Anotācija

24-TA-2328: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 41. un 43.punktu, Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 15.12.2023., Nr.L) (turpmāk – Komisijas regula Nr.2023/2831) un Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumiem Nr.715 “De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.715).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu, lai novērstu ciklona “Kirsti” izraisītās vētras laikā radušos postījumus Kultūras ministrijas padotības iestādēs – Latvijas Nacionālajā arhīvā, Rundāles pils muzejā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Memoriālo muzeju apvienībā un Mākslu izglītības kompetences centrā “Nacionālā Mākslu vidusskola”, kā arī valsts aizsargājamā kultūras piemineklī – Rīgas Doma baznīcā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Kultūras ministrija sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Kultūras ministrijas padotības iestādēm ir apzinājusi ciklona “Kirsti” izraisītās vētras Latvijā 2024.gada 28.-29.jūlijā (turpmāk – vētra) sekas kultūras vērtībām, kuru novēršanai to īpašniekiem nepieciešams finansiāls atbalsts.

Kultūras ministrija ir saņēmusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas Doma pārvalde” 2024.gada 30.jūlija vēstuli Nr.22/07.24, kurā lūgts sniegt atbalstu vētrā atkārtoti atrautā Rīgas Doma baznīcas austrumu šķērsjoma jumta seguma nomaiņai.

Lai novērstu apdraudējumu Latvijas Nacionālā arhīva ēkām un cilvēku drošībai un atjaunotu pilnvērtīgu Latvijas Nacionālā arhīva pamatfunkciju veikšanu un nodrošinātu Nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanu, nepieciešama bojāto koku nozāģēšana Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā, bojāto jumta konstrukciju remonts Ata ielā 1, Rīgā, jumta nomaiņa Pulkveža Brieža ielā 24, Jelgavā un bojāto grīdas klājumu, sienu krāsojumu, ugunsaizsardzības ierīču, inventāra remonts vai nomaiņa Šmerļa ielā 5, Rīgā.

Atbalsts vētras seku novēršanai nepieciešams arī Kultūras ministrijas padotībā esošajos muzejos – Rundāles pils muzejā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Memoriālo muzeju apvienības struktūrvienībās – Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā un Jāņa Akuratera muzejā, kā arī Mākslu izglītības kompetences centrā “Nacionālā Mākslu vidusskola”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rīgas Doma baznīcas un klostera ansamblis ir nacionālas nozīmes svētvieta un atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma sarakstā, tas ir arī valsts nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.6537). Saskaņā ar Doma baznīcas un klostera ansambļa likuma 8.panta otro daļu Latvijas valsts piedalās Rīgas Doma baznīcas un klostera ansambļa izpētes, konservācijas, restaurācijas un renovācijas finansēšanā gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem paredzēto finanšu līdzekļu apmērā. Saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto informāciju 2024.gada 29.jūlijā Rīgas Doma baznīcai atrauts austrumu šķērsjoma jumts – 1981.gadā ieklātais vara skārda segums, kas vienreiz jau bija ticis atrauts 2022.gada 17.janvāra vētrā un atkārtoti piestiprināts. Iepriekš uzliktie stiprinājumi neļāva jumta segumam pilnībā atdalīties no jumta konstrukcijas. 2024.gada 30.jūlijā jumta seguma atrautā daļa tika atkārtoti piestiprināta pie konstrukcijas, taču, ņemot vērā plīsumus jumta segumā, ir jāveic Rīgas Doma baznīcas šķērsjoma jumta seguma nomaiņa abās jumta plaknēs, lai novērstu gan atkārtotu bīstamību, jumtam tiekot atkārtoti atrautam, gan nokrišņu iekļūšanu baznīcas ēkā, lai neradītu apdraudējumu ēkas konstrukcijām un austrumu šķērsjomā esošajām kultūras vērtībām – vitrāžai, Nikolousa Ekes un Rozes–Rozbahas ģimenes kapenēm.

Latvijas Nacionālais arhīvs ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā, tajā skaitā īsteno Nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanu, uzskaiti un glabāšanu. Latvijas Nacionālais arhīvs savas pamatfunkcijas pilda 26 ēkās visā Latvijā, no kurām daļu ēku valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) ir nodevusi Latvijas Nacionālajam arhīvam apsaimniekošanā un lietošanā, bet daļa ēku tiek nomāta no VNĪ un privātpersonām. Latvijas Nacionālajam arhīvam ir kritiska situācija ar infrastruktūru un nepietiekamu valsts budžeta finansējumu ikdienas ēku pārvaldībai un uzturēšanai, ikdienas saimniecisko un komunālo izdevumu segšanai. Ar pieejamiem līdzekļiem tiek nodrošināta tikai daļēja ēku infrastruktūras stāvokļa nepasliktināšanās.

Latvijas Nacionālā arhīva ēkās vētrā nodarīti šādi postījumi:
1. Republikas ielā 11, Liepājā aizlauzts koks, kā rezultātā radies apdraudējums ēku funkcionalitātei un cilvēku drošībai;
2. Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā bojāts koks, kā rezultātā radies apdraudējums ēku funkcionalitātei un cilvēku drošībai;
3. Ata ielā 1, Rīgā bojāta ēkas jumta konstrukcija, kas rada apdraudējumu ēkas būvkonstrukciju funkcionēšanai un cilvēku drošībai;
4. Pulkveža Brieža ielā 24, Jelgavā bojātas divslīpu jumta materiāla pārseguma loksnes un citas jumta konstrukcijas daļas, kā rezultātā daudzās glabātavās iekļuva lietus ūdens un tika radīts apdraudējums glabājamiem dokumentiem. Tika veikti izmirkušo dokumentu žāvēšanas un dezinficēšanas darbi. Vētras laikā būtiski bojāts viss jumta klājums. Latvijas Nacionālais arhīvs ir sācis remontdarbus, lai novērstu lielākās jumta bojājuma vietas un nodrošinātu darba nepārtrauktību un novērstu riskus turpmākiem Nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentu bojājumiem vai pilnīgai bojāejai rudens vētru laikā. Atbilstoši 2024.gada 27.augusta VNĪ minētās ēkas (būves) tehniskās apskates/izpētes atzinumam jumta segums ir pirms avārijas stāvoklī. Ēkas lietotājam ir jāpieņem lēmums, vai veikt atlikušā seguma nomaiņu ar pašreizējo izvēlēto bitumena lokšņu segumu, vai veikt pilnu jumta segumu nomaiņu uz materiālu ar ilgāku kalpošanas laiku. Tā kā atbilstoši konceptuālajam ziņojumam “Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 4.decembra rīkojumu Nr.737) nekustamajā īpašumā Skandu ielā 14, Rīgā paredzēts izveidot Rīgas un Zemgales reģiona centru, no minētās ēkas Jelgavā atsakoties, tad izvēlēts lētākais risinājums – neveikt pilnu jumta atjaunošanu;
5. Šmerļa ielā 5, Rīgā lietus ūdens iekļuva ēkas telpās, bojājot grīdas klājumu, sienu krāsojumu, ugunsaizsardzības ierīces, inventāru.

Lai gan Latvijas Nacionālā arhīva ēkās vētras bojātajiem īpašumiem Bezdelīgu ielā 1A, Šmerļa ielā 5 un Ata ielā 1A, Rīgā, kā arī Republikas ielā 11, Liepājā un Pulkveža Brieža ielā 24, Jelgavā ir īpašumu apdrošināšana, tomēr lielākoties ir saņemti apdrošinātāju atteikumi apdrošināšanas atlīdzības izmaksai, norādot, ka apdrošināšanas polises šos izdevumus nesedz, jo apdrošināšanas nosacījumos noteikts, ka apdrošināšanas gadījums neiestājas par ūdens iekļūšanu ēkā (ne saistībā ar gruntsūdeņu palielināšanos, ne pa bojātām caurulēm, ne caur logiem u.c.), kā arī apdrošināšanas nosacījumos noteikts pašrisks 1 500 euro. Krūmu ielā 7/9, Liepājā un Slokas ielā 16 un Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā zaudējumi lūzušo koku dēļ nepārsniedz apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku 1 500 euro. Pulkveža Brieža ielā 24, Rīgā apdrošinātāja atlīdzība jumta seguma montāžai (labošanai) ir 4 589,21 euro.

Rundāles pils apbūves ansamblis ir nozīmīgs valsts nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.6178) kā Latvijas izcilākais baroka un rokoko stila arhitektūras un mākslas piemineklis un nozīmīgs tūrisma objekts. Rundāles pils 18.gs. tapušie interjeri ir līdzvērtīgi Eiropas labākajiem paraugiem ar augstu interjera detaļu autentiskuma līmeni. Vētrā ir cietusi Rundāles pils ēka un parks. Parka teritorijā nolauzti četri koki. Spēcīga lietus rezultātā Rundāles pils ēkā caur logiem ūdens ieplūdis 30 pils telpās, bojājot logus un radot notecējumus ap tiem. Notecējumu dēļ radušies bojājumi uz sienām un grīdas. Cietis četru vēsturisko logu krāsojums, bojāts sienu apmetums un krāsojums 80,91 m2 platībā un koka sienu paneļi 1,8 m2 platībā, būtiski bojāts vēsturiskais parkets astoņās ekspozīcijas zālēs gandrīz 30 m2 platībā un mākslīgā marmora sienas Zelta zālē 16,5 m2 platībā, kā arī samirkuši un deformēti ekspozīciju telpās izliktie seši vēsturisko audumu aizkari trīs telpās.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs kā vieta, kur tiek eksponēti un publiski pieejami vairāk nekā 100 visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem raksturīgie tautas celtniecības pieminekļi, ieņem svarīgu lomu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā un ir nozīmīgs tūrisma objekts. Vētras rezultātā muzeja teritorijā nolauzti 14 koki. Cietuši eksponātēku žogi, nodarot fragmentārus bojājumus, visvairāk cietis Zemgales sētas zedeņu žogs piecu metru garumā. Bojāti eksponātēku jumti – Bornes luterāņu baznīcai (16.gs. I.puse) 10 m2 platībā un jaunsaimnieku sētas saimniecības ēkai (20.gs. 20.gadi) 50 m2 platībā. Bojāts Bonaventuras muižas klēts dakstiņu jumts, kur bēniņos glabājas muzeja krājums.

Memoriālo muzeju apvienības struktūrvienība – Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs – ir izvietota ēkā Alberta ielā 12, Rīgā, kas ir nozīmīgs valsts nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.6643), tostarp Jaņa Rozentāla dzīvoklī Nr.9, kas ir valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta – gleznotāja Jaņa Rozentāla dzīvesvieta (valsts aizsardzības Nr.63). Ēka, kur atrodas muzejs, ir viens no svarīgākajiem jūgendstila arhitektūras pieminekļiem Rīgā un sniedz iespēju iepazīties ar jūgendstila laika dzīvokļa interjeru un Jaņa Rozentāla daiļradi vidē, kur mākslinieks strādājis un kur viesojušies daudzi nozīmīgi 20.gs. sākuma latviešu kultūras darbinieki. Vētras laikā spēcīgā lietus rezultātā notikusi ūdens noplūde vienā no muzeja telpām – vēsturiskajā Rozentālu ģimenes bērnistabā. Dzīvoklis atrodas ēkas augšējā, piektajā, stāvā. Bojāti telpas griesti 2,2 m2 platībā un siena 1,2 m2 platībā. 2014.-2016.gadā Rozentālu ģimenes bērnistaba tika restaurēta.

Memoriālo muzeju apvienības struktūrvienība – Jāņa Akuratera muzejs – ir izvietota ēkā Ojāra Vācieša ielā 19, Rīgā, kas ir nozīmīgs valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.8943) un valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta – rakstnieka Jāņa Akuratera dzīvesvieta (valsts aizsardzības Nr.8595), kas iekārtota ar Jāņa Akuratera ģimenei piederējušiem priekšmetiem un vēsturiski atbilstošiem analogiem. Muzeja darbības nodrošināšanai īpašums tiek nomāts no VNĪ. Vētras laikā, ūdenim iekļūstot ēkas augšējā, otrajā stāvā nodarīti bojājumi griestu segumam (beicētas finiera plāksnes) un grīdai (beicēta koka dēļu grīda) J.Akuratera sievas istabā, kā arī diviem eksponētajiem priekšmetiem – bīdermeiera stila formās darinātajai gultai un naktsskapītim, kas deponēti no Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja.

Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola” ir valsts nozīmes izcilības centrs Latvijas kultūrizglītībā – profesionālajā mākslā, mūzikā un dejā. Apvienojot četras izcilas mākslu skolas – Rīgas Doma kora skolu, Jaņa Rozentāla Mākslas skolu, Emīla Dārziņa mūzikas skolu un Rīgas Baleta skolu, Mākslu izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” galvenais uzdevums ir kvalitatīva, starptautiski konkurētspējīga izglītība un mērķtiecīga jauno talantu izkopšana. Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola” šobrīd atrodas ēku kompleksā, kas atrodas vairākās adresēs, tajā skaitā Kalnciema ielā 12, Slokas ielā 52B un Meža ielā 15, Rīgā. Pēc vētras konstatēts, ka ēkā Meža ielā 15, Rīgā, kurā atrodas struktūrvienība “Rīgas Doma kora skola”, bojātas ēkas jumta skārda loksnes un lietus ūdeņu noplūde no notekūdeņu stāvvadiem ēkas pirmā stāva koridorā un labierīcību telpā. Tāpat arī ēkā Slokas ielā 52B, Rīgā vētras laikā lūstošu un lidojošu koku zaru atlūzas ir nodarījušas ēkas PVC jumta ar mīksto segumu bojājumus (caurumus 5-20mm) vairākās vietās.  Mākslu izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” ēkām nav apdrošināšanas, līdz ar to radušies izdevumi saistībā ar vētras seku novēršanu netiek kompensēti.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši 2022.gadā Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē saskaņotajiem risinājumiem, nepieciešams veikt Rīgas doma baznīcas austrumu šķērsjoma jumta seguma nomaiņu. Darbu izmaksas atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas Doma pārvalde” iesniegtajai tāmei vētrā atrautā jumta nomaiņai ir 157 161,66 euro. Tā kā Rīgas Doma baznīcā nav atjaunojusies tūristu plūsma 2019.gada līmenī, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas Doma pārvalde” nespēj segt šīs izmaksas no pašu ieņēmumiem.

Lai novērstu apdraudējumu Latvijas Nacionālā arhīva ēku funkcionalitātei un cilvēku drošībai un atjaunotu pilnvērtīgu pamatfunkciju veikšanu, un nodrošinātu nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanu, nepieciešami 55 855,13 euro, tajā skaitā:
1. 45 458,72 euro vētras seku novēršanas darbiem Pulkveža Brieža ielā 24, Jelgavā;
2. 8 637,00 euro, lai nomainītu bojāto grīdas klājumu, ugunsaizsardzības ierīces un inventāru un remontētu sienu krāsojumu Šmerļa ielā 5, Rīgā.
3. 1 759,41 euro, lai veiktu darbus, kuru izmaksu summa ir zem apdrošināšanas pašriska Republikas ielā 11, Liepājā un Bezdelīgu ielā 1A un Ata ielā 1, Rīgā.

Lai atjaunotu pilnvērtīgu vētrā cietušo Kultūras ministrijas padotībā esošo  muzeju pieejamību apmeklētājiem un nodrošinātu vēsturisko vērtību saglabāšanu, nepieciešams veikt darbus, kas likvidēs vētras radītos postījumus:
1. Rundāles pils muzejā veiktu pils parka teritorijas sakopšanas darbus (koku zāģēšana), pils ēkā – mitruma radīto bojājumu novēršanu (logu, sienu, grīdas remontdarbi un jaunu aizkaru iegāde mitruma sabojāto vietā) par 5 741,15 euro;
2. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā salabotu kritušo koku radītos postījumus Bornes luterāņu baznīcas, jaunsaimnieku sētas saimniecības ēkas un Bonaventuras muižas klēts jumtiem (ēka bija apdrošināta, apdrošinātājs sedz 918,98 euro no remonta izmaksām 2 982,43 euro) un Zemgales sētas zedeņu žogam par 11 593,15 euro;
3. Memoriālo muzeju apvienības struktūrvienībās – Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā veiktu griestu un sienas atjaunošanas darbus vēsturiskajā Rozentālu ģimenes bērnistabā par 4 307,74 euro un atjaunotu mitruma bojāto finierējumu Jāņa Akuratera muzeja ekspozīcijas mēbelēm par 3997,91 euro.

Lai likvidētu vētras radītos postījumus Mākslu izglītības kompetences centrā “Nacionālā Mākslu vidusskola”, nepieciešams papildu finansējums kopā 1 822,80 euro, un konkrēti:
1. Meža iela 15, Rīgā, 1 500 euro apmērā, tajā skaitā jumta skārda lokšņu demontāžai un nomaiņai 500 euro, kosmētiskā remonta veikšanai lietus ūdens noplūdušajās telpās 1 000 euro;
2. Slokas ielā 52B, Rīgā, 322,80 euro apmērā bojātā jumta seguma remonta rēķina apmaksai.

Gadījumos, kad par vētras radītājiem postījumiem ir tikusi saņemta apdrošinātāja atlīdzība, atbilstoša informācija norādīta Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā (1.3.tāmes 130.rindā un 134.rindā, un 1.1.1.1.tāmes 26.rindā), līdz ar to kopējā summa pieprasīta, atskaitot apdrošinātāju zaudējumu atlīdzību.

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2016.gada 19.jūlija paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01)[1] (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu) 33. un 34.punktā noteiktajam kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, tādējādi publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Eiropas Komisija uzskata, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām[2], šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Turklāt Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 36.punktā ir noteikts, ka daudzi kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumi objektīvi ir neaizstājami (piemēram, valsts arhīvu, kuros atrodas unikāli dokumenti, pārvaldība), un tādējādi tiem nav reāla tirgus. Eiropas Komisija uzskata, ka arī šie pasākumi kvalificētos kā tādi, kam nav saimnieciska rakstura. Vienlaikus Eiropas Komisija ir secinājusi – kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumiem, kuriem nav saimnieciska rakstura, nav jāveic novērtējums par to, vai iespējamais publiskais finansējums varētu ietekmēt tirdzniecību, savukārt kultūras pasākumi un subjekti, kuri veic saimniecisku darbību, diez vai pārvilinātu lietotājus vai apmeklētājus, kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās dalībvalstīs. Eiropas Komisija uzskata, ka potenciāls ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm piemīt tikai finansējumam, kuru piešķir lielām un plaši pazīstamām kādas dalībvalsts kultūras iestādēm un pasākumiem, ko plaši reklamē ārpus to vietējā reģiona.

Izvērtējot iepriekš minētos atbalsta saņēmējus, secināms, ka Projekta ietvaros plānotais atbalsts nav saistīts ar atbalstu saimnieciskām darbībām un komercdarbības atbalsta regulējums nav jāpiemēro, izņemot sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas Doma pārvalde” (Rīgas Doma baznīca) un Rundāles pils muzeju.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas Doma pārvalde” un Rundāles pils muzeja pašu ieņēmumi 2023.gadā nepārsniedza 50% no kopējiem izdevumiem, tomēr 2024.gada prognozes liecina, ka komercdarbības atbalsta kontekstā abu atbalsta saņēmēju darbība uzskatāma par saimniecisku. Ja tiek secināts, ka valsts atbalsts ir saistīts ar atbalstu saimnieciskām darbībām, tālāk ir jāvērtē, vai vienlaikus izpildās visas četras Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktās valsts atbalsta pazīmes, un, ja tās visas vienlaikus izpildās, jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums. Ņemot vērā, ka Rīgas Doma baznīcā un Rundāles pils muzejā lielākā daļa no apmeklētājiem ir ārvalstu tūristi, līdz ar to izpildās visas komercdarbības atbalsta pazīmes un šim atbalsta pasākumam jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas Doma pārvalde” un Rundāles pils muzejam finansējumu vētras seku likvidēšanai plānots piešķirt kā de minimis atbalstu granta veidā, ievērojot Komisijas regulas Nr.2023/2831 nosacījumus.


[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC

[2] Saskaņā ar Eiropas Komisijas norādēm “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no pašu ieņēmumiem pret kopējiem iestādes izdevumiem vai kultūras pasākuma/ kultūras pakalpojuma organizēšanas izdevumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
240 483
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
240 483
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-240 483
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-240 483
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
240 483
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Tāmes veicamajiem darbiem apkopotas Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks segti no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 240 483 euro apmērā un  izlietoti 2024.gadā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra regula (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 15.12.2023., Nr.L)
Apraksts
Minētā regula piemērojama, jo diviem atbalsta saņēmējiem plānotā līdzekļu piešķiršana kvalificējas kā atbalsts komercdarbībai.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra regula (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 15.12.2023., Nr.L)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.pants
Rīkojuma 3.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
2.panta 2.punkts
Rīkojuma 3.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
3.panta 2.punkts
Rīkojuma 3.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
3.panta 3.punkts
Rīkojuma 3.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
5.pants
Rīkojuma 3.5.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
6.panta 3. un 7.punkts
Rīkojuma 3.6.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Rundāles pils muzejs, Memoriālo muzeju apvienība, Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola”
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas Doma pārvalde”

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • Kultūras ministrija
  • Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
  • Latvijas Nacionālais arhīvs
  • Memoriālo muzeju apvienība
  • Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
  • Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola”
  • Rundāles pils muzejs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Izdevumi vētras seku novēršanai (tāme)