22-TA-265: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 233 "Finanšu sektora attīstības padomes nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktas šādas valdības prioritātes: finanšu sistēmas sakārtošana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana. Valdība deklarē tādas finanšu tirgus politikas īstenošanu, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju, digitālu attīstību un atbalsta tautsaimniecības izaugsmi.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 22. marta rīkojumu Nr. 180 “Par Finanšu sektora attīstības plānu 2021.-2023. gadam”, ilgtspējīgas finanses ir viens no prioritāriem attīstības virzieniem finanšu tirgus politikas jomā. Līdz ar to nepieciešams aktualizēt Finanšu sektora attīstības padomes (turpmāk - FSAP) funkcijas atbilstoši valdības prioritātēm un spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem.
Lai efektīvi īstenotu FSAP funkcijas, nepieciešams tehniski precizēt tiesības sasaukt padomes sēdi, piedaloties tikai valsts institūciju pārstāvjiem, lai šādu sēdi varētu sasaukt ne tikai jautājumu par uzraugošās un kontrolējošās iestādes vai tiesībaizsardzības iestādes uzsāktu pārbaudi vai izmeklēšanu, bet pēc nepieciešamības arī citu iemeslu dēļ. Piemēram, ar institūciju savstarpējo sadarbību saistītu vai citu jautājumu izskatīšanai, ņemot vērā, ka padomes sēdēs var tikt apspriesta sensitīva informācija, kas skar tirgus dalībniekus. Noteikumu projekts paredz padomes priekšsēdētāja tiesības sasaukt padomes sēdi gan pilnā sastāvā, piedaloties publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, gan arī nepilnā sastāvā, piedaloties tikai publiskā sektora pārstāvjiem.
Vienlaikus nolikums aktualizējams atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos. Ar 2019. gada 13. jūnija likumu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" likuma nosaukums tika mainīts uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums, kā arī padomes sastāvā esošā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nosaukums mainīts uz Finanšu izlūkošanas dienests. Papildus nepieciešams tehniski precizēt terminu lietojumu nolikumā. Savukārt ar 2021. gada 23. septembrī pieņemto Latvijas Bankas likumu 2023. gada 1. janvārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek pievienota Latvijas Bankai, un ar Uzņēmuma reģistra Organizāciju reģistrācijas nodaļas valsts notāres Egitas Irbes 2022. gada 17. janvāra lēmumu Nr.6-24/3130 biedrības “Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija” nosaukums mainīts uz “Fintech Latvija Asociācija”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 22. marta rīkojumu Nr. 180 “Par Finanšu sektora attīstības plānu 2021.-2023. gadam”, ilgtspējīgas finanses ir viens no prioritāriem attīstības virzieniem finanšu tirgus politikas jomā. Līdz ar to nepieciešams aktualizēt Finanšu sektora attīstības padomes (turpmāk - FSAP) funkcijas atbilstoši valdības prioritātēm un spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem.
Lai efektīvi īstenotu FSAP funkcijas, nepieciešams tehniski precizēt tiesības sasaukt padomes sēdi, piedaloties tikai valsts institūciju pārstāvjiem, lai šādu sēdi varētu sasaukt ne tikai jautājumu par uzraugošās un kontrolējošās iestādes vai tiesībaizsardzības iestādes uzsāktu pārbaudi vai izmeklēšanu, bet pēc nepieciešamības arī citu iemeslu dēļ. Piemēram, ar institūciju savstarpējo sadarbību saistītu vai citu jautājumu izskatīšanai, ņemot vērā, ka padomes sēdēs var tikt apspriesta sensitīva informācija, kas skar tirgus dalībniekus. Noteikumu projekts paredz padomes priekšsēdētāja tiesības sasaukt padomes sēdi gan pilnā sastāvā, piedaloties publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, gan arī nepilnā sastāvā, piedaloties tikai publiskā sektora pārstāvjiem.
Vienlaikus nolikums aktualizējams atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos. Ar 2019. gada 13. jūnija likumu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" likuma nosaukums tika mainīts uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums, kā arī padomes sastāvā esošā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nosaukums mainīts uz Finanšu izlūkošanas dienests. Papildus nepieciešams tehniski precizēt terminu lietojumu nolikumā. Savukārt ar 2021. gada 23. septembrī pieņemto Latvijas Bankas likumu 2023. gada 1. janvārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek pievienota Latvijas Bankai, un ar Uzņēmuma reģistra Organizāciju reģistrācijas nodaļas valsts notāres Egitas Irbes 2022. gada 17. janvāra lēmumu Nr.6-24/3130 biedrības “Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija” nosaukums mainīts uz “Fintech Latvija Asociācija”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir aktualizēt nolikumu atbilstoši valdības prioritātēm, spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem un izmaiņām normatīvajos aktos. Precizēts terminu lietojums, FSAP funkcijas un tiesības, aktualizēts FSAP sastāvs.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2021.gada 22.martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 180 “Par Finanšu sektora attīstības plānu 2021.-2023. gadam” apstiprināts Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam. Plānā ietverto pasākumu mērķis ir turpināt atbalstīt inovatīvu un pieejamu finanšu sektoru, kas sekmē un atbalsta ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, un tajā noteikti šādi prioritārie attīstības virzieni:
• Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas;
• Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība;
• Ilgtspējīgas finanses.
Ar tiesību akta projektu paredzēts pārskatīt FSAP funkcijas atbilstoši valdības prioritātēm un spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem, nosakot, ka FSAP funkcija ir veicināt finanšu sektora konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību.
Lai efektīvi īstenotu FSAP funkcijas, nepieciešams tehniski precizēt tiesības sasaukt sēdi, piedaloties tikai 5.1.-5.7.1 apakšpunktā minētajām personām, lai pēc nepieciešamības varētu sasaukt šādas sēdes, izskatot, piemēram, ar institūciju savstarpējo sadarbību saistītus jautājumus.
Nepieciešams aktualizēt FSAP sastāvu atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Ar 2019. gada 13. jūnija likumu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" likuma nosaukums tika mainīts uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums, kā arī padomes sastāvā esošā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nosaukums mainīts uz Finanšu izlūkošanas dienests. Papildus nepieciešams tehniski precizēt terminu lietojumu nolikumā. 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā Latvijas Bankas likums, un līdz ar šā likuma stāšanos spēkā Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiks pievienota Latvijas Bankai. Atbilstoši Latvijas Bankas likuma Pārejas noteikumu 4.punktam Latvijas Banka ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību pārņēmēja, un ar Uzņēmuma reģistra Organizāciju reģistrācijas nodaļas valsts notāres Egitas Irbes 2022. gada 17. janvāra lēmumu Nr.6-24/3130 biedrības “Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija” nosaukums mainīts uz “Fintech Latvija Asociācija”.
• Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas;
• Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība;
• Ilgtspējīgas finanses.
Ar tiesību akta projektu paredzēts pārskatīt FSAP funkcijas atbilstoši valdības prioritātēm un spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem, nosakot, ka FSAP funkcija ir veicināt finanšu sektora konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību.
Lai efektīvi īstenotu FSAP funkcijas, nepieciešams tehniski precizēt tiesības sasaukt sēdi, piedaloties tikai 5.1.-5.7.1 apakšpunktā minētajām personām, lai pēc nepieciešamības varētu sasaukt šādas sēdes, izskatot, piemēram, ar institūciju savstarpējo sadarbību saistītus jautājumus.
Nepieciešams aktualizēt FSAP sastāvu atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Ar 2019. gada 13. jūnija likumu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" likuma nosaukums tika mainīts uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums, kā arī padomes sastāvā esošā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nosaukums mainīts uz Finanšu izlūkošanas dienests. Papildus nepieciešams tehniski precizēt terminu lietojumu nolikumā. 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā Latvijas Bankas likums, un līdz ar šā likuma stāšanos spēkā Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiks pievienota Latvijas Bankai. Atbilstoši Latvijas Bankas likuma Pārejas noteikumu 4.punktam Latvijas Banka ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību pārņēmēja, un ar Uzņēmuma reģistra Organizāciju reģistrācijas nodaļas valsts notāres Egitas Irbes 2022. gada 17. janvāra lēmumu Nr.6-24/3130 biedrības “Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija” nosaukums mainīts uz “Fintech Latvija Asociācija”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
FSAP funkcijas nav atbilstošas valdības prioritātēm un spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem.
Risinājuma apraksts
Aktualizētas FSAP funkcijas, nosakot, ka FSAP funkcija ir veicināt finanšu sektora konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību.
Problēmas apraksts
Pārāk šauri definētas FSAP tiesības sasaukt padomes sēdi tikai ar 5.1.-5.7.1 apakšpunktā minēto personu dalību, kas ierobežo iespējas sasaukt FSAP sēdes, kurās būtu izskatāmi ar institūciju savstarpējo sadarbību saistīti vai citi jautājumi, kuru izskatīšanā lietderīga vienīgi publiskā sektora pārstāvju dalība.
Risinājuma apraksts
Tehniski precizētas FSAP tiesības sasaukt padomes sēdi tikai ar 5.1.-5.7.1 apakšpunktā minēto personu dalību, lai sēdi varētu sasaukt ne tikai jautājumu par uzraugošās un kontrolējošās iestādes vai tiesībaizsardzības iestādes uzsāktu pārbaudi vai izmeklēšanu, bet pēc nepieciešamības arī citu iemeslu dēļ. Piemēram, ar institūciju savstarpējo sadarbību saistītu vai citu jautājumu izskatīšanai, ņemot vērā, ka padomes sēdēs var tikt apspriesta sensitīva informācija, kas skar tirgus dalībniekus. Noteikumu projekts paredz padomes priekšsēdētāja tiesības sasaukt padomes sēdi gan pilnā sastāvā, piedaloties publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, gan arī nepilnā sastāvā, piedaloties tikai publiskā sektora pārstāvjiem.
Problēmas apraksts
Notikušas un gaidāmas izmaiņas FSAP sastāvā: mainīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta nosaukums uz Finanšu izlūkošanas dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar 2023.gada 1.janvāri tiek pievienota Latvijas Bankai, un ar Uzņēmuma reģistra Organizāciju reģistrācijas nodaļas valsts notāres Egitas Irbes 2022. gada 17. janvāra lēmumu Nr.6-24/3130 biedrības “Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija” nosaukums mainīts uz “Fintech Latvija Asociācija”.
Risinājuma apraksts
Aktualizēts FSAP sastāvs atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Latvijas Finanšu nozares asociācija
- Latvijas Apdrošinātāju asociācija
- Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācija
- Fintech Latvija asociācija
- Latvijas Darba devēju konfederācija
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz padomes priekšsēdētāja tiesības sasaukt padomes sēdes gan pilnā sastāvā, piedaloties publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, gan arī nepilnā sastāvā, piedaloties tikai publiskā sektora pārstāvjiem, ņemot vērā, ka padomes sēdēs var tikt apspriesta sensitīva informācija, kas skar tirgus dalībniekus. Tādējādi noteikumu projekts mazina privātā sektora pārstāvju administratīvo slogu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas rezultātā netika saņemti iebildumi un priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība tiks nodrošināta, izmantojot Tiesību aktu portāla sadaļu "Sabiedrības līdzdalība" https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/3cdba779-e60e-43af-b2b6-669710287d8e
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu un kapitāla tirgus komisija
- Latvijas Banka
- Finanšu ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Ārlietu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Tieslietu ministrija
- Latvijas Republikas prokuratūra
- Finanšu izlūkošanas dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiks precizētas FSAP funkcijas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicina finanšu sektora konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību. Ilgtspējīga finansēšana attiecas uz visa veida finanšu pakalpojumiem, kas integrē vides, sociālos un pārvaldības kritērijus uzņēmējdarbībā vai investīciju lēmumos, lai klienti un sabiedrība ilgtermiņā iegūtu, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicina finanšu sektora konkurētspēju.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi