecību, ņemot vērā Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3.punktā noteikto, ka ministrija var slēgt deleģēšanas līgumu par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā, ir pamats uzskatīt, ka biedrība kā pilnvarotā persona Eduraom pakalpojuma nodrošināšanu var veikt efektīvāk.
Ministrija ir saņēmusi biedrības apstiprinājumu, ka ir gatava uzņemties un nodrošināt Eduraom pakalpojumu sniegšanu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmās daļas otrajā teikumā ir noteikts, ka, ja nepieciešams deleģēt pārvaldes uzdevumu, kas ir ilgāks par trīs gadiem, tad par to lemj Ministru kabinets. Ņemot vērā to, ka Eduroam pakalpojuma nodrošināšanas deleģēšana ir saistīta ar laiku, kas ilgāks par trīs gadiem, t.i., līdz 2027.gada 31.decembrim, tādējādi par to ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums.
Biedrība, no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim, nodrošina viesabonēšanas tīkla pieejas servisu - Eduroam Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tostarp nodrošinās sadarbību ar citu valstu Eduroam pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3.punktā ir noteikts, ka ministrija var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā.
Biedrība “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs” (turpmāk - biedrība), reģistrācijas numurs 40008314266, ierakstīta Biedrību un nodibinājumu reģistrā, ir nodibināta 2022.gada 3.martā. Biedrības mērķi ir veicināt Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūciju attīstību un starptautisko konkurētspēju, integrējot, attīstot un nodrošinot augstas kvalitātes koplietojamus informācijas tehnoloģijas pakalpojumus, tai skaitā, veicinot informācijas tehnoloģijas koplietošanu; attīstīt un nodrošinot centralizētus informācijas tehnoloģijas pakalpojumus; koordinējot un nodrošinot ar informācijas tehnoloģijām un datiem saistītu starptautisko izglītības un zinātnes resursu un pakalpojumu ieviešanu Latvijā, kā arī īstenojot Latvijas interešu pārstāvniecību dažādās organizācijās starptautiskajā līmenī; koordinējot vienotu datu uzkrāšanas, lietošanas un apmaiņas standartu un procedūru ieviešanu; veicinot augstākās izglītības un pētniecības datu koplietošanu, kopīgu repozitoriju veidošanu un uzturēšanu; nodrošinot tehnoloģisko atbalstu izglītības un zinātnisko institūciju projektiem; sadarbojoties ar nozaru uzņēmumiem jaunu tehnoloģiju un risinājumu piesaistei Latvijas izglītībai un zinātnei; veicinot digitālo transformāciju un digitālo prasmju attīstību; veicinot un atbalstot biedrības biedru savstarpējo informācijas apmaiņu; strādājot ar politikas veidotājiem Latvijā un Eiropā, lai sekmētu augstākās izglītības un zinātnes nozares digitālo transformāciju un digitālo resursu pieejamību īstenojot dažādus Latvijas un starptautiska mēroga projektus un sniedzot pakalpojumus dažādu pasūtījumu ietvaros.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pārvaldes uzdevumu var deleģēt pilnvarotai personai, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Valsts pārvaldes uzdevumu - nodrošināt viesabonēšanas tīkla pieejas servisu – Eduroam Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tostarp nodrošināt sadarbību ar citu valstu Eduroam pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām, biedrība var veikt efektīvāk turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Biedrību ir dibinājušas četras Latvijas zinātnes universitātes: Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Biozinātnu un tehnoloģiju universitāte, kuras kopā pārstāv 58% no Latvijas studentiem un 64% no Latvijas pētniekiem un zinātniekiem. Tādējādi biedrība pārstāv GEANT pakalpojumu Eduroam lietotājus un pārzina to esošās vajadzības, var novērtēt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un nepieciešamos uzlabojumus. Biedrībā tiks uzņemtas arī citas augstākās izglītības iestādes un zinātniskie institūti, tādējādi nākotnē arvien vairāk tiks nodrošināts lielāks minētā pakalpojuma lietotāju loks, ko pārstāv biedrība. Pamatojoties uz šo unikālo un plašo pakalpojuma gala lietotāju pārstāvniecību, ņemot vērā Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3.punktā noteikto, ka ministrija var slēgt deleģēšanas līgumu par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā, ir pamats uzskatīt, ka biedrība kā pilnvarotā persona Eduraom pakalpojuma nodrošināšanu var veikt efektīvāk.
Ministrija ir saņēmusi biedrības apstiprinājumu, ka ir gatava uzņemties un nodrošināt Eduraom pakalpojumu sniegšanu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmās daļas otrajā teikumā ir noteikts, ka, ja nepieciešams deleģēt pārvaldes uzdevumu, kas ir ilgāks par trīs gadiem, tad par to lemj Ministru kabinets. Ņemot vērā to, ka Eduroam pakalpojuma nodrošināšanas deleģēšana ir saistīta ar laiku, kas ilgāks par trīs gadiem, t.i., līdz 2027.gada 31.decembrim, tādējādi par to ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums.
Biedrība, no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim, nodrošina viesabonēšanas tīkla pieejas servisu - Eduroam Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tostarp nodrošinās sadarbību ar citu valstu Eduroam pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām.
Problēmas apraksts
Akadēmiskā pamattīkla uzraudzības padome
Ministrija Akadēmiskā tīkla uzraudzības padomes funkcijas ir integrējusi kopējā IKT pārvaldībā resorā un atsevišķas padomes darbību uzskata par lieku, tādējādi mazinot administratīvo slogu un dažādu lēmējinstitūciju funkciju sadrumstalotību. GEANT tīkla pieslēguma uzturēšanas pakalpojuma cenrādis ir atkarīgs no GEANT organizācijas lēmumiem un tiek paziņots dalībvalstīm vairākus gadus uz priekšu, līdz ar to cenrāža apstiprināšana ir lieka formāla procedūra.
Ministrija Akadēmiskā tīkla uzraudzības padomes funkcijas ir integrējusi kopējā IKT pārvaldībā resorā un atsevišķas padomes darbību uzskata par lieku, tādējādi mazinot administratīvo slogu un dažādu lēmējinstitūciju funkciju sadrumstalotību. GEANT tīkla pieslēguma uzturēšanas pakalpojuma cenrādis ir atkarīgs no GEANT organizācijas lēmumiem un tiek paziņots dalībvalstīm vairākus gadus uz priekšu, līdz ar to cenrāža apstiprināšana ir lieka formāla procedūra.
Risinājuma apraksts
Ministrija Akadēmiskā tīkla uzraudzības padomes funkcijas ir integrējusi kopējā IKT pārvaldībā resorā un atsevišķas padomes darbību uzskata par lieku, tādējādi mazinot administratīvo slogu un dažādu lēmējinstitūciju funkciju sadrumstalotību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Latvija piedalījās Eiropas Savienības programmas "Apvārsnis 2020" projekta "GN4" ietvaros, kas nostiprināts Ministru kabineta rīkojumā Nr.160 "Par Latvijas dalību Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT". Ar Eiropas komisijas atbalstu GN4-5N projektā ir ieguldīti 63 124 996,25 eiro [1] zinātniskā datu tīkla izveidē Eiropā iekļaujot Latviju tā ziemeļu lokā [2]. Latvijas akadēmiskais pamattīkls nodrošina liela apjoma zinātnisko datu transportu starp zinātniskajām institūcijām un augstskolām vienotā, autonomā, aizsargātā datu tīklā, kā arī pieslēgumu starptautiskajam internetam un Eiropas zinātniskajam akadēmiskajam tīklam GEANT, nodrošinot aizsargātu datu plūsmu augstākās izglītības un zinātniskās darbības nodrošināšanā. LUMII ir izveidots piekļuves punkts GEANT datu tīklam GN4-5N projekta ietvaros, līdz ar to nav alternatīvu pieslēguma veidu vai vietu Latvijas akadēmiskā tīkla pieslēgumam ar Eiropas zinātnisko datu tīklu GEANT.
[1] https://cordis.europa.eu/project/id/856728
[2] https://network.geant.org/gn4-3n/
[1] https://cordis.europa.eu/project/id/856728
[2] https://network.geant.org/gn4-3n/
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar noteikumu Nr.109 2.punktu, 2.1.1.3.2.apakšaktivitātes mērķis ir izveidot nākamās paaudzes datu pārraides tīklu zinātniskās darbības nodrošināšanai, lai iesaistītos vienotajā Eiropas akadēmiskajā tīklā, un uzlabot informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās. Saskaņā ar noteikumu Nr.109 3.punktu apakšaktivitātes mērķi sasniedz, īstenojot noteikumu Nr.109 14.punktā minētās darbības un nodrošinot šāda iznākuma rādītāja sasniegšanu – izveidots viens nacionālas nozīmes Latvijas akadēmiskais pamattīkls zinātniskās darbības un pētniecības nodrošināšanai. Ja Latvija nevarēs nodrošināt pieslēgumu GEANT tīklam, zudīs jēga LAT, jo nevarēs nodrošināt savienojumus ar pārējiem Eiropas nacionālajiem zinātnes un akadēmiskajiem tīkliem. GEANT tīkls ir visas Eiropas tīkls zinātnes, pētniecības un izglītības atbalstam, kas savstarpēji savieno Eiropas nacionālo valstu līmeņa akadēmiskos tīklus, un tādēļ tas ir neatņemama Eiropas pētniecības telpas sastāvdaļa un tam nav alternatīvas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
152 530
0
122 100
0
122 100
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
152 530
0
122 100
0
122 100
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
152 530
0
122 100
107 057
122 100
107 057
107 057
2.1. valsts pamatbudžets
152 530
0
122 100
107 057
122 100
107 057
107 057
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-107 057
0
-107 057
-107 057
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-107 057
0
-107 057
-107 057
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-107 057
-107 057
-107 057
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
| Izdevumu pozīcija | Izdevumu apjoms, euro |
Finansējuma avots |
| Dalības maksa GEANT tīkla asociācijā par 2023.-2025.gadu ir 11 830 euro gadā. Dalības maksu sedz GEANT tīkla asociācijas izdevumus un nodrošina iespēju tās biedriem piedalīties GEANT tīkla asociācijas Ģenerālās asamblejas sanāksmēs. Nav iespējama dalība GEANT tīklā, neiesaistoties GEANT tīkla asociācijā. | 11 830 | 70.06.00 |
| Dalība GEANT tīklā - servisa nodrošinājuma izdevumi 78 700 euro + 16 527 euro PVN = 95 227 euro gadā. | 95 227 | 70.06.00 |
| Kopā: | 107 057 | |
| EduGAIN pakalpojumu nodrošināšanas izdevumi gadā 41 322,31 euro + 8 677,69 euro PVN = 50 000 euro gadā. | 50 000 | 05.02.00 |
| Eduroam pakalpojumu nodrošināšanas izdevumi gadā 10 000 euro + 2 100 euro PVN = 12 100 euro gadā. | 12 100 | 05.02.00 |
| GEANT pieslēguma un EduROAM servisa nodrošināšanas izdevumi gadā 49 587 euro + 10 413 euro PVN = 60 000 euro gadā. | 60 000 | 05.02.00 |
| Kopā: | 122 100 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2022.gadam” ministrijas valsts budžeta programmas 70.00.00 “Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana” apakšprogrammas 70.06.00 “Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās” Eiropas Savienības politiku instrumentam “Atbalsts Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanai”” projekta „Eiropas Savienības programmas "Apvārsnis 2020" projekta "GN4" īstenošana” (CESPI/IZM/030) plānotais finansējums 2022.gadā ir 152 530 euro.
Lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas savienības programmas "Apvārsnis Eiropa" projektā "GN5" no 2023.gada līdz 2027.gadam finansējuma nodrošināšanai 107 057 euro apmērā, ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā valsts budžeta līdzekļu pārdales pieprasījumu no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" uz ministrijas valsts budžeta programmas 70.00.00 "Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogrammu 70.06.00. "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās".
Saskaņā ar likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 05.02.00 „Zinātnes bāzes finansējums” plānotais finansējums 2023.gadā un turpmāk ik gadu ir 122 100 euro līdz 2027.gada 31.decembrim.
Dalības izmaksas GEANT tīklā ir atkarīgas no GEANT organizācijas noteiktā maksas pakalpojumu cenrāža un izmantotajiem pakalpojumiem. Latvijas dalības izmaksas GEANT tīklā nav palielinājušās, izmaksu palielinājumu veido Eduroam servisa nodrošināšana, kas ir atšifrēts anotācijas 1.sadaļā.
Lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas savienības programmas "Apvārsnis Eiropa" projektā "GN5" no 2023.gada līdz 2027.gadam finansējuma nodrošināšanai 107 057 euro apmērā, ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā valsts budžeta līdzekļu pārdales pieprasījumu no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" uz ministrijas valsts budžeta programmas 70.00.00 "Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogrammu 70.06.00. "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās".
Saskaņā ar likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 05.02.00 „Zinātnes bāzes finansējums” plānotais finansējums 2023.gadā un turpmāk ik gadu ir 122 100 euro līdz 2027.gada 31.decembrim.
Dalības izmaksas GEANT tīklā ir atkarīgas no GEANT organizācijas noteiktā maksas pakalpojumu cenrāža un izmantotajiem pakalpojumiem. Latvijas dalības izmaksas GEANT tīklā nav palielinājušās, izmaksu palielinājumu veido Eduroam servisa nodrošināšana, kas ir atšifrēts anotācijas 1.sadaļā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
2021. gada 20. maijs, EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/817, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (turpmāk – Regula 817).
Minētās regulas 3.pantā ir noteikts Erasmus+ programmas mērķis, proti, izmantojot mūžizglītības pieeju un iespējas, atbalstīt cilvēku izglītojošo, profesionālo un personisko izaugsmi izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Eiropā un ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, kvalitatīvu nodarbinātību un sociālo kohēziju, inovācijas virzīšanu un palīdzot stiprināt Eiropas identitāti un aktīvu pilsoniskumu. Programma ir būtisks instruments Eiropas izglītības telpas izveidei, atbalstot Eiropas stratēģiskās sadarbības īstenošanu izglītības un apmācības jomā, tostarp tās pamatā esošās nozaru darba kārtības, sekmējot jaunatnes politikas sadarbību saskaņā ar 2019.–2027. gada Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju un attīstot Eiropas dimensiju sportā. Viens no Erasmus+ programmas konkrētiem mērķiem izglītības un mācību jomā ir veicināt personu un grupu mācību mobilitāti un sadarbību, kvalitāti, iekļaušanu un taisnīgumu, izcilību, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī.
Regulas 27.apsvērumā minēts, ka saskaņā ar redzējumu par patiesu Eiropas izglītības telpu ar Erasmus+ programmu vajadzētu arī sekmēt mācību mobilitāti un apmaiņu, kā arī veicināt augstākās izglītības iestādēs studējošo līdzdalību izglītības, kultūras un sporta aktivitātēs, atbalstot procesu digitalizāciju, piemēram, ar Eiropas studenta kartes iniciatīvu. Šajā sakarā Komisijai būtu jāattīsta Eiropas studenta kartes iniciatīva, jo īpaši saistībā ar augstākās izglītības studentiem, kuri piedalās Programmā.
Eiropas studenta kartes iniciatīva varētu būt svarīgs solis, lai mācību mobilitāte visiem kļūtu par realitāti, dodot iespēju augstākās izglītības iestādēm apmaiņas nolūkā nosūtīt studēt uz citām valstīm un uzņemt vairāk augstākās izglītības iestādēs studējošo, vienlaikus uzlabojot augstākās izglītības iestādēs studējošo mācību mobilitātes kvalitāti un arī veicinot viņu piekļuvi dažādiem pakalpojumiem (piemēram, bibliotēkām, transportam un izmitināšanai) pirms viņu faktiskās ierašanās iestādē ārzemēs.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu Eiropas studentu kartes ieviešanu Latvijā, ir izveidots EduGAIN servisa pakalpojums, tādējādi, īstenojot Regulas 817 noteikto, ieviešot mācību mobilitātes veicināšanas rīkus.
Minētās regulas 3.pantā ir noteikts Erasmus+ programmas mērķis, proti, izmantojot mūžizglītības pieeju un iespējas, atbalstīt cilvēku izglītojošo, profesionālo un personisko izaugsmi izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Eiropā un ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, kvalitatīvu nodarbinātību un sociālo kohēziju, inovācijas virzīšanu un palīdzot stiprināt Eiropas identitāti un aktīvu pilsoniskumu. Programma ir būtisks instruments Eiropas izglītības telpas izveidei, atbalstot Eiropas stratēģiskās sadarbības īstenošanu izglītības un apmācības jomā, tostarp tās pamatā esošās nozaru darba kārtības, sekmējot jaunatnes politikas sadarbību saskaņā ar 2019.–2027. gada Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju un attīstot Eiropas dimensiju sportā. Viens no Erasmus+ programmas konkrētiem mērķiem izglītības un mācību jomā ir veicināt personu un grupu mācību mobilitāti un sadarbību, kvalitāti, iekļaušanu un taisnīgumu, izcilību, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī.
Regulas 27.apsvērumā minēts, ka saskaņā ar redzējumu par patiesu Eiropas izglītības telpu ar Erasmus+ programmu vajadzētu arī sekmēt mācību mobilitāti un apmaiņu, kā arī veicināt augstākās izglītības iestādēs studējošo līdzdalību izglītības, kultūras un sporta aktivitātēs, atbalstot procesu digitalizāciju, piemēram, ar Eiropas studenta kartes iniciatīvu. Šajā sakarā Komisijai būtu jāattīsta Eiropas studenta kartes iniciatīva, jo īpaši saistībā ar augstākās izglītības studentiem, kuri piedalās Programmā.
Eiropas studenta kartes iniciatīva varētu būt svarīgs solis, lai mācību mobilitāte visiem kļūtu par realitāti, dodot iespēju augstākās izglītības iestādēm apmaiņas nolūkā nosūtīt studēt uz citām valstīm un uzņemt vairāk augstākās izglītības iestādēs studējošo, vienlaikus uzlabojot augstākās izglītības iestādēs studējošo mācību mobilitātes kvalitāti un arī veicinot viņu piekļuvi dažādiem pakalpojumiem (piemēram, bibliotēkām, transportam un izmitināšanai) pirms viņu faktiskās ierašanās iestādē ārzemēs.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu Eiropas studentu kartes ieviešanu Latvijā, ir izveidots EduGAIN servisa pakalpojums, tādējādi, īstenojot Regulas 817 noteikto, ieviešot mācību mobilitātes veicināšanas rīkus.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība šā Rīkojuma grozījumu izstrādes laikā nav nepieciešama, jo sabiedrības viedoklis nevar ietekmēt GEANT nodrošināto servisu un pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību, ņemot vērā, ka Rīkojums ir saistīts ar valsts noteikto IKT nodrošināšanu augstākajā izglītībā un zinātnē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Biedrība “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs”
- Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts
- Latvijas Universitāte
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ministrija slēgs deleģēšanas līgumu ar biedrību “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs”, kas nodrošinās eduGAIN un Eduroam servisus.
Ministrija slēgs deleģēšanas līgumu ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu par GEANT tīkla nodrošināšanas pakalpojumu.
Ministrija slēgs deleģēšanas līgumu ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu par GEANT tīkla nodrošināšanas pakalpojumu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Minētā Rīkojuma projekta grozījumi skar tikai augstāko izglītību un zinātni, nodrošinot ar GEANT tīkla pakalpojumiem.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Minētā Rīkojuma grozījumi skar augstākās izglītības un zinātnes darbības procesu integrāciju Eiropas kopējā zinātnes telpā un digitālās transformācijas nodrošināšanu izmantojot GEANT tīklu un tā servisus.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Datu aizsardzības un drošības prasības, kas saistītas ar studējošo un akadēmiskā personāla datu aizsardzību, tiks nodrošinātas no Eiropas akadēmiskā tīkla GEANT puses.
Pielikumi