Anotācija

Saskaņā ar Direktīvas 2012/27ES 3.panta un 5.panta 1.punkta prasībām Latvijas jānodrošina, ka katru gadu 3% valdības īpašumā esošo un izmantoto  ēku platībās ir jāīsteno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi. Proti, Latvijai ir jānodrošina, ka 3% no centrālās valdības ēkām ir tikuši īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

Noteikumu projekts nosaka projekta iesniedzējus, atbalstāmās darbības, pieejamo finansējumu un projekta īstenošanas nosacījumus 2.1.1.4. un 2.1.1.7. pasākuma ietvaros.
Vispārīgi pasākumu īstenošanas nosacījumi
Pasākumam 2.1.1.4. plānotais kopējais publiskais finansējums ir 101 696 160 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 14 040 058 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 86 441 736 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 13 634 050 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums –15 254 424 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 2 406 008 euro).
Pasākumam 2.1.1.7. plānotais kopējais publiskais finansējums ir 13 050 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 2 058 315 euro), tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 11 092 500 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 1 749 568 euro) un valsts budžeta finansējums – 1 957 500 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 308 747 euro).
2.1.1.4.pasākuma ietvaros atbalsts tiek piešķirts centrālās vadības ēku energoefektivitātes veicināšanai valsts un valsts kapitālsabiedrību īpašumā esošajās ēkās, nespecificējot ēkas pielietojuma veidu.
Savukārt 2.1.1.7. pasākumā atbalsts tiek piešķirts Izglītības un zinātnes ministrijas izvirzītiem projektiem: zinātnisko institūciju un augstskolu īpašumā esošajās ēkās atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumam attiecībā uz 2.1.1.7. pasākuma finansējuma saņēmējiem, finansējuma apjomu un sasniedzamie uzraudzības rādītājiem ar to vērtībām.
Abu pasākumu ietvaros atbalsts tiek piešķirts granta veidā energoefektivitātes paaugstināšanas jeb uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir tādas darbības, kuru rezultātā tiek panākts pārbaudāms, izmērāms vai aprēķināms energoefektivitātes pieaugums.
Pasākumu iznākuma rādītāji
Lai nodrošinātu pasākumu iznākuma rādītāju sasniegšanu, katram projektam gan 2.1.1.4., gan 2.1.1.7. pasākuma ietvaros ir jāuzrāda  plānotais siltumenerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas,  kas ir ne mazāks kā 30% gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas.
Vienlaikus 2.1.1.4. pasākuma kopumā ir jāsasniedz šādi mērķi, kuri tiks sasniegti katram atsevišķam projektam paredzot sasniegt konkrētu platību un primārās enerģijas gada patēriņa samazinājumu:
atbalstīto valsts ēku platība – vismaz 508 786  m²;
primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz  49 861 028 kWh/gadā.
Savukārt 2.1.1.7. pasākuma ietvaros atbalstīto ēku platība un primārās enerģijas gada patēriņš tiek noteikts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā un Ministru kabinetā apstiprinātā rīkojumā.
Prasības projekta iesniedzējam
Projekta iesniedzējs 2.1.1.4. pasākuma ietvaros ir noteikumu projekta pielikumā minētā valsts pārvaldes iestāde, vai valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veicošas atvasinātas publiskas persona, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (turpmāk – LBAS), kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.
Projekta iesniedzējs 2.1.1.7. pasākuma ietvaros tiks noteikts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā un Ministru kabinetā apstiprinātā rīkojumā, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm un apsvērumiem, ņemot vērā faktu, ka katram paredzētajam projektam ir jāsasniedz konkrēti rādītāju attiecībā energoefektivitātes prasību izpildi, tas ir, plānotais siltumenerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas,  kas ir ne mazāks kā 30% gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas, konkrēts atjaunoto m2 skaits projekta ietvaros, kā arī konkrēti noteikts primārās enerģijas gada samazinājums.
Finansējuma sadalījums
1. Direktīva 2012/27/ES paredz, ka energoefektivitātes pasākumos prioritāte ir tām centrālās valdības ēkām, kurām ir viszemākā energoefektivitāte. Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – BVKB) ir iestāde, kas uztur iepriekš minēto centrālās valdības ēku sarakstu. Centrālās valdības ēku sarakstā ir pieejama informācija par ēkas īpašnieku, lietotāju, ēkas adresi, būves kadastra apzīmējumu, ekspluatācijas uzsākšanas gadu, ēkas kopējo platību un energoefektivitātes novērtējumu. Saraksts ir publiski pieejams BVKB mājas lapā. 2022. gadā tika uzskaitītas 594 centrālās valdības ēkas ar kopējo platību 1 288 585 m².
Vadoties no BVKB saraksta, EM apkopoja informāciju par tām centrālās valdības ēkām, kuru enerģijas patēriņš šobrīd ir lielāks par 200 kWh/m^² gadā, un kuras līdz ar to var uzskatīt par ēkām ar viszemāko energoefektivitāti. EM pieprasīja informāciju par resoru pārziņā esošajām ēkām, tai skaitā informāciju par šo ēku plānotām energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, projekta izmaksām un primāras enerģijas ietaupījumu. Pamatojoties uz iestāžu sniegtajām atbildēm no saraksta tika izņemta ēkas, kurām mainīts īpašnieks un kuru atjaunošanu ministrija neatbalsta dažādu iemeslu dēļ (nav lietderīgi atjaunot, nav paredzēts turpmāk lietot, plānota nojaukšana, atsavināšana).
Ņemot vērā, ka EM apkopotajā valsts ēku sarakstā visām iekļautajām ēkām nav veikta ēku energosertifikācija un sagatavota tehniskā dokumentācija, precīzi novērtēt ēkas esošo tehnisko stāvokli un projekta īstenošanai nepieciešamās izmaksas ir neiespējami, līdz ar to šis indikatīvs saraksts tika izmantots, lai noteiktu finansējuma sadalījumu atbilstoši resoram. Pieejamais publiskais finansējums tiek piešķirts attiecīgajam resoram, vadoties no ēku platības, kurās nepieciešams veikt energoefektivitātes darbus. Katrs resors, identificējot precīzu nepieciešamo valsts līdzfinansējuma apjomu, nāks ar atsevišķu valsts budžeta finanšu līdzekļu pieprasījumu, lai nodrošinātu projektā paredzēto līdzfinansējumu. Attiecīgi Ekonomikas ministrija līdz ar šo Ministru kabineta noteikumu izstrādi nevirzīs budžeta līdzfinansējuma pieprasījumu programmā, bet katram resoram, veicot projekta izstrādi, nepieciešams noteikt un attiecīgā kārtībā pieprasīt valsts budžeta līdzfinansējumu.
2. Papildus 2.1.1.4. pasākuma ietvaros plānots piešķirt finansējumu LBAS projekta īstenošanai par ēku Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, kas ir valstiski nozīmīga administratīva ēka un tika bez atlīdzības nodota Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības īpašumā. LBAS ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas kopā ar Latvijas valdību un Latvijas Darba devēju konfederāciju veido Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi. Projekta kopējās izmaksas sastāda 2 935 183 euro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 2 494 906 euro un līdzfinansējums  – 440 277 euro. LBAS nepieciešamo līdzfinansējumu plānots nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem. Vienlaikus, LBAS projektam būs jāsasniedz nepieciešamie kritēriji projekta atlases ietvaros, attiecīgi nodrošinot ietekmi uz izvirzītajiem mērķiem attiecībā uz energoefektivitāti ēku sektorā.
3. Papildus, individuāli pielāgots risinājums tiek piedāvāts arī ieskšlietu resoram. Ņemot vērā iekšlietu struktūru faktisko stāvokli, tā iespējas piesaistīt ārvalstu finansējumu ārpus 2.1.1.4. pasākuma, kā arī drošību kā vispārējo valdības prioritāti, VAS “Valsts nekustāmie īpašumi” atbilstoši Iekšlietu ministrijas prioritātēm, ir iecerējusi realizēt projektus, tai skaitā energoefektivitātes uzlabošanai, par ēkām Rīgā, Gaujas ielā 15, kad.apz.  01000870149001, un Daugavpils cietoksnī: Daugavpils, 2.Oficieru ielā 1, kad.apz. 05000112021001, un 2.Oficieru ielā 3, kad.apz. 05000112016001. Šim mērķim 2.1.1.4. pasākuma ietvaros plānots piešķirt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 11 092 500 euro apmērā: ēkas Rīgā, Gaujas ielā 15 rekonstrukcijai un pielāgošanai Valsts policijas vajadzībām nepieciešami 8 290 856 euro, ēku Daugavpils cietoksnī rekonstrukcijai un pielāgošanai Valsts policijas vajadzībām nepieciešami  2 801 644 euro. Pārējo finansējumu plānots piesaistīt ar aizdevumu.
Noteikumu projekta pielikumā (finansējuma sadalījums) attiecīgi nodalīts VAS “Valsts nekustāmie īpašumi” finansējums ēku ar viszemāko energoefektivitāti atjaunošanai un finansējums iepriekš minēto ēku Rīgā, Gaujas ielā 15 un Daugavpils cietoksnī atjaunošanai.
Vienlaikus, Iekšlietu ministrija sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsniegt Ministru kabinetā atsevišķu informatīvo ziņojumu par ēku Rīgā, Gaujas ielā 15 un Daugavpils cietoksnī turpmāku attīstību, norādot projektu mērogus, nepieciešamo finansējumu un avotus, kā arī turpmākās attīstības perspektīvas. Vienlaikus atbilstoši Iekšlietu ministrijas un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” piedāvātam finansējuma modelim, attiecīgajiem projektiem Rīgā, Gaujas ielā 15 un Daugavpils cietoksnī nav nepieciešams valsts budžeta līdzfinansējums un minētie projekti līdzfinansējumu nodrošina no VAS “Valsts nekustamie īpašumi” aizņēmuma. Tā pat projekti Rīgā, Gaujas ielā 15 un Daugavpils cietoksnī nodrošinās attiecīgo projektam paredzēto kritēriju izpildi.
Demarkācija
Pasākumu ietvaros tiks nodrošināta demarkācija ar Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" (ESF 2014. - 2020.gada plānošanas periods), Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās", Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.5. pasākuma „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā”, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.8. pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā" ietvaros atbalstītajiem un plānotajiem atbalstāmajiem finansējuma saņēmējiem.
Pasākumu ietvaros nav paredzēts atbalstīt valsts ēkas, kuras tika atbalstītas 4.2.1.2. pasākuma ietvaros, ēkas, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija (1.2.1.4.i. investīcijas un 2.1.1.8. pasākums), kā arī ēkas, kurās tiek īstenotas profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmas un kuras tiks atbalstītas 2.1.1.5. pasākuma ietvaros.
Sadarbības partneris
Sadarbības partneris pasākumā un to piesaistes nosacījumi ir uzskaitīti ministru kabineta noteikumos. Par sadarbības partneri var būt valsts kapitālsabiedrība, kura saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu lieto, pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus, vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde.
Projekta iesniedzējs pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē izstrādā sadarbības līguma projektu par projektā sadarbības partnerim plānoto darbību īstenošanu (turpmāk – sadarbības līguma projekts). Ministru kabineta noteikumos norādītas minimālās prasības sadarbības līgumā iekļaujamai informācijai. Sadarbības līguma projekts ir projekta iesnieguma pielikums.
Atbalstāmās darbības
Pasākumu ietvaros tiek atbalstīta ēku energoefektivitātes paaugstināšana, tajā skaitā būvdarbu veikšana ēku norobežojošajās konstrukcijās, ēku inženiertīklu atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana, un atjaunojamo energoresursu izmantojošu siltumenerģijas ražošanas un ūdens sildīšanas avotu iegāde un ierīkošana, u.c..
Attiecināmās izmaksas
Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu un galvenās izmaksu pozīcijas ir:
1. izmaksas, kas saistītas ar energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas, būvniecības dokumentācijas  izstrādāšanu, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;
2. projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas;
4. būvdarbu izmaksas;
5. vides pieejamības prasību nodrošināšanu;
6. izmaksas, kas saistītas ar būves pieņemšanu ekspluatācijā;
7. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana;
8. ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu ierīkošana;
9. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas sadarbības partneris sedz no saviem līdzekļiem.
Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, tās ir radušās ne agrāk par 2024. gada 1. janvāri un ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem
Pasākuma/projekta īstenošanas nosacījumi
Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim.
Vienlaikus, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi valsts ēku energoefektivitātes programmā, abu pasākumu ietvaros tiek iestrādāts mehānisms neizmantotā finansējuma automātiskai pārvirzīšanai otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai. Proti, lai nodrošinātu N+2 principa ievērošanu, finansējuma piešķiršanu augstas gatavības projektiem un faktisku investīciju veikšanu noteiktā termiņā, Ministru kabineta noteikumos tiek paredzēts vērtēt projektu progresu. Proti, finansējuma saņēmējam pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru ir jāspēj demonstrēt projekta progress, precīzāk, 9 mēnešu laikā no vienošanās noslēgšanas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru finansējuma saņēmējam ir jābūt noslēgušam projektēšanas līgumu, projektē/būvē līgumu vai līgumu par būvdarbu veikšanu. Attiecīgi, ja minētajā laikā finansējuma saņēmējs nevar demonstrēt attiecīgo progresu, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra lauž pušu noslēgto vienošanos un finansējums tiek pārvirzīts 2.1.1.4. un 2.1.1.7. pasākuma otrajai kārtai. Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai ir pienākums ne vēlāk kā viena gada laikā pēc pirmās atlases kārtas noslēgšanas izsludināt 2.1.1.4. un 2.1.1.7. pasākumu otrās atlases kārtas.
Atbalsta piešķiršanas diena ir diena, kurā stājas spēkā sadarbības iestādes sākotnējais lēmums par pasākuma ietvaros īstenotā projekta apstiprināšanu.
Finansējuma saņēmējs:
1. ievēro principu "Klimatdrošināšana", kā arī principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu";
2. paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesību, kā arī projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesību;
3. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus ;
4. iepirkumu, kas nepieciešams projekta īstenošanai, veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā;
5. ievēro horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem;
6. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā;
7. uzkrāj datus par projektā plānotajiem un sasniegtajiem pasākumu rādītājiem;
8. ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda ir izveidota) aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu;
9. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz sadarbības iestādē pārskatu par sasniegtajiem rādītājiem atbilstoši sadarbības iestādes noteiktajai formai;
10. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējs nodrošina, ka:
10.1. projektā veiktās investīcijas un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti projektā paredzētajam mērķim;
10.2. tiek nodrošināta veikto investīciju ilgtspēja un uzturēšana darba kārtībā.
11. tiek uzkrāta informācija par darba vietām, kas veicina vides kvalitātes saglabāšanu vai atjaunošanu (zaļajām darba vietām), un par preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumiem, kuros integrētas vides prasības;
12. tiek iegādātas un uzstādītas tādas sadedzināšanas iekārtas, kas nodrošina normatīvajos aktos par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisijas robežvērtību piemērošanu;
13. glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tās pieejamību visā projekta dzīves ciklā.
Komercdarbības atbalsts
Pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, ja tā ietvaros tiek atbalstītas ēkas, kurās tiek veiktas valsts deleģētās funkcijas un ēkas, kurās amortizācijas periodā veic papildinošu saimniecisko darbību ikgadēji ierobežotā apmērā platības izteiksmē. Saskaņā ar šobrīd esošo Eiropas Savienības tiesas praksi papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojums pasākumu ietvaros ir noteikts 20% apmērā no ēkas platības.
Ēkas, kurās papildinošās saimnieciskās darbības apmērs pārsniedz 20% vai ēkā tiek veikta cita veida saimnieciskā darbība, uz atbalstu pasākumu ietvaros nevar pretendēt.

Pasākuma 2.1.1.4. ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021. –2027.gadam prioritātes Nr.2.1. „Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” noteiktajiem intervences kodiem: Nr.45 „Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem” (ERAF finansējums 86 441 736 euro).
Pasākuma 2.1.1.7. ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021. –2027.gadam prioritātes Nr.2.1. „Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” noteiktajiem intervences kodiem: Nr.44 „Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” (ERAF finansējums 11 092 500 euro).